L A T V I J A Tredien, 1949. g. 16. novembrt.
1,
r-.^ .: X 'tv, . . v : , . ^ ". no J5. Ipp.)
LtiSk atkali no jatma. Bet ar? aiz- :lt?^J^ ret?k i^s^ vi?i
^^aus^^ Dai ? cauW m?su l?nij?m,
: ielau$s pils?ti?? tos saauj; Un iittl^ ^^ ^^ rt^ atkal tas patsy l i ^
i ;nje?niri ?ove^^ tumsai,* n?kam? /sdien?, pien?kam?, veselu ned??u. n P c ^ ^ u 1^^ 4 saauto un i z -
d t i ^ o padomju tanku k^lni. Bet odien te i r klusums. Rasina
lietuti?; Kauja jau dun kaut kur dt? 'p^ai?* V . ? e r m ? n i s
12, novembri ; I?- latvieiem t d - *
ciens par,?so seguj ar kuru nekad piln?gi
.nav iesp?jams apseg ties ja velk to u z vienu malu, tad otfa paliek kaila S?.glez na ?|ik pr?t?, sk^ t^ot
I j i bo?eviku ^ uzbruku m i ^ o vasaru un ?pai
J?|j?|id --Kurzemes, front?. Ve l
Kop vakardienas viss atkal atdz?vo jies. Zeme atkal dreb.
Atka l p?ri aizdr? bo?eviku lidma?na, kl?ja iero?iem d?r dot. V?caties ?r?! Jums degi" sauc ie skr?jis virs." Nol?
d?ts! Ivans", atmet virsleitnants, ?tri ?erdams savas mantas J?, Ivanam ar uzdedzinoo mun?ciju oreiz i z - devifes te?pit tiei m?jas jumt?.
V i r i steidz raut ?r? mun?ciju. Vi?i skri^ ?n bez elpas. Iekpus? jau lau mas iJ?mi. ' f
,,Wt?su klavieres . . . " atceras virs leitnants, kad gandr?z viss< nepie cieamais jaii^?zv?kts. JBet tai pa? mirkl i aiz d?miem pavid grupa v?- rui kas pareiz nes ?r? smago In- strur^ientu. Virsleitnants smaida. Bravo! *i^i?rpat ce?mal?, kur pareiz ga-^ r?m i brauc i)?ris smago ma?nu uii vezumnieku * rinda, v i r i atst?jui klavieres, kam?r zi?hesis samekl? jis kr?slu.
Virsleitnants s p ? l e V i pleciem
tieien milzu paisuma vi??i v?l?s pN? t?^ 191 div?zijas iecirkni, V?l?^^^^^ t e nebija ko _ ^
p i i i ? t u i i i at^^^^ t e pfei?m gl?- ? uzmests karav?ra ni?teU^^ ;tlksi;n?ve un izn?c?ba J i e m ga cepure.^ PSr klavier?m atkal un
latkstniijiem pul^ ^^^ v?l^ s)^^ mfi$u zemes un ?auu. Se- pJb i j f i i j?pavelk uz citu pusi, J?- m??lrt?Vklir citur. Bet vai citur b?s ^
kla^ii atkali ve?as d?mu mutu?i.
p?Q paisuma irtazj piflronteg pils?jti?a
^ tlre?purv? m?l?. J a u vair?k- ii|t?i'p?rl i r so?ojui gan viena, "^t?fi^ ^n?lja. Apa?iem akme?iem
* ielas i r klusas un / izmiru- % a v i r a so?i skan, bsiigi I ^S^-
na noktirne . . Tie i r nok- tines? akordi . . . Sprak? liesmas, skan i cauri kanon?de un atkal p?ri aizdr? bo?eviku iznicin?t?js. Bet virsleitnants atmetis galvu smaida, un pirksti tver noktimes akordus.
Vezumnieks, gar?m braukdams, apmulsis apst?jas un brauc atkal t? l?k. $et Noktirne liesm?rskan t?-
18. novembri Ko mekl?, ce?iniek,iSatrauktu dvau? Latvieu tautu, ?Latvim pau. Par agru tu n?d, par agru tauj? V?l kareivji tavi el liesmain? kauj?.
