Nr* 104 (328) 1949. g. 29. oktobri. Ar ttitort parakstu vai l0lclfi}iem pa-
tikitftajoft rakstos mtiktas domas nav Katri zioi redakcijas domas
i n I II .1 I . ' "
Pieci gadi bez dzimtenes
i ^ . . Visos ce?os un likte?os k)Qmos Jutlsim: asUifs, mokSs un d?mos Mftjmums degoSais Kurzemes krasts.
V, StrSlsrte Rlecl gadi aizg?juSl kop t? augu-
Ita, septembra, oktobra un novemb- |a, kad desmitiem t?kstou latvieu, ja?fmui niec?gu da?u savas mantl- pas un dzimtenes putek?us uz cepu res pial?m, atst?ja aiz sevis degoo Latvijas kraitu, dodamies trimd?. Atst?ja; lai, k? p ^ i dom?ja un lab-
Srfit klaus?j?s citu mierin?jumus, rfe atkal atgrieztos. L?dz ai dienai tas nav piepild?jies.
Mi mSdzam teikt, ka grdts un bargi l9iks mums bijui ie pieci ga- 4i> k?l iedrag?jui miesu un garu, tet taa tom?r bijis viegls, sal?dzinot |r t?m nelaim?m un past?v?gaj?m briesm?m^ kas diendien? j?p?rdz?vo mSsu dzimten? palikuajiem un tur ?l atlikuajiem tautieSiem. K?da tur ir d?Ive tas vairs i iav j?atk?rto. ?n tad padom?sim, KI eit, trimd?, muma bija un v?l tagad i r prlek- i?nlgai latviskas skolas^ br?vi te?tri, br?va m?ksla, br?va prese un daudz ??$ cits latvisks un nesagand?ts m neatk?rtotu to, kas nesen teikts
a9 liel?k?s lat- m iftttim ga^ , ka tagad, kad
akarfi ar Rietumv?ci fli?tt trimdas koloni; alem. Va i nav d?vain veselus piecus gadus mums nav dzimt?s somes zem k?j?m, m?s esam var?jui eit pau vid? rad?t gar?go datmten? bet bo?eviku un v?cieu Olmt9tttf Latvij? mums lielumUelo tiMtt bija at?emta gar?g? dzimtene. Titfi pata liktenis tagad ir vi?iem--- t tiatvijas zemes.
Md8?, lai gan m?s esam taisni un aatelsm p?rbaud?ti skrlnlngi, no- m?mu p?rvietoanas, blj. karav?ru i^ajlsanas, ?ime?u ?irana izce?ojot un daudziem drauds palikt nabagu maizi V?ell? m?s tom?r neva ram nepateikties rietumu valst?m par tlam vianteit?jiem dz?ves apst?k* }ilin un DP HtituIu'V bez k? daudzi M mums diezin vai nebOtu aizg?jui bo)t. m%tm yi<dm ;itgiiv\i!ft d?vii
Itgtii? l i l in t en l i b kuras mBs V l p i r u^ nevar?sim pilnv?rt?gi dz^ V6t, par mtims pasaules varenie pat dtoidak?rt vair?juies run?t, jo daudz llai?ku probl?mu d?) tas esot neiz- divtglvbat ar! aj? z l??^o pieciem trimdas gadiem daudz kas .main?jies. Kivten m?s pali , bet art citi s?k akaidr?k saprast, k a nevar b?t brl** vai Hropas un brIvas'pasaules/Kaut gan m?su valsts v?rdu briitem aiz mirst un noklus?, pavisam pazust taa nevar?s, kam?r pasaul? vai nu uzvar?s taisn?ba un demokr?tija, vai ari Ies boji.
Tagad latvieu liel?k? da?a atst?] alt muguras plecus trimdas gadus Vloljfi un iek?rto m?jas vietas jau nos krastos eit pat Eirop?, Austr? lij?, abos Amerikas kontinentos. Va i m?a dodamies uz turieni k? emig ranti, kas samierin?s ar savu likte** ni| rauga ?rti un pat?kami Ieaugt ar garu un miesu jaunaj? dz?v?, vai k? latviei un latvietes, kas gan pie m?rojas patv?ruma dev?ju dz?ves k?rt?bai, prot tencin?t vi?u laipn?bu un palldsubu, bet nebeidz atg?din?t aava$ tautas postu un nodar?t?s ne- talSfilbasT M?s esam vien?g? dz?v? latvieu tautas sauc?ja balss pasau l?/ Vat ?ausim ai balsi] aps?kt un Izskan?t tukum?? To nedr?kstam!
