Plaudif viedokli tik?s JatJ
m?r tizf ] pielaidis list?m, n| b?tu vii| tad laud t m K k
Man i| liekai M vaini. Jl iftm Ut ; litm p9f lauki l taikti^kl botu ari darin&tftl Katr? 4 pOll?ieni patieilbil iem?c?t, tumSndj p?UJum? neatz?tie latu dzeac&a timai
Grib?t] IkatiAm; VUpir. ; to viapSi mnemoll ttu), lanu". ifiiana
Irlo vi}asl A.
vab li
k?di yfi tetviel iei|kefilj Ja fri nav a ar laij iznfik ?am p ku?u i toUdi sumS ^ f i m ang?u tas tu nav m l8by 1 diesni pirma? k? tn? rtink<^? k? <N nam v?m. tftjui^ mizov ka tM n^Q^ M&su t?s
Ku daud
i,
L A T V I J A Tredien,'' 1950. g. 8. mart?.
(Sakar? ar J . C e r m a k a r a k s t u P r o p a g a n d u v a i inform?ci ju? L a t v i jas 5. numur?).
Propagandas v?rds tie?m i r sa gand?ts, t?d?? saskat?ma tendence no t? vair?ties. Berl?n?, piem., G e - belsa propagandas ministrijas viet? tagad darbojas inform?cijas apar?ts bi j . A S V komunista N r . 1 Eislera vad?b?. Eislera sarkan? faisma in form?cija" nav maz?k rieb?gi meli par Gebelsa br?n? faisma propa gandu. T?p?c, ?iet, galven? v?r?ba neb?tu vis j?velt? j?dziena nosau kumam, bet s a t u r a m . Mums j? p?las teikt arvien skaidro paties?bu p?rliec?b?, ka ^ p a t i e s ? b a vai?a gos pati sevi. L a i pateiktu pasaulei, kas esam m?s un kas i r m?su ienaid nieks, mums ta?u cits nekas nav j? saka, k? t ikai paties?ba. Taisn?ba i r m?su pus?.
K a t r s no mums, ar savas tie?s pieredzes faktiem vien oper?jot, var par?d?t, kas ?sten?b? i r visdemokra- tisk?k?s v?l?anas pasaul?" un k? t?s norisin?s. Vid?, k u r patiesi de mokr?tiski principi dzi?i sak?ojas cilv?ku apzi??, ?da inform?cija var noz?m?t daudz. Bet ja m?s ejam t? l?k u n sak?m, piem., k a ?di iev? l?ta Saeima nol?ma" l?gt ?^ievienot L a t v i j u br?vajai padomju tautu s a i mei*', mask?jot rup ju varas aktu, un k a ?da veida mel i un kr?pana bo?- evisma re?mam i r b ? t i s k a iek pol i t iski (tur br?vpr?t?gi" pal iel ina darba normas vai atsak?s no algas, br?vpr?t?gi" pat atst?j dz imteni -un dodas uz Sib?riju, vienbals?gi" p ie ?em vienm?r visus diktat?ras dikt? tos prieklikumus utt.) un ?rpolitis k i , tad viss tas b?s skaidra patie s?ba.
Rietumpasaul? sabiedr?bu dzi?i sa vi??o gad?jumi, kad k?da cilv?ka, se vi?i b?rna dz?v?ba non?k briesm?s u n t? j?gl?bj. ?dos gad?jumos c i l v?ku, pat plaas sabiedr?bas r?c?b? nereti izpauas patiesi aizkustinoi, cilv?ku m?lest?bas u n krist?gas ?l sird?bas gara apdvesti momenti. Mums ?dos gad?jumos j?pace? sava balss, la i atg?din?tu (pres?, sanm?s u n k? vien iesp?jams), k a aiz dzelzs priekkara tan? pa? laik? necilv? c?gi izn?cina neskait?mus krietnus, nevain?gus cilv?kus, atkal oper?jot ar faktiem no pau tie?s pieredzes (c'-^port?cijas, cilv?ku nozuana", ?ekas metodes utt.) va i faktiem, ko bag?ti sniedz prese va i speci?l? l i terat?ra (We accuse... uc) . Bet ja nu ejam atkal soli t?l?k un sak?m ap m?ram t?: Cilv?ki, ko tur nomo k a , i r gan jums t?li un svei, un masu slepkav?ba, kas tur turpin?s jau vair?k nek? 30 gadu, j?su ac?s varb?t k?uvusi par ikdieni?u p a r?d?bu, bet iev?rojiet, k a Sta?ina imp?rija nep?rtraukti aug plaum? u n varen?b? un k?du dienu ar? j?s u n j?su m??os skars nelaim?go m i l jonu l iktenis" v a i tad t? nav p a ties?ba un va i t? nav j?saka ar i tad, ja to sauktu par propagandu, ne vis par inform?ciju?
