dgar?tep^ a pastiiffiii
i i , }au* i i i l^priv?ti , betf p l^iei?irti^ l ^ t e n ^ vai
m
TICU LATVIEU TAUTAS Tdcsaa$ Stat?, Denton? iau kop
1 ^ gada dzivo gr?matvea Elm. Smtli^ ii ? i i ^ e , kurus m?jkal-pot^ iem^^ pulkv. Maks-vels un Vi?a kundze. Latvijas pag. g. 11 s0pt numur? par?d?j?s rak- iti?iDiu^ pied?v?jumi Teksas?,
kundze gada galvojumus musu tautieiem purmskara v?sture, un zin?ju ari, ko tie izcieta kara gados \^cil?. zin?ju, k? vi?i DP nomet?u dz?v? bija pa- mm uztic?gi saviem augstajiem ide?liem. ^ No ISm apm. 250 v?stul?m, ko sa??mu kops pag. g. s^tembra, tagad man paHkusi vaii tikai m j i -?a. Pal?dz?t ?m latvieu ?imen?m ticu latvieu tautas krietnumam un no raas sirds ceru, ka n?kotne tiem glab? tos pan?kumus un laimi, ko sie drosm?gie cilv?ki peln?jui.**
Em. 8L
kad vi?^ u zemes hm
NO KANBfiRAS
m
mmmmm. m AMERIK??U PULKVEA . . . MAKSVELA KUNDZE Uf?lniimil pairoelgsvelti}mnf:Sfi-l l i litvlein tautai vliliib&kos nov?-lQiimtui t?s panikumleita un laimei Jfflsu vian drandsene^ ^^ P. W. MaxweU kan rad?ja tautieu vid? dz?vu atsauc?bu, pamaz?m izv?roties par veselu, akciju. Kop t? laika uz Dentonas apkaimi izce?ojuas ?oti daudzas latvieu ?imenes. Galvo-)\imm sag?dei radies ?sts uz??-mums", kura galv^? vad?t?ja ir pulkv. M a ^ e l a kundze, sekret?i's un lietu sagatavot?js  E. Smilga, bet vi?a kundze L?vija Smilga  jpP reprezent?t?ja sar?kojumos, klu-i>os ut i K? visa ? akcija s?kusies
V?iinorit?jusi, | ^ to pati Maksvela^ Vnd2;mstar\^ "^^ ^ 7 . ^)mnxRm-ilr latvfeliem iepazinos 1946. g.kad dz?voj?m Vircbur-~|?U:^ fi^atgfle&an?8^^^^ tik-fldz kongress pie??ma 1948. g. DP l i kumu, var?j?m p?rvest past?v?gai dz?vei uz Dentonu E. Smilgas ?ime-til. V?l?k mums s?ka rakst?t ar? eitaa latvieu ?imenes, l?dzot pal?-: d ^ ^ galvojumu samekl?an?. Dr?z ^ pamest visas citas ^^^^^^ velt?t br?vo laiku jaunajam pas?kumam, ko dar?ju ?oti labpr?t. Jo biju jau iepa-
ite^es ar latviet?m k? ar str?d?gu Ufi^ iaid&u tautu. ?s? laik? apkaimi plndcr?ja zi?a, ka esmu sa??musi
. Jdtt: daudz v?stu?u, kur?s mani l?dz * lamdd?t galvot?jus. Desmitiem ?auiu.nSca skat?ties ?s v?stules, ku-filhblja fotografijasrddves aprak-i f t i . ^ apliec?bas par rakst?t?^^ ledzt un kvalifik?ciju. Var?ju v i siem sevi?i ieteikt latvieus k? cil-v?cu, kuriem var uztic?ties un ku-var cien?t k? draugus. Man la paost?ma latvieu tautas Sja
MAZI FRAGMENTI NO LIELA BRAUCIENA UZ AUSTR?LIJU 11.500 to lielais tvaikonis Fairsea, ar kuru izbrauc?m no Neapoles uz Austr?liju, agr?k bija kalpojis amerik??u flot?, bet p?c tam p?rb?v?ts pasaieru p?rvad?anai un tagad pieder Panamas ku?u sabiedr?bai; t?s priekgal? esot k?ds pirm? pasaules kara krievu emigrants. M?s aj? braucien? pavad?ja viens no sabiedr?bas akcion?riemgr?fs Seremet-jevs, Piebalgas muias bij. ?panieka d?ls. Tik?m ar vi?u ar? run?jui, un gr?fs m?s pijlecin?ja, ka sabiedr?ba ar saviem ku?iem visus latvieus no Austr?lijas un cit?m t?l?m zem?m reiz aizved?ot atpaka? m?j?s  br?v? dzimten?..