I
| t | : i ?^ ; : ?aspr : - iMs^ gteznot,",- -a?a: |iS?SlWi^';Latv^ v?rd? Stokholm?. *|;a|?i^;i,lripaviM^^^ pareizi .v?rdi.. Ta-
|ip:(J|*i^^^8?iilft^ :iatieltt ,ifMil#<>iljasife^^ ||?|^|:;jiBi?oioSo -^?au* llB,iSi?SMiBdj^
A
mi
Wkfit Toir lda^ti8$rtt n?k ap ?a<fti;^^^^^^^ T^
aa lat^ieSii pUisi^ I nauda, m?ksla v?l nebija
p i i i^ l i lz i ) Baltijas, resp: R?gas PurvltifiT s?ka
I 11
' Rozent?ls izg?ja' ?t?^ tte]t?^:di^^^
i
i
mm
Ikvienu d?lu, kad tas.paau g?s, Neptuns iec?la k?d? sal?^par karali. Kad jO?as valdnieka cetur tais d?ls Albions k?uva pilngad?gs, t?vam bija gr?ti izS?irties, kuru sa lu d?vin?t. Jo tas bija m???kais d?ls. Neptuns sasauca valsts padomi. J? tas m t^as n?ca no vis?m mal?m, un katra ieteica k?dU skaistu salu. P?d?gi. atpeld?ja j?ras meita, kas bija dai??ka par cit?m. >
T?vs Neptun," teica vi?a, lai Albions n?k uz m?su salu. T? ir br?ni??ga maza sala, k? d?rgak mens J?ras ietvar?. Koki un z?le tur za?i, krasta klintis baltas, bet smilt?m zelta kr?sa."
Neptunu st?sts ieinteres?ja. J?ras padome dev?s ce?? salu apskat?t. "Jatf pa gabalu, ieraudz?jis daudzi n?to salu, Neptuns iesauc?s: Sl sala man pat?k.' Lai Albions te valda, t? tiks d?v?ta vi?a v?rd?."
Sl teika pau Anglijas salu aizv? sturi un atkl?j Albio?a salas dai?u mu; Braucot ar auto pa Vidi^an- glijas l?dzenajiem ce?iem, ir ^ iedom?ties, ka ? zeme ir r?pr?^- bafi cietoksnis un pasaulei tirdznie-
centrs.; Nelieli ciemi mijas ar aploku gaiub?ni. Apartas
zemes neredz daudz. Lauksaimnie c?bai, sevlS?i graudkop?bai, Angli jas lauksaimnieki plev?r$?ies tikai p?d?j? kara l?ik?.^ I9teiub? Angll-
, ^ I ja ?r lopkop?bas un z?l?ju zeme. 0 Vien var mat?- Vtd ozoli, sk?bar^ des, b?rzi, m?am 1^ M rodod^idronl. T?rumus
un ?)?s ^parasti ieogo balt?rk?u dz?vogs. ^^^^^^ m?kslas darbi Viet?m, salas zieme?os, laukmalu i|pSl|^:-':"y^ Vi - ' f- f . i . . i . j* . . -.t.-..^^^?.?g??^?jj dien? toij neredz. Zeme smaga,
a pret Vi?iem un | inelna, ?oti audzel?ga, vietumis ird- ne nos?ta o?iem.
