Mums katram j?pieliek roka,., Sumin??umi nav dom?ti man, bet sarkanbalt sarkanajam karo;a CJ^Virp. no lApg.) Viesi iegriez?s nometnes virtuv?, ?aM un pie invalidiem, k? ari apmekl?ja vec?kos iedz?vot?jus UpISus, ?ai ?doi p?rsniegui jau 85 gadu io aktu nometnes sar?kojumu zfilS ievad?ja prot Ad. ?beles un vi- 4a^kundzes sniegtie m?zikas pnekS- :?eiumi. Tautskolas audz?k?u koris Ua^ taij?i ar melodeklam?clju  Rai ?a Trimdinieku dziesmu no Daugavai cikla. Uzrun?jot Ulmas tautieu laimi, s?tnis starp citu teica: ,,Mums katram j?pieliek sava roka, s?jot iiacion?l?s vienot?bas s?klu, ^ tad kidreiz m?s var?sim iev?kt bag?tu
^u Latvijas kl?tis.'' Akt? run?ja m LCK prieks?dis H. Klarks, snie dzot p?rskatu par trimdas dz?ves aktu?l?kajiem jaut?jumiem. Komite-JlUi prieks?dis K NIkurs pasniedza rftajam viesim tautisku piemi?as i?lU ^ kabatas portfeli, bet s?t?a imiifil ^ dbi?u ar saktu. ; Ulmfi s?tnis piedal?j?s ar! tautieu jUdv?alpojuml, ko vad?ja m?c T^ui. ??ievkalpojums notika pils?tas Lute i bdznic?, ko latvieu draudzes va Jadzlb?m atv?l?jis v?cu m?c F?ren-bilins, kaa k?dreiz pats bijis drau- (ues gans Ventspili un tagad vien* S??r ier?d?jis m?su trimdiniekiem
Diviem igau?u partiz?niem izdevies izlauzties brivaj?
pasaul?
S?TNIS K ZARI? LGK DARBA S?DE AUGSBURGA
Pie preddiift galda no kreis?s: sfltnis K. Zait?l, LCK prlddsCdis B. Klarks, LCK delecidjas vad. brita ioslS im BCP loo, V. J?tams, LOK Ittbklijlbaa noi. vad. J. Laroiileks, flnaiisa nos. vad. I. Nledra,' Pretest? bas kust?bas p?rstivls A. Nep?ris, DSnUas latvieSo lArstSvis A. IbolI??I. PriekiplSnl: izgl?t?bas' nos. vad. amerikS?u JoslB J. Doballs, Austrijas latvieSo pIrstSvis 0. Slktan un LCP sekretBrs P. Oreiils. P?d?jam &iz magoras: LCK kaaeelelM nti A. Grava, tagUtlbMi s<n. vad. A. DraT nieks nn LCK pirativb franta Jotll A. Ddme. (^ oto B. Kfaucs).
