8 L A T V U A l iEfj l iS. olrtobrt.
Maskavas rosiba Austrumvici??
18 M I U . V?CIEU SO?O UZ P A D O M J U IEK?RTU
i B e r l i n e (I).  A r rokas pacel-
lana t. s. Tautas padomes locek}i Berlnes padomju sektor? par au- ili?uma wim v?ca republikas prezi- ?Santn otrdien vienpr?^gi iev?l?ija pien?go kandid?tu SED partijas priekSff?dl Vilhelmu Piku. Sav? pir- mS nsrun? Piks aicin?ja v?cieus Afauddgl sadarvot ar Poliju un Ceehoslov?kiju^ kam t?pat k? Pa- domja savien?bai esot ties?bas uz fandarUiimu un repar?cij?m. Vi? aidnija v?cu tautu nov?rsties no ?onnS proklam?t?s feder?l?s valdi- htm m rietumu lielvalst?m. Jaun? prezidenta pirm? amata darb?ba bi- ib iftantas policijas'* par?des pie- , vemana kas karabin?m un main- , bru?ota bija Ieradusies Tau- iMlMidomes mitoes priek?. P?c tam VB? fc?d? Berl?nes laukum? sagai d?ja 350.000 berl?nieu spont?no ma- ntfedtSciJu kas zem maru ska??m r karogiem un Sta|ina portrej?m l|0fp|oja gar vald?bas loeek|u tribl- liL Padomju okup?cijas vara p?rvei dojas Udziin?jo miUt?ro vald?bu ito kontroles komisiju un ofici?U at- Blnusl Jaunsast?d?to vald?bu biju? iMilista Grotevola 7ad?b?. : P?c gar?ka p?rtraukuma, kas ie 
taj?s padomju politik? neveiksm? g?s Berl?nes blok?des laikmet?, Kremlis V?cij? atkal p?k?i k?uvis drtivs. Ilgi gatavot?, bet arvien at-
' Ukt? separ?t?s vald?bas proklam?- 8ana padoniju zon? i r notids fakts. rms Rietumv?cijas feder?l?s valsts oiktam?anas Berl?nes komunistu ajprind?s pl?nus par ?du pretakciju cJl?ia sevi?i biei, bet kad Bonnas ^aldi?ba patie?m nodibin?j?s, tad
^ iftirtrumzonas diri?enti ?ita tom?r PfBrfiteigtl un k?du laiku neko nemi n?ja par saviem tuv?kiem nodo miem. ' ?das vilcin?an?s iemesli viegli saprotami, Padomju savien?bai un t?s v?cu lldzskr?j?jiem vienk?rine- bl?a cUv?ku, kurus nost?d?t vald l - Ijas priekgal?, kas sal?dzin?jum? ar Bonnas politi?iem var?tu past?v?t ka v?cieu, t? pasaules kritikas priek?. Bet r ea iz??ruies par ak- ftvu r?c?bu, padomju reisorus vairs liekav?ja ar i apsv?rumi, ka vi?u vald?bai neb?s t?das b?zes, kas'l? dzin?tos visp?r?j?s v?l?an?s izrau dz?tajam Bonnas parlamentam.
Austrumzonas komunisti visp?r nevar?ja risk?t br?vas v?l?anas. Tie Erfa t?d^s tikai 1950. gad?, bet l?dz
: t $ m laikam PIkam, Grotevolam un I i p e m : uzticamiem Maskavas m?- rce??lem dotas br?vas rokas zonas
bo?SevIz?anai. Austrumv?cijas v a l - ; diba t? tad maz?kais rietunlos nevar
.pretend?t, ka t?s org?ni raduies Sbi^?? ar tautas gr ibu.