Za?ajos aplokos gani?s br?nas, melnralbas un sarkanraibas,' dak?rt redz ar? pavisam bkltas^ ang?u par^
m un uz
aii*ii|^j|i; .(modema):
negl?tas, kS,
,: ir ;m??sla8 entu- u vidus* T?pat ta-
c P ? T E R I S A I O A R S
Vecos laikos dz?voja milsds Nep tuns. Vi? nul?ja j?ru, un j?ra i??- l?ja Neptimu un atzina par savu
^ Neptunam bija ?oti skaista sieva Amfltrite. Vi?am bija ar? daudz
s^ aT';'
-, vciv.'^f^v <vAiyuem un ndst?j?si^ un Iztu^**
da?a latvieu a- ?? tad t? say? nej?dz?b? fc|?- ' - Bet daudzi m?su
I
mm
m
06'gados glezniec?bu, i>ar run?ja pasaule. ; - '
iAiSsu trimdas ii^l?kf abtedfltoasS^ l^ ^ IgiSdiif^ e^
V ^ : ii?lr?d?t ?atvlegl iztur?ju- t ^ i i t l iw# latvleSu?lmot?Ju darbu
tajaii pa lielai da?ai nav
le?etbiii, Das labs lat- ^?i?kslinieksl? dab?jis t?dus
e^ttusrka v?l odien no tiem nav l l , bfei v?l hav pien?cis laiks. It par to. R?gtuih jau da- ir bijis par Uelu, gandr?z ?e ms,, bet vai nov?rsties t?i-
a | ? r N?! Bez latvieu skat?t?ja lili? -liegleznosim vair^ un neb?sim
:^as. Tie ir tikai ?ietami pan?- Kad'k?dreiz r?gtum? tiku
k?dam savam draugam, dzejniekam^ par to, k? lat-
liSI^ JtinteUgentie) izturas pret ma- V tt^^aarbti eit trimd?, vi? atbUd?- : ?Ht iK?di nu tie ?ie?e?i mums ir, no : ftdieiii i t o m?su tn?ja j?xxe?." / '^Ife sapratu. Un nevajaga jau
daldz. Esmu p?rliecin?ts, ka kat- ^ . 1 ^ gleznot?jam ir das ^ ^ ^ ? ^ tautietis, ku?S
iMl^^^ darbu un ?u?ai? tas ir va- E jiliil. Is nupat sa??mu vienu A t?dti v?stuli no man pavisam svea
' 1 ^ to Jau pietiek. Bet Jk. ar? neviena vairs neb?tu, tad dtmin?sim lido vientuli, pirmo m?-
todi?ieku, un vM tad m?su paiu' paaudze nesaka: Man sa- vttfi^ dz?v?bas un n?ves nav, tik ma- Aas tiE(Utas."
lilSi'^^ ^^^^^^^^^^^^^ J?nis 1 Kalmite
f i (Turpin?jums no 5. Ipp.) iev?rdijami^ vieta Zeilerta dzejas v?rsm?s> - Velt?jumi da?d?m sie-
ku govis. Vietumis gan?s tikai ga ru i spalvu melni un br?ni v?rs?ni, kas dom?ti V ga?ai Lopi Anglij? k?tis redz tikai aukst?s ziem?s, bet t?das m?su uztver? te gad?s reti. Gan?bu aplokus i , v?l izmanto vistu un t?taru gan?anai. (T?tars ir an g?u Ziemsv?tku galda ,jkronis".) Vijtas gan?b?s atved ar vis?m vi?u m?j?m, kur putni var patverties lie t? iih nakt? un kur ar? d?j. Rei z?m kop? ir vair?ki simti, pat t?k stoi vistu. Anglijas lauksaimnieki visp?r dod priekroku k?dai Q>eci-
fflsvv
m
m
Jm-: Nevienojos' piln?gi ,jpal?dz?bas l?- Iz?jam^* J. C. Gribu piebiedroties vlflr?t?ras nespeci?listiem" (kuru
, Jlbi't??u}^,speci?litr* rada) un pa- l i p ^ ii^^ latvieu valodas iz-
;^ vjBtu'i t2^ ^^ ^ pasac?t, ka ii?askas^ ^ ir augSzemes* patapin?ts ^?rds/ Tas ir po?u drzazgi" (iz?u-
' ititllBSgi), tas ir krievu drjazg^ S |pb| i^ne^ latvieu ne. sens, ne t ttigadies; ne. jsarg? Dievs, n?kotnes f^c (??ce?u m?su valod? pie-
^m n^\p ^Nep?rprotamais" g?r?- vai naV visiem saprotamais
"? ^ T? rindu var?tu tur-
Mi
i f t , mm' l i i i?- ia iek?pjam p?r?k augst? spe^ ?i dalit?tes" rir??, ja drusku paliekam
pakritikas, robe?s, tad daudzas tMdences nuisu valodas vieglpr?ti-
. . . ?f d a r i ^ nepie?emamas. ' * f i l l ^ ne valod-
1 i*Vne ?Sam' lio S??u zemes, ne ^ 1 ^ m?li, bet esmu t?r?kais
, J i ; - : ^ Tom?r Ilona Ldma?e II | \ ; sveo kontrabandu man par latvie-
u valodu nepatais?s. - \ E. S.> Es?inge??
