Fran?u teologs Baltijas tautu likten? redz br?din?jumu cilv?cei Revue Parlementaire Jaun?kaj? numur? public?ti izvilkumi no Pari-
356$ protestantu fakult?tes profesora ' J/.Hofma?a refer?ta par Br?v?bas v?rt?bu, kur? Baltijas tautas nosauktas par nesalauamu, br?v?bas c?n?t?ju paraugu. Run?t?js vispirms atg?din?jis, ka fran?u protestantu . padomes prezidijs jau ? gada s?kum? aicin?jis visus tic?gos l?gt Dievu par taut?m, kas tiek vaj?tas kristiet?bas d??. Biju tom?r ?oti p?rsteigts," sac?jis sav? prieklas?jum? fran?u profesors, ka padomes aicin?jum? gan uzskait?ta Ung?rija, Bulg?rija, Sp?nija un Dienvid?frika, bet palikui nemin?ti m?su tic?bas br?li Baltijas valst?s!" Musu bazn?cas aprindas," turpin?jis paz?stamais teologs, visp?r ?oti v?ji inform?tas par metod?m, ar kuru pal?dz?bu Baltijas valstis iek??va Padomju savien?b?. S? totalit?r? lielvalsts ar! v?l odien apgalvo, ka tas noticis saska?? ar turienes iedz?vot?ju nep?rprotami izpausto gribu. , Paties?ba ir t?, ka izmantojot toreiz?jo Francijas un Anglijas gr?to st?vokli kar?, Padomju savien?ba 1940. gad? s?ka realiz?t rietumu iekaroanas pl?nu, ko izstr?d?jis jau P?teris ' lielais, par Jku?a tieo p?cteci un mantinieku sevi uzl?ko Sta?ins." Zem padomju okup?cijas j?ga Baltijas valstis sevi?i smAgi cie kato?u un luter??u bazn?cas. Latvij? vissmag?kie upuri bijui kato?iem. Run?t?ju r?c?b? esot p?rbaud?tas zi- K8 par devi?u gar?dznieku noslep-vofianu. Indras dek?ns V. Litau-nieks pirms noauanas smagi spl- i?MlBi ar kv?lou dzelzi uz vi?a kr?ttm iededzin?ja krusta z?mi un apvija galvu ar dzelo?u stiep?u vainagu; T?pat mocek?u n?v? mirui Zosnas dek?ns Kapacis, gar?dznieki Strods un Tabor?. P?d?jais bijis p?c dzimuma franc?zis un 70 gadus vecs. Mevidu, dek?nam Paskevi-8am v?l dz?vam esot ia^ grieztas no
Pras?s V?ci?? palic?jiem...
(Turpin?jums no 1. Ipp.). d?Ustiem. (Likums, kas pie?emts ^rms 2 m?neiem, neattiecas uz britu un fran?u joslu.) Likums paredz DM 160 atl?dz?bu par katru koncentr?cijas nometn? vai cietum? pavad?to m?nesi un V?l papildus atl?dz?bu par miesas vai mantas boj?jumiem vai zaud?jumiem. Pras?bas apstr?d? Landesamt f?r Wiedergut-machung", pie kam svar?gi, lai cietuie laikus pras?bas pieteic, vienalga, vai tie tagad v?l ir V?cij?, vai ari jau izce?ojui. Pras?bu p?d?jais pieteikanas termi? ir 1950. g. 30. marts. Kaut v?cu iest?des iedarbin?s o likumu, tom?r ir pan?kta IRO p?rst?vju l?dzdal?ba komisij?s. Viens no p?rst?vjiem ir ar? latvietis Dr. M?s?ns. Pras?bu iesniedz?jiem der apg?d?ties ar dokumentiem, vislab?k tiesu spriedumiem, bet ja t?