Loi kon?riju putni?i nesosoid?tos , Austrumv?cijas apdroin?anas sa-
pie^ib?s kop vakardienas Katrs v?cu komunistisk?s jaunatnes biedrs pa? 25 austrummarkas fera?iem uz 6 dien?m var apdroin?t savu dz? v?bu un locek?us pret negad?jumiem lielaj?s 28 maija demonstr?cij?s IBterlin?. Ja zilkreklotais komunistu Jaunietis no ci?as lauka neatgriez- tef, vi?a pieder?gajiem izmaks?s 800 ostmarkas, bet ja vi?u p?rnesis ia nestuv?m bez sarkan?s kaklasaites un ar lauztiem kauliem, vi? person?gi sa?ems 10.000 marku.
81 maz? zi?a r?da, ka st?voklis k?dst nopietns. Ja v?l pirms ned? ?as var?ja pasmaid?t par dau uz trauktu preses rakstu un zi?ojumiem par kom?nistv? ektfvit?ti Austrum- v?cij?, tad oned?? to vairs nevar. Ko?kroUe un preczie p?rskati, ko an?iu un amerik??u izl?koanas ie st?des nesen Ieguva, Ukvid?fot liel?ko komunistu spiegu centr?li Rie-tunav?cij?, run? par krievu gatavo-linos ar v?cu komunistu partijas un fciitas policijas pal?dz?bu uz v?l ne-bljuivt ofens?vu aukst? kara visv?-ffg?kaj? punkt? Nakts m u??s un ^daiek?us ne?lodami padomju ine-nlej? izb?v?jui jaunas dzelzce?llni- }as apk?rt Berl?nei. Radara staciju tndl ,|ar Austrumv?cijas robeu un )deii(ie]austrumu piekrasti jau tagad lii?m pilnijgi nosedz Rietumberli- a?N? ltd69tu radio b?kas mudinot uz doin?m ka otrs gaisa tilts vairs ne-bOi iesp?jams. P?c ievadnieka A l - lopa pirm? bridinaluma ar! apak-?im?Vinstons Cer?ils un bijuais biedroto virspav?lpieks ?en. E i -ledhauers ?ujork? run? par baigo ua j^btttamo sp?ku AustiHimv?cij?, ko tur ka} tm lied? ielu ci?u un sarka- lii't?r?ora lielmeistars Sp?nijas pilio?u.k^a ?Si?ainals ?ener?^ s^ Oo-Stt^s alias Cfiize*s. kas tagad ir tau- fti policijas efs. ' DordS' Vansitarts alla prazdams tti?^ ttr nosaukt fstaj? v?rd?, Dally
Mali iAi ,^?9 Hietum?lropas aizsardz? bai aiatlmu dSv? pat nere?lu iedo-fui?. Icl ari p?l?sies pareiz H?- | i siiinite?fie Atlantika pakta icene- rilltfiSu prieknieki un aizsardz?bas SInitifi.' burt tie neprot, un ne maliene j?nlUi "Eiropai v?l neb?s ne-pieeieSamo 50 labi apbru?oto divi-idJtL Kaifn?r to t)av, sarkanas armijai p^svars turpin?s rad?t krlr.es di^tMI kar? un mazin?t re?l?s le- Ifliias Eiropa! atvese?oties.