V i s u pasauli satraukui zi?a, k a tagad gatavos superatombumbas, kas noz?m?, k a viens cilv?ks ar vienu kust?bu var izn?cin?t da?u pasaules. U n tas ta?u nav p?d?jais v?rds in? virzien?! V a i mums, sakar? - ar o p a t i e s ? b u , nen?ktos, kur un k? v ien iesp?jams, raksturot bo?evisma agresivit?ti un imperi?listiskos m?r ?us (starptautiskie notikumi, atse vi?as vietas bo?evisma vado?u run?s un rakstos vtt.)? U n ja nu to dar?m, va i tad mun>s neb?tu, kur u n k? vien iesp?jams, j?uzsver ar? paties?ba, kas izriet no ab?m iepriek ?j?m un m?su tie?s pieredzes: drausm?gie tagadnes un n?kotnes iero?i agres?v? un imperi?listisk? bo?evisma rok?s noz?m? civiliz?t?s pasaules galu? Ir ta?u skaidrs, ka turpm?k pasaul? dr?kst b?t t ikai viens varas centrs un ka j?dara viss iesp?jamais lai is centrs neb?tu Maskava, un lai iz?ir?g? sadursme starp abiem tagad?jiem varas cent r iem izrais?tos, pirms Maskavas r o k?s atrodas pai briesm?g?kie super- iero?i. Boi? ejot, ?rpr?t?ga fan? tisma p?r?emtie gatavi uz visu. A t cer?simies H i t l e r u : ia man j?iet bo j?, la i iet boj? ar i V?cija!
Zin?ms, viss tas nav vairs t i k a i inform?ci''^. Bet faktiem ir sava l o ?ika, no faktiem izriet secin?iumi, faktu r inda noved m?s pie k?das zin?mas atzi?as pie paties?bas. U n ar? t? mums ta?u i r j?pasaka
Rakst? Propagandu vai inform?ci ju? teikts, ka.tic?ba rodas, oieliekot pirkstus r?t?m Pare iz i ! M?s ?s r?tas nesam sav?s mies?s, mums t?s j?r?da, un mums tic?s. Bet ?s r?tas m?su mies?s i r spieduas m?s paus ar? dzi??k dom?t, t?l?k skat?ties un as?k redz?t. T?p?c tas, ko esam t?d? k?rt? atzinui, mums j?par?da tiem, kas pai n e s p ? j va i negrib skat?ties un redz?t.
K?c'u (rupjU) propagandas veidu saucam par rekl?mu. Viss vairums gan z ina, ka , piem Rimeika zobu pasta va i Smukina ap??rbi nav t? p?c vien lab?ki par citiem l?dz?giem raojumiem k a tos ik d i^ ias r e k l a m? laikrakstos. U n tom?r rekl?ma
past?v un past?v?s, jo tai i r un b?s arvien pan?kumi. Te sl?pjas kaut kas, kam ar sm?nu vien gap?m paiet nevaram. 'Tiesa, o kaut ko" das labs lieto (un lietos) citu cilv?ku kr?panai, bet va i t?p?c vien citiem j?atsak?s to lietot, lai citiem cilv? kiem dar?tu labu?