*  Lai saka ko grib, bet latviei tom?r ,^av uz mutes kritui", don^-jot to oreiz pavisam pozit?v? noz?m?. Tas pier?d?j?s ar? m?su braucien?. P?c ekvatora ??rsoanas un tradicion?laj?m krist?b?m uz kl?ja bija sar?kota balle ar dejoanas $a-senc?bu, kur? uzvar?ja un pdrmo godalgu * pudeli v?na, ieguva neviens cits k? k?ds vareni lunkans latvieu p?ris. Ener?isks skolot?js E. sast?d?ja kori, pats p?c atmi?as uzrakst?ja notis un, kad ieraudz?j?m Austr?lijas rietumu krastu, im br?dim par godu katra taut?bas grupa uzst?j?s ar sav?m dziesm?m. M?s nodzied?j?m Put, v?ji?i un Seglo, m?si?, kumeli?u. Un atkal visu  ar? svetautieu  vienpr?t?gs atzinums bija, ka ar? dzied?an? latvieiem pirm? vieta. Bija tie?m no sirds j?priec?jas par koristu uz??m?bu un sirsn?bu; vi?u liel?k? da?a n?ca no ang?u joslas.  P?c izk?panas Sidnejas ost? rokas un smag?s bag?as kontrole bija stipri pavira, bet vienam otram sai?os un kast?s tom?r atrada d?vainas mantas. K?dam kaimi?u tautas v?ram bija 12 fotoapar?ti, k?ds cits p?ri visai puspasaulei bija vedis 3 p?ri s?klas kartupe?u, k?ds v?l liel?ks sav?dnieks  gumijas koku. Un beidzot: viena ?imene  dros paliek dros  bija pa??musi lidzi ar? kr?sni! B o n e g i l ? , febru?r?. P. A.
HAP 25 pFOc. bijuo DP grib atgriezties Eirop?, tikko ^ u zemes b?t atbrivotas no komunisma," raksta The ^dney Moming HiUd, piebilstot, ka Udz ar to Austr?lijai rodas jauna probl?mak? atbrauc?jus saist?t i4e ?s aemes. Rakst? teikts, ka d i i i ^ imigranU J?tottes Austr?UJ? k& % ?iras pilscH .^ nem?coties angliski un nem?j^t iedzi?in?ties austr?lieu paraOs, bet tos, kuri to darot, saucot par wno-dev?jiem". Laikraksts interv?jis vair?kus imigr?djas darbiniekus, kas atzinui, ka viens no asimiiaan?s ??r?iem esot stingrais iece?ot?ju nacion?lisms. K?ds nov?rot?js izteicies: Bet k? gan Justos austr?liei, Ja m?s no^tltu, piem?ram, uz Sp?niju, kur iesp?jami ?tri vajadz?tu iem?-c?ties sp??u valodu un turienes pa raasr Luter??u gar?dznieks C. V. Stolcs, pats austr?lietis Jau treaj? paaudz?, ?s?ka, ka vi?am Sidnej? esot kon- i takts ar visiem tur ddvojoiem imigrantiem, bet kad vi? nesen organiz?jis kop?gu ned??as nogales nometni austr?lieiem un atbrauc?jiem, nav pieteicies neviens imigrants. Visi ie Jaut?jumi rada to Jauno probl?itou austr?lieiem, par ko raksta The Sydney Moming Herald. Atbrauc?ju neapmierin?t?ba v?l arvien biei i;epauas s^ ? par ?irtaj?m ?imen?m, kad v?rs str?d? t?lu ho sievas tm b?rniem. Imigr?cijas ministrs H.>Holts Melburnas laikrakst? The Age paskaidro, ka par
varb?^Ju ?}me?u ?iranu imigranti bridin?ti Jau Eiropl. Ari daudzi vecie austitUeH daiba vel ddvok?a apst?k?u l i ^ d ^ J o t ?irti, kam?r indgrantiem Hda parasti esot tikai i^rmajos mfoelos, bet v?l?k stlK^klis isk?rti^ties. Ministrs vfl paskaidro, ka ?imenes galvu viemsir cenas izvietot t?, lai sieva un. b?rni neb?tu t?lu no vi?a darba vietas.