^ Strasburgt kur pareiz pulc?- 1 lift^a pad^fh?, t)irtfeumur^ glii^ft, tm no turienes miUtSrs sp?ks
fieJiiauii^ Varb?t taisni t?d?? Sone- <iit iLdiidoifias prese atksil reiz s?kusi diskut?t Jaut?jumu, vai neb?tu gudr i ipbru?ot pamat?gi Franko Sp?niju un tur ier?kot tilta gala pozicilu, 'Zieme?j?ras un Atlahtika ple- ^aste l?dz Biskajas licim, sarkana jai armijai sakustoties, tik un tS j?-tlid?ko par zaud?tu. ! aj? tir?maj? ainav? ir gan ari daii .gaismas stari?i. Amerik??u liplomltu aktivit?te pareiz p?r^ p^?j i?^ lsu l?dz im redz?to. Nebulu br? numi, Ja p?c ASV v?stnieka Maska-V| Klrka pa8taig{iSan?s*v Akropoles dtupRs ar koll?pu Elenu no Beipra- (ies tieiSm piedzimtu Jugoslavilas i?i Grie?llas milit?r? al^ finse, ka 6)! b?stas Pravdas ievadnleks, un no Jim P?Srakstltajiem Italilas-Turcilas l?jutriiem rastos Vidusl?ras pakts. Ari Marals Tito p?c sekm?g? pl?bls- dta, ko ang?u prese z?m?g? k?rt? djdina gandr?z vai k? br?vas v?l? anas, oned?? auffstfjirdigi parakst? ja vtzu l?gumu ar Vaingtonu. Tas Jugoslavija Jau Sal vasar? iepludin?s t?kstous amerik??u t?ristu ar v i siem kapit?listisk?s pasaules vilin? jumiem, un Jugoslavija joprol?m, kl to r?da it??u komunistu partiias ti^ t?jfi ?elan?s, ir b?stams un re?ls sp?ks pret kominformu.
Bet iz?ir?g?s instances, kas vie-ntg?s nosaka pasaules politikas gai- ipmo laiku rietumu hemisfair?, Jo- p^oJSin ner?da nek?du v?l?anos novirz?ties no sabiedrisk?s domas uz-
L A T I J A Sestdien, 1950. g. 1. apr?li Berl?ne ovasar gatavojas notikumi Austrumv?cijas policija pl?no pils?tas okupe-sanu ?aunas dze-zceja l?nijas apk?rt Berl?nei BerUne (B). P?o ASV augst? komis?ra Diona MekUoJa atgriean?s
no amerik??u v?stnieku konferences Roma vairojas padmes, ka Berl?n? ovasar gatavojas Jauni, Iz?ir?gi notlkomL Tris p?d?jo dienu laika vair?ki ang|tt un amerik??u korespondenti, k? ari Rias raid?t?js Ber l?n? pav?st?jis sensacion?lo materi?lo, kas n?k no ang}o un amerik??u izliikoanas dienestiem on liecina, ka Jao 1950. gada maij? Maskava no l?musi s?kt otru ofens?vu pret Berl?ni kas draod k|ot daodz b?stam?ka par blok?di 1948. gad?. Starts ial ofens?vai b?s komflnlstlsk?s Jaunat nes g?jiens Vasarsv?tkos. Tam ar daio ned?}il atstarpi sekos viena demonstr?cija p?c otras on padomjo karasp?ka atvilkana, alist?jot to ar Austrumv?cijas tautas poUclJo. Spont?n?s ntaotas demomitraelj?s** var?tu notikt pat Berl?nes okop?iana, pie kam Padomjo savien?ba va r?tu teikt ka sarkanarmija ais notikumos nekur nav pledalijosles on tie ir tikai paas v?cu tautas br?vas gribas izpaudumi. Herald Tribune korespondents Don-kukg 27. 