Maskavas reisori k?uva .lo jauna V akt?vi p?c starpgad?juma ar v?cu
i?arkas devalv?ciju, kad tr?s rietu mu sabiedrotie p?k?i vairs nebija ^ rtienpr?t?gl un pie tam ne??va ar? v? cieiem paiem izk?rtot savas val? tas lietas. Berl?nes politi?i atrada
i Jaunu propagandas l?dzekli apgal- ^ vojum?, ka Rietumv?cijai tr?kstot
patiesas suverenit?tes un izmantoja to k? Bonnas satversmes, t? ar? tur nodibin?t?s vald?bas noniecin?anai. Adenauera piek?panos val?tas jau t?jum? Berl?nes padomju sektor? i z  tulkoja k? vi?a vald?bas, pak?aua nos sabiedroto dikt?tam un izman toja ?das a?it?cijas sacelto troksni vajadz?go priekdarbu veikanai sa vas vald?bas proklam?anai. Padom ju savien?ba saskat?ja sev labv?l?gu Situ?ciju ari visp?r?j? satraukum?, kas pasaul? bija radies p?c deval v?cijas vi??a un izpaud?s rietum valstu kop?j?s discipl?nas v?jin?a-
 n?. Bonnas parlamenta un vald?bas noteikt? pras?ba revid?t V?cijas au strumu robeu atkal uzlaboja Ade nauera kabineta st?vokli v?cieu ac?s, kamd?? ar? te bija j?rada pret- akcija. Par padomju un po?u aizst? v i ?s apstr?d?t?s robeas liet? uz st?j?s paSu v?cieu" vald?ba, aiz kuras run?t?ju mugur?m gan t?pat saskat?mi paz?stamie suflieri.
Padomju okupaptu ideolo?ijas ofi ci?lais p?rst?vis ?en. Tulpanovs no Berl?nes gan atsaukts, bet faktiski tas neko negroza. Tulpanova demon strat?v? aizbraukana kija taktisks solis, lai pa?alotu .par maig?k?m, metod?m", ko pielietoot vi?a p?c tecis Semjonovs, ?aujot v?cu pilso?u politi?iem briv?ki k?rtot savas l ie tas.
Padomju taktikas pazin?jiem ne var b?t aubu, ka austrumzonas 18 mil j . v?cieu ce procent?gu bo
K O M U N I S T U T?R?ANAS P/id\IATA IR NESASKA?AS G O T V A L D A U N Z A P A T O C K A STARP?, S A K A ?RZEMJU URN?LISTI
Pr?ga (D).  Masu apcietin?anas Cechoslovakij?^ kas s?k?s pirms 11 dienam, aizvien v?l Itopinl^ un aptver vispla?kos iedz?vot?ju sl??us. ?rzemju laikrakstu koi'espmidentl zi?o, ka Pr?ga vien apcietin? tas vair?k nek? 10.^0 personas, bet vis? valsti o nelaim?go skaits p?r- sniedz 40.000. P?c AP inform?<ciJas, galvaspil?tas iedavot?jus p?r??musi Ista panika. ?audis cenas neteikt nevienu nep?rdom?tu v?rdu, lai poli tiskajai policijai neb?tu ianeisla vi?us nos?t?t uz koncentr?cijas nomet n?m. Vald?ba un ?echu komilinistu prese l?dz i|n nav public?jusi nek? du paskaidrojumu, k?p?c ?audis nakt?s izrauj no dz?vok?iem un smaga j?s automa?n?s nog?d? neziniim? virzien?.
Citi laikraksti sak?s zin?m, ka jaimajai komunistu akcijai pamat? ir nesaska?as ?paas partijas vid?. laikrakstu korc?spondenti jau ilg?ku laiku v?rojui kluso c??u, kas risi n?jusies divu grupu starp?  vienu vadot valsts prezidents Gotvalds, bet otru ministru prezidents Zapatoc- kis, ieklietu minstfs Noseks un ?r lietu ministrs Klementiss. Apcie tin?to vid? atrodoties ari ?rlietu ministra tuvs l?dzstr?dnieks K l i n - gers, kam piedi?v? tuvas attieksmes ar Tito diplom?tiem. Kli??era k r i  anai par iemeslu bijusi Dr. Pavilka apcietin?ana. is komunists sav? laik? atrad?s atbild?g? posten? kom- inform? i?n ciei sastr?d?ja ar k?du Art?ru Londonu, kas bija pared?ts ?rlietu viceministra postenim. Iesp? jams, ka Londona un Pavilka r?c?b? i r pietiekami daudz pier?d?jumu, kas var smagi kompromit?t ka Got- valda, t? Zapotocka grupu. Kura no ?m grup?m uzvar?s, tas pagaid?m nav zin?ms London? im Par?z? dzird run?jam, ka Gotvalds jau k r i -
i tagad ies uz simts- eviz?anu, kamd??