Viss tas liel? m?r? attiecin?ms ar? uz k?da uzskata, p?rliec?bas vai p a -
Ierocis m?su roki Tiei laik?, kad latvieu t r i m d i
nieki atrodas dz?v? kust?b? p a stiprinoties izce?oanai, p?rvietojo ties un likvid?joties nometn?m, p a lic?jiem gatavojoties p?rieanai v? cu saimniec?b? utt., radusies L a t vieu feder?listu kust?bas Eiropas ?nijai V?cijas p?rst?v?ba. Iev?rojot min?tos apst?k?us, organiz?cijas no da?as pajukuas un biedri izkais?ti, t? k? darb?b? raduies trauc?jumi. L a i darbs tom?r neaps?ktu, L F K E? V?cijas p?rst?v?bas vad?t?js A . K l i - manis uzaicina visus biedrus neka^ v?joties pieteikt savas jaun?s adre ses. Non?kot jaun? nometn?, vienam no biedriem j?uz?emas iniciat?va, j?sav?c turienes biedru v?rdi un j? pazi?o p?rst?v?bas vad?t?jam A . K l i - manim, (20b) Rautheim 84, bei Braunschweig. V i s i biedri , kas dom? pal ikt V?cij?, l?gti to pieteikt.
Eiropas ?nijas idejas atzin?ju un i z prat?ju skaits vairojas nemit?gi. T a u tas s?k atz?t, k a vien?gi kop?g. sp? k iem un vien?b? iesp?jams pasarg?t k? valstu, t? katra br?vi dom?joa cilv?ka individu?lo ties?bu neaizka- ram?bu u n kultur?lo, gar?go un saimniecisko augupeju. Eiropas ?nijas un Pasaules vald?bas ideja i r ne v ien atz?t u n pasarg?t katra p i l so?a un valsts br?v?bu, bet ar i c?n? ties par t?s ptHoami cilv?kiem, k a m br?v?ba ar varu un v i l t u at?emta. M?s vislab?k paz?stam komunisma briesmas, k a m liec?ba i r m?su t a u tas l iktenis. Tas i r sp?c?gs ierocis m?su rok?s. Mums j?br?dina p a saule v?l laik? atv?rt acis, la i to nepiemekl?tu m?su liktenis. Tas viss prasa no E? biedriem v i s ener?isk?ko darbu. V i s i biedri un idejas atballstit?ji aicin?ti dot p a domus un ierosin?lumus, piepras?t V?cijas p?rst?v?b? iest?an?s anke tas, sazi?? ar p?rst?v?bu dibin?t E? gn?pas. Atsevi?i l?gti pieteikties tie, kas v?l?tos rakst?t v?cu un c i t - tautu presei. P ie l iks im vis i roku k o p?gam darbam par tautu br?v?bu un vien?bu par Eiropas ?niju.
A . K l iman is
ties?bas pauanu visp?r. Zin?mus ps?cholo?iskas ievirzes momentus, zin?mas sist?mas elementus nevaja dz?tu ignor?t ar? tad, ja negribam patais?t melnu par baltu vai otr?di, bet r?d?t lietas paties?bas gaism? un saukt ?st? v?rd?, ?pai, ja tas mums j?dara m?su pau, m?su tautas, m? su l?dzcilv?ku dz?v?bas interes?s. Protams, tas j?dara atk?rtosim to v?lreiz izvairoties no p?rsp?l? jumiem, no gal?j?b?m, oper?jot ar r?p?gi izv?l?tu faktu materi?lu.
Pac?lui t?d? k?rt? apl?kojamo probl?mu metodolo?isk? pl?ksn?, at z?m?sim vispirms, ka nepiecieami m?s paus un m?su taisn?bu atkal un atkal atg?din?t da?d? veid? un vari?cij?s Kas neatlaid?gi klauv?, tam beidzot atver. T?l?k j?iev?ro z i n?mi elementi un to sak?rtojums z i n?m? sist?m? Rupjos vilcient)s tver ta, t? var?tu b?t ?da: 1) vispirms k?ds spilgts fakts notikums, par? d?ba, kas saista uzman?bu, ieintere s?; 2) tad faktu, datu utt. materi?ls, kas pier?da, nodibina, apgaismo z i n?mu tezi (secin?jumu, apgalvojumu, atzi?u, paties?bu); 3) t?l?k nor?d? jums* uz to. k? resp. k?p?c ? teze (secin?jums utt.) skar tevi (attiecas uz objektu, auditoriju); 4) beidzot: kas j?dara, la i zin?mu iedarb?bu veicin?tu, nov?rstu, izmantotu.
Ar? pils?t?s ?audis staig? pastal?s Partiz?ni veikli maldina gusl?l?ius
J A U N A INFORM?CIJA P A R D Z i V I BO?EMSTISKAJA LATVIJ?