^ nSidbaieJ? n^ad nav p?rdots tik daudz apb?ves gabalu un m?ju, k? pareiz," raksta Sidnejas Truth. Laikraksts t?l?k pasaka ar? iemeslus im k?pin?jumam: n^Ju un zemes gabalu galyiie pirc?ji tr  Jaun-austr?UeL Austr?lijas vald?ba arvien vair?k interes?jas, lai daldo arodbiedr?bu rind?s ce? pav?rtos ar? bijuajiem DP. Arodbiedr?bu vad?t?ji turpretim, cik vien ien>?jams, vis?di pret to ,A:epurojas". The Canberra Times nupat inform?, ka dzebsce?ni^ arodbiedr?bas darbinieku sUi^ r?kais ierocis pret imigrantu uz?emanu esat ai^ildin?an?s, ' ka atbrauc?ji neprotot angliski. Ang?u valodas prasme  tas atkal un atkci j?uzsver  tie?m ?oti noz?m?ga ari ikvien? dtt darb?. Katrs labs ang?u valodas prat?js avans?jas nesal?dzin?mi ?tr?k par tiem, kam ar valodu ,4et k? pa cdmiem^  e- . ^ Sidnejas Daily Tele^rapih Saj?s dien?s atkalpus lappusi velt?ja veco uh slim6 D F Jaut?jumam, rakstot pisr cilv?kiem, kem nav izredu iz-
o^t no V?cijai P?c w^ apAatl un datim par gr?ti iivlitajaaa DP g n ^ laacraksts betfis 9ivift- nojas daudzu ntO daiUniskii mim, ka vede un slimie nomettainl aem?s, kurp Jau devuUes visvalrlk darba sp?j?go DP. Austr?UJi t?du tr apm?ram 150.000.
K t n b ? r ? , l^ bruirL tis
BEZ ROAINAM ACEN?M KA RLAJAK DtDMU DESAS R?PNIEKAM  VAI AKA! PROT APIETIIS AR OAZES PAVARDU? - KAS J?ATCERAS NB-
APMIERIN?TAJIEM V?STULE REDAKCIJAI NO JAUNZ?LANDES
Ne atombumbu, bet kazas kiju DA2AS ATZI?AS PAR PROPA
GANDAS DARBU KAN?DA
Daudzk?rt esmu p?rdomllis m to, k? vislab?k var?tu iekitmell caurm?ra kan?dieus par m?su ttii* tas likt^. Piem?roU pcopagaadei izdevumi te, protams, b?tu ?ollaio der?gi, bet tiem J?b?t sastMItlem t?d? veid?, lai parutais pUsonIi tot ari izlas?tu l?da galam. Kinidiitlb biei mU las?t krimln?lrmiUbius. brt negrib sevi?i daudz domll ua zof?t Vi?am vajaga IsUi Mttio izdevmnu ar faktu konsteHjumli?Miv bet katri li?i ar? ar UustrielJla^ lai lasot netop ga?laidiL OaHtoii rakstus ^ m?dz ttkai pai?inat un tad nosviest, glui U r tvtiU izlasa sporta un humora iMa?u^ua vart)?t v?l apskata lotognAjas, kur redzamu skaistu mettanes sagdi am savu Uitt torti
Sejimaeii ir viegU satrieinL Li( Montrelli saoeltu paniku, ntviti dzitu ne atombumbas, na lOku ??i> nitu. Pietiktu, ja tur mtm^vmi k a z u k i j t t . N o i i d i M a  t f (  ^ lo?iskiem aptvirumiem mua frf b?tu J?pieiet propii^ adu d?tem. Neder gwa stistiiana, bet >tl aodir ?ds pa??miens: Ja satiek kmafiala* tu, tad J?saka, ka ? e ^ U}?1M^
om?r esam v?lusies V ? S T U L E L A T V I J A I P A R D Z ? V I K A D A F R A N C I J A S * L A U K S A I M N I E C ? B A S A P G A B A L A Dr?z b?s pag?jui 2 gadi, kop
m?s,vp?ris.latvieu, iebrauc?m Francij? apmet?mies Obepjer?. Pre t?ji vienai otrai inform?cijai par o zemi uft ejienes* dz?ves apst?k?iem, m?s person?gi esam ?oti v?luies. Esmu ?imenes cilv?ks, un abi ar sievu strfid&jam liel? lauku saim-nieoibS. Saj? provinc? ikvienam laukstr?dniekam paam j?g?d? par ttttur? un cit?m dz?vei nepieciea- mSitt liet?m. Saimnieks m?su r? c?ba nodeva istabu ar glui tuk?m sien?m, v?l?k gan papildin?dams to ar kr?sni un daiem trijk?ju ?ebl?iem. Visu p?r?jo ar liel?m gr?t?b?m cenamies sag?d?t pai. Nepat?kamais tom?r