pielaid
SaM
iemini
ki KUnl kl
nubi Mi
L A T V I J A Tredien, 1950. g. 8. mart?.
izrroma Zaru uz 50 gadiem
Skand?ls Bonn? Psicholo?iski neiz devusies aneksiia. kas apdraud Eiropas
vien?bu. Ko teiks ASV? Bonna (Bf. Autonom? Z?ras apgabala ministru prezidents Johw-
neift Hofnums un Francijas ?rUetu ministrs Rob*.rts Sumans Kedors? pils pulkste?u zal? sestdien parakst?ja l?gumu, kas nodod Francijai uz n?kamajiem piecdesmit gadiem bag?t?g?s Z?ras og?raktuves. Z?ras apgabals par to ieg?st politisku autonomiju un tiek nodroin?ts saim- nledski? garant?jot tam nepiecieamos kapit?lus un Francijas vald?bas pasfitinajumus. Sls notikums Rietumv?cij? un p?r?j? pasaul? iaarai- B??i? loti dal?tas Jutas. Daas stundas p?c Ilguma parakst?anas Rie- iumv?cUas feder?cijas kanclers Dr. ?denauers sasauca preses konfe renci, ku|^ i^ rotest?ja ka notikusi nelikum?ba un starptautisko ties?bu p?rk?pana, Jo par Z?ru ties?ga lemt esot tikai Rietumv?cUas feder? cija un nev? sepanitisti. Kam?r Londona solidariz?jas ar fran?u vie dokli, br?v? ASV prese l?gumu uz?em ?oti skeptiski un nor?da, ka Z? ras un Francijas vienoan?s nav nekas cits k? slikti apsl?pta aneksija, kas trauc?s Rietumeiropas sadarb?bu.
Sarunas autonom?s Z?ras vald? bas un Francijas ?rlietu ministrijas starp? s?k?s 7. febru?r? daas ^enas p?c tam, kad Bonn? ap spriesties ar Rietumv?djas politi ?iem ierad?s Francijas ?rlietu mi nistrs ?inans. Jau toreiz pieteikto saininu d?? izjuka visas paredz?t?s l^ieksarimas par Rietumv?djas pievienoanos Eiropas ?nijai un par t?s p?rst?vju pielaianu Eiropas padome. Kanclers Dr. ?denauers, fc^s uzskat?ms par Riii^as smag?s r?pniec?bas un kapit?la Intereu ??rsfivi^ lika S?manam saprast ka v?cieSl fap noteikti pret Z?ras auto- npmi^ u, pret t?s pievienoanu Fran- < a^i un pret raktuvju izmantoanu, ja tas nenotiek ar Bonnas parla menta akceptu. ,jSuinan^ braudenam sekoja ne^ -
|$ r t rau?^s vald?bas krizes Pai l - z?, bet sarunas ar Z?ras autonomis- tiem turpin?j?s. Franciju atbalst? ja Anglija, it ?pai ang}u prese, kas ?r. i^d^nauera iztur?anos apz?m? ja par reakcion?ri nacion?lu" un pras?ja, l^i v?cu paapzi?a oreiz atsak?s no dom?Sanas ar j?t?m" U?n objekt?vi pieiet Z?ras jaut?ju^ mam no paas Z?ras un visas Rie tumeiropas Saimniec?bas praktiska j?m vajadz?b?m. Bonn? tom?r uz SijSih br?<iin?jumiem seko?ja ?oti kra sas atbildes un pag. ned???s Z?ras Jaut?it?ms nenozuda no v?cu preses sleilm. Sestdien kanclers Dr. A&nauers sasauca preses konfe renci^ kur? teica: Z?ras komplekss if" jaut?jums ar ?rk?rt?gu noz?m? bu, jo ^sabiedroto iztur?an?s smagi sagr?vusi v?cu uztic?bu.' Par?z? parakst?tais l?gums ir tie? pretru n? ar ofici?liem paskaidrojumiem, ko pirms neilga laika nodeva ASV, Anglijas un paas Francijas valsts v?ri. Sabiedrotie l?dz im aizvien apgalvojui, ka tikai n?kamais mie- r i Ilgums var?tu groz?t tagad?j?s V?djas robeas un nevis separ?tis- tiskas akdjas."
