L A T V I J A Sestdien, 1950. g. 21. janv?ri, ^ f
Bez rakstniec?tas v?stures tomSr neiztiksim Latvijas Jaungada numur? A.
Plaudis plat?k paskaidrojis savu viedokli literat?ras, skolas un poli tikas jaut?jumos. Pa da?ai vi? pie k?pies un T. Zeilerta un L B?rzi?a rakstniec?bas v?sturi jau ar mieru pagl?bt no autodal?, par cit?m to m?r uzsv?rdams, ka J a ugunti?u pielaid?sim ?m skolu .ersatz* v?stu- rit?m, nevienam ?aunums nenotiktu, b?tu vien?gi ieg?ts". Sis teikums tad laikam attiecas uz A. Dravnieka un K. K?rkli?a v?stur?m.
Man A, Plaua viedoklis joproj?m liekas konsekventi neizdom?ts, d? vains. Labi  iepaz?stoties ar pia l?m literat?ras v?stur?m, ori?in? l iem p?t?jumiem, k? katr? zin?tnes lauk? no?emsim cepuri. Bet nav tikt, ka glui atmetamas, neder?gas b?tu ari kcmsp^tlvas 1it. v?stures, darin?tas ofici?lai skolu progranunal Katr? zin?tnes nozar? p?c paaudu p?li?iem ta?u sakr?jas p?rbaud?tas paties?bas, skolas uzdevums ir t?s iem?c?t b?rniem. Te nu katr? gad? jum? nemaz nevajag jaunu o r i^? l - p?tljumu. Apfiaubit?kie, v?l visp?r neatdtie uzskati lai paliek speci ?listu inform?cijai  k? m?c?bas H- d z ^ i s tie maz?k noder?s k?das sis t?mas ieg?anai
Grib?tu opon?t ari A. Plaua uz skatiem par m?c?bu metodi skol?s visp?r. M?c?anu t?d? noum?, k? to visp?r saprot, Plaudis nosauc par nnmemoniku'' (atmi?as vingrin?a nu), t?i viet? ieteikdams audzin?- ianu" . T?it vi?i paskaidro: audzi n?ana notiekot dzied?anas un z? m?anas stund?s, un tur jaunieti pie radinot pie k? laba, vi?u Aeintere- i?jor. T?pat k? notiek dzied?anas viiHprialUumi, A . Plaudis tad ieteic latvieu valodas stundas  las?anas viligeinftjtunus p?c savas chr^toma- tUli.
Protami, t?das dai)laslanas stun dai in^?tu \2^x?A% ja atliktu laika. Mlootiet m?jdkas v?sturi, n e v i ^ n M o t m?dk?ls ticis, saka Plaudis. Bit 104^ tad tfcolfis i r m?zikas un mikibui vSitureT Ta?u, la i ieg?tu UUte inMfetattt put iem gara d:^- vmmin6imxk par cilv?ces kult?ras 9mMm ^ takt i sk i vingrinoUes dzMI iM ua dm?an? to nevar,
. i ip i t Mirt i latvieu valodas stun dai ar ttfmi?rfimatu vien gan izgl?-
K?DEL? tev
iica vldfl itei l?ji?
KUi| JM pt Uegl,
littiai di lvi i l i te meti SHpftoi ahMdlMSi Hlpii?
EMH? etHm BeUMHtti PAU UVU kanto dviUr Vil tn iiejiitf k i i l M Bideditiii kivi pfrihit
totu varb?t labus la^tajus, literat? ras drauguik pat b?tu pat?kamas un der?gas n?kamiem rakstniekiem, bet bez sistem?tiskas v?stures jauniei tom?r apinalditos k? me?.
A. Plaudis nor?da uz 8atura at st?st?jumiem", kas cirkul?jui U t - vijas skol?s k? b?d?gs piem?rs. Esmu gan t?dus redz?jis par Janevska nDzimteni" uc. Bet vai vi? ir pa dom?jis, ko skol?ni zin?tu atbild?t, ja tiem nem?c?tu nek?  ne rakst nieku biogr?fijas, ne svar?g?ko dar bu izn?kanas laiku, ne virzienus, nedz a n izskaidrotu rakstniec?bas att?st?bu, saliarus ar savu laikmetu un ?rzemju literat?ru,  bet tikai las?tu un las?tu klas? vai nu pa vie nam, vai visi kori. Jau m?c?tam kriti?im nav viegli no ori?in?ldarba izlob?t defin?cijas, v?rt?jumus. Esmu p?rliecin?ts, ka skol?nu vairums p?c t?das las?anas Plaudim uz jaut?ju miem m?c?s atbild?t tikai to pau kailo saturu, ko vi? noniecina k?d reiz?jos Latvijas gara m?d?tajos" izdevumos.