Atjaunota un 1948. g. raoanu uz s?kusi b i j . Rauskas teksti l fabrika Mazsalac?. Atjaunots ar i Mazsa la cas tilts, pie kura diennakti de?r? 2 sarkanarmiei no pils?ti?? novie tot?s M V D apsardz?bas rotas. K a r a darb?b? neskarta palikusi Mazsa la cas pils. Taj? joproj?m atrodas ?im n?zija.
Latvij? un visp?r Balt i jas valst?s att?st?s m?jr?pniec?ba: galvenok?rt kokzo?u apavu, ?das un v i r v j u auk l u , pastalu, koka trauku un vilnas apstr?d?ana l?dz audumam. S? p a r?d?ba izskaidrojama ar p?rm?r?gi augst?ni r?pniec?bas raojumu ce n?m; bez tam kollekt?v?s saimnie c?bas p?c gada atskaites dod niec?gu at l ikumu, ar ko str?dniekiem nepie tiek, la i cieami ap??rbtos. Ar? p i l s?t?s vairs nav nek?ds retums c i l v?ki kokzo?u apavos un pastal?s.
?rk?rt?gi pieaudzis s?ko z?dz?bu skaits un alkoholisko dz?rienu pat? ri?. Restor?nu apkalpot?jas va i vien?gi krievietes Ze? prostit?cija. Vair?kos gad?jumos sarkanarmijas v irsnieki dz?rum? gan liel?gi sa maks? savas krogus l?ses, bet otr? r?t? milici jas va i N V D v?ru pavad?b? ierodas restor?n?, pieprasa pag?ju ?s nakts l?ses p?rbaudei u n apgal-
Viens no laim?gajiem
Latvieu jauneklis no padomju g?sta pie ?imenes V?cij? Pa? vecgada vakar? k?d? la t
vieu nometn? Bav?rij? p?c ?etrar- pus padomju g?st? pavad?tiem ga diem pie savas ?imenes atgriezies latvietis L . Vi? 1945. g. apr?l? sa g?st?ts K?nigsberg?, kuras aizst? v?an? piedal?jies k?das latvieu avi?cijas vien?bas sast?v?, kas uz turieni p?rcelta no Liep?jas. Caur i vair?k?m g?stek?u sadales nomet n?m Austrumpr?sij?, kur redz?jis drausm?g?s bo?eviku karav?ru v a r darb?bas, jauneklis kop? ar v?l d a iem latvieu karav?riem nos?t?ts uz R?gu. Tur , nojauzdams latvieu k a rav?ru baigo n?kotni, p i rms v?rdu un taut?bu re?istr?anas vi? i e j a u cies v?cu g?stek?u bar? u n u z d e vies par v?cieti L . s?kum? str?d?- ;is l iela l id lauka b?vdarbos K a l n ciem?, bet v?l?k da?s R?gas f a b r i k?s un gandr?z veselu gadu, l?dz a i z s?t?anai uz K r i e v i j u , var?jis v?rot m?su galvaspils?tas dz?vi. Vi? st?sta:
R?ga bi ja sapost?ta visai maz, at -
Plakan? .saliekt? karote'' K A C?LUSIES A S V S T A T U N O S A U K U M I
Savienoto valstu 48 tatiem p a l i e l?kai da?ai i r gleznaini, sve?das ska?as nosaukumi, pret?ji apgalvo jumam, ka amerik??i esot bezgala prakt iski un bez fant?zijas. Tie pat neesot var?jui savai zemei atrast v?rdu un nosaukui to vienk?ri par Amerikas Savienot?m Valst?m. Tas tiesa, bet atsevi?o tatu v?rdi to ties ?oti dai?skan?gi, un to izcela n?s valodniekam at?auj int : ..antus secin?jumus par Jaun?s Pasaules pag?tni.