T?l?k Rietumv?djas kanclers tei- f: Ps?cholo?iskl mums v?cieiem jaunais Z?ras l?gums ir smags si tiens. L?dz im es viem?r esmu uzskat?jis t? saucamo v?cu nacion? lismu par maznoz?m?gu faktoru. Ar o l?gumu nacion?lismam dots vis stipr?kais iemesls, k?du vien var iedom?ties." Slem uzskatiem pie vienojas visa Rietumv?djas prese. Frankfurter Allgemeine Zeitung zi ?ojumam no Par?zes likusi virs rakstu: ^Iz?iran?s par Z?ru ir iz?iran?s pret. Eiropu." Stuttgar- tei' Nachrichten nor?da, ka tagad neviei^ vairs nevar pras?t, lai p?c tik atkl?tas Bonnas vald?bas neie v?roanas Rietumv?cij? blakus Z?- rai k? autonomam apgabalam kop? piedal?tos Eiropas padom?.
Protams, ka Austrumv?cijas pre se gavil?/ SED laikraksti neskopo jas izteicieniem un run? par ka pit?listiskajiem laup?t?jiem, kas maldina v?cieus tukiem sol?ju miem un at?em vi?u nacion?l?s bag?t?bas. Neviena Austrumv?cijas av?ze gan neuzdroin?s atcer?ties, ka otrs liel?kais V?cijas og?u ba seins Sil?zija bez k?diem ap linku ce?iem tika pievienots Poli jai. Lbndon? reakcija ir vienpr?-
. t?ga. Vorkshire Post pirmdienas ievad? saka, ka ar jauno Z?ras konvenciju v?cieiem dota iesp?ja pier?d?t, cik vi?u p?d?j? laik? alla uzsv?rtais paneiropisms ?sts un par cik vi?i sp?j?gi atteikties no sav?m tradicion?laj?m territori?laj?m pra s?b?m." Liber?lais Manchester Gu- atdian uzsver: Tas nacion?lisms, no k? m?s baid?mies un ko v?ciei t?.gad par?d?jui, var padar?t V?- ciiu par b?stamu un nepat?kamu partneri apvienotaj? Eirop?. La b?k, ja m?s to m?c?mies paz?t pie laika."
k? ' 'rit?s t?l?k? att?st?ba, nav pa sak?ms, kam?r neb?s zin?ms iz?i r?gais viedoklis aj? jaut?jum? ko dom? ASV. Skaidrs, ka V?cijas salmniedsk?s intereses Eirop? nav saska?ojamas ar AngUjas intere s?m. Str?dnieku vald?ba pier?d?ju- sivnag?juos m?neos, ka uzskata Ri?turtv?cijas atdzimstoo saimnie
c?bu* par ?oti b?stamu konkurentu Lielbrit?nijas eksporta interes?m. Aiz ? iemesla ang?i ar? labpr?t Z? ras jaut?jum? aizst?v Francijas in tereses, lai ?gan, politiski raugoties, netie? Z?ras og?raktuvju aneksija ir vismaz skaidra propagandiska k??da, kam var b?t ?oti nepat?ka mas un t?lejoas sekas. ASV at rodas it k? vid? starp iem abiem gal?jiem viedok?iem un amerik? ?iem atliks vien?gi nepat?kamais uzdevums atrast k?du kompromisu.
aunz?lande ogad uz?ems 1000 p?rvietoto personu Jau iecejojusie DP var?s izsaukt radus
un draugus Vellngtonft (Jj). Jaunz?landes
imigr?cijas ministrs SaUvens (W. Sullivan) pazi?ojis, ka ogad Jaun z?lande uz?ems 1000 p?rvietoto personu no Eiropas, pie kam ce?a izdevumus t?m segs IRO. Reiz? pa zi?ots, ka Jaunz?land? b?s iesp? jams iece?ot ari 470 neprec?tiem holandieu bru?oto sp?ku locek?iem no Indon?zijas.