viet?m IpaM sastopami vi?a p?d?j? dzejo?u gr?mat? Saulrieti, paam dzejniekam toai m?? bija ?ss velt? jums k?dai ?rijai.. Reiz. atbrauca ciem? sirsn?gais m?lest?bas ps?chor logs platoni?is Augustsi B?ltputvi?S, k?dreiz kr?sot?js un rakstnieks, m? a beig?s ide?li labi latvieu valo-. das skolot?js pr^ viaces ?imn?zij?. Vi? st?st?ja Zeifertam: nopiri^ s ?, Zeiferta, Saulrietus, ar prieku izla s?jis. Sirsn?gi Zeifertapi ac?s skat? damies, vi? iteica: Tut tik ?sti un pa- patiesi apdzied?ta veca cilv?ka m? lest?ba." Zeiferts mazliet savieb?s: glui pat?kami nebija, ?a, cits vi?a vecumu sauc v?rd?. Baltpurvi?, kam tad bija 58. m?a gad, tur pret? nemaz nekautr?j?s sava vecu ma.,., un tom?r j?smojac'par sievie-
V t?m, par jaun?m mei??m. J?, Zei ferta alla kv?loja k?da pilnam ne izveidota dz?ve, vi? bija tempera menta cilv?ks. Ne velti vi? reiz rakst?ja v?stul? L?gotnim: Lai ko es daru, lai kur eju es degu." K?d? sarun? Zeiferts izteic?s, ka sp?c?g?k?s dzejnieces no' jaunaj?m vi?am liekoties Marta Gri?ima (ta gad aizmirsta im pazudusi) un A?da Niedra ?pai p?d?j?*
Zeiferts ieg?la ar gr?tu un sare ??tu kaiti. Saslima otr? dien? p?c tam, kad sa??ma zi?ji par Rai?a n?vi. T? ie abi slavenie laika biedri, vien? gad? (1865) dzimui,- vien? mira (1929). T? ap novembri slimnieks it k? atlaboj?s un 9. no vembris Teodora diena, bija pat k? atvese?oan?s sv?tki ar kuplu viesu pulku. Bet tad rad?s jauni sare??jumi, un 9. decembris bija aizieanas diena. Zeiferts mira l? ?i im gr?ti, mokas vi?am dar?ja ba r?bas ie?ircin?jumi. ,^ N^mociet, ?aujiet man mier?gi nomirt!"! v?l k? odien man aus?s skan teiferta s?pju sauciens un kungst?ahai Ar? 9. decembr? ap aizg?j?ju bija draugu pulks. Kur tagad, p ? c ^ . gadiem, vi?i? Das miris: Zeiferta d?ls Val dis, slim? ?rsts Butuls, sirsn?gais iz vad?t?js prot V. Maldonis, bibliofils Misi? no Skolas ielas s?tas nama. Das ?aun?s varas aizvests: L. Au s?js, skolu v?sturnieks Vi?s. Das trimd?: prot L. B?rzi?, prof. Blese, J?nis Gr?ns, es. Pie nelai?a ?ir sta goda sardz? nost?j?s skaisti pui i: m?kslas akad?mijas audz?i?ii, korpor?cijas biedri. Sal akad?mijas korpor?cij? Zeiferts bija goda fi- listrsf atceros, vesels b?dams Zei ferts reiz stalti ?odefil?ja gar?m sa v?m d?m?m (kundzei un meitai), ap licis korpor?cijas pie?irto kr?su lenti, uzlicis kr?su cpur?ii.
Uz Mea kapiem nelai?i izvad?ja daudzi, daudzi, pie kapa run?ja daudzi
T?lnieka V, Jansona Jaundarbs ftakst?ieks T. Zelti?.
alai n6?rel vai nu' piena lopiem, ga?as iopiem, vai ar? m?jputniem.