p?rsteidz dau rietumu preses or g?nu spriedujmi. T? Londonas Times dom?, ka rietumvalst?m pagaid?m neb?tu j?uztraucas: varb?t abas v?cu vald?bas tagad sapratioties ?tr?k m lab?k, nek? lielyalstu m i  nistri. Rietumvalstu augstie komis? r i savuk?rt public?jui kop?gu ko munik?, kur? konstat?, ka austrum- zon? proklam?t? vald?ba velt?gi m? ?inot run?t turienes v?cu iedz?vo t?ju v?rd?: vi?ai neesot nek?du l i  kum?gu pam?tu un t?s nodibin?ana neko negroz?ot ar? rietumu politik? V?^j?.
Apcietin?anas sevi?i plaos ap m?ros notikuas nakt? uz tredjlenu, zi?o Times korespondents. P?c pus nakts pie neskait?miem namiem ap st?juies smagie automobi?i, kii?os bija redzami ma?npistol?m apbru ?oti mili?i un slepenpolicijas a?enti. Dr?z vien ie satiksmes l?dzek?i pie pild?ti cilv?kiem, kuru vid? bija ar? daudzas sievietes un jauniei. P?c tam automobi?i izdz?st?m ugimim devuies lauk? no Pr?gas un pazu dui nezin?m? virzien?. Apcietini?a- nas, k? zi?o przemju laikrakstu ko respondenti, sk?ruas visas iedauvo- t?ju ?iras. Galvenok?rt t?s tom?r bija v?rstas pret ?rstiem, advok? tiem, tiesneiem, tirgot?jiem un r?p niekiem. Inform?tas aprindas p?r liecin?tas, ka ?echu komunisti nol? mui piln?gi izn?cin?t vidus?iru., T i  kai ?sa piez?me, kas ned??as s?kum? par?d?j?s komunistu org?n? Rude Pr?vo, netiei apstiprina apcietin? anas. Laikraksts, proti, zi?o, ka jau vistuv?kaj? n?kotn? str?dnie ku r?c?b? nodos namus, ko l?dz im apdz?vojui kapit?listi. T? k? apcie tin?to mantu un nekust?mos ?pau mus t?l?t nacionaliz?, ? ?s? piez?me pier?da komunistu pareiz?jo r?c?bUo
London? sa?emta inform?cija, ka p?d?j?s dien?s apcietin?ti ar? vair?k nek? 300 gar?dznieki, kas, paklausot archib?skapa Berana gana v?stulei, atkl?ti, protest?jui pret vald?bas i z  doto jauno reli?ijas likumu. Aplc?rt- rakst?, kas nos?t?ts vis?m drau dz?m, archib?skaps nor?da, ?a ko munistu izdotais likums ir Kristus lietas nodev?ba" un gar?dzniekiem visiem l?dzek?iem tas j?apkaro
A P speci?lkorespondents Pr?g?, atsaucoties uz k?da augsta komuni sta inform?ciju, zi?o, ka t?r?ana s? kusies ar? armijas rind?s un valsts apar?t?. Neskait?mi virsnieki jau ii^slodz?ti cietumos. Vi?iem p?irmet nodev?bu un marala Tito atbalst? anu. ?rlietu ministrij? v i ^ l?dz im atlaisti 120 augst?ki ier?d?i. Londo nas un Vaingtonas laikraksti m? ?ina izskaidrot jauno apcietin?anas vilni , nbr?dot, ka tam par iemeslu ir Padomju savien?bas jaun? politi  ka V?cij?. Cechus esot satraucis Maskavas jaunais r?kojums, kas uz dod jeabilit?t agr?kos V?cijas pa valstniekus. L a i izbeigtu jebk?du pretest?bu ai virzien?, ?remlia pa v?l?jis apcietin?t visas aizdorq?g?s personas.