K? zi?o Velingtonas laikraksti The Press un The Dominion, Jaun z?landes jaun? vald?ba jau kop pag. g. decembra nopietni apsv? rusi iesp?ju paplain?t savu imi gr?cijas politiku, lai pavairotu dar ba roku skaitu svar?g?s saimniecis k?s dz?ves nozar?s. Sal nol?k? no dibin?ta ?paa ministru kabineta ko- mit?ja, kuras prieks?dis ir imigr? cijas ministrs un locek?i 3 citi ministri. S? komiteja uztur?s cieu kontaktu ar jau 1947. g. nodibin?to imigr?djas padomdoSanas padomi, 'kur?, k? zin?ms, ietilpst da?du or ganiz?ciju, iest?u un uz??mumu p?rst?vji. Komiteja vair?k?s s?d?s tagad jau izl?musi min?to 1000 DP un 470 holandieu uz?emanu.
Uz?emamo DP vid?," izteicies imigr?cijas ministrs Salivens, .,b?s 200 sievieu, kas dom?tas m?jsaim-
Amerik??i re?istr?s visus ((om?nistus
Vaingtona (F). Sen?ta juridis k? komisija ar asto??m pret vienu balsi pie??ma iesniegumu, kas pa redz, ka Savienot?s valst?s j?re ?istr? visi komunisti un vi?iem tu vu st?voo organiz?ciju locek?i. Ne uztic?ba pret sarkanajiem pravie iem ASV k??st liel?ka dienu no die nas. Juridisk?s komisijas pie?em tais prieklikums balst?s uz tezi, ka komunisms ar varu grib g?zt parei z?jo Savienoto valstu iek?rtu un no dibin?t diktat?ru.
Mekl? Dr. FuksuNr.2 Londona (B). Kop sv?tdienas
Londona FBI un ang?u MI 5 ame rik??u un ang?u atomu pretizl?ko anas speci?listi drudaini mekl? atomspiega Dr. Fuksa tuv?ko pal? gu, k?du Palest?nas speci?listu, kas bijis tieais starpnieks starp atom bumbas nodev?ju un marala B?rija a?entiem. P?c jaun?kajiem materi ?liem, kl Daily Mai?azl?o, ir tikpat *k? pier?d?ts, ka p?c Fuksa apcietin? anas spiegoanu uz??mies k?ds cits zin?tnieks, kas pag?ju? ned??? iz b?dzis MI 5 a?entiem un sl?pjoties London?.
Sers Persijs Sillitu, MI 5 vad?t?js, kura vien?g? zin?m? adrese ir ang ?u kara ministrij? Vaithol?, istaba 055, sestdien sasauca Lielbrit?nijas vald?bas s?dekl? Dauningstr?t? 10. slepeno apspriedi, kur? piedal?j?s bez Skotlandjarda speci?listiem ar? ministru prezidents Etlijs, s?rs Ste- fords Kripss un v?l dai dt l vald? bas locek?i.
Augnam? un apaknam? pie pras?jumus reorganiz?t Skotland jarda un p?rbaud?t visus politiskos b?g?us iesniegusi k?da jaundibin?ta organiz?cija, kas pati sevi d?v? par Jaunajiem krustneiem". T?s di bin?t?jos paz?stami ang?u milit? rie, politiskie un r?pniec?bas vad? t?ji.