3. public?ja ?du inform?ciju: ASV diplom?tu konferences da?d?s Eiropas galvaspils?t?s apsprieduas galvenok?rt probl?mu k? tikt gal? ar n?kamo Padomju savien?bas ofens?vu aukstaj? kar?. Lai gan pareiz?j? br?d? Maskava it k? mekl? sapraanos ar rietumiem, m?su izl?koanas dienestiem un pol?-tiskaliem nov?rot?liem Rietumv?clj? ir pietiekami daudz materi?la, kas liecina par pret?jo. Ar 28. maij? komunistu pieteikto Vasarsv?tku g?jienu Berl?n? paredz?ts skt jaunu ofens?vu. T?p?c pareiz ASV augst? komis?ra iest?des Frankfurt? un amerik??u v?stniec?bas citur Eirop? m??ina noskaidrot, k?di ir komunistu pl?ni un k? vislab?k mobiliz?t visus iesp?j amos saimnieciskos, politiskos un milit?ros sp?kus, lai gaid?mai? situ?cij? rietumnieki netiktu p?rsteigti. ASV noteic?jas aprindas neaub?s, ka p^ d^om^ u pozi-cilu centrs Eirnoa ir Berl?ne un ka krievu pareiz?j? uz??m?ba s?kt iaunu politisku ofens?vu radusies no Padomju savien?bas augo? miU-
spiest? piesardz?bas kursa. ASV demokr?ti un republik??i, t?pat k? Lielbrit?nijas str?dnieki un konservat?vie, aiz?emti ar vair?kuma un maz?kuma probl?m?m un neizb?gamaj?m iekpol?tis-':ai m c???m pirms kongresa v?l?an?m Sai rudeni. oned?? Losandelosas satiksmes, ties? pavecais oferis Klerenss V i l jams dr?mi atbild?ja uz tiesnea jaut?jumu, k?d?? vi? nav laikus devis sign?lu. Si nev?r?ba bija beigusies ar smagu katastrofu. Ir tiesa, .ka es neizc?lu Tok% kad main?ju braukanas , virzienu, * teica Klerenss. Es to nevar?ju, jo mans autom'obi?a logs bija aizv?rts. To nolaist es baid?jos, lai neapsald?tu kan?riju putni?us^ kas atrad?s man? auto." Ar? t?vocim Samam, vai vi? to grib vai ne, dr?z br?dinot vajadz?s izcelt roku t?, lai Kremlis redz, ka ASV maina braukanas virzienu. Sabiedrisk?s domas kan?riju putni?i varb?t tad dab?s plauu karsoni, bet katastrofa v?l laik? bus nov?rsta. Ja turpin?sies l?dzin?jais atbru?oan?s kurss, kur Kremlis glui pamatoti dom?, ka vi?am vien?gajam nav j?iev?ro satiksme? noteikumi, varam gaid?t baigu vasaru, pret kuras notikumiem neviena apdroin?anas sabiedr?ba Eiropas 200 miljonus un t?s kult?ru nosarg?t nevar?s. 0, B. NOSITIES ASV V?STNIEKS KAN?DA Vaingtona (E). ASV ?rlietu ministrija tredien ofici?li pazi?oja, ka lidma?nas katastrof? nosities amerik??u v?stnieks Kan?d? Lau-?enss Stcinhards un ?etri citi pasa
ieri. Speci?l? lidma?n? tredien vi? izlidojis no Otavas. V?l nenoskaidrotu iemeslu d?? lidapar?ts nog?zies Komvelas tuvum?, kas atrodas Ontario provinc?.