Nesen m?c. J . Laupmanis, kas daudz p?l?jies, lai pav?rtu latvie iem durvis uz ASV, redakcijai rak st?ja: Atsauksmes par lavieiem v i sur i r ?oti labas, par to es esmu lepns/^ Un cit? v?stul? no ASV k?ds draugs raksta bez fr?z?m un izlik an?s: ,i$e daudzi m?su ?audis kr?j naudu automobi?iem, un tas ir labi, jo be:^ auto cilv?ks te i r k? bez k? j?m, bet vi?i aizmirst ci?u par Lat vijas atbr?voanu. Viens pat br?din? ja, lai p?r?k daudz nerun?jot par Sim liet?m ar amerik??iem, jo KO-J m?nisti varot uzs?t?t k?du n??eri, kas izdz? dz?v?bu, t^aldies, baid?jies neesmu, run?ju tikai mier?gi t?l?k tmr?du uz??mumus no Baig? gada. Iespaids liels." T?tad k? ar darbiem, t ? v?rdiem varam dar?t daudz, un i? Ir m?su sauc?ja balss.
J a 8os piecus gadus, b?dami tikai maza tautas da?a, esam p?rdz?vojui gandr?z gar?gi nesk?rti, tad mums j?bi?t sagatavotiem, lai to sp?tu ar? nfi??pimos piecus, kas ar? varb?t v?l b?s j?pavada bez dzimtenes. Mums ari jaunajSs m?j?s, kur b?sim p? viem izkais?ti, j?rada gar?ga dzim:^ tena^ kaut vai savas ?imenes vid?. CJ?u par dzimteni Izc?n?sim vis?s pasaules mal?s; kur vien ducis lat- vl^v, dibin?sim savas biedr?bas un sv?tdienas skolas, un kur un k? vien Iesp?jams, run?sim un atcer?simies Latviju un tas pag?tni. Tas gan ne dos nek? citiem, bet mums paiem
V
Br?v?bas pieminek?a zvaigznes tagad sarkanas D?nijas latvieu inform^cijfs bi?e
tens xi?o, ka D?nij? p?d?j? laik? no dzimtenes sa?emtas vair?lcas necen z?tas v?stules. Taj?s zi?ots par jau nu deport?ciju vi lni no Latvijas i . g. august? un septembr?. N K V D kara sp?ks izdar?jis pla?ku akciju pret latvieu partiz?niem Saukas apk?rt nes meos, Augzemgal?, un divos pagajstos d.eport?jis visus iedz?vot?* jus, neiev?rojot vi?u taut?bu. Dau dzi iedz?vot?ji deport?ti ari no Si* guldas, un o deport?ciju iemesls esot it k? N K V D ?rzemju a?entu skol?", bij. Rakstnielni pil i , noti ku? eksplozija. Bez tam no k?das lielas fabrikas Elg?, bez iepriek?ja brldiii?juma, darba laik? aiztur?ti un aizvesti uz lekkrieviju ap 100 tech- ni?u un str?dnieku.
Latvieu tautas pretest?bas c??a pret apspied?jiem turpin?s. Lauku apgalbalos partiz?ni gan akcijas i z dara tikai nepiecieam?bas d??, Jo N K V D vienm?r atbild ar apk?rtnes iedz?vot?ju deport?cij?m. Toties liw lakai?s pils?t?s ik dienas notiek sa- bpt?iSas akti* August? uzspridzin?ta k?da kr ievu pulkvea vasarn?ca Me apark?.