-(?u nav, tad ar notari?li apstiprin?t?m liec?b?m. Svar?gi ar? ir zin?t, ka likum? paredz?t? atl?dz?ba dom?ta cietuiem c??? pret nacion?l-sdcl?llsmu, bet ne par nacion?lo ci-?vi visp?r un t?d?? var noraid?t t?dus pretest?bas kust?bas darbiniekus, kas c?n?juies nacion?lo intereu d??, bet ne pret politisko re?mu k? t?du. . P?c 31. decembra nevienam IRO apr?pi no jauna vairs nepie?irs. Par darba un sardu v?riem, lai tie var?tu atg?t nometnes apr?pi, atgrieoties no sav?m vien?b?m ar? p?c SI termi?a, esot l?gts Zen?vai speci?ls noteikums, bet neesot sa?emta v?l atbilde. ?oti konsekventi visi taut?bu p?rst?vji apspried? pras?ja nacion?lo p?rst?vju atz?anu Gronas izce?oanas nometn?. Sav? laik? Kisingen? bija pan?kta vienoan?s par latvieu p?rst?vja (R. Kukainis) izraudz?anu Gron?, bet 8. apgabala direktors c?lis ie?ildumus, nor?dot, ka starp vi?a ier?d?iem Gronas izce?oanas nometn? esot visu taut?bu personas, k?pas varot saviem tautieiem izpal?dz?t St?vok?a noskaidroanai uz Gronu no Bad Kisingenas Izbrauks ^ ?pas ier?dnis. SAO PAULO 1000 LATVIEI GATAVOJAS 18. NOVEMBRIM Latvieu centr? Braz?lij? Sao Pau-lo tautiei jau s?kui gatavoties 18. novembra svin?anai. Valsts sv?tkus Sao Paulo atz?m?s ar luter??u un baptistu dievkalpojumiem 13. novembri, svin?gu aktu 18. nov. un aktu b?rniem 20. nov. Svin?bu organiz?cijas komiteju vada ener?iskais Latvijas konsul?ta darbinieks J?nis Veiss. Sao Paulo pareiz dz?vo jau ap 1000 latvieu, no kuriem ap 900 ir jauno iece?ot?ju. Tre? da?a latvieu ir baptisti, bet p?r?jie luter??i.
miesas ?das str?meles. Daudzi citi gar?dznieki pazudui bez v?sts, laikam deport?ti. Latvijas luter??u draudzes vien? pa? 1941. gad? zaud?juas 24 gar?dzniekus, kas deport?ti. Igaunij? noties?ti uz n?vi vai vienk?ri noslepkavoti pr?vesti Va-riks un Vorema kop? ar 27 draudu padomju locek?iem. 15 m?c?t?ji, to skait? b?skaps Rahamegi deport?ti, bet 7 iesaukti armij?. No pieciem Igaunites kato?u gar?dzniekiem de-port?ti^dlvi. Lietuv? pirmaj? bo?eviku okup?cijas gad? noslepkavoti 15 kato?u gar?dznieki, to skait? 77 gadus vecs sirmgalvis. Asto?padsmit gar?dzniekus no droas n?ves izgl?ba lietuvieu patrioti komunistiem v?cu uzbrukuma laik? panik? atst?jot zemi. Ilustr?jis ar iem piem?riem Baltijas tautu cieanas, profesors Hofmanis vaic?ja: Un tagad es l?dzu man atbild?t, vai ?m taut?m ir jeb nav ties?bas uz br?vu un neatkar?gu dz?vi, vai vi?as visp?r ir ties?gas dz?vot? Es ceru, ka tas, ko nupat dzird?j?t, j?s p?rliecin?jis par to, ka ?m taut?m ir absol?ta un nenoliedzama ties?ba uz vi??m nolaup?t?s br?v?bas atg?anu. S? vi?u br?v?ba pie tam ir viena no absol?ti nepiecieamiem prieknoteikumiem patiesi taisn?ga un ilgstoa miera nodibin?anai. Runa iet par mazo n?ciju eksistences ties?b?m visp?r, ko bo?eviz?anas lielmeistari danovs, Viinskls un Dekanosovs p?c savilem 1941. gada m??in?jumiem Baltijas valstis sekm?gi turpin?jui graut ari cit?s Eiropas zem?s." Nepadosimies tom?r tai bai?u psichozei, kas obr?d ?iet paraliz?jusi m?su protestantus," turpin?ja profesors, un kas m?s Joproj?m spie draudz?ties ar savu br??u verdzin?t?jiem. V?rdos m?s gan apgalvojam, ka dz?vojam no savas tic?bas un ai savai tic?bai, bet kamd?? tad joproj?m cieam klusu, kad labi zin?m, ka ? klus?ana n?k par labu kop?jam ienaidniekam? Tamd?? beigsim reiz klus?t, atceroties norv??u rakstnieces Sigridas Undsetes jai?^l940. g. teiktos br?din?t?jus v?r-duk, ka, ja totalit?raj?m valst?m patie?m izdotos ilg?ku laiku apspiest kultur?l? noz?m? augst?k st?vo?s maz?s tautas, tad p?d?jo locek?u skaits samazin?sies tik strauji, ka dr?z var?sim s?kt run?t par balt?s rases v?stures p?d?jo c?lienu." Latvieu balss beigu