tas, ka m?su tuv?kaj? apk?rtn? str?dnieki visu m?, noska?oti ?oti komunistiski un giftid?t gaida bo?eviku ien?kanu". J?piez?m? gan, ka atrodas te ar? cilv?ki ar cit?du noska?ojumu, kas bo?eviku gaid?t?jus m?dz pazobot K?ds str?dnieks, s?d?dams viesn?c?, tiesen bija pie sevis teicis: Sta?in, Sta?in, kur gan tu kav?jies?" Tagad daudzi citi p?r??mui o vi?a izteicienu un m?dz ar to kaitin?t naivo Maskavas kalpu . . . Nezinu, ko dom?jui dai Latvijas mdenti, rakst?dami par zemi, nevienu nepievi?", un par ie
sp?j?m Francij? tikt paiem pie savas farmas. Otrs tautietis, ar kuru kop? te dz?vojam, Jau divus m?neus ir bez darba. Pagaid?m vi? v?l iztiek ar nelielajiem Ietaup?jumiem, ko bija ieguvis, str?d?dams cukurfabrik?. Dz?ves d?rdz?ba Francij? v?l arvien liela, t? k?, str?d?jot vienk?ru darbb, nek?das summas farmas pirkanai vai l?dz?giem pas?kumiem iekr?t nav iesp?jams. O b e p j e r ? , febru?r?. F. Vanags
I Z S K A T ? S GLU2I T ? P A T K A V A C U A Latvietis F. Vanags (pa kreisi) koiA ar savu fran?u darba biedru ved kvieu vezumu uz s a i m n i ^ farmu Obepjer?.
Esmu odien nelaim?gs cilv?ks. Ne jau t?d??, ka atrodos Jaunz?land?, bet gan nepSurtraukto v?stu?u d??, ko ik d i ^ s sa?emu no tautieiem vis? pasaul? ar l?gumiem p?c iece?oanas at?auj?m. T?s obi?<} y  gr?ti dab?jamas, 1^ gan p?c p?d?j?m zi??m st?voklis, cerams, uzlabosies. Ir pag?jui tikai nedaudzi m?nei, kop es pats dz?voju aj? viesm?l?gaj? zem?, un neesmu v?l aizmirsis V?cijas DP nomet?u dz?ves gr?t?bas,  t?d?? man jo vair?k ?l par ?m izmisuma pilnaj?m v?stul?m. Bet grib?tu teikt daus v?rdus v?l par- kaut ko citu. Iev?rojams skaits rakst?t?ju iedom?ju Jaunz?landi par sap?u zemi, kur ?tri var tikt pie tur?bas ar ziben?g?m, spo?m" idej?m,  tikai ne ar melnstr?dnieka darbu . . . ?diem DP, kuru pras?bas tik lielas un neapmierin?mas, b?s te j?piedz?vo vilan?s. Put?st?-u Icurlozu gad?jumu ar k?du lietuvieu DP, kas Jaunz?land? s?ka gatavot d?mu desas. Visi jaunz?landiei, kas bija nogarojui paraugus, t?s bezgal?gi slav?ja, bet kad Jaunais Eiropas r?pnitics t?s saraoja vairum?, vi? nevar?ja p?rdot pat saviem slavin?t?jiem. Piekl?j?ba un tirdznieciski dar?jumi Ir divas da?das lietas, un sevi?i tas t? ?iet angliski run?jo?s zem?s, kur ?oti laipnam un l?dzj?t?gam smaidam seko tikpat piekl?j?gs un laipns 8orry". Jaunz?landiei visum? tie?m , ir izpal?dz?gi, bet reiz? ar? lieli apr??ina cilv?ki, kam galvenais ir un paliek nauda. Ja mekl?jat dz?vokli, neviens nepras?s, kas esat, bet vien?gais jaut?jums b?s: cik Jums naudas bank?, vai cik peln?t Ja st?st?sit, ka esat Latvij? apm^l?jis vai beidzis universit?ti, tad vairums jaunz?landieu jums piekl?j?gi apjaut?sies, - vai protat apieties ar g?zes un elektrisko pavardu. Ir Jau taisn?ba, ma?nas i}n ier?ces, kas atrodamu jaunz?landieu virtuv?s vai lauku saimniec?b?s, m?su zem? bija pavisam reti sastopamas, un m?su m?jasm?tes darbu nevar sal?dzin?t ar ejienes rota??go ?dienu gatavoanu vai citiem darbiem. Es* mu vair?kk?rt bijis n?rstelurts