Vair?ki latviei, kas no D?nijas at griezuies Latvij? un visu laiku sa- raksi?jfis ar D?nij? palikuajiem pa* zi??m, tagad vairs neatbild.
iZVledrijas Latvju V?rds ievietojis sarunu ar k?du v?cu kara g?stekni, kas v?l J?nij? bijis Latvij?, un, vi^ *- d?d?ms transporta ma?nas, apmejk- l?jis daudzas m?su dzimtenes pils? tas. Vln st?sta, ka puse R?gas le- dz?vptfiju esot krievi, un p?c vi?a domim ar? vis?s atbild?g?kaj?s vie t?s sSot krievi; t ikai v inl apdz? vojat vasarn?cu rajonus ap R?gu. R? gas ti lt i atjaunoti, nodarbinot galve nok?rt V?cu g?stek?us, Jaunais tilts no jValdem?ra Ielas gala esot tei- cams, bet koka konstrukcijas. Ar? ?eguma atjaunoan? nodarblnStl v? cu jj?tekni. ^ R?gas osta atjaunota, lek?r?gas izpost?taj? rajon? c ?^ Ue^
Alfr?da B?rzi?a
oktobri Blombergas latvieu ?komiteja sar?koja bij^-isabiedrisko Uetu ministra Alfr?da B?rzi?a godi- n?$anu< Svin?go aktu ievad?ja komi- tejis prieks?dis Dr. Karps* ar isur sirsn?gu uzrunu. Tad bij. sabiedris* k i kultur?l? departamenta direktors , Labsv?rs pla?k? run? apcer?ja jubil?ra darb?bu aizvad?tajos m?a 50 gados.
Jubil?ru sveica un ziedus nesa no Daugavas Vanagiem plkv. Pl?ma^ nis^ M?rbekas te?tra saimes aktieri Sab?rts un Z?lava, to pretest?basku stibas plkv. Osis, VMCAs ^ K a - ?eps, Alzsafgu pal?dz?bas biedr?bas * Mednis. Rakstiskus sveicienus un sirsn?gu dievpal?gu jubil?ram bija s?t?jis archlblskaps prof. T. Gr?n- bergSi b?skaps Ranc?ns, prot Kun dzi?S, s?t?i Orosvalds un Tepfers, ministrs Camanis no Romas, pulk vei Janums, Lobe, Plensners, Kr?- p?ns un daudzi tautiei no Zviedri ja i , Anglijas un V?cijas, Aktu no sl?dza koncerts, kur? piedal?j?s A. Pulci?a-Karpa, Cellists prot A. Ozo li? un vijolnieks V. Ruevlcs.
P?c ofici?l?s da?as pr?vais draugu pulks pakav?j?s pie gl?zes t?jag un tradicion?li aizsardu cept? dzimum dienas kli??era. A i tas var b?t vien?gais sp?cin?t?js se vis saglab?anai.
Laiks ir pag?jis neticami ?tri, var b?t v?l ?tr?k tas ies n?kamajos ga dos, fizisk? un gar?g? zi?? daudz gr?t?kos apst?k?os. La i cik m?s, ma zums, pasaules lielum? varam ie sp?t, ar? n?kamos trimdas gadus niums j?m??ina dz?vot t?, k? to sa ka m?su piedz?vojuais s?tnis Rom? prof. A^ Spekke: M?s, latviei, ta gad sve?s mal?s st?vam smaga un ne?l?ga p?rbaud?juma priek?. Ek saminatori m?s nevaic?s: k?d??, k?? Vi?i m?s vaic?s auksti un mier?gi, vai esam sp?j?gi un cien?gi'past?v?t? Vai sp?sim notur?ties starptautiska jos br?zmainajos v?jos, vai prat? sim saglab?t savu gar?go sp?ku un nost?ju un savu personisko tautisko lepnumu apst?k?os, kad daam labam mazd??gam gr?tos br?os ?iet, ka nu viss pagalam. Sis p?rbaud?jums mums nes?s daudzas smagas st\m- das, bet tas m?s ar! cels un jau ce? daudzu spried?ju un l?m?ju acis, jo ?sto raksturu par?da tikai piemekl? jumi, t?pat k? ?sto cilv?ka dabu r? da lieli varas br?i, k? to dzirdam senaj? grie?u sak?mv?rd?."
Pieminot t?s dienas, kad pirms pieciem gadiem atst?j?m degoo Kurzemes krastu, liigsim no Dieva sp?ku, lai n?kamie trimdas gadi m?s nesalau, bet stiprina tam la i kam, kad mums m?s b r ? v ? s Lat vijas krasts. Arv. Bolteins.