prese La Libre Belgique, visvair?k las?tais fran?u valodas laikraksts Be??ij?, sav? 2. oktobra numur? ievietojis no Londonas av?zes (14. 9.) ?emt? raksta M?s un vi?i piln?gu tulkojumu, liekot tam virsrakstu Baltieu b?g?u noska?ojums. Rak-st? izpauas no savas dzimtenes padz?to b?g?u visai saprotamais sar?g-tin?jums par vi?u dzimtenes okup?-anu," teikts redakcijas ievad?. Bet faktiski galvenais, ko rietumu las?t?js atrod in? rakst?, ir taj?.izteikt?s latvieu trimdinieku domas par rietumu vienaldz?bu un situ?cijas neizpraanu. M?s varam skaidrot un st?st?t no agra r?ta l?dz v?lam vakaram," teikts Londonas av?zes apcer?jum?, bet pan?kumu neb?s. Sirdsapzi?as viet? pamodies tirgo?u gars, kas nekad negu? n?ves mieg?: tirgoties var ar? ar cilv?k-?d?jiem." Sie p?rmetuma pilnie, bet patiesie v?rdi tagad zin?mi ar? fran?u un be??u las?t?jiem, nesl?pjot konstat?jumu, ka turpinot r?koties t?d? pat gar?, rietumu n?cijas dr?z vien k??s l?dz?gas mums.
sav?jo aprupesanai pec darb?bas izbeiganas Jauna ukrai?u organiz?cija, kas nosaukta par Ukrai?u apvien?bu V?cij? (Bund der Ukrainer ir Deutsch-land), 28. un 30. ^ oktobr? Minchen? r?ko pirmo pla?ko sapulci, kur? bez jau esoo biedru p?rst?vjiem aicin?ti p?rst?vji ar? no ukrai?u bazn?cas, soci?l?m organiz?cij?m, zin?tnieku un arodgrup?m. Pirms ?s pla?k?s sapulces organiz?cijas tagad?jie vad?t?ji jau grib uz?emt cie?kus sakarus ar IRO, bet sapulces uzdevums b?s iz?irt konkr?tos pl?nus to ukrai?u atbalst?anai un sarg?anai, 'kam p?c IRO darb?bas izbeigan?s b?s j?paliek V?cij?. Organiz?cijas kodols nodibin?ts jau l gada maij? Augsburg?, kad V?ciju atst?ja l?dzin?jais ukrai?u centr?lkomitejas prieks?dis un vair?ki citi darbinieki, bet centr?lkomiteja ip?c jaun?m v?l?an?m non?ca t? saukto bandferistu iespaid?. Jaun? organiz?cija, kas grib no politiskas darb?bas attur?ties un galveno v?r?bu velt?t tikai t?ram V?cij? paliekoo apr?pes darbam, pazi?ojusi, ka par biedru uz?ems katru uhiaini, kas gatavs atz?t ukrai?u nacion?l? (trimdas) parlamenta autorit?ti. L?dz im tai esot Jau ap 5000 individu?lu biedru, kas maks? nelielas biedru naudas ik m?nesi