/ I I
' 1
Minis Zari?i nsronS Hochfeldas nom. Iem?tniekos. (Foto E. Kraucs). ?ujau uz Kan?du P'^ ^^ JS^ 2l??m no Korkas, S> bg?u ku?a Viktorija pasaieriem *)tii Iesp?ja Udot uz Kan?du. V?-atem?Slem 00 b?g?iem ir Stokholm? I(d0ta8 Kan?das vizas. Ve t^mlnste*
m bereogs ziedojis vSlreiz 250mfir- ci?u, lai dotu bSs?lem iespSju sa- fimegt Kan?du droS?kiem satiksmes Ud^kllem. Ai^ p?r?jiem ku?a pasaieriem kapteinis Bnnists tom?r, ne-i?augoties uz daudziem br?din?ju"* mlem, aj?s dien?s nodom?jis uz- iSkt b?stamo ce?ojumu. Daily Herald piez?m?, ka pag?ju-Ifis ned?jas beig?s kapteinis pazi?o jis, ?a ku?is izbrauks v?l oned?? Nosaucot Ennistu par .lelles ku?a kapteini", laikraksts pSiblic? vi?a p?d?jos r?kojumus sakar? ar izbrauk anu. No 5 gl?banas laiv?m bries mu gad?jum? nolaid?ot tikai 2, bet pirt??s 8 atst?ot kl?ju tikai p?d?j? grimanas moment?. Sievietes un b?rnus novietoot div?s agr?k nolaiam?s gl?banas laiv?s. P?r?jo ku?a pasaieru uzdevums nog?d?t Iepriek ku?a negrimsto?s v?rt?bas iesp?ja- itti t?l?k no grimanas vietas un ti kai tad peld?t uz gl?banai laiv?m. Komandas locek?i nedr?kst tverties Dto peldoiem priekmetiem, iekams t?diem nav apg?d?ti visi pasa ieri. Viktorijas kapteini apmekl?jis Kan?das diplom?tiskais p?rst?vis un v?lreiz nopietni br?din?jis nes?kt bli&ucienu ar vair?k nek? 150 pasa-ldem. P?rsniedzot o skaitu, kapteinim j?maks? par katru t?l?ko pasaieri 20 doL naudas sods. Bez tam vi?u sagaidot v?l citi sodi. Korkas jOrniecibas p?rvalde pa-ekaldrojul, ka ku?a Izbraukana pareiz?jos laika apst?k?os, kad kat ru dienu var s?kties liel?s rudens v?tras, b?tu saistita ar n?ves bries-m?nt Viktorija varot uz?emt degvielas tikai 18 dien?m, un Korkas Jflmiecibas speci?listi p?rliecin?ti, ka tik ?s? laik? ku?is nesp?s ??rsot oiteBnu. Ofici?ls aizliegums par ku?a izbraukanu tom?r v?l nav public?ts.
DaUf Mirror (18. 10.) sniedz inform?ciju, ka Viktorijas 12 igau?u bJg?i tikko jau atst?jui ?riju un de-vuli^s lidma?n?s uz Montre?lu Ka n?d?. Tas pats laikraksts (21.10.) zl-?O,ka Korkas ostas iest?des, lai aizkav?tu Viktoriju patva??gi atst?t ostu. novietojuas ku?i p?c nepi--cMatno labojumu pabeiganas aiz k?da pace?ama dzelzce?a tilta, kas tagad norobeo Viktoriju no ostas izejas. L?dz ar to bez ofici?las ier?d?u at?aujas ku?im ostu iitst?t nav tesi^jams.
lielu sirsn?bu un atbalstu gar?go jaut?jumu izk?rtoan?, Dodoties caur pils?tu, siitnls ar pavado?iem iegrie-z?f? apskat?t slaveno Ulmas doma P?d?j? ^mekl?jam? nometne s?t nim bija Sv?bu Gminde. Kop? ar nometnes iedz?vot?jiem viesi ^ sagaid?ja latvieu komitejas pri^s? dis J. Bungs, administrators Friden-bergs, viet?j?s amerik??u civH?B p?rvaldes prieknieks Th. Smiss, Oe-pingenas Military Subpost prieknieks kapt. Klarks un Itn. Evans, k? ari Field Supervisors Meno. StStni ?oti aizkustin?ja maz? tautu d?la sveiciena v?rdi: M?s, mazie b?leli?i, lielajiem sol?mies augstu celt karodzi?u, tur?t t?vu tikumi?u." L?dz svin?g? akta s?kumam s?tnis ilg?ku laiku uzkav?j?s sirsn?g? sa-rui? ar amerik??u civil?s p?rvaldes un armijas p?rst?vjiem, p?c kam dev?s UE skaisti rot?to sar?kojumu telpu. Svin?go aktu