Pat vismaz?kiem zemniekiem ir iesp?jams^ savus laukus apstr?d?t ar ,motori2?tiem vilc?jiem, tie ir ti kai dau zirgu sp?ku stipri un va- d?ml, ar?jam so?ojot l?dz?s, nevis s?ot k? uz traktora. Viduv?jam saimniekam parasti ir vair?ki ?sti traktori. ZlrgUs v?l tur izj?d?m un med?b?m. T?s' gan piekopj pa liel?kai da?ai muinieku k?rtas ?au dis. Med?b?s te v?l saglab?ju?s gadsimtu vecas trad?cijas. ^Jv?mis, sevi?i lapsa{, neauj, bet vaj? me d?bu su?iem; pie kam med?b?s pie- dsa?s nevien v?riei, bet ari dicil- t ? ? ^ d?mas, lii?lgur?s. Vaj?jot med?jumu, ne ?lo ne s?jumus, ne d?rzus. Pro tams med?bu r?kot?jiem noda r?tie zaud?jumi p?c tam j?atl?dzina.
Zemnieku m?jas st?v savrup, bet dak?rt ar? ciemos. Pie katras re dzam lab?bas kaudzes, jo kulana parasti notiek ziem? uri dak?rt ot r? pavasar?. Aug?u d?rzi pie m? j?m nav lieli. Ir gan savuk?rt spe ci?las . aug?kop?bai velt?tas saimnie c?bas. Zemnieku ?kas jumtas ar Sife?i. vai k?rni?iem, vietumis ar salmiem. Lab?bas ???i uri pajum tes parasti no sk?rda, jo koks An glij? ir d?rgs. Pie m?ju v?rtiem biei st?v Britanijas ?erbo?a lau vas, parasti veidotas visas p?c vie na p?rai?ga. M?jas sargs ir suiis, bet visneparast?kais ir tas, ka An glij? su?i nerej svenieku. Tie visi ir laipni, luncina astes un n?k kl?t. Sunim art auto brauc?js grie ce?u. Sabraukt uz lauku ce?a suni noz?m? saboj?t savu auto vad?t?ja reput? ciju uz b?rnu b?rniem.
R?pniec?bas centriem st?v l?dz?s idilliskas mazpils?tas un kokos iegrimui ciemi, kas v?l dz?vo pa g?tn?. Senatn?gais te tik ne?irami sav?rpies ar tagadn?go, pat ameri k?niski moderno, ka tos gr?ti vie nu ?io otra ?irt. Un tom?r sen?s trad?cijas ang?u ?imen? ir tik stip ras, ka katram jaunin?jumam j?- .p?rdz?vo diezgan ilgs kandid?ta" laiks. Tamd?? nav nek?ds br?nums, ka pat liber?lie str?dnieku vald?bas soci?l?s apdroin?anas likumi, kas ang?u str?dniekam ir liela priek roc?ba, ne arvien gust pau darba ??m?ju atsauc?bu. Visum? ? zeme ir pilna pirmatn?ja, vesel?ga sp?ka, to r?da ari kuplas ang?u ?imenes.
Vecais j?ras dievs Neptuns st?v v?l nomod? par, sava d?la salu.
Latvju enciklop?dija izn?ks 30 burtn?cas
Apg?ds Tr?s Zvaigznes paskaidro, ka Latvju enciklop?diju paredz?ts izdot pavisam 30 burtn?c?s. S?kum? katru otro m?nesi izn?ks viena burt n?ca, bet v?l?k vair?k. Katr? burt n?c? b?s 6 iespiedloksnes. resp. 192 numur?tas slejas petita salikum?, ar 4050 att?liem un vienu att?lu uz kr?ta pap?ra. Visus enciklop?dijai dom?tos rakstus un sacer?jumus raksta piln?gi no jauna.