1as ?kas flotes kara skolai, k?dai j?r niec?bas p?rvaldes iest?dei uc. Opera pibi?gi atjaunota. Centr?ltirgus d i vas sagraut?s balles^ v^? tagad ce?. Pavisam atjaunota v?l neesot ari Ro mas vicfsn?ca un pasta -nams. Br?v? bas pieminek?a zvaigznes tagad esot sarkanas. ?
Valmier? post?jumi izlaboti, C?sis piln?gi veselas, turpretim Jelgava v?l pavisam postaa, Bauska pusposta- a, Daugavpili un R?zekne joproj?m ?oti nepiln?gi atjaunota.
BIJ . LATVIEStf KARAV?RU PAL ID2IBA8 S B K C O A AB?BN-
Pie Latvieu Savien?bas Argent?n? p?c jaun?s valdes iev?l?anas, kur? ir A. K?avi?, Kl?ra V?tola, P. Gai ais, V. Gusts, E. Jansons, F. Pa - vul?ns un Marsels Bertolds, nodibi n?jusies bij. karav?ru pal?dz?bas sek cija, kas savu darb?bu uzs?kusi ar ziedojumu v?kanu Invalidu un sl i mo atbalst?anai V?dj?; pas?kumam bijui labi pan?kumi, (in)
EvJut draudu prieknieku un darbinieku konference Bercbtesgadeni Luter??u pasaules
feder?djaa atad?ju centr? no 14.22. oktobrim notika latvieu ev l u t baz n?cas trimdas draudu p r i ^ n i e k u un padomes locdc?u konfeftace ar darb?bas virstemu K?da noz?me m? su krist?gajai bazn?cai ir IMeva pe st?anas pl?n?. San?ksm?-piedal?j?s 80 p?rst?vji no vis?m amerik??u un tran?tt joslas nometn?m. liel?ko da ?u tie visi bija sirmi t?vi, kas jau sav? dzimten? kalpojui bazn?cai 30, 40 un pat 50 gadus. Konferenc? bija ieradies sti m?su baailcas v i r s i m ardilbUk^tt pnL Dr. T. Gbrtnbergs, ar reftrttlem un praktiskiem p^o - mtem pledaUj?s prfiv. J . ?ullltls, prot Dr. L. B?rzi??. Dr, K. B?llEtos. doc F. Treljs, doa J . Bozo?tlls, Dr. iur. MOoibachs un mfie. Flebalgs un Krami?i. B?beles stund?s, daudzos priekilasljumos un pfimmfis m?su draudiu darbinieki guva spSnis uz devumiem, kfidi tos sagaida vi?pus j??fimr-Jaunajas pagaidu m?jvietas.
Konferenci nosl?dzot, arehlbai&ps nor?d?ja,* ka mflau laikmeta Uel?k? nelaime ir t?, ka fsOvm vairs ne- apzin?s atbild?bu Dieva p r l ^ l par visu to, ko dara, domfi un run?. Jo liela.II atbild?ba ir bazn?cas un draudiu darUnleklm T Izce?ofdJLi mantas muitosanas k?rt?ba Ventorlas Iransitnometne
V?ciju atst?jot, katrs izce?ot?js dr?kst ?emt Udzl D M 40. - . Perso nisk?s lietas un darba r?ki vienai personai nedr?kst p?rsniegt D M 3.000.-^ v?rt?bu, bet katram ?ime nes locekUm D M 250.. Sevi?i v?r t?gu pr?ekmetu, piem., radioapar? tu, d?rgu fotoapar?tu, divrite?u uc , pieder?ba j?pier?da ar attiec?giem dokumentiem. Vis i priekmeti, ko k?da ?imene ?em l?dzi, j?min no metnes ofici?las personas apstipri n?t? sarakst?*.Saraksti iesniedzami muitas p?rbaudei, kur ar? J?uzr?da vi^a tajos min?t? manta. Neierakst? tos vai muitas ier?d?iem nosl?ptos priekmetus ap??l?, ?paniekam par tiem izsniedzot kv?ti. V?cij? j?at st?j priekmeti^ kas sarakst? gan min?ti, bet ko p?c noteikumiem nav at?s^ uts izvest, ta?u, uzr?dot attiec?- iga^ izveana^ .aHaujas, dr?kst ?emt i l?dzi ar? ?dus priekmetus. Ja ga d?jum? izce?ot?jam, neb?tu no no metnes l?dzi ?paumu pier?d?jumu, ?paluma ties?bas var pier?d?t ar lie ciniekiem uz V?ietas, p?c kam Ven- torfas nometnes direkcija izsniedz dokumentu, ko apz?mogo ar? viet? jais bir?ermeistars; ?du dokumentu muitas darbinieki atz?st un mantas at?auj izvest^ (in)
stipendi?tiem Saj?s dien?s darb?bu izbeidza W.