Main?jusies vien?gi 1
?ujorka (D). Amerikas Balss 6. marta raid?jum? sniedza p?rska tu par komunistisko internadon?li, ko nodibm?ja Maskav? 1919. g. 6. mart?. So l?mumu pie??ma komu nistu partijas kongres?, kur? pieda l?j?s tikai 34 deleg?U. Padomju savien?bu toreiz p?rst?v?ja 6 per sonas, p?r?jie bija vai nu ?rzem nieki, vai t?di nekrievi, kas Maska v? dz?voja jau gadu desmitiem. S? des vad?ja ?e?ins. Pret kominter nes dibin?anu sevi?i asi uzst?j?s V?pijas deleg?ts, kas p?rst?v?ja ar? nesen miruo Rozu Luksenburgu. S? V?cijas komuniste v?l priek n? ves kategoriski nost^?s pret kom interni, aizr?dot, ka Si jaun? orga- niz?dja b?s vi^i?gi padomju bo? eviku partijas paklaus?gs ierocis. V?djas deleg?ta opoz?cija tom?r nek? nel?dz?ja. Kominterni nodi bin?ja. No toreiz?jiem 6 padomju deleg?tiem obrid dz?vo tikai viens Sta?ins. ?e?ins uh Ci?erins mi ra. SInovjevu lin Kame?evu ?eka no?va, bet Trocku nogalin?ja Mek sik? k?ds padomju a?ents Otra pasaules kara lai^? Sta?ins komin terni likvid?la. Bet tad, kad V? cija bija sakauta, to atkal atjauno ja ar ?ominforma nosaukumu. Ne vienam nav aubu, ka main?jusies vien?gi Izk?rtne, bet saturs palids tas pats vecais.
ASV OG?RA?U STREIKS BEIDZIES
Vaingtona (D). Sv?tdienas va kar? ASV og?ra?u arodbiedr?bas pre zidents parakst?jis vienoanos ar uz ??m?jiem par streika izbeiganu un algu paaugstin?anu. Jau sv?tdienas nakt? liela da?a og?ra?u atjaunoja darbus. Streiks ASV og?raktuves ilga 4 ned??as un sag?d?ja valstij ?rk?rt?gus zaud?jumus. Daudzos tatos un pils?t?s bija pat racion?ta elektrisk? str?vai lai taup?tu ogles. K? sekas og?ra?u streikam bija ar? 120.000 metallstr?dnieku M a n a no darba. Tagad vi?i atkal atgriezuies fabrik?s.
niec?bas darbam lauku saimniec? b?s un vair?kb?mu ?imen?s. Pie tam paredz?ts, ka katrai no uz?e mam?m imigrant?m var?s b?t pa ai viens b?rns skolas vecum?. P? r?j?s ielaiamo DP grupas aptvers b?vstr?dniekus, zin?mu skaitu pre c?tu p?ru lauksaimniec?bai un da as sievietes fabriku darbam."
Imigr?cijas akdjas turpin?anu silti atbalsta ar? Jaunz?landes na cion?l? bazn?cu padome, kas nesen v?stul? imigr?djas ministram aici n?ja at?aut iece?ot ari zin?mam skaitam vecu un slimu DP, kas ne b?tu vairs noder?gi ejienes darba tirgum, bet tom?r b?tu uz?emami humanit?ru iemeslu d??. ?iet, ka is ierosin?jums guvis jau zin?mus pozit?vus pan?kumus. Ja l?dz im Jaunz?landes vald?ba piekrita tikai fiziski sp?c?gu str?d?t?ju ielaianai, bet liedza iece?oanas at?aujas ga dos vec?kajiem m smaga darba nesp?j?giem DP, tad tagad ? no st?ja groz?jusies. Velingtonas lute r??u bazn?cas p?rst?vis imigr?cijas ministrij? 23. febr. sarun? ar Lat vijas p?rst?vi paskaidroja, ka sa ska?? ar ministrijas tikko doto no r?d?jumu Jaunz?land? iece?ojuie DP tagad beidzot *var?s izsaukt no V?cijas ari savus tuv?kos radus un draugus.