Es negribu uzsv?rt,, ka skolas uz devums b?tu piekraut audz?k?u gal vu ar liter?t?rv?sturisk?m zin?a n?m, biogr?fisku faktu materi?lu ut t Svarig?ka par zin?an?m, ko dod skola, a u d z ^ u pr?tam i r gara att?st?ba. Un t? nu skolas noz?me ari p?c l?dzin?j?m metod?m nav no liedzama. K?dreiz Latvij? bija mo d? uzbrukt vidusskolu progranunai, ka vidusskola nesagatavojot dzIveL T? esot tikai augstskolas prieksko la, un vien?gi augstskola izlaiot speci?listus. Pa da?ai tie?m t? i r  vidusskola dod sam?r? maz zin?a nu, kas vajadz?gas darb?, praks?. Milzums iem?c?tas vielas v?l?k dz? v? aizmirstas. Bet cilv?ka visp?r?j? att?st?b? vidusskolai bija liela loma, to katrs var redz?t, sal?dzinot pamat skolu un vidusskolu beiguos. Saj? zi?? Plaudis glui bez pamata iro niz? par svetautieti  technikuma skolot?ju. Es grib?tu pievienoties vi?a izteicienam, ka al?ebr i r vien smadze? pulier?an". U n Hduga ir ar i rak?tniecibas v?sture. ?im n?zij? ejot man bija ?oti daudz laika j?pat?r? latvieu valodai, jo sting rais skolot?js Pl?dons r?b?ja, la i vi?a rakstniec?bas v?sturi m?c?s gandriz no galvas. To v?l?k tom?r vairs neno?loju, jo Pl?donim i r skaista valoda un pareizi autoru v?rt?jumi, ari zlnugl laikmetu v?r t?jumie L i t v?stur?, ja to labi m? ca, i r tikpat v?r?gs smadze?u tre ni? k? matem?tik?. Skolot?jam jau nav j?apmierin?jas ar mecha- nis??m atbild?m p?c lekal?anas, bet j?ieaudzina skol?n? izpratne.
T?d?? es dom?ju: rakstniec?bas v?stures programma m?su skol?m i r gan papildin?ma, p?rlabojama, pie ?emot kl?t varb?t uz vec?ko laiku l?ses daus izlaistus svar?gus auto rus un valrHc v?r?bas veltot rakst niec?bas virzienu noskaidroanai, at t?st?bai, bet atmetams is m?c?bas priekmets nav.
Tagad par koUaborantiem. A. Plaudis aizst?v Latvij? palikuos un saka, ka tie esot piespiesti run?t un
rakst?t krieviem pa^kamas lietas. Nu, rakstnie?u aprind?s bez Andr. Upia, Vi?? L??a un ciUem lielajiem komunistiem, k? ar? bez dile tantiem ar partijas kart?ti ka  bat?, katrs tom?r var?s no saukt daus, kas paliloii pie ko munistiem aiz simp?tij?m. Un kam ari t?du j?tu nebija, tie, nebraukda mi proj?m, jau toreiz var?ja r??in? ties, ka komunisti, tikl?dz ien?ks, spiedis vi?us darboties sav? lab?. T? tad tom?r pas?va koilabor?cija. K? m?s zin?mi, izb?gt bija iesp?jams gandr?z visiem, atskaitot daus p?k ?a iebrukuma p?rsteigtos. (Vilct Egl?tis) vai v?l?k notvertos (Vilis Cedri? uc). Pie tam ie p?d?gi m i  n?tie nelaim?gie jau ari vairs nav dzivL
Protams, aplam b?tu noliegt, ka ari koUaborantiem gad?s vai agr?k bija liter?ras v?rt?bas. Speci?listi par t?m var interes?ues jau tagad, v?l?k varb?t o to var?s atsij?t ar i jaunatnei A. Plaudis jaut?, k?p?c es prasot tik garu inkub?cijas l a i  k u " , ieteikdams kreiso pusi p?rrevi d?t tikai p?c atgriean?s dzimten?. Atbilde visai vienk?ra: tad J . Sud- rabkalna, A. Caka, M . Bendrupes un d tu darbu piemin?ana un apskat? ana vairs nekalpos Padomju Latv i  jai, k? tas i r tagad. Tie?m nesa protu, k?d?? A. Plaudis tik dedz?gi iest?jas tiei par l aub?g? sektora darbiem k? par skolu las?mvielu, kad vai nu laika, vai programmas sast?d?t?ju izpratnes tr?kuma d?? netiek apskat?ti daudz liel?ki rakst nieki - Viktors EgHUs, K?rlis J?- kabsons. J?lijs P?tersons, kas pie tam jau pieder v?sturei, i r nevaino jami nacion?listi un z?mig? k?rt? tiei o koUaborantu draugu upuri.