^Nog?zies atomu bumbvedis
Londona (D).  B B C zi?o, ka ce turtdien Lielbrit?nij? nog?zies ame rik??u B50 superbumbvedis, pie kam aizg?jusi boj? visa apkalpe, skait? 12 personu. Milzu lidma?na ar b u m  bu kravu atradusies ce?? uz Helgo- landi, lai tur izdar?tu bombard?a nu. B50 ir t? saucamais amerik??u supercietoksnis, kas speci?li b?v?ts atombumbu p?rvad?anai. T? kon strukcija v?l ir A S V avi?cijas m i  nistrijas nosl?pums.
DAOS~VARDOS V?cu komunistu vad?ba q i^cina
partijas biedrus gatavot d?vanas Sta?inam vi?a 70. dzimanas dien?. A r i v?cu komunistiem j?apliecinot Sta?inam sava m?lest?ba, t?pat k? to darot ,,br?ni, melni un dzelteni c i l  v?ki," kas c?n?s par savu br?v?bu.
Amerik??u arodbiedr?bu apvien? ba A F L izdevusi 192 lappuses biezu gr?matu ar ori?in?llieclb?m par ap st?k?iem padomju koncentr?cija no metn?s. Sav? nupat sl?gtaj? gads- k?ri?j? kongres? apvien?ba iest?j?s par liel?ka DP skaita ielaianu A S V .
Eirop? ieradies ?ujorkas ^ archi b?skaps, kardin?ls Fr . Spelmansi, lai piedal?tos jaun? Par?zes b?skapa mons. M . Feltina introdukcij?.
Ung?rij? apcietin?ts ?ener?lpulk vedis Veros, kas k? pirmais augst? kais ung?ru virsnieks p?rb?ga pie krieviem. Veros k?du la iku bija ung?ru armijas virspav?lnieks, bet tagad komunisti vi?u apcietin?jui par spiegoanu.
Nobela miera pr?mija piespriesta anglim Donam Boid- Orr S?rs Orrs vada organiz?ciju, kas propagand? pasaules vald?bas dibin?anu un ir Eberd?nas lauksaimniec?bas akad? mijas profesors. L?dz 1948. g. Orrs nep?rtraukti 3 gadus atrad?s U N p?rtikas im lauksaimniec?bas pa.do- mes prieks?a amat?.
Kust?gas vien?bas un technika uzbruc?ja trieciena uztveranai
tis ne?last?b? un Maskav? vi?u ap z?m? par titoistu.
K?ds ?rzemju diplom?ts A P p?r st?vim in?s dien?s izteicies, ka ap cietin?anas notiek ari Rum?nij?. P?d?j? laik? cietumos ieslodz?ti 200 atbild?gi kom?nisti,--ku?u vid? atro das pat centr?lkomitejas locek?i. A r i vi?iem pied?v? titoismu un komin- formam naid?gas tendences.