Jaunz?landes darba departaments public?jis zi?ojumu par l?dzin?jo imigrantu iek?auanos ejienes saimnieciskaj? dz?v?. Priek apm. 7 m?neiem Jaunz?land? ar pirmo transportu ierad?s no Eiropas pa visam 941 imigrants. No tiem dar b? Izvietoti apm. 570, bet p?r?jo skaitu sast?da b?tni un citi str?d? t?ju pieder?gie. .197 bij. DP str? d? m?jsaimniec?b?, 72 dzelzce?u b?ves darbos, 48 fabrik?s, 98 mesaimniec?b?, 34 lauksainmie- c?b?, 50 slimn?c?s un 69 da ?d?s cit?s nozar?s. Zi?ojum? v?l nor?d?ts, ka tikai 9 proc. no visiem str?d?t?jiem da?du apst?k?u d?? vajadz?jis main?t savu pirmo dar ba vietu, bet visi p?r?jie jau no paa s?kuma bijui ar dab?to dar bu apmierin?ti.
Fraiicijo oned?? sa?ems modemus ASV iero?us
Parize (C). ASV iero?u s?t? jumi Francijai sast?v?s liel?ko tie su no vismodern?k? un jaun?k? ap bru?ojuma, ko m?su pau kon^?- jas pas?t?juas un Iz?audz?ju^fil," paskaidrojis Frandjas nadon?l?s aizsardz?bas ministrs Ren? P?evens. oned??, k? zin?ms, sagaida ieroda mies pirmos transportus no ?ujor kas, Baltimoras \m ?uorlinsas. K u r?s ost?s ku?i tiks izkrauti, aiz sardz?bas ministrs uz komunistu de put?tu jaut?jumiem atteicies at bild?t P?c New York Herald Tri - bune zi??m iesp?jams, ka da?u Frandjai don^to iero?u izjaus k?d? no Rietumv?djas ost?m Br?men? vai Hamburg?, kur tos viegli b?tu pasarg?t no gaid?m?s komunistu sabot?as.
Fran?u pirmdienas pres? atroda mi nor?d?jumi, ka ASV Francijai iero?us Atlantlka aizsardz?bas sist? mas ietvaros devuas p?c ?oti izdev? giem noteikumiem. Pirmie s?t?ju mi sast?v?s galvenok?rt no moder nas artil?rijas un pretavi?cijas liel gabaliem ar attiedg?m elektronis k?m vadier?c?m, tankiem un kara automobi?iem.
Marals Cangkaieks otkal k?uvis por nacionolas ?inas voJsts prezidentu
Vaingtona (D). ASV ?rlietu ministrija sa??musi ofici?lu infor-
Tikai tautu solidarit?te var aptur?t iconiunisino eicsponsiju
?ujorka (E). Pag. sestdien lie lais amerik??u laikraksts New York Herald Tribune atkl?ja t? sauc. jaunatnes forumu", kur? bez ASV jaunieiem piedal?j?s p?rst?vji no 16 da?d?m valst?m. Vair?ki dele g?ti ierad?s ar? no ?zijas. San?ksmi ievad?ja 'New York Herald Tribune galvenais redaktors Deferijs P?r- sons, kas deklar?ja, ka vienigi jau natnes ciea sadarb?ba un solidarit? te var aptur?t komunisma ekspan siju". Sai sadarb?bai sevi?i cieai j?b?t ?zij?. San?ksm? bez P?rsona run?ja v?l vair?ki iev?rojami ame rik??u zin?tnieki un m?kslinieki, to vid? ar? ASV deleg?ts Apvienotaj?s n?cij?s Dr. Ralfs Ban?s.
m?c?ju, ka marals Cangkaieks at kal uz??mies nadon?l?s ??nas valsts prezidenta amatu. Koment?jot o inform?ciju, ?rlietu mimstrijas pre ses efs Mekdermots paskaidroja, ka ASV atz?s Cangkaieku L?tsunjena viet? par valsts prezidentu, nepubli c?jot tom?r nek?du ofici?lu paskaid rojumu. Pats marals ?rzemju ur n?listiem Formozas sal? deklar?ja, ka vi? jau tuv?k? n?kotn? atgrie z?sies ?^as detzem?, lai sakautu Maotsetungu
Pag?ju?s ned??as beig?s nacion? l?s ??nas avi?cija izdarija vienu no smag?kajiem uzlidojumiem Kanto- nai. Vair?ki simti namu sagrauti. Izn?cin?ta ar? k?da elektriska sp?k- stadja. Formozas sal? sa?emta in form?cija, ka piln?gi p?rtraukta dzelzce?a satiksme ar Hongkongu. Komunisti izdevui r?kojumu no pils?tas evaku?t visas sievietes un b?rnus. Pekingas raid?t?js tagad at kl?ti atz?stas, ka Kva?tungas pro vinc? vair?k?s viet?s izc?lies izsitu mu m?ris.