(Turpin?jums no 1. Ipp.). ?emt pagaid?m nenoteiktu skaitu vecu ?auu un b?ra b?rnu. ?ener?ldirektors nor?d?ja, ka liel? m?r? gr?ti izvietojamo" probl?mu var atvieglin?t ar t? saukt?s individu?l?s imigr?cijas pal?dz?bu. Daudzas zemes jau tagad pie?auj atse-viS?u personu izsaukanu", kas regul?r?s masu emigr?cijas sch?m?s neiek?aujas. L?dz im 189.000 personas, jeb 35 proc. no tiem, kas izce?ojui p?d?jos divos gados, izvietoti ?d? individu?l?" ce??. T?l?k ?ener?ldirektors sav? zi?ojum? nor?da, ka p?c pareiz?jiem v?rt?jumiem 174.300 DP ir ierobeotas iesp?jas izce?ot". Sai zi?ojum? pirmoreiz ofici?li specific?tas gr?ti izvietojamo" kategorijas. Proti, piemin?tie 174.300 sast?v no ?d?m grup?m: DP ar vesel?bas probl?m?m" k? ari personas, kuru ?imenes locek?u vesel?ba ne?auj tiem iek?auties izce?oanas programm?s ir 48.900; p?r?k vecie: neprec?ti v?riei p?ri 45 un neprec?tas sievietes p?ri 40 gadiem, k? ar? bezb?rnu p?ri tai pa? vecum? 26.900; gr?ti izvietojamas ?imenes: neprec?tas sievietes ar mazgad?giem b?rniem, ?irtenes ar mazgad?giem b?rniem, nelaul?ti p?ri ar vai bez b?rniem 27.200; DP, kam nav piem?rotas profesijas vai ir k?das person?gas dabas gr?t?bas, piem?ram personas, kuras noraida krimin?las pag?tnes d??, vai aiz t?
Cechoslovakijas laikraksta Rud? Pr?vo" Maskavas l?dzstr?dnieks Su-chljs vair?kos augusta numuros bija public?jis v?stules no Maskavas, kur?s cildin?ta padomju iek?rta un ?auu laim?g? dz?ve. P?c v?stu?u public?anas l?dzstr?dnieks sa??mis no las?t?jiem daudzus jaut?jumus, kuros apaub?ta parad?zes" jauk? dz?ve". Vair?ki las?t?ji jaut?jui, k? iesp?jams, ka Padomju savien?b? valda t?da labkl?j?ba, kur rodas tik daudz sviesta, ga?as, tauku, kr?jiuna, dr?bju, kurpju utt., k? iesp?jams, ka tur viss br?vi pn l?ti dab?jams. Atbildot zi?k?r?gajiem, Rud? Pr?vo Maskavas l?dzstr?dnieks 7. septembra numur? paskaidro: M??ie las?t?ji, jums piln?gi taisn?ba, ka Padomju savien?b? pareiz valda labkl?j?ba. Ne tikai Maskav?, bet ar? katr? padomju pils?t? un katr? ciem? veikali burtiski p?rpild?ti ar p?rtiku, tekstilij?m un apaviem. ?audis Padomju savien?b? arvien vair?k kr??aj?s priekpils?t?s s?k celt pai savas ?imenes vasarn?cas un ieg?d?j?s, par tautai tie?m piem?rot?m cen?m, ?etrviet?gus padomju l i muz?nus, skaistus un sp?c?gus mo-torratus. Jau tagad Padomju savien?b? par baltu v?rnu uzskata k a t r u , kam nav paam savas m?ji?as, kur pavad?t .ned??as beigas. Pils?t?s un uz laukiem iedz?vot?ji ?r? neticami l?tus dz?vok?us, kuros ir centr?lapkure, silts un auksts ?dens, celt?i, masg?jam?s ma?nas, elektrisk? apkure utt. Un tas viss padomju cilv?kiem maks? tikai 35 proc. vi?u pe??as. N?kamajos m?neos veikalos s?ks p?rdot apar?tus, kuros ir kop? ska?u plau atska?ot?js, radio un telev?zijas uztv?r?js. ?audis Padomju Savien?b? arvien vair?k un vair?k satiksmei lieto lidma?nu, kas tie?m ir ?oti l?ta. ,,K? tas bijis iesp?jams?" sav? Leiputrijas att?lojum? t?l?k raksta Rud? Pr?vo" Maskavas l?dzstr?dnieks. Atbilde un atrisin?jums ai m?klai ir gau?m vienk?rs. Padomju savien?b? nestr?d? tikai viens, divi vai tr?s, bet ?oti produkt?vi un ar iev?rojumu darba kapacit?ti str?d? visi cilv?ki. Padomju savien?b? str?d? ne tikai v?rs, bet ar? sieva un pat tad, ja v?rs labi pelna. Pa- Madride (I). Pag?ju?s ned??as beig?s ?en. Franko pie??ma k?rt?jo ASV parlament?rieu deleg?ciju, ar kuras