Tik tic?bu, tic?bu nepamet, V?l ce? pa n?ves lelpju ved.
A n d r e j s E g l i t i s
19. novembri L a i slav?tas ir Latvijas debesis
par pag?juo vasaru un siltaj?m novembra dien?m gan jrudens ?de?i ?su bridi skalojui ce?us un laukus, tom?r debesis arvienu gai uma pilnas un l?dz j?t?gas pletu?s p?ri nedienu . noliektai tautai. Cik siltas, kaut ugu?ainas bl?z moja vasaras naktis virs b?g?u galv?m, un m?tes viegli var? ja apklusin?t mazo d?lu un meitu raud? anu. Vidzemes un Kurzemes ???i bija ciet?ju valodu pilni , miglaino up ju krastos m?mu?a iemiga ar griezes dziesmu un z??u nastu pagalv?. De bess un zeme aj? posta gad? dal?s b?d?s ar savu mazo un uzticamo tautu remdenas naktis un saulai nas dienas g?juas l?dzi.b?g?u ve zumiem .Dieva noliktais un s?t? tais laiks nelaimju stund?, lab? va sara, g?d?gais rudens.
A n d r e j s E g l l t i s
Miirns ir uz ko atskatities L A T V U A S V A L S T S NODIBIN?ANAS U N PROKLAM?ANAS F A K
T A M IR S A V A P R I E K S - U N P?C V?STURE
?iet, k?ds liels miers te iiek tli|^ ?lti^ ^ ^ier? , kas iem a k m ^ e m
^^|ife|lfcas p?c t ik daudz trok?a un f?ajtj?fu^ Bet rudens vakaram
Bet noktirne' liesm?s skan t?-t kanon?des vid? m?zikar Mazs, spilgtfe dz?v?bas stars n?ves pav?n?.
J . B.
es p?r $arkanajiem k?rni?u >it.dz?vojas ar? pils?ti?as
M i i im nafci. ,bru?oJuSies flili?if, 1^^ pusi rfS?' Jauni RM?^^ ?auu,pulci?i: te . i r
i?aunek?ir k?ru gadus nav sk?ruas f l S f a ? ^ ^ g a i ^ v e d pils?ti?as
i l u n a t i ^ \}tx rokg^??l, un pat Jau- nas iiei?as, ?u?u sW^kli, un ska??s
Sl??p^ negrib sader?ties ar |l?av|iUfmiru?s pils^i?as m?riem. KM?alm? k?p lauku^ virtuves lielais ^ kfttls; un karst? vira tllr t?kami ^at-
dz!y?na poziclj\i un^ bunkur^ jafjeji?^ ?dien? ?zsaluos lofe???s: '
da??m atk?pjoties no Rtga Ir aptur?ts.* G a -
... l i l ^ i i ^ a s un naktis ir bijis j?no-. K IIJI^I^ viehibu atieanas
'"^pistlo?Vlentgo'satiksmes cfe- ?pis I?ecas' caur ;spraugu, km-al
l?sS ir j?ra un otr?' nep?rej?- i i i i f i j l^ f irelis. Uzdevums ir sekm?gi lF1wfe^ ^^ ^^ ^ yi8l spSki, k?s ^ - t ik vajadz?gi Kurzemes aizstl -
Es 25. novembri
i i i
;v
f larpajr palicis ezers, un np augsti krasta tagad pretim gl?n ie- ^ift f t i f l ta poste?i. Laiku p? l a i - Jfelnir f ? r galvu p?rlido k?da s?coa
Sifii^ Ji?ca un pl?st aizmugur?. Tai at-i^i?^tt?su artil?rija. Bet tumaj?s hlaktl ezera ?de?i atspogu?o uguns- |r6M bl?zmas, kas ce?as no m?su enies,; ka vairs nav m?su rokSs. K a i ij^na, k?dus s?rtus tur sar?ko
^ mt^u^^izimtenes tlko^ ] A. Sp.