Sakar? ar p?d?j? laik? visai biei notiekoaj?m val?tu, devalv?cij?m, pareiz nav iesp?jams noteikt, cik da?d?s val?t?s maks?s viss izde vums. Ja abonenti ? pieteiksies pie tiekam? skait? im zviedru kronu vairs nedevalv?s, iesp?jams, kaabo lieanas maksu var?s pazemin?t.
maiL idillidc? un senlaic?g? Strat- forda pie Avonas' v?l odien dz?vo no t? v?ra slavas, kura ^ dz?ves gaitas starp 1564. un 1616; g. saist?ju?s ar o pils?tu. Stratfordas 14.000 iedz? vot?ji, Hekas, citu nedara, k? spod rina durvju rokturus, .kas veras, lai r?d?tu eksp?ra dz?ves laika relik vijas, vai slauka putek?us no rakst nieka piemi?as Vietu palod?m. Ve sel? iela atst?ta t?d? st?vokl? -im architektonisk? ietek?, kad? bijusi eksp?ra laik?. Turkl?t visa pils? ti?a ir pilna Se?spira krodzi?iem, rakstnieka v?rd? bod?v?t?m *viesn?- c?m, maizn?c?m, gar??m uri, pro tams, ar? muzejiem. Piet?te pret rakstmeku, k? liekas, nevien tautai dara godu bet ar? atmaks?jas.
l?dzenaj? un z??ainaj? Avonas krast?, st?v eksp?ra piemi?as te ?tris. T? ir sarkanu ?ie?e?u, mo dema, taisn?s l?nij?s veidota celtne. K?dreiz?jais Sekspira te?tris node ga laik? starp pirmo un otro pasau les karu. Saj? no saziedotiem l? dzek?iem celtaj? skatuves m?kslas m?tn? daus m?neus^ vasaras sezo nas laik? pulc?jas lab?kie Sekspira darbu t?lot?ji gandr?z m vis?m pa saules valst?m, Bet tagad, klus? laik?, j)ie Sekspira dzimanas vie- ? tas apst?jas amerik??u t?ristu grez n?s ma?nas, p?r Sekspira' m?jas slieksni k?pj indi^i, malajiei un n??eri: StratfoHa patie?m j?uzlilko par Eiropas kult?ras Meku.
Pretim te?trim AVonas otr? kra st? gludi kopt? z?l?ja vid? pace?as Sekspira piemineklis. Meistars s? bronz? liets uz augsta postam?ita maaiiet uz prieku sal?cis* Rok? vi?am manuskriptu v?stoklis. Ne liel? att?lum? no pieminek?a kodola st?v bronz? veidoti ?etri meistara rado?s^ izdomas t?li: l?dija Mak- beta, Hamlets, princis Henrijs un Falstafs Pieminek?a t?li ?sts t?l niec?bas; meistardarbs. ?etri eks p?ra vai?o?i paliek ilgi atnU??, tie seko simtiem j?du un simtiem dienu katram Stratf ordas apmekl?-
Pa r?mo upi peld balti im pel?ki gulbji. ?de?os spogu?ojas Anglijas pel?ki zil?s debesis, un vara kr?s? nodzelt?juie ozoli, un sk?bardes, ^ kais izkais?tt upes krast?, bet mei- ? Stara' pieminek?a pamat? iecirstie v?rdi: I am not only wltty in my self, but the caue that' ^It is other'men" liek dom?t pac rakst nieka un sabiedr?b?s mijiedarb?bu, kas vien?g? var rad?t paliekamus un daudzveid?gus darbus.
Anglij?, decembr?. Piteris Aigars
m par
mieili i .