Olieris Uepi?
Piez?mes O Liepi?a rakstam L a i man at?auts eit izteikt pa
teic?bu O. Liepi??m, kas tik atsauc?gi pal?dz?ja atg?din?t skolai manupr?t dau ?oti svar?gu jaut?jumu, un kaut ari tas notiek laik?, kad m?su skola tais?s uz?emt nezin?ma i lgu ma brivdienas. L?mumi nav m?su abu var?, ta?u ierosin?ts i r , un princip? nav slikti, ja domas dal?s  tas alla nor?da uz liel?ku dro ?bu nek??d?ties. Z?m?joties uz ma n?j?m, t?a negroz?tas gan nav at rodamas Latv^^s. al?, bet pag. 30. nov. un % i 4. janv. n-r?. J a man' pie tur teikt? b?tu velkas pie bilstams, tad vien?gi tikdaudz, k? mazs paplain?jums mana p?d?j? raksta ievad? uzmestai m?su stridus diagnozei  un proti: d e m a g o  g i j a , izUetotc kaut t i r i apolitisk? divkauj?", kad, manot prestiu ap draud?tu, cita paroc?g?ka metam? pa rokai negad?s, tom?r i r un pa liek metode, ko atst?jusi marksis tisk? skola un kuras miteklis odien i r austrumi; tie pai austrumi, no kuriem Liepi? mani tad nu tie?m ir uzskat?mi br?din?jis.
Arif irs Plaudis
(Beigas).
A. Remizovs un latvieu dzeja Ir ?oti labi, ka A. Akmenti? Lat
vijas I. g. 2. numur? nor?da uz k?du A. Eemizo?va dzejo?a tulkojumu an g?u valod?, pie kam pats A. Remizo- va dsejolis ir savuk?rt m?su Aij?, ?O, l??a b?rni, pfirdzejojums. Tikai pats secin?jums k? no Akmenti?a, t? ari V . D?rzi?a puses man liekas Re- miz?vam netaisns. R. bija sav? laik? viens no visiev?rojam?kajiem krievu rakstniekiem. K?das vajadz?bas ,ypie- lavii^fities sveus laurus" vi?am to- reii nebija, un ari tagad, kad vi?a q)olums, kaut ari ne glui izgaisis, vain nav spilgts, L??a b?rni vi?u negl?btu. Tas vien, ka par?d?jies Mds vi?a dzejolis, kii?a pamatos ir latvieu tautasdziesma, v?l nedod iei^esla apaub?t R. dzejnieka ?tiku, ja ari Sis pirmavots ang?u urn?l? nav atz?m?ts. Dzejniekam pie tam ar laikrakstiem un urn?liem biei izn?k tik daudz klizmu, ka Dievs v i  ?am parasti devis jo biezu matu ce kulu tikai t?p?c vien, lai vi? pats to ?dos gad?jumos dusm?s un izmi sum? pavisam neizpl?k?tu. M?s ne- zin?m, k?d? veid? dzejolis iesniegts ang?u urn?lam, jo maz ticams, ka tas tur n?cis tiei no R. Bet tas ari nav svar?gi. Ja Jau The Bears L u l - laby k??s par ang?u loti iem??otu dziesmu, tad gan jau atrad?sies ari pirmautors un tiks piemin?ts, t?pat k? m?s neaizmirstam savas Nevis slinkojot m p?stot pirmavotu. Un k? ?echi var b?t pateic?gi Allun?- nam, m?s b?sim pateic?gi Remizo- vam J a nu turpret? t? paliks lepu- I^ JiMi ang?u urn?l? kop? ar A. Re- mizova v?rdu, tad neb?s noskumt, k a tur, t?da vai cit?da iemesla d?j. neb?s ieputin?ts ari m?su v?rds. M?su pau Aij?, ??. jau neappu- t?s. Par to varam b?t droi.