26 A S V tatiem i r indi??u v?rdi. Viens no tiem, Indi??a, nod?v?ts tiei sarkan?dai?u v?rda. Daudzu tatu nosaukumi atbilst indi??u v a lodas atsevi?iem v?rdiem, dai c? luies, sakopojot vair?kus j?dzienus veselos teikumos. Alabama noz?m? ,,es izc?rtu kr?mus", Arizona i r re to avotu zeme". Arkansas b i ja k v a - pavindi??u palama un noz?m? pla kan? p?da".Cornecticut noz?m? ga- ?? upe", Idaho gaisma kalnos ' , Ill inoisa v?ru upe". lova m? miegainis", t? agr?k d?v?ja a i - jovas indi??u ci l t i . Kansas sauc?s k?da siuksu indi??u cilts. Kentucky noz?m? rltdienas zeme". Massachu- setts maz? vieta pie l iel iem pau guriem", Michigan lielais ?dens" un Minnesota~debeszilais ?dens". Missis ipi i r zivju upe". K?da i n di??u cilts sauc?s Missouri . Liel? z iv ju augstiene" teica vi?i par ^^ebra.':ku un. izrokot Jaunmeksik? savu kara c i rv i , tie piel?dza kara dievu Meks i t l i . Mierm?l?g?ki vi?i b i ja Dienvidu un Zi^me?dakot? (P^- kota), jo is v?rds nozim? draugu savien?ba". Ohio noz?m? ,>liels", un ar v?rdu Oklahama sarkan?dai?i a p z?m?ja pai sevi, jo is v?rds noz? m? sarkan? tauta". Tenncssee ta t? droi vien civ?liz?ciia 1au b?? bi iusi paz?stama, io is v?rds noz? m? ,.saliekt? karote". A r v?rdu Tek - sas indi??i apz?m?ja savus sabied rotos, ta?u tas nav ^utas cilts iz loksn?, kura apdz?voja tagad?jo Utah tatu. Amerika i r p]aa me" Wisconsin un zeme ar kalniem un ielej?m" Wyoming.
P?r?jo Amerikas tatu,v?rdi at g?dina o apgabalu pirmos ko lon i zatorus balt?s rases pieder?gos. To liel?k? tiesa bijui sp??i, kas k? ?.lr- ?nie eiropiei ierad?s Amerik?, Se iem A S V tatiem i r sp?niski v?rdi: Ca l l f omia noz?m? karst? kaus?ta- va" . Colorado daudzkr?saino smilakme?u zeme", Floridazie doais", Montana kalnaiiiais", Nevada sniegiem kl?tais", im Oregona \T sap?u zeme, kur? : i k? bijis atrodams zelta ?dens".
A n g l i s k i v?rdi i r diviem ta tiem: New Hampshire un New Jersejr; pirmais c?lies no taj? pa? v?rd? saukt?s gr?fistes Anglij?, lotrs patapin?ts no k?das sali?as L a - manas kan?l?. Franciski i r divu tatu v?rdi: Maine ir k?das vecas Ziem??francijas provinces nosau k u m s , un Vermont noz?m? za|ais kalns" .
Eiropieu kolonizatori, kas iera d?s Amerik?, dodami 12 A S V ta tiem v?rdus, padar?jui ar to ar? E i ropas v?sturi nc'^' *'f^a. Dzirdot v?rdu D e l a w a r e i r skaidrs , k a tam sakars ar l o rdu dc la W a r , kas eit 1610. g. izk?pa krast?. G e o r s i a a t g?dina A n g l i j a s k a r a l i Georgu I I ; Louisiana ~ F r a n c i j a s k a r a l i L u d - vi?i X T V ; M a r v l a n d K?r?a l sievu H e n r i e t i - M a r i j u . ?ujorkas tats (New Y o r k ) sauc?.c kara?a K?r ?a II . br??a, J o r k a s hercoga v?rd? Vird?nijas un Rietumvird?nijas (Virg in ia ) v?rdi p i emin k a r a l i e n i E l i z a b e t i , Indri?a V I I mei tu . A t l i e k v?l Vaingtona (Wa?ington), un &r o v?rdu paapzin?g? A m e r i k a godi na savu l ie lo valstsv?ru.
Ar? K o l u m b u , A m e r i k a s atkl?j?ju, amerik??i r .caizmirst . )o apgabalu, kur? atrodas vi?u galvaspils?ta, tie d?v? Dis tr i c t of C o l u m b i a . Fr is ap gabal i , kas pareiz sacenas par t i e s?b?m tikt uz?emtiem .ASV tatu skait?, t u r p i n a dai?skan?go v?rdii trad?ciju: Hava^a (Hawai i ) - .bro kastu sa la " (c?lies no k a n a k u v a l o das), agr?k krievisk? A?aska icb ..balt? zeme" un Puerto Rico . p^rmo uz Zieme?indiju bur?joo sp?nieu bag?t? osta" .