locek?iem vair?k k? stundu p?rrun?ja amerik??u un sp?nieu kop?j?s probl?mas. Madrides ?rlietu ministriia p?c tam public?ja komunik?, kur? sevi?i izceltas ASV tautas vietnieka nama locek?a Dem-sa Ri?arda domas, ka uz Sp?niju iesp?jami dr?z s?t?ms pilnties?gs amerik??u v?stnieks. Ri?ards slav?jis sp??u saimniec?bas progresu un atzinis, ka jaun? saimniecisk? un soci?l? l?me?a uztur?anai Sp?nijai dodami ar? amerik??u dol?ri pre?u kred?tu vai aizdevuma veid?. No l komunik? izriet, ka Ri?ards Madrid? bijis par sp?nieiem gau?m lab?s dom?s, kaut gan ce?? uz galvaspils?tu vi?am bija j?piedz?vo gad?jums, no kura tam var?ja rasties ar? glui pret?ji ieskati. Senatoru un deput?tu grupai iebraucot Saragosas stacij?, Ri?ards un vi?a koll?ga Kiogs liel? p?rsteigum? kon
stat?ja, ka vi?am nozagtas bikses. Laiks bija karots un lai justos vi?iem rezerv?taj? kupej? br?vi, abi deput?ti bija novilkui virsbikses un pak?rui t?s loga tuvum?. Kad vi?i p?c atspirdzin?taj? snaudiena atlial grib?ja os nepiecieamos ap??rba gabalus uzvilkt, vienu biku visp?r vairs nebija kupej?, bet no otru kabatas bija izcelta liel?ka naudas summa. Vien?gi pateicoties gad?jumam, ka vilcien? brauca dai kungi, kuru som?s bija pa rezerves biksei, amerik??i visp?r var?ja turpin?t ce?u. Vald?bas iest?des t?li? mobiliz?ja visu policiju un tai patie?m i2;dev?s atrast vain?gos -y bandu, kas specializ?jusies tiei z?dz?b?m vilcienos. Apaudoties vienu gangsteru pat no?va, bet zagt?s bikses atrada kop? ar ?ekiem, ku?iis to jaunie ?panieki nebija pratui realiz?t. Noskaidroj?s, ka bikses k?d? neliel? piest?tn? izceltas pa vagona logu ar k?rti, kuras gal? bijusi iesieta cilpa.
domju zem? s t r ? d ? t n e v i e n u n e s p i e : kas negrib str?d?t^ l?dzu tam nav J?str?d?. Neviens t?d?? vi?am neko nedar?s, bet vi? tikai pats sevi izsl?gs no padomju sabiedr?bas. Mor?l? sevis noties?ana tad ir tik stipra, ka nokl?duajam dr?z ataust gaisma, ka nok?uvis strupce??. Bez tam padomju sabiedr?b? valda sauklis: Kas nestr?d?, tam neb?s ?st." Tas, protams, neattiecas uz veciem cilv?kiem, invalidiem, slimiem un visp?r darba nesp?j?giem, par kuriem padomju valsts r?p?jas tie?m priekz?m?gi. L?dz?g? gar? Rud? Pr?vo Maskavas l?dzstr?dnieks turpina v?l t?l?k, bet nav noz?mes to atst?st?t, jo ai paz?s.tamai dziesmai ir tikai viens tonis. Konstat?sim tikai p?c ofici?liem datiem ka Padomju savien?b?, lai nopeln?tu vienu kilogramu cukura, vid?ji kvalific?tam str?dniekam pareiz J?str?d? S'S stundas, bet vienk?ra vilnas uzvalka ieg?dei vajadz?gas 5363 dienu alga, kam?r ASV l?dz?gu uzvalku t?ds pats str?dnieks var nopeln?t 46 dien?s. --ab Latvieu ros?ba 14 taut?bu