Kult?rv?sturiski m?s t?p?c Jau daudz vair?k var interes?t t? versi
ja, ko min V . D?rzi? k? eventu?lu izskaidrojumu tam, k?d? ce?? Remi- zovam i r k?uvusi paz?stama m?su tautasdziesma. Sie ce?i var?tu b?t ari t?ri liter?ri M?su tautasdziesmas satura tulkojum? i r par?d?ju?s ar i da?s cit?s valod?s. Visvair?k, lie kas, krievu valod?. Un dai iev?ro jami krievu dzejnieki pirms i ^ ? pasaules kara bija par t?m zin?m? m?r? ieinteres?juies. Tom?r ar i man liekas, ka attiec?b? uz R. b?s jo liela noz?me tam dz?vajam saka ram, kas R. bija ar daiem latvieu rakstniekiem, sevi?i ar Viktoru Eg- l i t i . R. bija daudz st?st?ts ne vien par m?su apbrinojam?m tautasdzies m?m, bet ari visp?r par m?su rakst niec?bas, sevi?i lirikas, augsto l? meni. Paa V. EgUa dzi?i kultur?l? person?ba un vi?a m?ksliniecisk? degsme bija ai zi?? varb?t viens no visspilgt?kajiem argumentiem, Jfev ari j?aizmirst, ka lietuvietis Baltru- Saitis bija jau k?uvis par vienu no galvga?a krievu dzejniekiem T? bija radusies interese izdot latvieu (un ari citu mazo tautu") dzejas alma- nachus krievu valod?. Pirms kara is latvieu almanachs LatlsklJ Sbor?ik" ar? Izn?ca. R. un t?pat vi?a ieinteres?to citu krievu dzejnie ku nopelns bija tas, ka latvieu dze-
L IETUVAS StJTNIM 7 G A D U
Lietuvas ?rk?rt?jais s?tnis un pilnvarotais ministrs Lielbrit?nij? B. K. Balutis gada beig?s atskaUj?s uz 70 m?a gadiem Savu anratu Lon don? s?tnis pilda jau ilg?kus gadus. Pirms tam vi? bija Lietuvas diplo m?tiskais p?rst?vis ASV. Uz Ameri ku Balutis izce?oja jau 1905. g,, kur darboj?s k? lietuvieu laikraksta re daktors.
jas (pla?k? noz?m?) tulkoanai bija pieaicin?ti pai visslaven?kie t? la i  ka krievu dzejnieki un rakstnieki, ar t? laika korifeju V. Brisovu priek gal?. Vi?i latviski gan neprata, bet eit izHdz?j?s t?d?j?di, ka attiec?gais krievu dzejnieks (tika izmekl?ta z i  n?ma dv?se?u simp?tija) sa??ma lat vieu tekstu un blakus tam katras rindas tulkojumu. Attiec?gais p?r- dzejot?js tad iejut?s (lai ari mecha- niski) ori?in?la valodas ska??s un ritm?, bet satur? un glezn?s vi?am pal?dz?ja iejusties v?rdiskais tulko- juntf. Piek??t uzminamai paas dze jas b?t?bai vi?am pal?dz?ja vi?a paa dzejnieka talants, kas sp?j l?dzi ieskan?ties otram dzejniekam ar?
tad, kad vi?u valodas i r da?das.. Glui t?pat k? viena vi??a vibr?cija
? var rad?t t? paa to?a l?dzi skan? anu pavisam cit? instrument?. K? man st?st?ja VSza, kas ar? bija pie dal?jies almanacha sast?d?an?, t? du metodi ieteicis Brisovs. T? tie ?m ar? bija izr?d?jusies ?oti sek m?ga. ,J^tisklj Sbor?ik" i r lab? kais latvieu darbu tulkojums sve ?s valod?s. T?. piem?ram, Briso- va dau Rai?a . dzejo?u p?rdzejo- jums krieviski (Kaln? k?p?js, Pleta, V?l vienm?r vilks uc.) man pat lie kas p?r?ks par to, ko uzrakst?jui Brisovs vai Rainis pai
Sai almanacha ir reprezent?ti v i s i m?su t? laika iev?rojam?kie dzej nieki un rakstnieki. Protams, ar? m?su tautas dzeja tur nebija p i e  mirsta. ?oti v a r b?t, ka tur j au i r ievietots K L??a b?rnu,tulkojums. P?rliecin?ties par to nu gan var?tu tikai, ieskatoties almanacha Vai ar? paprasot dzejniekam P. Ermanim.