,14. iiOvemli>r! run?. ^ Novembra lietavas
uin k?^la gulstas p?ri ierakumiem, pfi?iai apklusui ?vi?u aizdedzi- ntStS^^ii^^ l?ni gruzd. Na?y?
J S t U ^ ^ s?k savu k?r- i^i?jps propagandas raid?jumus ? aizrid?ndes ieg?rdzas ska?runis
vi?i piesak?s, ovakar run? mei tene no Dobeles protams; ska?u plat?; Atkal tie pai v?rdi, tie pai meli i)ar dz?vi padomju dzimten?, p?? gavil?m Dobel?, viss s?taniskas
vilt?bas caurausts. ^ y t J?, kam tas adres?ts?
17. novembri Pirms 25 gadiem,
kad kurzemnieki deT vils b?g?u gait?s p?rt Daugava?, daivents-n^ pilniek? atb?gat m?su pus? pie Valkai . T a gad m?s esap c?lu ies ?ai?s un p?ri Daugavai braukui
uz Kurzemi. U n . cik d?vaini, m?s esam nok?uvui Ventspil?, k a i mi?os,, ple\ .?lem, kas k?dreiz b?ij?::fe?sCp^^" .TS.'a^?^t?ja k?ds
,l?zuiniitisrk?s'Caiiri l ?gai oli^ pa tsolitn! ?pip^r?is ce?u .l?dz vedajai JKurztoes ostas ' pils?tai Vents pil i j ; V
Jif i d?vaini likte?i. Gadu simte?a ceturksnis i r k? viena diena, kad Likte?l?m?js run? uz sav?m tau t?m. ?Vak?r j?s, odien m?s,- un re dzi , 4 ?aud?m nokr?t k? zv??as no ac!m,| vi?i s?k aptvert, ka^ tautas vienl?as un sader?bai gjari^ i r kaut- , kas kair?k nek? miera un labkl?j?-'^ bas l^ika sapraan?s. Vi?i s^?k sa prast/ ka nav" nek?das novadu^ at ?ir?bas, ka ?dens straumiss un ap- gab^ atu robestabi nevar at?irt v ie - ; nas tautas locek?us. ' No?lVTalienas puses atbraukuie vmzepniekl, kas run? plati un mlks^t 11 labi . saprot venti?us, ku riem pat?k stiept v?rdus^ un daudz lietot lauzto akcentu. Tie visi ir lat- ' viei, i lai no k?das Latvijas malas^ un kop?g? sirds doma run? skaidr?k par visiem dialektiem, t? run? par savas t?vzemes likteni.
A r n o l d s R a s a i i i i i i i i i i i ieaiiiBiiii i iBiiieiii i i i i i i i i i i ieiisit
Amerik??i klaus?s cis balss
^/^><l^/'^\ ??ps izlauas rieta stars. Dobeles mei-
> n _ / ? tene v?l run?, sauc savu br?li otr? pus?. Nabaga izmoc?t?, velns st?v aiz tavas muguras un tu drebi,'
l a k l .visu, ko pav?l. N?, varb?t tu J a u sen esi ve?u valst?. . r^?ita.diena, agrs r?ts. M?nu.viet?
bo?eviki ats?ta dziesmas: Kur tu teci, gail?ti manu?" un Tik pie Gaujas" Un atkal izmoc?t? balss, Sieva sfeuc le?ion?ru P?teri m?j?s, ruii^ mazais Andritis: N?c, Mm
^ t a n s * k?rdina ar n?ves elpu. Vai k?ds ies? M?s uzkurin?m savu O?elgabalu uguni un pietiek, tedai J?b?t m?su atbildei. .V - A n d r e j s E g l l t i s
16. novembri Uz prieku steidz mun?cijas rati,
urpu n?k iev?inoto transporti.