nometn? Minchenes starptautiskaj? DP nometn? Varnera kazarm?s, kur dz?vo pavisam 5400 iem?tnieki, latvieu skaits ir relat?vi mazs tikai ap 720. Lai gan tie dz?vo izkais?ti pa visiem blokiem 14 citu taut?bu vid?, nereti pat vien? Istab? ar svetautieiem, tom?r par?da diezgan lielu ros?bu savu nacion?lo jaut?jumu k?rtoan?. P?d?j? laik? sakar? ar Jaunu latvieu grupu ieraanos no cit?m nometn?m ? aktivit?te k?uvusi v?l liel?ka. Sinis dien?s Varnera kazarmu latviei nodibin?ja savu Daugavas Vanagu noda?u, kuf? iest?juies Jau 52 biedri. Noda?as vald? iev?l?ti A. Ma?s, J. Jansons, P. Biezais, K, Det-lavs un P. Rokalns. Valde vispirm? k?rt? nodom?jusi p?r?emt nometnes pan?kuo gr?matu galdu un iek?rtot t?du ari Minchenes emigr?cijas centr? Funka kazarm?s. Nesen notikuaj?s nometnes latvieu komitejas v?l?an?s piedal?j?s 60 proc. balstlesigo. Par komitejas prieks?di iev?l?ja zv?r.adv.V. D?ll, sekret?ru Fr. Siraku-Gruzlti un locek?iem A. K?rkU?u, P. Biezo, N. Liepi?u, J. Rudziti un A. Salu. Rev?zijas komisij? iev?l?ti R. Be-?ers, R. Sv?nfelds un E. Zemers. 1. oktobr? nometnes latvieu Daugmales skautu un gaidu vien?bas atz?m?ja 4 gadu darb?bu trimd?. Svin?bas ievad?ja .Latvijas karoga pacelana nometnes laukum? un m?c?t?ja Gobas sv?truna. Akt? piedali-, j?s dienvidjoslas skautu prieknieks, Sidrabenes novada prieknieks uc. Sekoja kop?gs grozi?u vasars Baltieu klub?. E. u. Saldumi no debesim IRO inform?, ka pirmdien, 17. oktobr?, ASV avi?cijas lidot?ji virs daam amerik??u joslas DP nometn?m nomet?s mazus izpletn?us ar saldumiem un okol?di, kas dom?ta bemiem. Ja nemain?sies laika apst?k?i, akcija risin?sies ?d? izk?rtojuma pl. 9 Sv?benhof? pie Heil-bronnas, pl. 9.40 Krobenlok? pie Ludvigsburgas un pl, lo Sv?bu Gnundes Artil?rijas kazarm?s.
sauktiem dro?bas. iemesliem, inteli?ento profesiju p?rst?vji p?ri Is gadiem, ier?d?i vai citi baltro?i '^ p?ri 40 gadiem un citi 41.900- ne* saimniecisk?s ?imenes'*, kas p?r?k lielas, lai sp?tu paas sevi uzturat 29.400. ?ener?ldirektors sav? zi?oj! ^ m? piebilst, ka liel?kai da?ai neiem DP gr?t?bas ir vair?k form?las dabas, jo ir skaidrs, ka ?sten?b? loti daudzi no tiem sp?tu pai sevi apg?d?t, ja vien tiem ?autu izce?ot Pie patiesi gr?tajiem gad?jumiem ?ener?ldirektors pieskaita tos, kuru vesel?ba tik slikta vai vecums tik liels, ka tiem b?tu nepiecieama apr?pe speci?l?s iest?d?s. N?koa grupa b?tu t?da, kam nepiecieams zin?ms atbalsts, k?, piem?ram, m?tes ar'b?rniem, kam b?tu vajadz?gs neliels atbalsts v?l nedaudz gadu". Beidzot visliel?k? grupa Ir t?da! kas p?c direktora uzskatiem katri zi?? sp?tu pati sevi uztur?t. Vi?i piebilst, ka, norm?li r??inot ari tiem, kas tagad vec?ki par 45 gadiem, va r?tu dot Jaunaj?m apmean?s ze-m?m savu darbu v?l caurm?r? 20 gadus. Par sp?ti IRO un labdar?go orga^ niz?ciju p?l?m o probl?mu atrisin?t, tagad tom?r esot k?uvis skaidn, ka to nevar?s izdar?t bez starptautiskas akcijas o cilv?ku lab?. Zi?ojuma nosl?gum? Donaldi Kingslejs uzsver: To vid?, kas ar o probl?mu str?d?, arvien vairfk nobriest p?rliec?ba, ka So cilv?ku atst?ana V?cij? un Austrij? neb?tu atrlsln?jums". Iev?rojot lielo v?cu b?g?u skaitu ais zem?s, maz ticami, ka IRO b?g?i n?kotn? var?tu oertt uz l?dzties?gu