Visticam?k, ka Remizovam, t? vai cit?di, m?su S?pla dziesmas tulko jums palicis no iem almanacha sa gatavoanas laikiem. A. Piens&ers
Es nezinu," vi?a paraust?ja ple cus. Ar labu nakt i l " Antonija v? l?j?s driz?k palikt viena un sak?r tot domas, kas ausm?g? j?kl? mal ?j?s galv?. Va i vi?a tie?m bija par daudz v?na dz?rusi?
P?k?i Katr?na atgriez?s viesista bas durv?s: Madam, apak? zva na ..
Tad ar? Antonija dzird?ja divus aprautus zvanus.
Cik pulkstens, Katr ln?" Divpadsm?t." Tas neviens cits nevar b?t k?
Svi?a kungs. E j , saki vi?am, ka i r nepiekl?j?giem v?lu trauc?t. Es jau (gu?u. L a i vi? n?k rit," un Anto nija dom?ja, cik lieks un vienaldz?gs is virs vi?ai k?uvis. J?, k?p?c gan vi?a v?l i r eit, ar k?d?m ties?b?m?
P?c daiem mirk?iem Katr?na bija atkal aug?, apjukusi un izbijusies.
^Madam, tas nav Svi?a kungs . . . Tas i r k?ds v?rietis meln? apmetn?. Vi? esot atnesis jiosu pamesto alli un gribot to person?gi nodot. Vi? zinot, ka j?s v?l esot aug?, ma- d a m . . . J?s vi?u gaidot. . . "
Antonijai sastinga asinis dz?sl?s. Vi?a atcer?j?s labi, k a bija p?rbrau kusi bez alles. Bet ko tagad dar?t? Varb?t tas nemaz nav Hermanis? N?, tas nevar?ja b?t vi?. Arts Pu?e aizvad?ja vi?u uz staciju. Bet kas? Vi?a iz??r?s ?tri:
Ielaid, Katr?n, un ej." P?rk?pis slieksni, istab? apst?j?s
F?likss Hermanis, sav? cimdot? rok? tie?m tur?dams alli. Ar? Antonija st?v?ja t?pat, m??in?dama visiem p?d?jiem sp?kiem saglab?t ?r?jo mieru. Br id i s ta rp vi?iem gul?ja pusnakts k l u s u m s , kas aukl?ja sev? kaut ko no stin gu?m ilg?m un vientul?bas. Lik?s  k?da d?vaina gaisma iepl?da tel- 4?, no kuras aiz deg?s visas i s t a  bas spuldzes un sveces.
Tad l?n?m, l? n?m pac?l?s A n  tonijas plaksti im vi?as skats p?ri istabai sastap?s ar F?liksa Herma?a skatienu,.
Vi? pastiepa roku ar alli, to k? karogu izk?rdams. Antonija sekoja im aicin?jumam un, p?rskr?jusi istabu, k? nop?au ta pieplaka F? liksa Herma?a kr?t?m
A r vienu roku vi? pietur?ja v i  ?u, bet ar otru atrais?ja savu ap metni, kas kop? ar alli nokrita u z grCdsegas. Tad, pac?lis A n t o n i j u aba3 rok?s, vi? nesa to p?ri ista ba i uz otru.
Man neb?tu m??ga miera , A n t o - n i j , kam?r tu neb?tu k?uvusi mana . T a v s miesas dai?ums man i satrauc, bet sirds ilgojas m?lest?bas, ko dz?v? neesmu sa??mis t?pat k? tu . . .  u n m?mu u n drebou vi? noguld?ja vi?u baltaj?, v?l nakts neskartaj? gult?.
P?c pirm?, nekad v?l nepiedil- vot? skurbuma Antoniju p?k?i sa gr?ba bailes. Tagad man Jfimttst**, vi?a dom?ja un m??in?ja celtiel? lai aizb?gtu. Velt i  ugunftai i V irpu lis to no jauna atr?va atpaka?. Vi?? m??in?ja kliegt, bet ska?as nosl?pa sk?pstos un nop?t?s.