Latvijas '105. numur? zi?oj?m par latvieu dubultkvarteta T?vija pir mo koncertu Savienotaj?s valst?s, kas lioticis 16. oktobr? Bost^nas l u ter??u draudzes bazn?c?. Koncerts guvis iev?r?bu amerik??u sabied r?b?, izpelnoties daudzas atzin?gas atsauksmes. Dubaltkvartets jau sa ??mis? vair?kus koncertu pied?v?ju mus tiklab Boston?, k? ar? cit?s ASV pils?t?s un centros. Sai zi?? iev?rojami nopelm ir m?c?t?jam Osv. Bl?m?tim, kas apg?d?jis pie m?rotai informat?vo materi?lu par o m?su iev?rojamo vok?lo m?ksli nieku vien?bu un, netaup?dams l a i ku un l?dzek?us, ros?gi iepaz?stina amerik??u sabiedriskos, kult?ras un it??kslas darbiniekus ar T?vijas ag r?kaj?m gait?m un sasniegumiem, uzsverot, ka dubultkvarteta dal?b nieki n?k no^ zemes aiz dzelzs aiz kara, un vi?u prieknesums l?dz ar to pau ar? protestu pret, savas dzimtenes verdzin?t?jiem, g? pati doma pasv?trota dubultkvarteta jau naj? nosaukum?, ar k?du tas k?uvis paz?stams amerik??u klaus?t?jiem: The Voice of the Oppressed A p spiesto balss.
odien nepaz? stu ?vu dv?seli
ibs neesmu to t?du nekad sastapis, tur savas balsis atst?jui aizejoie un atn?ko ie ku?i sir?nas Sauciens p?ri k r a -
, stiem; tur b?g?u nop?tas un cer?bu v?rdi, ardievas, sveicieni tur j?ras alkana un nor?mSana. Liep?jas ?audis, cik to v?r palicis; es ?steni nemanu p i l s?t? j^uams tikai tautas liktenis. Gaii v?l bl?vaih? r?t?, kad no j?ras n?k viegli miglas v?li, z?ns pustuk ?s iel?s attc?rto senseno liep?jnieku rota?u ar baloiem: m??ais, labais* d?ku,. d?ku^ * top palaists gaisos, lai atdz?tu m?j?s k?du baltu d?ja baru. U n rtian n?k pr?t? mana tau tai kur d?do tas priecas balodis, kju^ ii?^ reiz Visuvarenais laid?s no sa- vjas rokas, l a i atkal atsauktu M?j?s lA??os ?audis, d?dpt?jusr;^
U n atkal kauc' sir?na,' m?cas un skaidi;pjas debesis. Celies, ce?a v?rs, tava bura i r uzvilktai '
A n d r e j s ? g l l . t i s
26. novembri ' odien ar degou rou sauju tu piemi- min?an? aizej uz Br??ti kapiem, uzk??) pa gran?ta k?piri?m* upuru alt?r?. Tur Tev atkal reiz b?s iedegt piemin?anas uguni, m??go saltu l?dz de^, bes?m, lai tavi d?li ?r liesm?m no k?pj atbr?votaj? Zem?, br?vi starp br?vajiem. Pieminiet varo?i ir m?os jauni. A n d r e j s E g l l t i s
30.^ novembr? Pasaules br?k p??os, tautas c?no
ties elpo k? viens. Neraudi, latvieu m?mu?a, pie og?ain? m?jas sliek?a. Tev b?s gl?bties ar to, kas tevi tava ce?a un smagaj? dv?seles kauj? ne saista p?rlieku. Raugies p?ri tici, m?su ce?a zvaigzhe nav bez spou ma. Cik biei, v?rojot t?lu ce?u brauc?ju augstos vezumu kalnus, kur netr?kst pat kupla miru koka un skapja ar sarkan?m koka roz?m, tom?r sav? pus? atst?fs pats galve nais t i c ? b a u n ' s p ? t s . Bez iem abiem m?s b?sim nep?rskat? mas b?rinieku virtenes un skumji m?s apzvan?s pamesta tic?ba. B? sim k? kareivji!