atbalstu vai apieia-nos." T?p?c ?ener?ldirektors l?dz IRO gener?lpadomi, pirms l?mu^ t^ pie?emanas par o b?g?u atst?anu Vft cl j? un Austrij?, v?lreiz apsv?rt Iesp?jas to izvietoanai cit?s zem?s. Run?dams par t?m person?m, kam ar? p?c visu iesp?jamo l?dzek?u Izm??in?anas tom?r v?l b?tu J?paliek V?cij?, Kingslejs nor?d?ja, ka IRO dal?bniec?m valst?m tom?r nepiecieami b?s j?dod k?di l?dzek?i to atbalst?anai. Ar 1.000.000 dol?ru, ko im nol?kam rezerv?ja apri a sesij?, b?s par maz. Jau tagad esot skaidrs, ka b?s vajadz?gs iev?rojami daudz vair?k naudas, kaut ar? prec?zo summu var?s konstat?t tikai, kad b?s nobeigta pareiz?j? IRO padomdoanas akcija. T?l?k ?ener?ldirektors nor?d?ja, ka IRO noteikti bus J?r?p?jas par to, lai V?cij? un Austrij? atst?jamo DP ties?bas noteiktu ar skaidriem im nep?rprotamiem likumiem. Kad tas b?s paveikts, teikts zl ?ojuma nosl?gum?, IRO tie?m var?s sac?t, ka viss iesp?jamais dar?ti Par eventueliem t?l?kiem starptautiskiem so?iem o personu lab? tad b?s j?lemj UN kopsapulcei. Run?jot speci?li par to b?g?u st?vokli, kam b?s j?paliek V?ci ?, ?ener?ldirektors v?lreiz uzsv?ra nepiecieam?bu noteikt o cilv?ku st?vokli un ties?bas ar nep?rprotamiem likumiem. Kaut ar? ?dus noteikumus b?tu j?pie?em okup?cijas autorit?t?m, Donalds Kingslejs tom?r aicin?ja dar?t to sazi?? ar v?cieiem, Jo neesot ticams, ka jebk?di v?cieiem uzspiesti" noteikumi var?tu Ilgstoi past?v?t. Vi?a person?gais uzskati ir, ka apmierinous rezult?tus var?tu dot vien?gi t?da vienoan?s ar V?cijas vald?bu, kas b?tu pan?kta ab?m pus?m br?vpr?t?gi vienojoties 80 jauni putnkopji
ena Kop . g. marta IRO p?rskoloSa-nas centra lauksaimniec?bas skolS Eslingen?, m?su paz?stam? putnkop?bas speci?lista Andr. Leies vad?b? ir apm?c?ti 80 Jauni putnkopji. Nesen jaunie putnkopji apmekl?ja Dr. Kautca putnu farmu pie Ludvigsburgas, kur ?panieks laipni iepaz?stin?ja ar farmas iek?rtu un sasniegumiem. Farm? audz? 5000 m?jputnus: vistas, p?les, zosis, un per-vistas. Putnkop?ba ?oti racion?li iek?rtota, liel? v?r?ba piegriesta putnu labai kopanai un vesel?bas uztur?anai, t?d?? ari farma nepaz?st putnu slim?bas. G??us perina ar lieliem elektriskiem inkubatoriem, kuros vienlaic?gi var novietot 60.000 olu, bet sezon? izperina 90.000 lidz 100.000 c??u. Tas nav daudz, sal?dzinot ar ASV putnu farm?m, bet tagad?jos V?cijas apst?k?os tas jau ir visai iev?rojams skaitlis. Farm? kursanti iepazin?s ar pasaules liel?k? inkubatoru fabrikas Peters ime inkubatoriem, 5000, 7500 un 10.000 ol?m. S?s iev?rojam?s fabrikas inkubatora (modelis Nr. 84) pil^ ig kapacit?te ir 84.112 olas. Iepaz?an?s ar Petersima inkubatoriem bija ?oti v?ri?ga, jo daudziem tautieiem, kas izce?o uz ASV k? putnkopjii n?ksies ar iem inkubatoriem sastapties sav? darb?. Ar gandar?jumu atz?m?jams v?l, ka min. firmas ?panieks R. M. Petersime ir daudz dar?jis, lai pal?dz?tu DP izk??t no nometn?m un rast jaunas dz?ves iesp?jas br?v? Amerik?.