a m?j? patlaban remonta darbi. Amatnield vien? istab? cen as atbr?vot ozola un ka??a pild? juma sienas rio apmetuma virsk?rr tas. Te pirms p?ris simts gadiem bijis miesnieka veikals. Tagad m? j? restaur? senatn?bu. Kam?na priek? v?l redzami iesmi, uz kuriem meistars, draugus uz?emot, br?ni- n?jis cepeti. Tur liela, gara panna tauku uztveranai, lai uz iesma ce peti grozot aizdars ' nenopil?tu v ze m?. Uz kam?na veclaic?gs .pe?u slazds, istabas vid? ?pata ier?ce :,,b?maukii.s". B?r?auk?a pien?r
, kums pasarg?t mazb?rnu, ja vec?ku nav istab?,-lai tas neietu pie iekurta kam?na. Bibliot?ka m muzejs sa kar? ar remontiem sl?gts. Sekspira laika gaisotne tom?r j?tama vis? m?j?. Zemie ozola griesti un ma-* zie lodzi?i, kuru r?tis atg?dina pr? v?ka t?kla acis, liekas k? gabals no senas gleznas. Sekspira viesn?ca, kas atrodas pie skolas, kur meistars m?c?jies, ir veclaic?ga ?ka, toties iekpus? var justies m?j?gi, s?d?t pie kam?na, dzert gl?zi stipra alus vai portv?na un v?rot, k? laika zobs pamaz?m sagrau ir cieto ozolu, ir r?sa sa?d dzelzi., Durvju viras un rokturi, griestu verba??i ' viss kopts un remont?ts, lai pretotos ni c?bas varen?bai, tom?r reiz ar? l?s celtnes, kas glab? V?l Sekspira v?r du un so?u atbalsi, aizies neb?t?b?. Pie kam?na ang?u d?mu sabiedr?b? sild?s k?da Indijas dicilt?g?. Ka m?na liesmas apgaismo dicilt?bas z?mi starp tumaj?m uzac?m. T? ir jauna sieviete, gracioza, vij?ga k? vi?as garais, zelta uzuvumiem ro t?tais t?rps. Ko vi?a mekl? un at rod mazaj? Stratford?, vi?a, kas redz?jusi Indijas pasakain?s pilis im neizm?rojamo bag?t?bu?
Par rakstnieka person?bas miJdu v?l str?das literat?ras v?sturnieki (dai apauba, ka Sekspirs ir savu darbu autors: apk?rtce?ot?js aktie ris ta?u nevarot sarakst?t nemirst? gus darbus), bet Sekspira gars to m?r dz?vo. Cilv?ka dv?seles ko dols ir nemain?gs cauri gadu simte ?iem un Viljams no Stratfordas. to ir par?d?jis vis? daudzveid?b? nai da, m?las un gudr?bas mijiiedarb?g? koum?, un pasaules tautas noliec galvas pie vi?a dzimanas vietas zem?s m?jas.
(Sk. Latvijas S. g. m l u K a starp m?su tagad lietojamiem luu
cion?lajiem persona variem ir daaS neder?gu, tas t^niba , t i ? jau ati vienu i r skausti lauk? nb apgroznias un no m?su kalend?riem, cik valodniekiem tur bijusi teikSana. Bet ja nu kSdam tie-tom?r pat?k, tad t? i r gaumes lietai Ne laida, ne Daira, ne Kaira, ne Stana I (par S?rmu nemaz nerun?jot), ne Paija, ^ Rauna nedz ari Aivars vai Atim eS?m nav nekas ieteicams. Bet ?atuna jau i r kas dzejisks (un[ mSnesnI?? toi; laumas vij dejas<% P?rsla Ir kaut kas gaiSs, balts, uni sniega p?rsla Uek bieti lietota ari par simbolu; Meiabija Ir starpftautisks v?rds, sastopams daudi?l taut?s, n?k no ?S!^?vL valodas,, kaut gan
^ tieS?m noz?m? inelna; Venera (vai k l ^ sievietei k?dreiz tie?m 81s v?rds sasto- papis?) nebija tikai netikUbas elks, bet visai cien?jama dlevn^a un dieviete; Vija ' i r upe un kaut k? (pu?u, z?lu, lapu, a i l ' teikumu) savijums un sievietes v?rd? ap z?m? vij?g?, glaudig?, piem?l?g?; Olita Ir laikam Uetuvisks v?rds un ta?u laikam kaut k? saist?s ar krievu Olona, Alona, kas i r p?rveidojums no Je??naeHeleoa (sal. kr. v?rdu U}ita, kas laikam no UI j?naJul|?na). T?d?? pret. iem v?rdiem, ja tie k?dam pat?k, ? j?izturas saudzf- g?k. Un ja jau nu ien?s Indoeiropieu lutas lietojuas dz?vnieku nosaukumus par personu v?rdiem, tad pret Alni un zni, ja tie k?dam pafik, ari seviS?l ne- l^atu ko iebilst. ?