S. B. (Worrd Student Relief) Orien t?cijas Centrs Hoenaav?. Skaistaj? Alpu pil?, net?lu no K?mezera, 49 DP studenti ASV universit?u stipendi?ti - kop . g. J?lija m?cl-
z ive VILDFLEKEN? archib?skaps prof.
Dr. T. Gr?nbergs sv?tdien, 23. ok tobr?, iesv?t?ja jauno luter??u baz n?cu, kas ceilta ari IRO l?dzek?iem. Dievnama projektu z?m?jis archi- tekts M?lmanis, bet izb?ves darbus vad?jis in. Bri??is. P?c svin?g? g? jiena no pamatskolas uz Jauno baz n?cu Bri??is nodeva archib?skapam dievnama atsl?gu. Svin?go dievkal pojumu vad?ja archib?skaps Gr?n bergs, bet koncert? dzied?ja soliste E. Kirteina un koris diri?enta Me l - lupa vad?b?. Dievkalpojum?, kas no tika latvieu un v?cu valod?, pieda l?j?s ar? Luter??u pasaules feder?ci jas p?rst?vis O Bremers, Vildfleke- nas nometnes IRO vad?ba un visu taut?bu luter??i, P?c dievkalpojuma bazn?c? nokrist?ja pirmo b?mu-lat- vieti Andr i Andermani.
R?GENSBURGAS latvieu nomet ne, kas gandr?z 3 gadus atrad?s Tan- na kazarmju blokos, beidza past?v?t jau j?nij?, un pils?t? tagad vairs palikui tikai 53 latviei, no kuriem 20 str?d? DP centr?laj? slimn?c?. La i uztur?tu sakarus ar vad?t?j?m iest? d?m, R?gensburgas tautiei izv?l?ju i 3 personu valdi L. Ave?u, J . K?mani un N. Priediti; nol?ma ar? svin?t 18. novembri, r?kojot dievkal pojumu, refer?tu un koncertu. Sep tembra belg?R K?nigsberg? likvid?ja ar? lielo ukrai?u nometni, kur? vai r?k nek? 4 gadus dz?voja ap 9.000 personu; pils?t? DP non^t?u vairs
L?BEKAS Cer?ila nometoen komi teja, atelst ies R?gas okup?cijas piekto gada dienu, bija sar?kojusi dzimtenes vakaru, kur? par m?su tautas mocek?iem aijJ?dza m?c. Lan- ge, run?ja apgabala latvieu p?rst?- vis S i Jaudzems uc , im b?nii dek lam?ja un dzied?ja.
j?s ang?u valodu, iepazin?s ar ASV v?sturi un amerik??u para?m. Pro centu?li visvair?k bija ung?ru, tad latvieu, lietuvieu un citu taut?bu studentu.
Izgl?t?bas da?u teicami vad?ja Miss M . F. Dausone no Filadelfijas universit?tes. Kursu r?c?b? bija ari ap 2.000 v?rt?gu gr?matu, kino apa r?ts, sporta piederumi uc. Bez k?rt? j?m m?c?b?m notika ekskursijas, k? ar? sar?kojumi, kuros da?do tautu studenti sniedza cits citam ko rak stur?gu no savas tautas para?m un trad?cij?m. Kursus pabeidzot ikviens var?ja teikt, ka g?tas nevien zin? anas, bet ar! sirsn?gi draugi no citu tautu studentiem. Vesel?gie dz?ves apst?k?i deva iesp?ju atspirgt un sa gatavoties studij?m A5V.