t?r? sp?ka un t? fakta, ka atombumba ir ari krieviem." T?l?k Donkuks sav? telegramm? no Frankfurtes uzsver, ka Mekkloja t?b? re?las kara briesmas nov?rt? t?pat k? ?en Klejs r -'m?s krievu ofens?vas laik?'. Rietumnieku sabiedroto v?j?kais punkts esot nesp?ja nodibin?t Rietumeiropas politisko, salnmiecisko ua milit?ro ?niju. T?p?c amerik??u diplom?tijas galvenais m?r?is b?ot Eiropas vien?bas stiprin?ana visiem l?dzek?iem, lai atbaid?tu Kremli no v?l liel?kas aktivit?tes. 29. mart? Dosefs Alsops, kas pareiz New York Herald Tribune uzdevum? atrodas Berl?n?, sniedz v?l s?k?ku p?rskatu par padomju pl?niem V?cij?. Vi? raksta: .,Kam?r Kremlis run? par mieru, sarkanar-mijas t?bi V?cij? sagatavo jaunu aukst? kara ofens?vu, kas b?s b?stam?k? no vis?m l?dzin?j?m. T?s laik? paredz?tas ari tieas milit?ras provok?cijas. Maij? jaunatnes inv?zijai Berl?n? sekos streiki, sacelan?s un demonstr?cijas, kur?s pras?s Berl?nes atbr?voanu no ang?iem, fran?iem un amerik??iem. ?da nervoza atmosfaira turpin?sies l?dz 15. oktobrim, kad paredz?tas v?l?anas Austrumv?cij?. Ar visiem l?dzek?iem ai Vasar? t?l?k paplain?s un izveidos tautas policiju, kas jaunai komunistu vald?bai k??s par sp?c?gu izpildieroci. Jf?l?kais viegli paredzams. Austrumv?cijas komunistu vald?ba pazi?os, ka tautai vair?k nav panesama rietumu lielvalstu okup?cija Berlin?' un izsludin?s Jaunu blok?di pret miljonu pils?tu. Par ?du tot?las blok?des gatavoanu liecina kaut vai tas fakts, ka visliel?k? steig?, un netaupot l?dzek?us, padomju okup?cijas iest?des pareiz beidz izb?v?t jaimu dzelzce?a l?niju t?klu, kas ved apk?rt Berl?nes rietumu sektoriena. Ar to rietumu sabiedrotiem izsists trumpis no rok?m c??? par Berl?ni, jo l?dz im arvien v?l var?ja paraliz?t austrumjoslas satiksmi, jo visas galven?s ma?istr?les g?ja caur Berl?nes centru. Bez tam krievi gatavojas ari aizkav?t iesp?ju, ka var?tu tikt atjaunots gaisa tilts. K? zin?ms, lidma?nu nolaian?s slikt? redzam?b? un nakt? iesp?jama tikai ar radara vadier?c?m, bet radara vi??u k??us jaukt viegli ar trauc?t?jiem raid?t?jiem. T?dus pareiz steidz izb?v?t." Neizsl?dzot iesp?ju, ka krieviem var?tu b?t pan?kumi, Alsops uzst?da dr?mu bilanci: Ja pier?d?sies, ka m?s esam par v?jiem, lai notur?tos Berl?n?, tad sabruks visa Rie-tumv?cija un l?dz ar to m?su poz?cijas Eiropas v?l br?vaj? da??. Pareiz KrenUis v?l ir par v?ju, lai var?tu teikt, ka ? ofens?va nav nov?rama. M?s varam to aizkav?t, ja liekam svaru kausos visu savu sp?ku un noteikt?bu. Nav aubu, ka krievu uzm?c?ba ir tikai kaila milit?ra sp?ka p?r?kuma apzi?a. Bet ? probl?ma ir vienk?ra mums j?izbeidz neattaisnojam? pavir?ba un klaus?an?s uz apaub?mi inform?tiem ier?d?iem un j?s?k hopietna bru?oan?s.**
Kur palicis S T A ? I N S ?