skaitot Daugavmalu un maz?kus iekpils?tas rajonus. Sag?st?tie la t vieu karav?ri b i ja novietoti v?cu g?stek?u nometn?s atsevi?os no dal?jumos aiz pastiprin?ta dze?stiep- ?u oga. Uzturs vi?iem bija s l i k t?ks nek? v?cieiem, sakarus ar vec?kiem un pazi??m nebija iesp? jams uz?emt. Bet gods, kam gods n?kas aj? zi?a latvieu lab? daudz dar?ja v?cu g?stek?i; se vi?i tie, kas str?d?ja ?rpus nomet nes u n var?ja no civiliedz?vot?jiem ieg?t k?du l ieku kumosu, pal?dz?ja latvieiem ar uzturu un nodibin?ja sakarus ar? ar vi?u pieder?gajiem.
V?l?k os latvieu karav?rus a iz s?t?ja uz Donbasa og?u raktuv?m, bet dzird?ju, k a cit i bijui ar? soda rot?s Igaunij?. C i k zinu, aut no ?va t ika i reto. bet, ja k?da gr?ku m?rs bija pilns to nos?t?ja uz S i b?riju, kur p?c p?rbaud?taj?m bo? eviku metod?m izmantoja l?dz p? d?jam un tad ??va no nesp?ka p a am nomirt. B?gan? no?ertos v i s pirms l?dz nesama?ai sasita. T?li? uz vietas gan no?va sag?st?tos v l a - sovieus.
Gad?j?s ar?, ka latvieus atlaida m?j?s, bet jau p?c k?da m?nea v a i nu iesauca sarkanarmij? va i m o b i liz?ja og?u raktuv?m. J a u 1945. g. ruden? v?rieu R?g? redz?ja v isai maz.
Tie latviei, kas b i ja aizb?gui ka?'a laik? uz K u r z e m i , atgrieoties sav? pus?, saimniec?bas vairs a t paka? nedab?ja, bet vi?iem bi ja J? iet kolhozos par str?dniekiem. Tos, ko k r i e v i p?rsteidza Austrumv?cij?, da?u aizs?t?ja gan uz L a t v i j u , ta?u at?emot uz robeas visu mantu, bet da?u izs?t?ja taisni uz K r i e v i j u .
Cilv?kiem dz?ve bi ja ?oti gr?ta, t?p?c zaga v is i un visur ; starp?ba t ika i t?, ka str?dnieks, lai papi ld i n?tu savu tr?c?go uzturu, pa??ma tik, cik var?ja kabat? ieb?zt, bet direktori zaga vesel?m automa?nu krav?m. T?p?c ar? tekstilfabrika tajos 3 m?neos, kam?r tur striid?ju, direktoru nomain?ja 3 reizes, bet velosip?du fabrik? Omega tas b i ja noticis v?l bie?k.
1946. gada maij? m a n i kop? ar v?cieiem aizs?t?ja uz U k r a i n u , k u r l?dz atbr?voanai str?d?ju gan ?ie - ?e?n?c? gan ti ltu un ce?u b?vdar bos. Pro tams , visu g?sta l a i k u j ? str?d? b i j a gr?ti, uzturs bi ja tr? c?gs, bet m a n a jaun?ba un opt imisms to v i su pal?dz?ia p?rvar?t. P?d?jos gadus Krievij? var?j?m ar? br?v?k kust?tifcc un no kolhozu l a u k i e m ieg?t o to savam v?deram. S e vi?i mums netr?ka kartupe?u; k o l h o z n i e k u dienas norma k a r t u p e ?u rakan? b i j a noteikta uz met riem, t?d?? vi?i izr?va lakstus, a p -
, las?ja t i k a i vir.^?jos aug?us, un , lai izstr?d?tu liel?ku normu, teci?us dev?s u-' prieku M?s p?c tam p a rak??simies pa zemi, un ne reti iev?c?m liel?ku rau nek? kolhoz n i e k i " A r v . B .
vo, k a skurbum? nav t?s kontrol? jui un tikui ?aunpr?t?gi apkr?pti.