filASKAVA IZSKOLOTIE INE- NIERI P?RVEIDOS AUSTRUM
V?CIJAS R?PNIEC?BU ?ujorka (E). Amerikas balss
zi?o, ka austrumjoslas ieklietu mi nistrija izdevusi k?du svar?gu r?ko jumu, kuram var b?t ?oti noz?m? gas sekas. Sai r?kojum? teikts, ka l?dzin?jos v?cu inenierus, kas dar boj?s austrumu joslas r?pn?c?s, aiz st?s ar tiem, kuri nesen atgriezuies no g?sta Padomju savien?b?. Ame rikas balss sak?s zin?m, ka Ti?di Maskav? p?rskolotie inenieri jau darbojas 210 fabrik?s. Tuv?k? n? kotn? sagaida jaunu transportu,
Koka-kolas kars starp Franciju un'ASV
Par?ze (A). Visa amerik??u prese ?oti uztraukusies par fran?u pieteikto karu ASV nacion?lajam dz?rienam koka-kolai. Frand jas v?na audz?t?ju savien?ba ar veiklu propagandu str?d? pretim ASV dz?rienu tresta rekl?mai. New York Mirror prasa, lai aizliedz ari fran?u v?nu, kosm?tikas un t?rpu mode?u ieveanu ASV kam?r fran?i neb?s iem?c?juies dzert koka-kolu".
UAZOS VARUUS Pirmais slepenais budets D?nijas
v?stur? pie?emts oned??, lai atkl? t?bai paliktu a^itpias summas, k?- das aizsardz?bai pie?irtas Atlantika pakta ietvaros. Komunisti pret to protest? un r?kos demonstr?cijas.
V?cu gaisa sp?ku atdz?vin?anai ar? Rietumv?cij? dr?z b?ot at?auta civ?lavi?dja, zi?o Daily Graphic. Ar Potsdamas nol?gumu v?cieiem bija aizliegts pat b?v?t planierus, bet tautas policijai Austrumv?dj? at ?autie gaisa sp?ki groz?jui ar? rie tumnieku ieskatus.
Dezert?jis ?ominforma p?rst?vis Romi ar 20.000 ang?u m?rci?u Krem lim piederoas naudas. Reiz? ar vi ?u az?lties?bas piepras?jui 3 ?echu s?tniec?bas darbinieki.
ASV karaku?i dooties uz Sang. haju, lai evaku?tu atlikuos ameri k??u diplom?tus. E?esons jau devis pav?li, bet flote baid?s, jo ?de?i m?n?ti.
Zemestr?ci vai atomeksploiijii Mand?rij? pag?ju?s ned??as bei* g?s konstat?juas ar? Stutgartes, R?vensburgas un Mestetenes seismo- grafisk?s stacijas V?cij?.
Ar 200 km nolaian?s ?truma stund? nakts manevros pirmo reizi avi?cijas v?stur? no ASV b?zes ku ?iem start?jui un nolaiduies flotes turboizn?cin?t?ji, zi?o Daily Mali M??in?jumi atk?rtoti 30 reiz bez ka tastrof?m.
Gadsk?rt?jo Leipcigas mesi at kl?ja sv?tdien. Austrumv?dj? iz st?d?jusi savus raojumus, s?kot 4r mikroskopu un beidzot ar lokomo t?vi. Padomju savien?bai vienai paai rezerv?ta vesela halle, k\tf^ redzami gandr?z vien?gi propagan das sauk?i un lozungi.
Zviedra tvaikoni Marion un 2 d??u zvejas kuterus aiztur?juas padomju iest?des un ieveduas k? d? Austrumv?cijas ost?. Min?tie % .ku?i Helas pussalas tuvum?* zvejoja laus.