Vaingtona (C). - Pirmdien Tifli-s? apglab?ja Padomju savien?bas komunistu partijas vec?ko biedru 85 g. V. Alekseju Zakaju. Vi? bija viens no tuv?kiem Sta?ina biedriem un c?n?t?jiem kop 1905. gada un to biei min?ja k? vien?go person?go Sta?ina draugu. Tom?r ne apbed?an? Tiflis?, ne Z?k?jam r?kot?,pie
mi?as ceremonij? Maskav?, k? zi?o UP korespondents, Sta?ins nav piedal?jies. Sis fakts blakus im rakstam pievienotai jaun?kai .Sta?ina bildei, kas, k? redzams, ir rupj v i l tojums un samont?ta no divi veciem uz??mumiem, izrais?jusi min?jumus, kur paiicis Sta?ins. P?d?jo reizi Sta?ins par?d?j?s atkl?t?b? Lielaj? oper? Maskav? p?c l?guma parakst?anas ar Maotsetun-gu ? gada 16. febru?r?. Vi? nepiedal?j?s pret?ji agr?ko gadu trad?cijai 23. febru?r? sar?kotaj? Sarkan?s armijas un flotes dien? un neteica ar? runu k? citos gados augst?k?s padomes v?l?anu priekvakar? 12. mart?. Sta?ins bija vien?gais no politbiroja locek?iem, kas nerun?ja nedz pa radii^ nedz k?d? v?l?anu iecirkni Tas t?l?t izrais?ja ?rzemju nov?rot?ju uzman?bu. Kl?tpieliktaj? bild? redzams, ka Sta?ina galva ?emta no uz??muma (atdal?ts ar sv?tru), kas labi retu?t? veid?, lai nosl?ptu grumbas sej?, par?d?j?s 1945. gad? p?c Potsdamas konferences. Vin>tons Cercils atk?rtoti.*. (Turpin?jums no 1. Ipp.). v?l?tos atk?rtoti pasv?trot saviem v?cu soci?ldemokr?tu koll?g?m, ka vi?i tom?r ir par daudz nacion?li.** Runu beidzot, britu ?rlietu ministrs deklar?ja, ka Eiropas ?nijas ministru padome r?p?gi p?rbaud?s V?cijas uz?emanu. Sevi?i lielu iev?r?bu Cer?ila runa izpeinijusies Bonnas aprind?s. Lai gan amerik??u augstais komis?rs Mekklojs un aizsardz?bas ministrs Donsons deklar?ja, ka Savienot?s valstis nekad nepielaid?s Rietumv?cijab apbru?oanu. pau v?cieu aprind?s tom?r valda uzskats, ka j?nogaida tikai ?stais br?dis, lai ar? opoz?cijas domas p?rmain?tos par labu V?cijai. STR?DNIEKU VALD?BAI DIVREIZ MAZ?KUMS APAKNAMS Londona (B). Otro reizi 24 stundu laik? Etlija vald?ba ceturtdien balsojot apanam?, dab?ja maz?kumu ar 26 un 18 balsu starp?bu. Sagaida, ka str?dnieku partija pras?s stingr?ku discipl?nu, jo ab?s s?d?s, kur bija j?balso par mazsvar?giem jaut?jumiem, nebija ieraduies ap 50 soci?listu deput?tu un tr?ka vair?ki ministri Neveiksm?g?s balsoanas tom?r neuzskata par neuztic?bas i/teikanu un vald?ba paliek amat?.
Trumens maina ASV mazo kabinetu Vaingtona (C). Prezidents Trumens ceturtdien preses konferenc? pazi?oja, ka iec?lis l?dzin?jo ASV avi?cijas ministru Stjuartu Saiming. tonu par nacion?l?? aizsardz?bas r?pniec?bas augst?ko vad?t?ju. Sai-mingtons ir iev?rojams amerik??u r?pnieks un pag?ju? kar? darboj?s Udz?g? posteni. L?dzin?jais armijas ministrs Gordons Grejs iecelts