ar uzrunu atkl?ja komitejas prieks?dis J. Bungs. Vair?ku seno dienu pazi?u v?rd?, ko s?tnis eit sastapa, vi?u sveica A. Viqkopfs. Tiklab Sv?bu Gmind?, k? ari cit?s agr?k apmekl?taj?s nometn?s tautiei arvien var?ja p?rliecin?ties par s?t?a apbr?nojamo atmi?u, jo pat 20 vai 30 gadus neredz?tos vecos draugus vi? p?r?jo sagaid?t?ju vid? t?li? pazina un pats atg?din?ja k?dreiz? as kop?g?s gaitas. P?c Gmindes lietuvieu nometnes p?rst?vja Ka?anauskas latvieu valod? teiktajiem apsveikuma v?rdiem s?tnis K. Zari? uzrun?ja kuplo tautieu saimi, starp citu sac?dams: Sls divi ned??as, ko esmu pavad?jis V?cijas latvieu nometn?s, padar?juas mani par daiem gadiem jaun?ku. Sen nebiju juties gar? tik spirgts un mos k? tagad. Mani ?oti aiidcustin?jusi liel? sirsn?ba, k?da man par?d?ta vis? brauciena laik?. Varb?t dai dom?s un teiks: Zari? braucis uz V?ciju mekl?t sev popularit?ti. N?, t? nav! Tie aplausi un sumin?jumi, ko mana ieraan?s izrais?ja visu nomet?u tautieos,  tie ta?u Istenib? nav dom?ti manai personai, bet gan tam sarkanbaltsar-%najam karogam un tam ?erbonim, ko redzam tur pie sienas." Nometnes komitejas prieks?dis, pateikdamies par s?t?a apciemojumu, uzsv?ra: V?rdi un dziesmas izskan, un diiz m?s atkal iesim sav?s ierastaj?s ikdienas gait?s, bet no J?su apmekl?juma, ministra kungs, mums it vis?s nometn?s b?s palikusi p?ri nesalauama tic?ba Latvijas n?kotnei!" Visu nometnes tautieu v?rd? run?t?js pasniedza s?t?a kundzei kr??u var? kaltu iS??vi un s?tnim m?kslinieciski darin?tu kabatas portfeli. Svin?gaj? akt? piedal?j?s ari nometnes koris diri?enta R. Baloa vad?b?, nodziedot vair?kas dziestmas.
S?tnis par kora prieknesumu bija sevifi?l aaj?so?dn?tg un, ooklausJjiea dziesmas, dev?s pmonigl spiest roku diri?entam un visiem koristiem. ,Viiru amerik??u joslas latvieu v?rdil m?su valsts augst?kajam reprezentantam po? divu ned??u ilgo apmekl?jumu bedig?s sirsnigim /?r-diem pateic?s LCK priekSsfidla ML Klarks. Vi? .Isum? rezum?ja ari m?su svar?g?k?s trimdas dz?ves probl?mas, speci?li pieskaroties s?p?gajam karav?ru jaut?jumam, kura izk??iojum? v?l amen v?rojama asa disonance starp augst?ko iest?ik vadll:?ju deklar?cij?m un zem?ko ier?iJl?u praktisko izr?c?bu. S?t?a Zari);ia apmekl?jumi amerik??u Joslas okup?cijas iest?u centros var?s daudlz pal?dz?t is disonances nov?ran?, un s?t?a toauciena labv?l?gos praktiskos rezult?tus, cerams, var?sim s?kt izjust jau tuv&o dienu laikll. Ceturtdienas r?t? s?tnis iepazin?s ar ?oti labi nost?d?to Sv?bu G & J ^ -des nbmeth s^ tautskolu un ?imn?ziju* isirs^fga sastapan?s viesim bij? ar ?imn?zijas direktrisl M. Branti, kas ari izr?d?j?s s?t?a sena jaun?bas dienu pazi?a. P?c brokast?m no m??ota ciemi?a atvad?j?s nometnes vad?ba, l^ ? ari LCK p?rst?vis Vir-teml^ ergas apgabal? plkv. Skaista laukis. Pirms ddan?s t?l?k? ce?? tautl^us v?lreiz I^ i uzrun?jot, s?tnis pateic?s par silto viesm?l?bu un nov?l?ja visiem lab?k?s sekmes turpm?kaj? dz?v?. Run?ja ar? s?t?a kunidze, nobeigdama savu uzrunu v?rdiem: Nevaru aj? ?saj? bridi neko daudz pass^ c?t, bet katr? zi?? gribu apliecin?t visiem latvieiem: es j?s no sirds m?lu!'* H.