Roberts Mednis.
vin Baden-B?dene A r i fran?u, t?pat k? ang?u un ame
rik??u josl?, latviei i r okup?cijas sp?ku dienest? sardu rot?, kuras m?tne atrodas kara post?jumu ne sk?rtaj? skaistaj? Badenes pils?t?. Latvieu gan vairs nav daudz, jo liel?k? da?a izce?ojusi, bet atlikuie, kas eit kalpo jau pusotra gada, visi k?rt?gi veic savus pien?kumus, ne reti sa?emot fran?u virsnieku uz slavu. Rotas sast?v? i r daudz tau t?bu jugoslavi, pb?i, ung?ri un t?s v?ri sadal?ti da?d?s pils?t?s vi-* s? fran?u josl?. Fran?u milit?r? p?rvalde sardu v?riem pie??rusi pat?kamas priekroc?bas: prec?tie dab? par br?vu visai ?rtus dz?vok ?us, nevienam nav j?maks? par braukanu tramvajos un autobusos, at?auta ar? ieeja fran?u klubos un b?ros. Ar dz?vi rot? v?ri j?tas ap mierin?ti.
Ar? Baden-Paden? nesen darbo j?s IRO padomdoanas komisija, un visiem sardu v?riem ?s? br?d? bija j?iz?iras par emigr?cijas zemi. V is vair?k pieteic?s uz Austr?liju un Kan?du, bet tie, kam maz?kas iz redzes tikt uz t?laj?m zem?m, uz Franciju. P?teris Lapsa.
Acin?jums izce?ot?jiem L A i ' v i K i l ! Uzs?kot t?l?k?s emigr? cijas gaitas, nenoz?di jaunaj? dz?ves viet? svelos ?audis, bet sniedz zi?as latvieu kartot?k?m par sevi un sa viem pieder?giem, ari tiem, kas iebrauc v?l?k (v?rds, uzv?rds, dzim anas vieta un laUu, nodarbodan?s tagad un Latvij?, Laivijas un taga* d ^ adrese, kad un noicurienei resp.
no k?das nometnes ieee|oJlf)t A N O U M - tatvian LegaUcn, 17
Eaton Place, London s. W. L Englaudt
FRANCIJA - N. Vlgrabi, Comite D-EnUalde Letton en Fraace, 6$ rud Cbacl?at, Paris nc-e, Franee;
SAV, VAL9TI8 - Latvlan LegatioiL nu Connectlcut Avenne. Waii. W?itpn I. D. C U S A , - Utvian
"''^S?Jf',.?"*^ Coniervatory 01 Music^HaUiaa, N8, Canada;
A U f J ? A ^ A - AostraUan Utvian Velfare gocI(ity. 0. P. 0. Box ^ 8Jtoey, N. 8. W., AustraUa;
AB?ENTUIA Asodaclon Letoiia an Argentina, Boedo m. Buenos AI- res, Argent?na; H
BB?gttaJA - Brasmjag latvieu pa. H d ^ komiteja - aub-ConUte de Jojof?og aa Vttoas da Ouerra
Paulo, BiagUi r.r apvlenn Cn?, c/o B. Laipenieks, Correo 25, Los LeoneT,
NORV??IJA - Latv. ?ener?lkonsuls ^.vanags, pr. Nansens Plas 8 n . Oslo, Norway. ^ Latviea Cenk?ia Komiteja
REDAKtl?Ai KAM BUS Ml?A L?STU A, t lB
T B V 0 VALODU NBAIZBUBSIg
A. D r a v n i ^ rakst? Latvijas 91 numur? starp citu teikts, ka no Zviedrijas dzird par fatHjumieiii, kur latvieu b?rni kaunas run?t ar vec?kiem m?tes valod?, ja to dzird sveas ausis. Ja tas t? b?tu, tad tur gan nav vainojami b?rni jo kititm zin?ms, ka vi?i gatavi dartt diit- das palaidn?bas, it sevlS?l, ]a to al^ balsta vec?ki. Ir ta?u t?di vec?ki, kas kaut k? grib paliel?ties ar sa viem b & m i ^ un Ja niv dta ie sp?ju par?da, ka mati?a vid d? li?i lunl nrtfidriskL Azt man rin?- ma latvielu ttanoM, kopti blnd zviedru dcoli, bel koral mlH I A V nevienas paiaa latvlen giioM?ai. Kad par to ittointa, ndrinl viiUa nidnltijtt virtfu knist par laMMu tautas itolgumu. Tas vltt tooMriiiA botu J?uzskaita par dnmdn mOsatiu* tas n?kotnei, Jo nevioil laOcMtl gara krcHDlu taCu mums atv trttig.