Va i tas bija nogurums, kas lika saplakt ball?m un zi?k?rei, va i mai  gums, kas k? vakasa v?sma atlido p?c tveices un negaisa? Varb?t tt bija t?jroiu aizmirst?bas smara, kai no ko? pu.?a atrisuas, tagad gu l?ja izkais?tas pa visu gultu? Sa?? musi p?d?jos sp?kus, Antonija to m?r paraudz?j?s.
F?likss Hermanis bija piamidtii, iespiedis galvu starp Anto i^as kak l u un plecu k? gaismas vai?t4?mie% bet kreiso roku va??gi p?rsviedis An tonijas kr?t?m.
U n p?k?i... N?, vai tas varijt b?t?... T? bija F?liksa Hanna?a kreis? roka  maza, ledilltioa plauksta, r?d?t?ja pirksts k)tz ttig* s?j? locekl?a|Un tur bija ar i sidrab? gredzens, ielauzts, ar sarkano a c i . . . N?ves ausm?s Antonija iekliedzfii un zaud?ja sama?u.
Divas dienas SVi?a kundze nogu l?ja bezsama??. Treaj? dien?, kad vi?a atv?ra acis, vi?a ieraudz?ja pie savas gultas ?rstu Pli?i.
B?s labi ," vi? teica un la??m? vi?as roku, kuras ?das baltums bija k?uvis piln?gi caursp?d?gs. T?d? pati bija ar i vi?as seja.
Es izst?st?ju j?su v?ram un Izl? dzos piedoanu par savu rlclbui ka at??vu jums vienai atgriezties m?-
I 1.
I I I I I I I IH I I f l I l l l l l l l l l l l l l l I t t l I l l l l l l l l l l l l l l
KULT?RAS CHRONIKA Montre?las l a ik raks ts The S t a n 
da rd Magaz ine ievietojis K L N A prieks?a M . V?tras ??metni l?dz ar paska idro jumu, k a V?tra akt?vi darbojot ies, la i noorganiz?tu p i rmo valsts operu Kan?d?. Sarun? ar urn?listu V?tra piez?m?jis, k a ? d u operu varot rad?t a r i bez liel?m zvaigzn?m'*.
Kopenh?gen? 77 g. vecvm? m i r u s i d??u rakstniece K a r i n a M ichae l l sa , kas sevi?u iev?r?bu pasaules l i t e  r?tu aprind?s ieguva ar savu 1910. g. public?to rom?nu B?stamais ve cums.
Viena no liel?kaj?m fran?u l i t e r a  t?ras godalg?m  Gijoma Apolin?- ra pr?mija ogad pie?irta 35 g. v e  cajam sirre?listu dze jn i ekam P o l a m Solo (Paul Chaulot),
j u p . . . Ce?? j?s, droi vien, b?sit sasald?jusies. Katr?na st?st?ja, ka ta i pa? nakt? k?ds atnesis j?su alli . . . Man jums j?nodod doktora Herma?a sveicieni, kura p?d?j?s do mas no Rigas aizbraucot pieder?ja jums V a i j?s par to nepriec?ja ties, An ton i j ? . ?rsts iesauc?s, jo Antonija atkal bija iegrimusi ne ma??.
P a to laiku no istabas uz istabu nemier?gi staig?ja Katr?na ar savu aitas ??mi u n simto reizi Ieskat?j?s tais paos skapjoa, pagald?s, l?d?s: Dievs kaut es var?tu atrast!" Vi?a mekl?ja pazuduo roku, kas vi?as kundzi uzre iz dar?tu veselu. Bet t? bija un p a l i k a pazudusi. Uz maz? galdi?a pie slimnieces gultas Vlz- dams izsmaroja milz?gs pu?is dzel teno t?jrou, un Hdz ar vi??m no n?ka ar? Antonija pati, ne?audama va i rs ne ska?ai n?kt p?r sav?m skaistaj?m, ziedoaj?m l?p?m, kas baltaj? sej? ?ita sarkanas k? r u - b m l
Sept?t? dien? p?c saslimanas un b?dama visu laiku pie pilnas sa praanas, tikai bez valodas, bag?t? Higas lieltirgot?ja M?rti?a Svi?a J'eva A n t o n i j a atst?ja ?s zemes te-