V a  i n g t o n a (I).  Atlantikas pakta 12 valsta ka?aministru kon ference Vaington? beigusies ar mi lit?ro lietprat?ja komisijas iecelana Eiropas aizsardz?bas technisko pl? na izstr?d?anai. Komisija no sava locek?u vidas savuk?rt izraadz?jasi 3 ?ener?la grupa, komplic?tas kara main?rijas tie^ vad?bai Saj? augst?kaj? strat??iska trijotn? noz? m?ti ASV apvienot? ?ener?lt?ba prieknieks 0. Bredlijs fran?u avi? cijas ?ener?lt?ba efi?> .^ Elijs an ang?a milit?r?s apg?des vad?t?js s?rs V. Morg?ns,
Milit?r? komisija iz??r?s par 3 personu koll6ktivu viena virspav?l-
Panika Kantona Londona (F).  B B C zi?o, ka kop
&
iero?u pamieru ar oslavu partiz?niem
Marals Tito nosl?dzis ar kroatu partiz?niem, t. s. kruzariem" iero?u pamieru. T?das zi?as tagad maz? kais cirkul? jugoslavu aprind?s. Kruzari'* izteikui gatav?bu t?da? p?rtraukt uzbrukumus Jugoslavijas armijas un policijas vien?b?m un atteikties no sabot?u aktiem. K? pretpakalpojumu tie sa??mui sol? jumu, ka ne vi?i, nedz ari vi?u ?i menes pieder?gie vairs netiks v a  j?ti no valsts milit?r?m un dro?bas iest?d?m. Serbij?, sevi?i Flakovi- cas kaln?j? un Monastiras tuvum? Tito p?rst?vji apg?d?jui pat ar p?r tiku un iero?iem ?et?ikus" (notie s?t? ?ener??a Michailovi?a partiz? nus) ar noteikumu, lai tie turpina uztur?ties savos nepieejamos kalnos un meos, apsarg?jot tos no Padom ju savien?bas s?t?tajiem iebruc?jiem. Iero?u pamiers nosl?gts l?dz 1950. gada 31 martam un to var uzteikt jebkur? laik?.
Partiz?niem ^ t s sol?jums, ka tie savus pieder?gos un radiniekus ap mekl?jot netiks apcietin?ti. Ievai notie un slimie partiz?ni var izman tot valsts vai priv?t?s slimn?cas un p?c iz?rst?anas iesaist?ties piem?ro t? darb?, ja "paraksta lojalit?tes ap liecin?jumu, iero?u pamieram pie kritusi jau vair?k k? viena tre? da?a no visiem Jugoslavijas partiz? niem . K? emigranti paskaidro, iero ?u pamiers patlaban izdev?gs ab?m pus?m, k? maralam Tito, t? ar? an- tikom?nistiskiem partiz?niem. P? d?jie var atvilkt elpu, izb?v?t ?rtus
m?jok?us ziemai un nocietin?jumus, sa?emot pie tam no sava ienaidnieka marala Tito iero?us un p?rtiku un paturot sev ties?bas kur? katr? br?d? pamieru uzteikt. Marals Tito,; tur pretim, ar iero?u pamieru nositis ar vienu r?vieni^ divi muas uz ^ i z l . Pirmk?rt, tas atbr?vo savus ari^jas un policijas sp?kus kominforena a?entu apkaroanai, un, otrk?rt,  paliekot kruzariem" un ?et?ikiem" kalnos, kominforma organiz?to ban du darb?ba saist?ta ar liel?k?m gr? t?b?m, (in)
V "
Zils Moks ieguvis uztic?bu
Par?ze (E).  Agraj?s plblrtdienas r?ta stund?s soci?listu deput?ts im agr?kais Keja ieklietu ministrs Zils Moks ieguva nacion?lsapulc(^ uzti  c?bu jaunas valdjbas sast?d?anai. P?c Francijas satversmes deput?ti vispirms balso par ministru prezi denta kandidat?ru, kas v?l?k pazi ?o sava kabineta person?lo sast? vu. Moks ieguva 311 balsu. Debates nacion?lsapulc? ilga visu nakti. K o  munisti bija ierosin?jui at?aut ba l  sot tikai t?diem deput?tiem, kas at rodas s?u z?l?, lai gan satversme paredz pilnvarojuma ties?bas. J a Moks ieg?s uztic?bu ari sava kabi  neta person?lajam sast?vam, i e i l  gu? vald?bas krize b?s atrisin?ta, ko steidzami prasa Francijas saim niec?ba.