TfiUk Dravnida pgahr?, ka ht- vidu valod? s e i ^ spdiiiiditi tlim tatitleSlein, kas dilvo svaH vidi un kuriem nav saruna bMnt aHss Va lod?. Par to Ueekiot MMtai d s M ^ kas p?c S Anglij? pavadittem ga diem nesp?jdt istdktleg stvl vitodl, nepiejaucot ang?u <lrdus. I^MIba gan b?s laikam t?da, ka fU? ttvl gados nav v a pasp?jusi angluld fe. m?c?ties, bet gan pastdgusles 1^ v i s U aizmirst
Esmu Jau ceturto gadu piln?gi ih l?ts no latvieiem, un, kaut tas tt v?l turpin?tos 10 gadus, tooifr vauksts man galv? neiek?ps. Esmu sastapis tautieSus daudi?i lemes^kig dz?vo ilgus gadus vienatn? Sf lH vid?, bet rur? nevainojami latvlrtd, nemistrojot valodu ar lezemieSu v?r diem. Tie, kam b?s m??a m?mu?a Latv i ja , ' neaizrausies no sveSsemef labumiem, neaizmirs?s t?vu valdd?^ un alla atradis ce?u uz m?su i&I|o dzimteni Vecais, Zviedrl}t
VAI tbc SLIMIE IR INVAL?DI?
Nel5tate$ (Hol?tein?) nometn? lat vieu komitejas vad?ba valiikkSrt nor?d?jusi, ka tbc slimie bij. ksf?l* v i r i n a v Invalidi, un nav ari vqtii k? t?dus pieteikusi DPACCS?. tHBh gavas Vanagu Sl?zvlgas-HoUtdtel apgabala pilnvarotais Aug. Vtasgl turpretim atk?rtoti apUedn?jlg, M ar! tbc slimie bij. l&i?aviri jm^ dzinfiml Inval?diem. V
Ar? v?cu apr?pes iest?de Ulk (L?ndesversicherungsanstalt) attisdi sl kara iedarb? sasUmu?os blJ. ktti v?rus par kar? cietu?lem un m s M vi?iem pabalstu. NoskaidmlOl DPACCSa ieskatus SinI Jaut?jumi, izr?des, ka ar i II iest?de atz?st tbe sllnmiekus par Inval?diem, Ja vt ?iem i r ofici?la v?cu iest?u apUl* ciba (Schwerkriegsbescb?dlgtn Ausweis). T?p?c nav saprotama Nit ?tates latvieu komitejas pieeja, kal ignor? k? m?su, t? augst?ko aprCM t?ju iest?u uzskatus tbc sUmb ?MJi' karav?ru liet?.