Igau?u laikraksts Eestl Bada zi?o, ka aj?s dien?s dzelzs priekkaram izlauzuies cauri divi igau?u parti/?ni, kas savu d?kamo ce?oju mu s?kui no Jervas apri??a^ Zie-me?igaunij?- Viens no tiem ir bij. karav?rs un otrs satiksmes ministrijas ier?dnis. Abu partiz?nu ce?ojums bijis ?oti sare??ts un b?stamu momentu p?rpilns. P?c vi?a nost?stiem, dzimten? valdot piln?ga bezcer?ba. Ar katru dienu pieaugot krievu iedz?vot?ju skaits, bet tan? pa? laik? Uels daudzums igau?u ce?ojot uz Sibiriju. Abi viri apgalvo, ka igau ?u depcMrtfidJu paredz?ts izbeigt 1952. g. P?c tam dzimten? var?ot sastapt tikai vairs ?ott retus igau?u taut?bas Iedz?vot?jus. Izmisuo dlvSku vien?g? cer?ba esot kara noska?a, kas valdot pils?t?s un uz laukiem un ko pal?dzot vairot da?die okup?cijas varas izdoti r?kojumi Tfi, plem., k?ds no p?d?jiem rODOjumlem nosaka, ka v i sos kolhozos un dt?s latdni mfijfis katr? laik? j?atrodas zin?mam !dcai-tam zirgu un paj?gu piln?g? braukanas gatav?b?. Neesot ntic?ds nosl?pums, ka Ue paj?gi vajadz?gi eventu?las mobiHz?eiJas gad?jumi. Otra nMurlga padme esot t?, ka burtiski visa Igaunijas tmitorlja esot p?rpl?din?ta ar traktoriem. Sle traktori zlmlgfi k?rt? visi bez Iz??muma ritO?M vieta apg?d?ti ar pla-t?m k?pur??d?m, lai tos k a M laik? var?tu lietot n^litar?m vajadz?b?m. T?l?k igau?u laikraksts sniedz daas interesantas ikdienas dz?ves ainas. Iepretim Tallinas stacijai, kur agr?k atrad?s Jaukais Snella parks, ar grant?tiem ceU?iem, labi apkop- Isi pirms kara beig?m Jugoslavij? noauti
iatvieu karav?ri kStls v?cietis, kas tikai pirms neilga laika atgriezies no g?sta Jugoslavij?, past?sta, ka ?si pirms padomju karasp?ka ien?kanas Jugoslavij? vi?? atradies k?d? lazaret? kop? ar apm. 40 tur nok?uvuiem latvieu karav?riem,. no kuriem liel?kai da?ai bijui amput?ti locek?i Kad padomju vien?bas tuvoju?s demam, kur? atradusies lazarete, t?s vad?ba steig? noorganiz?jusi aizst?v?an?s grupu, kas sast?d?ta gandr?z tikai no nev?cieiem, pat amput?tiem. Lazareti Ie?emot, bo?evikiem tom?r bijis j?zaud? ap 85 krituo; atriebdamies par smago zaud?jumu, bo?eviki visus nev?cieus, to vid? ari latvieus, no?vui
tiem koumkokiem un pu?u dob?ok' tagad savu galveno m?tni iek?rto-^ jui Sarm?tijas ubagu bari. Tur sa-^ stopami lupat?s t?rpuies kazaniauj vitebskiei, v?z?m k?j?s, ?l?ingradtei(| i ar maizes kul?m plecos, kai?lglil novgorodiei un pat ulorcd?l BalttJ jas valstis Krievij? izslav?tas pirl bag?tu maizes centru, jo tur msdza tris reizes l?t?ka nek? Padmju sa4 vien?b?. Vilcieni, kas iebrauc no austm! miem, ieved os ubagus Ueltem ba riem, un neviens vilciena pai nesp?j tos padz?t no p?rbl?v? vii| cienu bufejiem. Jumtiem, M?U Sas un cit?m viet?m. Tie tukiem maisiem, bet atpaka? uz j?m maisa svars biei Uelliks paa nes?ja svaru. Kaut gan blfv?tajos vUdenos braukana ?auta tikai ar ?pa?m at?auj?m, pla?s dzimtenes d?li prot alivit atrast sev un saviem maizes mtl^ slem k?du nosl?ptu vietu. Pusdienas p?rtraukums  apstr?d?anas labrik? Sari KruUis. Fabrik? nodarbin?tajiem! ra g?stdc?lem iatnleda siltu gabali?u ga?aa un maisi. Turpat net?lu puadieno klda pa veco fabrikas str?dnieku, gi^drlz bez iz??muma grau lgtt pusapcepttt staip?gu maitf pavalga. - K?p?c J?s ?dat suau vien?  iejaut?jas k?ds no ?lem. Jums, g?stek?iem, tagad U|< jas lab?k nek? mums. Ari m?s brokastis un vakari??s am t?du pau maizi. No algas izn?k pavalgam. Starp Tallinu un Vasalemu \H\ brauk? smag?s ma?nas, kas pil dfl apk?rt?j?m g?stek?u p?rtiku. Kaut gan SoS tri pavada 8 IMz zobiem ai)b] gl, tom?r partiz?ni valrBkkart d?jui stingro aizsardz?bu un ??tnul p?rtikas transportu, z?nu ricib? Ptoavas meos esot. smagie iero?i un bru?t( maSIhas.^ Kl?stot pa lauku ce?iem, var rot neparasti daudz pamestu si niec?bu. V?j gaudo junitu ftc durvis Izrautas, logu r?tis ledai tas. Pat v?rnas un zvirbu?i bi tuvoties pamestaj?m m?j?m, p?ces un siksp?r?i m?jo nemlUil^ ! j?s tumSfis telp?s. Kl?tis un k W | p?mazSm nojauc apk?rt?jie kolhoz-l nieki, mekl?jot kurin?mo. Oandrii visos ?dos gad?jumos kalmlpl st*-| sta vienu un to pau b?du st?stOfi saimnieks, saimniece tm da|a 8^ b?rniem depori?ti, d?ls ptevien^lHi partiz?niem, meita nos?t?ta plespto^ du darbos. t5 ^ 1
M?S DR?Z VISI KLUSlM ii jaut? v?cu laikraksts
?patn?ju rakstu par DP Ievieto jusi Wetzlarer Neue Zeitung. Virs raksts ir: .,Das Volk mit der grtts- sten Zukunft  Werden wir bald elk nur noch DP's sein" (Tauta ar Uel?kaj?ni n?kotnes izredz?m 
' Vai ??ea visi driz b?sim tikai DP). Pirmais iespaids Ir t?ds, ka te at kal sastopamies ar vienu no dau- dzaji^ v?cu preses naida izpau dumiem, bet dJ^z k??st skaidrs, ka raksts Ir pavisam cit?da rakstura. Varb?t t? autors, v?cu tum?llsta, kas paraksUjies ar Inici??iem O. M., pats pilnam neapzin?s, cik dzi?i patiesnj? tver vi?a skaudr? ironija.  Sniedzam raksta maz liet ?sin?to tulkojumu: Ka?i maks? taut?m ne tikai daudz naudas, bet ari cilv?ku. Un tom?r ir tautas, kas karu d?? k??st liel?kas. J?, kari pat r a d a tautas. T?, piem?ram, p?d?jais kar rad?jis DP tautu. Un kaut ari m?s esam k?uvui skeptiski pret m?lg?m" taut?m, tad tom?r politisk?s att?st?bas d?? varam droi pa?auties uz to, ka DP tautai paredzama liela n?kotne. P?d?jais ka?S, kas rad?ja o tautu, jau ?etrus gadus miris, bet DP tauta turpina augt ne tikai skait?, bet ar? svar?. Vai na|V t?, ka is tautas t?vs  ks^  paties?ba nav miris, bet tikai snau (odi^ saka, ka vi? k?uvis auksts), ka  ak jaunu DP miljonu izcelan?s r?ta ausma!  vi? dr?z atkal mod?sies un ieg?s karst?ku temperat?ru? DP pai nekaro. S?kum? karo citi STs att?st?bas gala punkts b?s sasniegts tikai tad, kad m?s visi b?sim p?rv?rtuies par DP. Ir atkl?ti jUpa-saka (un ja v?l nav par v?lu, to vajadz?tu denunc?t ari UN), ka DP tauta tiecas uz visas pasaules p?rvald?anu, DP tautas ^o?s izredzes vispirms dibin?j?s uz jauna kara ie