neb?s Londona (D).  P?c ilgas kabineta
s?des, kur? pied?al?j?s v i s i tr?s br i tu vald?bas lielie"  Etl i js ; Bevins un Morisons, nolemts ogad L i e l b r i  t?nij? v?l?anas nesar?kot. S?du i n  form?ciju presei ceturtdien nodeva pats premjers, paskaidrodams;, ka v?l?anas var?tu rad?t lielus zaud? jumus britu tirdzniec?bai un r?p niec?bai. Lielbrit?nijas satversme pa  redz, ka v?l?anas vald?bai j?siar??o l?dz 1950. gada j?nijam. M?rci?as devalv?cijas un konservat?vo opo- zicijas as?s kritikas^ d?? London? i l  g?ku la iku run?ja par eventu?laj?m v?l?an?m jau ? oruden. Nule pie ?emtais l?mums noz?m? EtUja k a b i  neta uzvaru. T?, protams, v?l neno z?m? uzvaru ar? n?kamaj? gad?, ko iz?irs pati britu tauta.
S?CIES B R I T U K O N S E R V A T ? V O K O N G R E S S
Londona (E).  Tredien London? s?k?s britu konservat?vo pai-tijas
kongress, kur? piedal?s 4500 dele g?tu. Apspriedes, kas ilgs 3 dienas, B B C nosauc par liel?kaj?m, k?das jebkad piedz?votas partijas v?stur?. Kongresa ievad?jum? runu teica bij . ?rlietu ministrs Antonijs Idens, asi kritiz?dams m?rci?as devalv?ciju un str?dnieku partijas saiminecisko po- l?tiku. No val?tas kursa pazemin? anas Etlija kabinets pie tam nav guvis nek?da labuma, teica Idens. Lielbrit?nija var?s atvese?oties vie n?gi tad, kad paaugstin?sies raoa nas kapacit?te un kad katrs anglis str?d?s v?l vair?k nek? l?dz im. Runas beig?s kongress vienbals?gi pie??ma rezol?ciju, kas paredz at br?vot arodbiedr?ba^ no politisko partiju aizbildniec?bas. K?ds cits run?t?js uzsv?ra, ka, p?r?emot v a l  d?bas apar?tu, konservat?vajiem bus j?uz?emas liela atbild?ba. Un tom?r b?tu lab?k, ja vald?bas priekgal? atkal nost?tos Vinstons Cer?ils,
nieka vieta ikai p?c gar?k?m dis, kusijam, paklausot ASV aizr?Sl
J^L ^^Sst?kais t?bs a t S ; sies Vamgton? un pak?auts n S r L ministru veidotajai aizsardz?bas^ domei. Aizsardz?bas padome ^ darb?ba, ^sevi?i t?s poUtiskaj? atkal vad?s no pakta valstu firlffi ministru padomes nor?d?jumiem Milit?raj? komisij? tikai 10 i S Jo Islande un Luksemburga taj? nav par^avetas. Si organiz?cijas sch?mL ?iet, visai komplic?ta, bet nedrQ aizmirst, ka Atlantika pakts ir cks- periments, kam pasaules v?stur? vSl nav parauga. Visai iesp?jams, ka p?c tam, kad tas b?s praktiski iedaN bojies, atrod iesp?ju ar? zin?mai vienk?roanai
Par tuv?kiem uzdevumiem Eiro. pas aizsardz?bas organiz?an? Parl zes Le Mtbnde sprie: -MMiHt?r?s ko* misijas un strat??isk?s trijotnes nfi* koie usfdevumi apl?kojami viscle^ ?k? sakar?b? ar ASV kongres? ple^ ?emto likumu par Eiropas alzsaN dz?bas veicin?anu. No atv?l?t? mii, jarda dol?ru pagaid?m faktiski at^ ?auts izlietot tikai 100 mllj., pir|jo izmaksai nepiecieama prezld^rta Trumena ipaa at?auja, kuru piepra \ sot jaunnodibin?tajiem p a k t a ^ sardzibas org?niem j?uzr?da attto* cigi pl?ni un apr??ini.