'JlieK P l f \"? \ r progress,
' S 0 v?rt?bu P'"-- V'lS Vissmag?k. ^ S r gar?go pasaul..
^ j f i " ' , , Aigara rakstu Ap-p P ^^ i ; . Kan?das laikraksta numuri t? vien li<-': Balss ! darbinieki
i-'^'ls saS par pafiat-. rSkoIoViiiu aurum?, r'itos darbiniekus is ver-SSnas laikmets skar ar ^MS, 0' vair?k izredzu
f i S r u saglab?t un r/.- C ap?ikt vai iztur?t dnkst ^ l a t v l e u j cu l t? ra s da -
J C?n?ties un uzvar?t - domas. Uzvar?t par kat-
rlart paam sevi upur6- ' S S k u I t ? r a s darbinieki to ?fc tad ar mier?gu sirdi va- 5 no vi?iem pieskait?t pa-
uzskat?t par zuduiem -la- ci??m par savu tautu un tas
0 kult?ru. , ,. (jainav j?jaut?, ir ta?u pa?ems, ka ,,100.000 liel? latvieu i^ ijielni saime nesp?j saglab?ji
kult?ras darbinieku koddUi," itelaimigie 100.000 ir t? izmo-
to?ojo? dz?ves straume, li nav ne sp?ka, ne laika uz-
,m atbalst?t kult?ru. Vai mm i?int?ga plosta oke?na vi??os
Ies ku?a av?riju p?rdz?vojis Jj grib?tu klaus?ties O?ieru vai las?t dzejas?.^ Tas vi?am it noder?tu tikai p?d?jam mie- mam pirms nosliltams. Bet jedrikstam nosl?kt, mums i r
?i??fa, bet j?c?n?s u?-.-j?-f.Muiaj.ir j?sasniedz dzimle- litasl! ari tad, ja -plosts ir sa- illiiiiizm?t?ts pa visiem oke?- sri tad, ja. daudzi aiziet un tdji. Mums ir j?c?n?s Itat-
\i pjT sevi m?su n?kotnes de . attiecas ar? uz m?su kul tu-
?llkbiniekien, tikai no vi?iem ' pras?m v?l vair?k spelnivi-
Ir j?c?n?s ne tikai par .sevi, H ?rda piem?rs ar savu d/i-
?%, ar v?rdiem un darbiem le- fct un vadot citus avareju.os. IBivl pras?t no trimdiniekiem,
Wil?p8t p?rgurum?, lai vi?i uz- ?jkult?ras [darbus un darbiniekus,
darbinick/em ir j a - - i i . n e j a u ar mai-
K^iar garu. ! Ii!, latvieSi, m?lam daudz mul - m kult?ru un, ja paskat?mies p?nmdas apg?du darb?, tad re-P Ka aiz kult?ras v?rda biei
"epias netikai s?nalas, bet Nenoliedzot ar? paliesas un
, ? l " . tad - pirmk?rt
zii ci
^^VU d z ? v i ' l ? - blakus r tam rast dievini,,,
Nies bridi > i ap 1 ilKi,
sil V i
1 par kult?ru un ^ .-irmk?rt b?tu 45rt J f i ? - ^ " ^ " ' - ' 0 s a i m i . ^ e n l t i S ^ ' ^ ' ^ l ^ d i j u m ? ( k u - tamr5 * mazu kc?iu",
01
zi i: k? g n v| si
.41 t] t( 81 d
g. sept.