Ja is z?ns un v?rs odien netic?tu posta stundas beig?m, st?v?dams., kaujas gr?vju d?kst?s, sal?zdams ar melnu nakti un k??dams neman?ms ar gaismu, ja vi? netic?tu sp?t? c? n?damies savas tautas aug?mcela- ii?s br?dim, kas tad b?tu? M?s mir dami mirtu jau mazu gabalu pag? jui, ne l?ga n^tskat?juies.
A n d r e j s E g l ? t i s
1905. g. 17. oktobr? (v.>st.) Niko - lajS' II izdeva br?v?bas manifestu, kur v?stur? saucas Oktobra mani fests, tan? bija^ paredz?ts iev?l?t un sasaukt pirmo fcrievu valsts par lamentu. Valsts Domi. Tauta to ar? iev?l?ja, Dome san?ca P?terpil?, Taurijas pil? un sj^cadarboties.
, Stipr?k? pilsonisk? partija bija konstitucion?lie demotoati, ko sa?si n?ti sauca par kadetiem. Tiem pie vienoj?s ar? Kurzemes guber?as latvieu deput?ts Jelgavas advok?ts J?nis ?akste. K a d valsts Dom? at skan?ja sp?rnots sauciens: izpildu vara lai pak?aujas likumdev?jai v a rai ! cara birokr?tija sakust?j?s, uzbr?ca, andarm?rija pac?la p?ta gas un pistoles un cars Nikolajs Do mi vienk?ri padzina. Kadetu parti jas deput?ti aizbrauca uz br?vo So- lil i ju sapulc?j?s Viborg? (Viipu- ri) un sast?d?ja asu protestu pret cara varm?c?bu; to iespieda miljo nos eksempl?ru un neleg?li izplat?ja
I. Krievijas tautas. T? toreiz bija re volucion?ra p?rdro?ba, par ko >ma- z?kais sods bija izs?t?ana. Sim protestam v?sture pie??ra v?rdu Viborgas uzsaukums. To bija pa rakst?jis ar? latvietis J?nis ?akste. Anno 1907.
riesmit gadus v?l?k, kad cars jau bija atteicies, p?rkrust?taj? Petro- grad?, taj? pa? Taurijas pil? san?-' ca iebl?t? Viskrievijas Satversmes sapulce, kurai bija j?lemj par n? koo, liel?s imp?rijas iek?rtu. Sat versmes sapulc? bija ar? latvieu, igau?u, lietuvieu Uc. Krievijas tau tu deput?ti, proporcion?li iedz?vot? ju skaitam. Ar? im parlamentam bija sava p ? d ? j ? s ? d e , kuras laik? Taurijas pi l i ielenca bru?oti v?ri >- tagad jau bo?eviki, kas ok tobra beig?s sagr?ba v?ru sav?s r o k?s. Saj? durk?u un rokas gran?tu apdraud?taj? s?d? k?ds latvieu de put?ts, pilnvarots run?t ar? igau?u v?rd?, teica apm?ram t?: LatvieSu tauta protest? pret t?du m i r o ? u mieru, ko palaik grib nosl?gt Brest- ?itovsk? un k a s 1 a t v i e u z e - m i p ? r g r i e d iv ,?^ d a ? ? s , dienvidu pusi atdodot V?cijai: L ? t - v . ie i v ? l a s s a v u / a u t o n o m i j u . . . " Tan? paa vakar? ar? o parlamentu padzina^ tikai oreiz t? bija bo?eviku bru?ot^ vara, kas bija v?l rupj?ka, atskan?ja ar? ?- V?ieni. Droais run?t?js bija latvie u ^deput?ts J?nis Goldmanis; Aniio
Autonomija . . , ' Ve l 1916/17. ga dos, kad latvieu str?lnieku slava bija sasniegusi savus kalngalUs, is v?rds saist?j?s ar i d e ? l u , p?c k? tiec?s latvju tauta, un par ko' l i ja str?lnieku asinis. Vair?k cer?t to reiz neviens neuzdroin?j?s. K a d cars atteic?s un br?v?bas v?smas k?uva strauj?kas, latvieu $auciens skan?ja: br?vu Latvi ju br?v? K r i e vij?! . / '
Latvijas dibin?anas laik?, parla ment?ro varu un visu tautu repre zent?ja Tautas Padonie, kas kon- stru?j?s R?g?, Suvorova (v?l?k K r . Barona) iel? 22, Tilti?a un Bom ja Centr?lviesn?c?. Tautas Pado-' mes locek?u skaitu no atsevi??m partij?m bija izdevies noteikt gan dr?z matem?tiski pareizu, k?ds vi? izpaud?s v?l?k, Satversmes sapulci un Saeiniu v?l?jot. Citiem v?r diem: Tautas Padome n e b i j a v ? l ? t s parlaments, bet tautas griba bija reprezent?ta piln?gi, p?c partiju atsl?gas". - ? Liel?k? par tija bija soci?ldemokr?ti.