sp?jam?bu. DP r??in?s ar to, ka ar jauna kara pal?dz?bu vi?u skaits p?rsniegs 100 n?ljonu .un l?dz ar to vi?i k??s lielvalsts. Bet ar? tas b?tu tikai pak?piens ce?? uz gala m?r?i. K?da tad I DP valsts izskat?sies? Noteikti konstat?jams tas, ka t? b?s ?oti vienk?ra un t?s pavalstnieki dz?vos vienk?r?b?, kas ?oti l?dzina- . sies tiem sv?t?gajiem pirms?kuma laikiem, no kuriem m?s visi esam izaugui. Piem?ram  neb?s vairs str?du par dz?vok?iem. Jo t?du nevienam vairs neb?s. Uz pils?t?m un m?ra namiem cilv?ki dosies tikai, laiap-skatitu v?stures pieminek?u drupas. Neb?s vairs ari nek?du domstarp?bu par ?paumiem un mantojumiem  mums nevienam nepieder?s nekas cits, k? tikai ligibility izce?ot un sk?rda trauks, ar ko atnest dev?s noteikt?s kalorijas no kopvirtuves. M?s visi ?d?sim no viena katla resp. m?s visi b?sim vien? katl?. Visp?r?ja vienk?roana tom?r atnes?s ar? iev?rojamus aug?us. To veicin?s vienk?rs uzturs, kur? skait?sies daudz kaloriju un vitam?nu,'^ bet kas cit?di b?s diezgan nepietiekams, bez tam dz?ve-pie dabas kr?ts un algu sist?ma, kas r?da raksturu. Tas viss, apvienots ar DP tautas tieksm?m m??g?s vietas mai??s, tom?r m??in?s ko uzcelt no jauna, radis augst?ko produktivit?ti pie vismaz?k? pat?ri?a. Jaun? laika sauk?i b?s mov-ement" uii ..resettlement", bet p?d?jais tom?r b?s tikai ?slaic?gs p?rtraukums m??gaj? p?rvietoanas kust?b?, pie tam tas b?s paredz?ts tikai nedaudriem izredz?tajiem. N?kana un ieana nekad neb?sies.
Katrs kar baro n?koo kapi, uft viens DP baro otru DP. T?di zi?ojumi laikrakstos k?, piem?raij ,J^emieri ?inieu un meksik??u DP nometn?s Centr?lalrik?" b?s prieto v?stis visai DP tautai, jo liecin?s par t?s attistibas un past?v?bas nemain?gumu. Atsevi?ais cilv?ks jaunaj? vd-stib? b?s vairs tikai funkcija. V?rds b?s ska?a un d?mi. Izcelanos neviens vairs nevar?s noteikt. Par arodu atz?s vien?gi improviz?cijas talantu. Pases vairs neb?s vajadzlgsl, jo visi b?s m??g? ce?ojum? no ksr* st? kara aukst? kar?, no revol?djss uz sacelanos, no pagr?des uz atbr?voanas kust?bu (it sevi?i atbr?voanas no ?pauma), no vec?m bsp-an?s viet?m uz jauniem medipu laukiem. ' Vald?bas vairs dibin?s tikai trimd?, up katr? viet?, kur sastepsl^ tr?s DP, dibin?s komiteju. Viena^p^ l?dz?bas organiz?cija pal?dz?s otrtf, un visas kop? pal?dz?s paas sev, pie tam ?oti sp?c?gi Viss b?s viena Uela doana un ?emana, pie kam katrs vislabpr?t?k ?ems to, ko vi? tikko atdevis, vai to, ko vi?am neviens negrib dot. Parasti dos to, no k? labpr?t grib?tu tikt va??. Pat?kamo veco starp?bu staip nesamiem un necieamiem cilv?kiem, starp viet?jiem iedz?vot?jiem im b?g?iem neviens vairs nepaz?s, jo ^ sl b?s vien?d? m?r? aplam? viw (dlsplaced) un visi vien?d? mer uzskat?s dtiis par nev?lamiem, ^aj st?vokli visp?r viss dibin?sies J* savstarp?bu. Katrs apiesies^ ar opni t?, k? treie apg?juies ar vi?u pssu. Un Udz ar to SI stiivok?a tDSOi^ b?s nodroin?ts.''