I r tie?m pamatoti p^?abot Otteita par Al?irtUi bet vai Mar?era viet? la:* b?k teikt Mar?irs, ir jaut?iums; man nav skaidra an l v?rda pamatnoz?me, . Viestui^s var ari palikt, jo ?st? sen? ; SI v?rda zemga?u fonha mums nav Jrt nama. Latvieu Indri?i> tieS?m raksta Vestbarduis, bet -v bardus te droi vien v?cu v?rdu paraug? k? Gk>thardus |!ber- bardus un jaukt? ; Leontaardus. T?d??" forma Viestards (ar d> nek?di nav Ietei cama. Var?tu b?t runa par Viestar^ kas atbilst Uetuv. Viestartis un p?e no z?mes senkrievu Gostomysl (ka8 domi par viesiem") uz to jau priek UgTem gadiem Ir aizr?d?jis prot Pl??is. Bet Atska?u cbronika raksta Wester, kas at^ * kal Ir tuvs m?su formai Viesturs. Bet vai tas tom?r tie?m Ir viestaris, ka| . viesus tur, kam daudz viesu/* Ir tom?r jaut?jums. T?p?c atst?jama k? parast?m k? forma Viesturs, bet tikM tad j?saka dat Viesturam, un panjfazdn?m? forma Ir, VIesturi?S. Nameisis bez aub?m Ir lab?ks par Nameju, un fbrmu Nameisis (iiet Nameisis) ari lietuvieu valodnieks B?ga atzina par to, kas vlsticam?kl me kl?jama ? zemga?u v?rda pamat?; teo r?tiski b?tu Iesp?jama ari Nameltls. At mest v?rdus Zelma un Zent? un likt to viet? formas ar S tom?r i nav ? \vleglU A r S 5os v?rdus nekad neesam dzird?m jui, un it ?pai Zelma i r ^tlpri Ievje- sies v?rds (neaizmirs?sim, ka joproj?m rakst?m filozofija, fizika, fiziolo?ija uc lai gan ar? te s b?tu vair?k pamatots), Es ieteiktu rakst?t tikai Sigrida, jo rak st?m Sigurds; 5le vSrdi Ir iania^^^^^ un tos esam ar s ar? dzird?jui; Zebna un Zentu es Ieteiktu patur?t V
Mnas v?rdu no valodniekiem tie|SBI nekad neviens ?sti aizst?v?jis nav. Bet tas nu Ir Ieviesies, tam Ir pie?irta pit drusku cit?d?ka noz?me, k? nOlestnias v?rdam (v?c. die Minne, \ grie?u agap?), un t?d?? nezinu, vai b?tu v?rts c?n?ties par t? Izskauana tagad?j? valod?; Ja sid?dzin?m formas slava un slav?t, > tad mums ?r?ji ir ar? paraU?lIsms forma m?la un mH?t. Un k? jaunv?rdu mfla sastopam, piem., uz?emtu iprof. Endze- Una redi??taj? un Ed. Ozoli?a Iek?rto taj? latviski-v?ciskaj? v?rdn?c? (1941, 3. lesp.). Saprotams, p?c mUas parauga darin?t Daila neviens nekad nav Ietei cis. L?dz?gi tas Ir ar Mirdzas v?rdu* Tas Ir Aspazijas Ievests v?rds (pirmo reizi latvieu aus?m tas atskan?ja Vai- delot? 1893. g.), p?c tam plai izplatOies, un jau aiz cien?bas pret m?su lielo dzej nieci M e n tas b?tu paturams, v Bet to var a r ? 'no valodas viedok?a motiv?t LI* dz?s min?t 'mums ta?u i r mi?a (atmi?a, piemi?a), l?dz?s skan?t Ir ska?a, un p?c iem paraugiem m?su valod? tie?m iesp?jama mirdza (no mirgj?- ,4nlr- dzums**. L?dz?s mirdz^ mums Ir arf mirgot un var?tu b?t ar? mirg?t 'sal. lietot un lietat; mirgot un mirg?t p?e nupat piemin?t?s v?rdn?cas noz?m? ari fein regnen). Bet l?dz?s run?t Ir gan runa, paruna, bet ar? runa, parunai mums ir ar? smara, smara (no sm^rdj?- un smard^j?-), un tikai . vecaj? vieta v?rd? Ir Sm?rde. T?d?? sal?dzin?jums ar dzirde nav vien?gais iz??r?js. Atkal jau min?taj? v?rdn?c? sastopam k? jaun v?rdu mirdza. l?dz?s mirdzums. Atcer? simies, ka l?dz?s priec?tpriecln?t it prieks, prieca, priec? <priecas m?c?ba"). Viss-4as run? par labu Mirdzas patur?*' Sanai, un Mirdze ir lieka. Tiklas v?rds, Ja tas sastopams, Ir kontamin?- Gija (sakaus?jums) no Teklas un adj. tikls. Forma Tikla tie?m nav ieteica ma, Maiga (ar stiepto inton?ciju) ap?u priek 50 gadiem bija stipri izplat?ts sie vieu v?rds Liep?j? un apk?rtn?m tas katr? zi?? ir tautas v?rds, un ir jaut? jums, vai tam ir sakars ar maigs; var b ? t ka tas i r Maijas p?rveidojums.