Kad Gustavs Zendgals (nacion?l- demokratu partija) 1918. g. 18. no vembri proklam?ja neatkar?gu su ver?nu Latvijas ^ republiku, soci?l demokr?tu > frakcijas nost?ja pret to izpaud?s apm?ram, ?d?s atzi??s: So aktu m?s pie?emam zin?anai.' M?s atz?stam Latvijas republiku par tik, par c i k . . . M?s sadarbosimies ar? ar Krievi ju, j a . . . utt.'\ T?d? konsekvence soci?ldemokr?ti' palika vis? Tautas Padomes pilnvara laik?.
Neatkar?ga Latvijas - republika bija nodibin?ta, sast?d?ta ar? P a gaidu vald?ba ar ministru preziden tu K?rli Ulmani. Soci?ldemokr?ti tan? nepiedal?j?s, k? toreiz ar? bija lab?k.
Bet jau k?du gadu p i r m s valsts
^aunas dziedones SpSkenbergas I veco ?auu nomet
nes izr?kojumu z?l? debit?ja ?etri ?auni sopr?ni, kurus gr?taios trimdas apst?k?os soliste, pianiste un briv- m?ksliniece Aina Rubene-Raits sav? studij? izgl?tojusi par nopietn?m, v?rt?g?m solo dziedon?m, ar dai? skan?g?m, izkopt?m bals?m. T?s ir : Austra Baumane maigs, gaia tembra un augstas tessituras kolo- rat?rsopr?ns, ko t? spoi aplieci n?ja Burvju flautas" ?rij? un
Lakst?gal?". Tad, vair?k vai ma z?k liriskas un dramatiskas dabas vid?ju apm?ru un simp?tisku tem bru sopr?ni: Laima Liepa, Astra Balode, tiermine Gr?ve. Vi?as sniedza kuplu programmu, demon str?damas savu muzik?lo gatav?bu, k? dziedo?u jaun? paaudze, kas var jau nomain?t aizejoos. Pianistes Ritas ?feres klavieru pavad?jumi sekm?ja koncerta krietno norisi.