15 g; V. vietnamieSn prind Bao Longu v?l?j?s nolaup?t kom?niC zi?o fran?u polidja. Ekstr?misti grilj?jui patur?t princi par ??lnie ku.
Atkl?ta v?stu|a izmai?a starp prezidentu Tr?menu un Sta?inu ierosin?jis republik??u partijas se nators Keness Verijs. So senatora uzaicin?jumu ASV prese public?ja p?c tam, kad prezidents deklar?ja, ka sarunas ar Sta?inu vai k?du dtu valstsv?ru var?tu notikt vienfpi Va- Slngtonfi.
Draudz?bas paktu starp Turciju un Ilalijo paralat?s jau tuv?kaj? n?kotn?, izsak?s labi inform?tas aprindas Ankar?. So inform?ciju apstiprina ari Turcijas ?rlietu mi nistra Sadaka deklar?cija parla ment?, ka pareiz?j? situ?cija nav piem?rota Vidusj?ras valstu pak tam, kas l?dzin?tos Atlantlka ap vien?bai.
49. tata ties?bas jau tuv?kaj? n?kotn? pa?pedz?ts dot A?askai. Tau tas p?rst?vju nams attiec?go likum- prodektu jau pie??mis. Tas j?ap stiprina v?l sen?t?. A?aska, ?as l? dzin?j?s 1/5 Savienoto valstu terri- torljas, b?s liel?kais ASV tats.
Jap??u floti jau 1. apr?l? nodos atkal priv?t?paniekiem, paskaid roja ?en. Mekart?rs.
Sestdien bet v?sts pazudusi britu Bukarestas inform?cijas biroja bi bliotek?re ar savu v?ru. Abi pazu duie ir rum??i.
ASV ne?aus iece|ot 12 t? sauca majiem miera partiz?niem". Vi?i v?loties l?gt ASV kongresu darit visu, lai nodroin?tu pasaul? mieru. Miera partiz?nu vid? atrodas Ken- terberijas sarkanais dek?ns" Don- sons un fran?u gleznot?js Pikaso.
Ielaist ASVM miljonu v?ci?u ierosin?jis Tautas p?rst?vju nama deput?ts Volters. Pag. gad? vi? apce?oja Rietumv?ciju, lai iepaz?tos ar b?g?u st?vokli.
?ener?Us Klejs, Rfizvelta kundze un 8 dti popul?ri ASV politi?i un sabiedriski darbinieki iesniegui pe t?ciju kongresam, l?dzot pie?emt jauno DP likumu, lai pal?dz?tu atrisin?t DP probl?mu taisn?g? un hum?n? veid?."
500 lietuviei demonstr?jui Det- roit?, prasot sava tautiea Vincas Andru?a izraid?anu no ASV, zi?o Detroit News. Andruli apvaino ko munistisk? darb?b?. Demonstr?dj piedal?juies ari polu org?ni z?dju biedri un Detroitas universit?tes studenti.
4 miljoni par?zieu kop pirmdie nas nta iet k?j?m, jo streiku s? kui apakzemes dzelzce?a un auto busu l?niju darbinieki. Armija gan nodevusi satiksmei 3000 smago auto, bet to ir par maz, lai apmierin?tu VISUS braukt grib?t?jus.
Bazn?cas ?paumi nadon?liz?ti Po- lU?, pazi?oja ministru prezidents Cirankevi?s pirmdien Atst?tas vie n?gi mazo draudu un klosteru ?kas. No nacionaliz?tajiem ?paumiem vald?ba v?las maks?t* gar?dznie kiem pensijas. .
Sevi?a pavalstniec?bas un Imig r?cijas ministra posteni nod bin?jusi Kan?das vald?ba, atz?stot imigr?ci jas probl?mu svar?gumu. Par jauno ministru Aizaldn?ts Valters E. Hariss (Waller E. Hairis).
9 t\' -"/>v;8* i^|r;-