?riks Miesnieks, NeiitlM^
PIEZ?ME PIE R A K S T A ?AS K O L O N I J A SUPERLATTrOi
SinI rakst? (Latvijas 102. num.) mu godam nosaukts par Sandm t?> vu, bet l?dzu cien?jamo autoru ! v?rot, ka teiciens Sandera t?vi ai* noz?m? mani pau, bet manu t?vu, kas jau seh miris. Zinu gan, ka vis p?r! v?l t? m?dz run?t un ar? rak st?t p?c vec? l?bieu, igau?u, somu, ung?ru un turku runas veida* kas mums eiropieiem sves. Tipat pte mums v?l notiekas ar sve?do kun ga paka?likSanu. K? zin?ms, viitf m?su ?rieu radinieku tautas Hs kungu, t?vu un dtus god?jamus viN/ dus ?imenes nosaukumam pr ldw t. i . kungs Auka, t?vs Sanders. Msal k?ds krietns tautietis, satiekotlei, sveicin?ja, sac?dams ar? Sendsrs t?vs, bet grib?ja pier?d?t, ka tai b?tu pareizi, jo es esot Visvala San* dera t?vs. Bet man jau ir v?l *fj d?li ?edimins un T?livaldis. Kw mani tad grib?tu apz?m?t par dl t?vu, b?tu j?saka daudzskaitl?-San- deru t?vs. N?, n?, kunga un t W paka?likSana i r nelatviska un nelo ?iska un atmetama, jo vair?k tSd^ ka pai igauni un somi to Jau kuSi atmest. Man k?ds teica, ka esot gr?ti, jo t? esot ieradis run?t Bet k? tad it viegU atmeta d^J^^ d?jamo v?rdu pakallikanu? NevicDS vairs nesaka k? agr?k Kundzi?a m? c?t?js, Ozoli?a dakteris, bet mScit?l Kundzi?, dakteris OzoU? utt. vim nekas nav par gr?tu; kad w ko atz?st par labu un vajadz?gu, m vi? ar? var. T? mans t?vs lacij*
ko vajaga, to vajaga. Dr. J . Sanden;E8llngnl'
i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i f i i i " " " " " " ' ' ' '
M?JKALPOT?JU DARBAM SAVIENOTAJ?S V A L S l f f l _
vajadz?gas vair?kas sievietes -.jJlfK rces 17-45 g. v. Pieteikumus sdreiK^
U. S. A., pievlSoJot ioio^^ ^
1 biogr?fiju an^u vaioSi m J r a o ^ ^
: c?t?ja vai nometnes komitejai sn^rss
l o z A S V v i no
I"2?4tt v? ^ K A t ari uz
un av?u
n??aSi skubina z i g kTnKaugoties uz
TiiSnos. visas iesp?jas ne- | l *JSks . Atliek vel . . jSm^" procents, ka ?ian paprav|. u
Jriatzist un sprie, ka m * W protestantu bazn?cas i K g f i d ? iek??vu?s p?rak gaS Msen k?uvuas akti- 't M tagad ?sti s?kusi ra-*Ji? k? l?s lietas k?rtoja-,
aktivit?tes rezult?-
f S o t iedarbogj; fS^mufikvai^ vair?k tumfii 'ffivtom b?tu pat?kami, ka ^aevlS?l baltieSu, iece?oana rSu aizkav?ta im trauc?ta, a tip?i Jfl4?tot^ V
itoi pUn?mftr? attiecin?ms ig^Mllem DP, kas grib iece?ot im^ teikuma otru pusi gri- lievi?l pasv?trot, Jo, ka ar? llf fir daudz ko dar?t, to r?da
ll?iSifeeiu laik? esmu 6agal- ?f^ ??t? daudzums Jaunatbraucejus, ikbiius, gan igau?us, Takomas, m Mmpijas apk?rtn? VaiSing- jJtlHL Binu nov?rojis, ka gan- f^?ttirtr'?rfrmie atbraukui tie,
i?HilioH neatlaid?gi un uz??- lltau ar? daudzus gad?jumus, ?llaii galvojums izput?jis t? 8a-
nevajadz?g?s vilcin?^anfis ??il 'apdom?g?s" izzi?as jB??iaa d^ Varu dot labu pado- Ijifc?ld?ln ir galvojums uz ASV, ' l i i i kuru St?t4 vienalga k?- Jttt?Wfia2g?|,l par k?du
?lil Ja vi?S grib/^tlkt urp, v l - ifcgflvojumsjapie?em un ]?- iiJ?ivai ar? j?atdod citam. Ne- ?'flilljp? ar galvojuma dev?ju Ifjhai? kaut k?da tuv?ka ie-
imiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii
D i Savie- as valstis
' Eiropa plai i z plat?ts uzskats, ka amerik??i i r materi?listi, kam visu m?raukla i r dol?rs. Latviei, kas tagad nok?u vui Sav. valstis,
- ne reti pieredz?-
Muesota Minesotaa '10 A, U). stata farmerls
kundzi ?dolfs- Lokens liin n . , kundzi parakst?jui leceloa- Numus Jau 27 latviellem.
tikai 2
mJVJr teica I fial 8 personu ?imenei: ?i*was tata
Jr^Uare So-
^ -^MS g^f ti ievieJ