P. Gr.
proklam?anas nodibin?j?s un dar boj?s vair?kas nacion?las organiz? cijas, viena no t?m Latvieu na cion?lo karav?ru apvien?ba Valk?, kur? pulc?j?s ide?listi un liter?ti Aleksandrs Plensners. J?nis Ban- Itfivs, Arturs Kroders, Eduards Ra- mats uc. A r i p?c valsts proklam? anas vi?i idejiski tur?j?s kop?, Plensners gan, k? akt?vs karav?rs t?l?t pieteic?s jaundibin?m? kara sp?k?. Par . ai:?sardz?bas ministru pagaidu vald?b? bija aicin?ts bi l . Krievijas valsts domnieks J?nis Z?- l?tis, kur bija aizkav|ts t?l?t iera sties. T?p?c ar ministru prezidenta parakstu 1918. g. 19. novembr? Izn? ca pirm? Aizsardz?bas ministrijas pav?le, kur? i r d i v i . ?di punkti: Par aizsardz?bas ministrijas p?r valdnieku iece?u apakpalkavnieku Robertu Damb?ti; par ?ener?lt?ba noda?as prieknieku iece?u (kapteini Aleksandru Plensneru. Uzdodu lor^ m?t Latvijas aizsardz?bas bru?otos sp?kus." ,
Nedaudz v?l?k laikam 8. de cembri, no Meir?nu meiem mi nistrij? ierad?s k?ds plec?gs v?rs pe l?k?s dr?b?s, atkl?tu seju, stingra st?ju, bet nevienam nepaz?stams. Vi? nod?v?ja sevi par apakpsd- kavnie?u Oskaru Kaljiaku, esot virsnieku Jura orde?a un ar? Jura zobena kavalieris, cara armij? die. n?jis kop? ar Goppi^ru. L a i uz?e* mot Latvijas karasp?k?. Toreiz?jie apst?k?i l i k a b?t ?oti apdom?giem un uzman?giem, jo jaukanas nol? k? n?ca ar? avant?risti, bo?ev?cu spiegi un vis?di \viltnieki. Piens ners parun?jis ar kalpaku, a i z r l - d?ja, ka v?l nek?du sp?ku nav* un ka t?p?c augst?kiem virsniekiem arf amata V?l nav, pateic?s, un lika Ramatam ar? o br?vpr?t?^ re ?istr?t. S? izv?le gan nevienam ne kad nav bijusi j?no?lo.
Liep?j? 1919. ^ gad? Artura Krode- ra vad?b? izn?ca stingri nacion?lat? toreiz vien?gais laikraksts Latvijas Sargs. Ar? R?g? l?dz pat l92Xk g, s?kumam ar to pietika. Bet tad. laikrakstu iek?roja un ar? p?r??ma sav? zi?? citas aprindas ar Straut*^ nieku priekgal?, bet \ p?c 2 gadiem laikraksts p?rtrauca izn?kanu. M l paas liter?tu aprindas dibin?ti at zina, ka armijai vajad^gs savs laik raksts, jo nu jau mums bija nacio- n?ls ka?asp?'ks. ^-^Ibfetsi^bl'ja ?^?M rok? HedsneraiitiS*^5b vi? liarbojlt
^Virspav?lnieka ^t?bl? v i i ' : prief nieki vi?am bija tuv?k. Gf?tl ??- c?s c?n?ties pret sirmajiem pUlkV^ iem, ar lielo* cara armijas st?u tiia ideolo?iju,* kas t?du armijas laik* rakstu dom?ja lieku. Bet Plensnera ideju atbalst?ja virspav?lnieks Ba-, lodis. T? nodibin?j?s armijas laik raksts Latvijas Kareivis, pirmais numurs izn?ca 1920. g. mart?. Plen sneru iec?la par atbild?go redakto ru, Redakcijas icol??ij? v?l bija Aleksandr^ Gr?ns, Alberts Zalts, bet liter?ro da]u vad?t bija aicin?ts V i k tors Egl?tis, m?kslas noda?u ^ vad?ja J|ulijs Spro?is. ' .
|Sai redakcij? R?g?, Parka <el? 6, jau no pirmaj?m dien?m s?ka k?-| s?t tas pats liter?r?s, kareiviski na cion?l?s ideolo?ijas^ darbs un ga?Si' k?ds tas bija Latv. Nac. kar. apviifi- n?bai 1917. gad?, un turpin?j?s visti laiku. Plensners jau pirmaj? numu r? aicin?ja karav?rus s?t?t manu skriptus, t? rad?s plas l?dzstr?d nieku pulks. No Latgales frontes atsauc?s Valdem?rs Skaistlauki, Hugo I^lmanis, K?rlis Pumpltli , redakcija pa laikam iegriez?s P?te ris Ermanis pel?k? armijas m?teli, n?ca citi no t?ba Inform?cijas da ?as, ar? o rindu rakst?t?js, redak cijas meit?m klausoties, biei norija Viktora Egl?a stingros aizr?d?ju mus.^ ?pai, kad redakcij?, k? sav?s, m?j?s, sarad?s rakstnieki, vi?u vid? ar? Rom?ns Suta, un darba istab?' k?uva par karstu, viesi iesl?d?ja tukaj? dibens istab?, ievilka k?du kasti,_ improviz?ja galdu, un nu de klam?ja E. V i rza 'un K., J?kabsons, P. Roz?tis st?st?ja Kauk?za aaekdo- tus un visi kop? ar? papriec?j?s pa retam, jo jaun?s Latvijas r?pnieki tad jau m?c?ja tais?t stipri labu upe?u li?ieri (Otlans).