par ?s jaun?s zemes modernajiem tech-niskajiem sasniegumiem. T?s ir lietas, kas mums liek daudz ko atcer?ties un p?rdom?t Tautifi bie^ m n^ l?dz sag?d?t vi?iem darba l?gumus, kas Jaunz?land? nav nemaz vajadz?gi, jo milz?gais derba pied?v?jumu daudzums ?auj gandriz katrai^ ^'"^ l?ties darbu sav? profesij?. Daudz gr?t?k ir tiem, kas iecer?jui atv?rt pai savus uz??mumus. Lai ieg?tu k1ii-t?ru. vajadz?gi daudzi gadi un plaa paz?an?s. lunzsinndietis m?l iepirkties tikai vien? zin?m? veikal?, un ari pat niec?g?kos savas m?jas labojumus vi? liek izdarit vienai un tai paai remonta firmai, kaut ari-dardz b?tu J?gaida vai
r?kas ned??as. V?rdu sakot  stingrs konservat?visms, kura d?? Jauniem uz??mumiem te gr?ti past?v?t Bez tam J?iev?ro d?rgais darba sp?ks un telpas, k u prasa lielu s?kuma kis^t?lu. Ja pie mums Latvij? izn?ca dai Uz pirkstiem skait?mi dienas laikraksti, tad te katr? Uel?k? pUs?t? t?du ir vismaz divi. Tie ik dienu pilni milz?giem veikalu sludin?jumiem. Jums pied?v? visu iedom?jamo ar visizdev?g?kajiem maks?anas noteikumiem,  ?emiet, kas jums t?k. Uztic?ba ir sevi?i liela, bet pasargi Dievs, Ja k?du sol?jumu nepild?sit! Tad nomaksu dar?jumiem jums beigu uz visiem laikiem. Biei, iziedams ho m?jas, jaunz?landietis neaizsl?dz durvis, un sveini^ var mier?gi izstaig?t visgrezn?kos dz?vok?us. Protams, t u nenoz?m?, ka Jaunz?land? nav zag?u vai citu noziedznieku, bet to skaits tom?r niecip. Visliel?k?s griltibu iebrauc?jiem sag?d? drivd4u Jaut?jums. Tiei p?d?j? laik? v?rojama tendence paaugstin?t ?res maksas. Vald?ba gan norm?jusi ?res vecaj?s n^J?s, bet tikl?dz ?panieks izdara nelielu remontu, m?j? skait?s Jau ?rpus ?res likuma, un saimnieks jaunajiem ?rniekiem var pras?t maksu p?c saviem ieskatiem. Labs dz?voklis vienai ?imenei Izmaks? apm. 3540 proc. no ?imenes galvas ia^ln?t?s algas. M?bel?U dz?vok?i v?l d?rg?ki Pirms da?m ned???m Jaunz?land? ierad?s vair?ki tautiei no ASV un Kan?du. Vi?i visum? nomierin?ja to jauno iece?ot?ju pr?tus, kuriem citas zemu I?ita esam daudz lab?kas par Jaunz?landi, un kas loloja paz?stamo DP tieksmi ^ izce?ot t?l?k. Veca paties?ba: labi ir tikai tur, kur m?s neesam, un nekur nav maize bez garozas. T?ri d?piska" par?d?ba pie mums ir ari daudzreiz nepiedien?g? kritika un m??g? neapmierin?t?ba. Neap-mlerin?UJiem vienm?r b?tu j?atceras, ka esam Jaunie iece?ot?ji, kas nok?uvui eit tikai, pateicoties sveu cilv?ku un tautu labv?l?bai, un nevaram pras?t lai m?su apst?k?i jau p?c daiem m?neiem l?dzin?tos to cilv?ku dz?vei, kuri vair?kos gadu desmitos veikui tik smagu zemu koloniz?cijas darbu. V?l maz?k jaunz?landiei vainojami, ka esam zaud?jui savu dzimteni un k?uvui nevienam nevajadrigi pasaules klejot?ji Gaid?mo Jaunz?landes emigr?cijas akciju V?cij? esoajiem tautieiem b?tu tom?r ieteicams izmantot un nebaid?ties ne no k?da pied?v?t? darba. Jaunz?land? nevienu nespie str?d?t p?ri saviem sp?kiem, un ari l?guma laik? dibin?tu iemulu d?] vienm?r iesp?jams darbu main?t K r a i s t ? ^ r ? ? , febr. beig?s.