R??inoties ar to, ka eventu?lajam pretiniekam maz?kais tuv?kajos divi gados b?s neapstr?dams p?r?kumi uz sauszemes, Atlantika psOcta mill t?rie lietprat?ji vispirms nodomfijufi r?p?ties par ?pau vien?bu dlblnfia* nu pretinieka pirmo uzbrukumu ali- tur?anai ?das triecienu vien?bai dibin?s vis?s pakta valstis saskani ar katrai paredz?tajiem speci?liem uzdevumiem, saska?? ar t?s ?eogr? fisko st?vokli un pareiz?jo apbni ?ojumu. T?, piem?ram, Frandjal paredz?tas devi?as motoriz?tas, divi zijas novietoanai Zieme?alrikl un V?cijas fran?u josl?. Ang?iem b?i piecas div?zijas, tr?s V?cij?, bet dl- vas Lielbrit?nij?. P?d?j?m j?b?t ti d? gatav?bas st?vokl?, ka ku?ukat^ br?di var doties uz kontinentu. AA itaUei, be??i un holandiei kop? st?d?s a dlv?ajas. Kop? ar ame?? k??iem Atlantika pakta valst?m Rl? tumeirop? ?d? k?rt? jau tuvSkI laik? b?s 22 kust?gas un labi apbru* notas div?zijas.
Blakus trlecienvienlbu dibinfiSi nai jau vistuv?k? n?kotii? p r o j * t?ti ar? citi' aizsardz?bas darbi. Pa( redzam?s frontes aizmugur?/izb?vl radara iero?u t?klu un zenitartllerijas poz?cijas. Paredz?ta ari ?pau aiz8a^ gu vien?bu dibin?ana, kuru dal?b niekus apm?c?s c??ai ar pretinieka gaisa desantiem un satiksmes sabo- tie?iem." Fran?u raksta autors u ^ sver, ka visos in?s pl?nos tom?r ne kur nav min?ta atombumba, kaut gan par t?s pielietoanu kar? Elror pas milit?r?s aprind?s daudz disku-, t?ts tiei p?d?j?s ned???s. Bet neesot ar? nek?d^ nosl?pums, ka amerik??i sev rezerv?jui ties?bu pacelt o Jau t?jumu br?df kad apst?k?i ledoml- taj? front? to pras?tu.
Feldmarals Montgomerljs, Bene- luksa valstu aizsardz?bas t?ba prieknieks sakar? ar ?m aktu?la j?m p?rrun?m par Eiropas milit?ro dro?bu ar? atradis par vajadrfgu paskaidrot, ka vair?ki svar?gi kop? j?s aizsardz?lDas priekdarbi jau sek m?gi nobeigti. Standartiz?ti da?du iero?u tipi im saska?oti milit?r?s apm?c?bas reglamenti. M?s tom?r nedr?kstam vienm?r raudz?ties tikai p?ri Atlantijas oke?nam," teica Montijs. Mums j?r?kojas vispirms paiem, tad mums pal?dz?s ar? musu draugi." Eiropas aizsardz?bas visva- d?bai esot noz?m?jami vislab?kie lietprat?ji, atbr?vojot vi?us no vi s?m nacion?l?m saist?b?m, lai vi?i piln?gi var?tu koncentr?ties EiropW aizsardz?bas uzdevumam.
32000 pi?iT?tu pbcr- amcrgauas cieanu
sp?l?m Tuv?kaj?s dien?s no Frankfurtes
un Min?henes uz vis?m pasaiues mal?m izs?t?s 32.000 Oberamergai^ cieanu sp??u plak?tus. Jau tagaa visos kontinentos ?oti dz?va interese par uzvedumu, kas pec l ^ / ^ l p?rtraukxmia s?ksies 1950. g- _ maij?: no aizj?ras vien Oberamer gauas satiksmes biroj? ik nienesi i n?k caurm?r? 600 vietu un paju^ * tes piepras?jumi. K?da italieu-^ me rik??u gaisa satiksmes sabieo^ paredz?jusi sp??u laik? iek?rtot ?pa u satiksmes dienestu starp un Oberamergauu, t? dodot 30 stund?s aizbraukt, noskati^
? vienas dienas uzvedumu un av^ 1 ties m?j?s.