R?g? un provinces pils?t?s ilg?ku
la iku p?rdoan? nebija pulkste?u un laul?bas gredzenu, 1949. g. s?kum? par?d?j?s sienas un modin?t?ji pulk ste?i v?cu fabrik?ti. Galant?ri jas un tekstil i ju veikalos tagad p?r k a m i ar? laul?bas gredzeni: misi?a maks? 4050, sudraba 100150 rub ?u. Zelta vai jaunzclta laul?bas gre dzenu v?l joproj?m nav atkl?t? t i r g?, bet melnaj? tirg? par zeltu mak s? l?dz 100 rub?u gram?, la i gan 100 rub?u pareiz?ios apst?k?os nav viegl?k atlicin?t k? neatkar?bas lai - k? 100 latu.
Zeltu, ?iet, baid?damies no jau nas val?tas devalv?cijas, cenas ie pirkt naud?go ?ira kompartijas biedri un augst?kie sarkanarmiei. Iest?u vad?t?ju un amatpersonu uz pirkana k?uvusi tik izplat?ta, ka tas apkaroanai izdots speci?ls r?ko jums, kas nosaka: Ikvien? gad?ju m?, kur amatpersonai va i iest?des vad?t?jam pier?d?s buru?zijas laika net?ro paradumu kuku?u ?ema nu, vain?gajiem b?s j?atbild ka?a- tiesas priek?.
A r L P S R komisari?ta 1949. g. r? kojumiem nepat?kams un gr?ti p?r varams st?voklis radies kolhozu va d?t?jiem. Jaunais r?kojums nosaka, k a lab?bas un d?rz?ju ien?kan?s laik? pie t?rumiem un d?rziem kol hozu priekniekiem j?nor?ko sarg poste?i. R?kojums izpild?ts, ta?u at kl?jies, k a taisni apsargi, b?dami posten?, zagui visvair?k. Zi?u sniedz?js piebilst, k a z?dz?bas t?ru mos ja paa saraot? pa?emanu uztura nodroin?anai visp?r var saukt par z?dz?bu kolhoznieki i i - dar?jui bada dz?ti. A r r?kojumu ari noteikts, ka pie katra kolhoza kl?ts j?b?t ??des sunim, bet su?u Latvij? palicis tik maz, k a o r?kojumu vis maz vair?kus gadus nevar?s izpild?t
No 15. apr??a l?dz 1. oktobrim K u r zemes u n Zemgales meu apgabalos bijis stingri aizliegts ogot un s??ot; r?kojuma p?rk?p?jiem piedraud?ts ar bargiem sodiem. Liekas, r?kojums dots t?d??, lai c ivi l ist iem ^ipgr?tin?- tu sakaru nodibin?anu ar partiz? niem.
RAKSTOT LATVIJAI k? redakcion?l?s, t? art abone menta s l u d i n ? l u m u . CT?matu pa- ^fitin?itimi] vai cit?j; v e l k a l n i e -
NEAIZMIRSTIET i 7 r n k s t ! t skatdii salas?mi savu p i l n u vTfiu U7v5rdu un adres i Zi?ojot Dar adreses tnat?a m i n i e t a r i lldzSln?io adres i .
Laukos sabiedrisk? dz?ve aps?kst arvien vair?k. Person?g? nedro?ba par priekdien?m nom?c atlikuos latvieus, bet k r i e v i i r apmierin?ti ar kinote?triem un ve?erink?m". Ja v?l 1945.47. g. reiz?m daos apga balos r?koja dziesmu dienas un te?t ra izr?des, tad tagad ie pas?kumi piln?gi izbeiguies. Tas izskaidro jams ar latvieu neatkar?bas la iku autoru lugu aizlieganu lauku ska tuv?m, bet propagandas darbi lat vieus neinteres?.
?patn?ji Baltijas valst?s nok?rtots izgl?toan?s jaut?jums. S?kot ar 1948. g., vidusskol?s uz?em t ikai tos jaunieus, kas i i komjaunatnes biedri. Stipendijas vidusskolas ap mekl?anai vairs neizsniedz, kas praktiski noz?m?, k a izgl?toties var vien?gi komunistu u n sarkanarmieu ?ime?u locek?i. Iest?joties univer sit?t?, j?uzr?da komjauniea kart?te, apliec?ba, ka pieder?gie vai radinie k i nedz?vo ?rzem?s (neieskaitot P S R S ) un ar parakstu j?apliecina, ka vienm?r b?s loj?ls valsts p i l sonis.