VIsdIiBfai AiiiM
bet Sta?ins ir sittts. i^J?k, s?k dom?t un top klusi. Jfft J?s teiksit, ka komunisms Ir slikts, tad vi?i tUi? niks ir priiii argusMtiem^
Kan?dietim, run?jot par tami?^ nismu. J?m??ina pastisttt glull vtain k?rSi, ka: i) vi?am komunisti i l * ?emi m?ju; 2} at?ems ^ efur^ *; '^ tt
n ^ s t U iet t^ ontei; 4) He f gadiem vi?i b?s jau beigts, titt I t d??, lai pasteidzu pie laika nokir* tot UVU busineu". Pie penonlgii pieredzes zinu, ka p?c ?da stisti* Juma visi ir k?uvusi gluil Uusi* protams, katru punktu vajadittuli* skat?mi papildin?t ar Aait?iem, lik tiem un ilustr?cij?m.
Z?m?ga piedz?vojums mM bija r k?du iejienu YMCAs dari)iaiptai, ku ?oti draudz?gi noska?oti latvieiem. R ^ run?j?m p ?3 nu komunistiem. Vi?i dom?ja, ?t ??niei ir daudz intelli?entiki per krieviem, un t?d?? ?M kom?nismi sabrukot pats no sevis. Ari VMCA tur past?vot un putilv?iot Pie di* ?m dien?m sutipimiu otrr^ Kad iticil H>Jiut?Jos psr ?fnu, vi?i skumji noteici: ? l n i ^ TMCU Ir finiah".,.
Reiz Sitikos ir k?du ,4ibik?f Si biedr?bu*'d?mu. T u tik tKltu Jc?Sk vi?a tdca. Ja eit ien?ktu k(nflnistL Vi?a to labpr?t grib?tu pleddvot Kan?dietes neietU/ ar kom?nistiim dejot un izr?d?tu pret tiem Iedabu vienaldz?bu. Veikalos vi?us ?otipi viri apkalpotu, un varb?t vlvlr vi?iem precu nep?rdotu. Krievi par o ignor?anu b?tu t? i?ikaunoti, k i negrib?tu pie ?diem nelaipnimn cil v?kiem palikt un pai aizbriuktu prom . . .
Montre?l?, febru?ri ^ tt 0. ASV hiterflmi or
giniz?cija NLC p ^ ?inmsi pastivtgim dirbim Sivi ?ujor ku biroj? litvie* u rediktoru AL Liepu, nododot vi?i {Arzi?i Jiuttjumus
par imigr?ciju programmu rilU z?dju.
Utvian ReUef ?ujoric? 25. 1 ri- N i koncertii un savies?gu vakaru, ku pMldn?ja ap 400 iejienu ttu^ tieu. Sar?kojums deva iev?rojamu atiikumu, ko izlietos latvieu kari invalidu ati)alstam. Koncert? i^ e- dal?j?s <^dziedone Hel?na Via- cka, pianista Marina K?rkli?a, ?oc Strauss, ?elUsU Vladcs un bus Bo r?ss Piekaln?tis.