0 1 1.
sU kol tai
81 8 i j
1 htkam?su laikraksta iSTka cllvUd. kal M6 nevieni ne-loeldu darbui un, bu- "^jlvali^ dzird, rel-
-Biiui?uiem gara un ro?k-?JJteBem paSiem, k? i le S T b?tu p?rBkoloiaml .Stt VlJpar pubUcistika ]oU UbotlM ar toteli?ances ais-ii tora Slnun ^ ^ ^ ^ ^ leiiimi politiskajos ap-
BtttU dieigan tuvredz?gi ^ lekoi Ka daudziem ?utigad dt? nozar?, ne ta-M uatoiiijui par savu dzi- mim, (tfidt Ir ari Irsti un illBleU), ta tr nelaime, ne
iVirn liekas, ka Sls 4alu tautieu maz Inte-t ?parelzt - las?t?jam i?tepimate vi?am pa-jfilt, maz?k  k? t? ra-Mjanu t?di jaut?jumi tiek inn, \l m?s zin?m, tautie-lalMl dak?rt ir gr?ti p?rlie-^ ka m?ksla ir darbs un j^Mi?Ss atkl?smes" atn?k- Inktta stundeB, tad lai b?tu joiS?fit uz k?du Uelas tautas Jtaatu, kas iem Jaut?ju-It pie ang?u rakstnieku So-llniitt (Maugham), firstu  ,, ?tnnaJS pasaules kara lal-lliigence Servise (pretizl?ko-Ht?M) darbinieku; Is%iodarb?-llntiiu t?d^ ka daudziem tSs h naiig?kas par rakstniec?bu ka vi?a m?Oa vakar? 1W (?nata ,The Summing mvUkums) ir taisni pret?ju KUNtr?vota, nek? m?su kul-^ apcwtfi5i v?l?tos sagal-li.ttad, ar cit?tiem: teikt, ka rakstniekam ?ftUdai blakus nodarb?ba, ?JpgSdStu ar mala un svie- Di var?tu mierigl rakst?t, dz?ves iztika bija au-i.TKir'''*' "'^ slaveni un jj^ o?tu, jo rakstnieks ar rak-ai nevar?ja nopeln?t pie-jaudas, lai satur?tu miesu 1 kop?. T? tas joproj?m Ir  teu las?t?ju skaitu; ais * M IT gptests peln?t savu darbu, ja iesp?j a Pl vald?bas vai preses . . C ? ^ ^ ' ' 5  ' ^  n pie vi?i str?d? i?S*"?* vai las?dami... 21*'^ '^ '^ "tam savu IN. Rj"* ^ vi?iem N&S'?|5<l?. ?audis, '?MwI"5a5a ac?m . . ^ ' ' ^ to person?bas, kas tai JttttllCCL gleznlecl-tad?r.nrt^^/trauk^ IKVl^'"^^^'''''' ll^lJj^ttSa^. 1 - 'bakst?t
Nlba *a atrali6an 'rp amatieri .08. un