Partiz?ni parasti darbojas ar m a ziem sp?kiem, sace?ot k?d? viet? trauksmi, bet kad tur ierodas l?dz zobiem nobru?ojuies apsardz?bas rotu v?ri, partiz?nu sauji?a atau doties atiet pa iepriek izmekl?tu ce?u. Taj? pa? laik? kaut kur t? l?k sp?c?ga partiz?nu grupa izv?c no pienotav?m sviestu un no veikaliem visu sev noder?go. Bijui gad?jumi, kad partiz?ni akci ju laik? aptum- ojui" ve.selu ciematu, meain?k? posm? p?rg?ot elektr?bas vadiem kokus.
1945.46. g. vair?kas reizes pai partiz?ni piesl?guies telefonu va diem un zi?ojui par partiz?nu darb?bu" att?l?k?s'viet?s, uz kur?m j?brauc caur meainu apgabalu. Ja g?sUt??i nav bijui pietiekami uzma n?gi, vi?us jau ce?? izn?cin?ir'u labi pasl?puies partiz?ni. ?d?s akci j?s s?t?tus liel?kus sp?kus partiz?ni neaiztikusi, bet pieradin?iui MVD vien?bas uz telefoniskiem zi?oju miem skat?ties skeptiski. Visp?r pirmajos p?ckara gados, izmantoio| p?ckara sajukumu un v?l pilnigi neizveidoto kr ievu civi lo p?rvaldi, partiz?ni ne reti sac?lui neiedama- lamus tra?us. Likvid?tas izpildko mitejas, apauti neuzman?g?kie m?nistu div?ri un slenenie zi?ot?ji.
P?d?j? laik? izr??in?an?s ar va rasv?riem p?d?jo modr?ba.-? d?? k?u vusi gr?ta. K o m u n i s t u lidz.^ kr?i^ '-u palicis pavisam maz Pat daudzi bi- iu.ie M O P P a orpaniz?ciin^ l'^^' '^-! ' un gal?ji kreisie soci?ldemokr?ti, kas b i ja atbild?gos amato.^ :. no ko munisma nov?rsui
TE KJvc
L t ir aiSg?rn^
Pirmais, mtk? vienk?ra cav S Vi? dzej? ne 4Wu, kura var i Vi? nemekl? dzeja dlv?ku dz?ves, ko r?vis n?vei; v i? j r dz?vi bag?t?ku, p i e ^ L sve?s. No paa jna vai mazuma atK d^j.izlasa. Bet vi? izlasa, arvien dz?ve, tikai C l i laik? un viet?. Papi un bag?t?ka. It ka ' m un tom?r sava, d?vaino sam?ru mal; slinleks, to vienkar pamana. KakstniekJ bu un rakstnieka su' sacerot un veidoH ari negrib redlet. teikts, ka ikdienas tverdams, to arvien lum?, tver k kaut (organisku), kS kaut ?stu. , Vienk?rais las?t?js nav tik vienties?gs, ^ skat?tu par ,.patiesu sen?k trifflja m Bet, Ja vi?i ari skaic st?sta Dotilnanl nekad ne Baurirf oe Pa^ 'ze ' dom?ti", 0^ v?rd? tic intt^ paties?bai] bal 10 nododas tai I g)^ aljtfiw m?ksl? vi?^ ]ui?^^ no apzi?ai
j?fltiM un p?rcelties i m' V\r^l patiesi p?? atdz?vin?s' pasaul?, u-^ visu nedal?ts, vienk?ra Bet ir iesp?jams, ka, m?kslinieka person?bu nib?m, tverdams mal bez m?kslinieka, tjg izdara reiz?m ari gu k?Od?anos. Vi? i m?kslas darba plrmrc atk?rtojumu vi?am \ jiundarbu, vi? to ne ^jauk?kais dzejas lasi ^ ar to, ka, vaic?ts ] wtu, nezina nosauJct 'Mu, bet varb?t tiks ? katr? zi?? galveno dus, is ir las?tais, ko var ^ rakstniekam. Tas bi nemirst?bas garanta ^Meh jutas mazliet nemirst?ba ir . . . ar
Z n '"'Pf?t lasa Z to dar i ttto?' pa??mieni, u S ' ^ ' a vai neveilcsmesi
vies? Kr i l -lasa to ? V n ^ nelielu f^^^' '^^r ^^"ais nat '^ ^^ < ko ,
Peil
f Par