Mazliet v?l?k 1920. g. otr? pu s? rad?s Latvijas aizsardz?bas biedr?ba. J? Latvijas Kareivi no dibin?ja tie pai Grina Dv?se?u pu ten? piemin?tie Aleksandri, kas lie laj? kar? bija 4. Vidzemes pulka str?lnieki tad Aizsardz?bas biedr? bas autori bija 5. Zemgales pulka ' d?li, un tiei Kristaps Upelnleks, P?teris Mantinieks, str?lnieku virs nieks m?kslinieks anis Smilt - ' nieks, Oi? un J?nis Briedis visi tikko no Vladivostokas apk?rt pasaulei p?rbraukuie le?end?rie Troickas pulka v?ri. K?m?s st?v?ja y?l t?ba kara ier?d?i M?lbergs- Skuju Fr?dis, mazais Smilga un o rindu autors.
Biedr?bas m?r?is bija veicin?t (Turpin?jums 7. Ipp.)
bri|o
^ aizsardz?bu, k a - jlv?c labpr?t?gi zie- pan?kts, ka pirmo
^ i a pirmais pilsonis ffle. Tams^^^^ jiiektori, r?pnieki, n ^ Jau 1922. gad?. biedr?ba valstij pirmo Udmamu.
?nilcrOiu noz?mi vai saktu pj?labu stilu. a^Suma propagand?anai, '^ ?? izn?kt biedr?bas
Aizsargs ar r e a k t o r u Bpdnieku. Lielais sar l -
,iBiueku klub? 18. novem^ ? iija biedr?bas/npionopolB pji trad?ciju. Valde, ,re-
Inukomitej ua sekcijas _ aajMSmi Cit?di tas ' i ^ j a b?t * ai nacion?l?s
laikmet?, kad viss t ik dja uz augu.
iikai divus latvieu nelai- blja b e z k o m p r o m i s a
|u c i e n ? t ? j r u n c ? - faldemars Z?muels, advo-
?iipjas filistrs, deput?ts, )?iQini8tm prezidents resp.
; p ^ , i r ?Cri- ??:?matas Hercogs
5. Zemgales latvieu polica kapteinis, Troickas
yiraniek$ virspav?l- L k ! 0. Ic, Aizsardz?bas
ffinat?js un dv?sele^ ?e- kustibas t?ba piiek-
| i vad?t?js, v?cu andarm?- Wc4vqts i&? par nodev?-
?ftt ziem? kaut kur K u r r
ar i
M?ie tioickieii p?c' & ??fauju p?rg?jiena 1920. [sija, vi?u vid? bija ^Pdnieks. Vi?am bija Jm atvesta nau<ia, ? i % gabali,'skaits lailtam T 'MtizV, zemeslodes vi? Piivadlsk?d?vanu b r i -
un to ari nodeva L a t - n.ls toreiz-laikam sau-
iJi^>anka. Latvijas BiIjpnManaL K a d v i -
LatviJM pap?ra ' ^ . t a j a parasts, Upel - S J ^ t un jut?s gan- j Z ' j t ' u j a atvestais - ^ ? f ' a t t a Latvijai.
g"i 8 dzirdu T M s a . , fa to t Uel?ku darbu
ffii i bo?eviJ?em, i v i s f lat-
I kZr^ tiei. S f b a " Anierikas
demokr^.
%i ^,"8318 grausts sa-