Pret jauniem iitu?nismlem m?sa krust?mv?rdos tom?r grib?tu protest?t Ne Gerdaugi, ne Gervlli^mums.3v va^ jadz?gi, jo nem?kstin?tais g m?su - e priek? ir tom?r nesaska?? ar latv. va lodu. M?su taut? sastopamais ?irts i r p?rveidojums no v?cu Gerhard, nn ar Uetuv. girtas tam nav sakara. Jau prof. Endzel?ns aizr?d?jis, ka ?irta v?rds ne b?tu kultiv?jams, jo atg?dinot pa?iru v?rdu un no t?ri latviska viedok?a va r?tu noz?m?t apm. piedz?ris. T? k? ?irts sastopams m?su literat?r? (?irts .Vilks) un t? k? tam starptautisks pamats (sal fr. G?rard), tad to var?tu atjaut bet ievest no Jauna Dau?lrtu. Mar?lrtu Jeb Mar?iru nek?di nav ieteicams. Ne- aizmlirsisim. ka lietuv. girtas ari 4^ no-
'z?me apreibls, piedz?ries". Malda latvietim bez aub?m asoci?sies ar mal d?ties (atceros, cik neveikli k?dreiz Ju t?s nelai?is prof. Maldonis sava uzv?rda d?|, lai gan tas nemaz tik viegli ar mald?ties neasoci?j?s). Brut?ns mums ir] uzv?rds un suna v?rds. Va i Erma tie?m noz?m? mierig?, nezinu; baidos tikai, ka tas latvieiem neasoci?jas ar v?rdu ?rms. Arvis mums ir salslnl-
1 rTurpin. 7 Ipp.)
BEIGUSI AUGSTSKOLU Maincas universit?tes medic?nas
fakult?ti ar ?rsta gr?du bei gusi latviete Jolanta Wuste. Vi?a ir nelai?a pulkv. Ton?s meita, prec? jusies ar v?cu profesorti Dr. V/?stu, kas sav? laik? darbojies R?ga, ie g?stot latvieu cie?u un atziii?buj'
mm?mmm
m |8lu tm
ar lab?' mdzin?S^^ . ?iyr ^
gad?jies v?cu mm i suni iegaudojamies. i|adiiK::cp^i itomSbe?u su?a dv?selei. G KUstlcsT:. Is8 laik? yi lusin?ja. 261 Es ilgi "
?apsl?ios pie skaist?s za?a set I v?todams' dzelt?ns?rto rudenj
aiz t?s. K? ;j it(toiba/'^^^ i?anl atm<)4
m
^^ **"*'?^ ml^a r^?mu. E :aj
un rita kuTDe.:! ig,TOas p?ri diviem. nUk tefifkam a?bridinijtima .jpi?ksnt
Nwsmji^ radis aukst? nakts m
promejot man, ieni
wmm^ Bismi. M g , ; ^ p a i e p ; m
iJa^apst?jusies lokomot?ve;: pre?u vagoniem. Un m
'^[:m m tur k?da i i caV^
V-'-rV-'" un apmierina elnieku remonT
J'im man kluv? skrii