par speci?lo prezidenta padonmieku, v?stnieks Filips Desups n?k par galveno pal?gu ?rlietu mmistram E?esonam, bet vald?bas saimniecisk? departamenta vad?t?js Frenkg P?ss iecelts par armiias ministru. Rietu m v?ci ja un Zara Eiropas padomes locek?i Strasburga (B). Piektdien Eiro pas ministru padome nos?t?ja tumv?cijas vald?bai un Z?ras au| nomajk p?rvaldei iel?gumus pievilties k? padomdev?jiem locek?iem bez balstiesib?m Eiropas padoi^ Raksts Bonnas vald?bai iesniegts caur augstajiem komis?riem, Tari aizr?d?ts, ka padomdev?jas locekles lomu Rietumv?cijal Eiropas padomi pie?ir pagaid?m, ildz Rietumv?cijai feder?cijai, attiec?b?m t?l?k normaliz?joties, b?s paai savs ?rlietu ministrs un piln?ga suverenit?te, kas tai dos iesp?ju k??t par pilnu biedru ari Eiropas ministru padom?. DAOS V?RDOS Jaunaj? IRO ?ener?lpadomet va
d?b? iev?l?ts par prezidentu holin* dietis Dr. P. J. Dekanters, par pi?no viceprezidentu veicietis P. Cutsri (Zutter) un par otru viceprezideat jaunz?landietis J. V. Brennans; Lielgabalus un vieglos tankus At^ lantika pl?na ietvaros It?lija i i * ?ems jau in?s dien?s, zi?o AP no Vaingtonas. Vair?k nek? 1 miljards doten valsts aizsardz?bai paredz?ts Kan?das n?kam? gada budet? paskaidroja kara ministrs Tebots. Kan?d? turpm?k var?s iece|ol i r i
v?ciei Sie groz?jumi imigr?cijas politik? pagaid?m gan attiecin?ti tikai uz tuviem radiniekiem. Lidz im katram v?cietim vajadz?ja izl?gties parlamenta speci?lat?auju. Ari pSd?jUii AP korespondents izraid?ts no Pr?gas. V?nam l?dz 8. apr?lim j?atst?j Ce?h?dlov?kija. Par iemeslu ?echu inform?cijas mini-'istrija uzdevusi neobJektIvit?ti zi-?ojiunos'' im ^iejaukanos ?echu iek?j?s liet?s*'. Desmit eilv?ku atkal aizg?joitf
boj? k?da fran?u hidropl?na kats^ strof?. Tas eksplod?ja gais? un ieg?z?s J?r?. Gl?banas ku|?(i un lidma?nas, ko izs?t?ja uz katastrofas vietu, neatrada nek?du p?du no hidropl?na. 420 v?cu ?mcr?lu v?l Joproj?m atrodas da?dos ?rzemju cietumos, zi?o ev.-lut. bazn?cas virsvalde, ^ v?cu ?ener??iem krievi piespriedusi sodus no 1025 gadiem. ?irt laul?bu komunistu partija piepras?jusi agr?kajam sava laikraksta Freies Volk efredaktorara Sapem. Vi?a sieva Vilma izsludin?ta par Tito piekrit?ju un izsl?gta no partijas. Visp?r?j? tautas skaitfSana V?cUi paredz?ta ? gada 13. septembr?. To izdar?s vis?s ?etr?s okup?cijas josl?s. Priek?ias?jumu par b?g?u probl?
mu paredz?ts nolas?t Starptautisko ties?bu akad?mijas gadsk?rt?j? kongres?, kas notiks no 10.-14. apr?lim Zalcburg?. Okap?ciJas b?rnu" skaits liel? m?r? pieaudzis Austrij?. V?n? vien l?dz pag?ju? gada beig?m tas sasniedzis 1810. Amerik??iem esot 771, krieviem 221, ang?iem 288, fran?iem 130 un n??eriem 2 ^okup?cijas b?rni", zi?o V?nes dzimtsarakstu noda?a.
Kungu un d?mw popellna m?teli no 58.-K u n ^ un d?mu p?rejas m?teli no 88.-Modemi sako un sporta uzvalki no 98.-Kungu sporta sako formu tm kr?su da?d?b? no 68^ Piem?rotas bikses saskan, kr?s?s no 29.1 ErUs v?jjakas \m kalnieu sv?rki no 48.-Giiti z?nu uzvalki ?s?m un gar?m biks?m no 45.-KvaUt?Uvl kimgu virskrekli no 9.1 PLATMALES UN KAKLSAITES -
ISAs UN SPORTA ZE?ES-TRIKO VE?A
