L A T V I J A Pidctdlei. 1950. g. 7. apr?li
U Flaudli
i
If
viAri
ktda
Skaidr?bas un paties?bas lab? I K?da ce?a s?kumS... |LotvieSu preses bo??s  a k i k i i pol?miScis mOiu laikrtk-
il? neviesu vien poiemiz?tfijs pie ikaraa svar?giem neatkar?gai Latvi-et valsta dzives notikumim un iz-e par viesu vai otru notikumu kaut ko visp?r?ju, bet savus iztei* k?mus n e m ? t o M ar k?du tektu materi?lu. Maz?k kritiski domSjo- ?o8 las?t?jos tas var rad?t piln?gi ne pareizus ieskatus par vienu vai otru notikumu. ?d?s polemikas turkl?t ne reti run? par t?diem notikunUem vai to c?lo?iem, par ko atkl?t?b? v?l l?dz *im nekas nav public?ts vai ari ?oti maz. Daudz ari no t?, kas la s?ts pirms 10 vai 19 gadiem, ir vien- M r l i piemirsies. Polemiz?tajiem tfi- plc botu savi apgalvojumi j?pamato r taktu materi?lu, lai bOtu iesp?ja mi spriest, k?du ticam?bu p i e  ? ^ polemik? apgalvotam. ^ Augimin?t? s a k ^ f i gribu piemi- 8it V. Bastj??a rakstu Latvijas 1 mmiur? K?p?c ?en. Balodis un SkujoiiAs aizg?ja no Ulma?a val d?bai. Rakst?, starp citu, teikts: J^si^oju, ka es pats las?ju ?en. Balola v?stuli ministru prezidentam K . Ulmanim, k t ^ ?ener?lis rakst?ja, ka vi?i uz??mies l?dzatbild?bu par 18. maija notikumiem ar sol?jumu dot Jaunu satversmi. Vi?i abi (Balo dis r Ulmani) k??stot veci, bet jau* sii satversme netiekot public?ta. Vi?i to prasot, Jo pibot pild?t tautai doto sol?jumu." ^ Un zem?k: ,JCa tio* Biloia un Skujeniek? aiziea nai no Ulma?a vald?bas bija ari v?l Citi iemejOi, piem., Muntera iecel&ana par firlietu ministru, tas ir taisn?ba, bet Nepaties?ba ir Druvas kunga pa-^ sv?trotais apgalvojums, ka ne ?en. Balodis, ne Skujenieks nav prasijuii ?aunu satversmi."
Tas nu tik t?lu botu labi, bet ne- Stett, ktp?e V, Bastj?nis, atsaucoUes vs kldu v?stuli, nemin l?s v?stules zakstttaiias laiku, kas ta?u, v?stuU l i iot , bija tfdzams un k?dam ap<* itfikUm ilA? gad?jum? ir iz??r?ja noz?me, vai tai var bOt k?da noz?me polemik?, vai ft?. Kam?r V. Bast-
Kds nav atkl?t?bai pazi?ojis vi?a St?s v?stules sacer?anas laiku, tikmftf vi?am nav nek?du tiesIbUvne pamata a??>galvot, ka J. Druva apgal vojis Mp?tiesibu. T?pat ja V. Bastjinif saskata Baloa un Bkujanidia alzleianas iemeslos no vtmm Muntera ien?kanu vald?b?, k?p?e V. Bastj?nis savu apgalvojumia psttmrln?ianai nav devis datus, kad Munters ien?ca vald?b? un kad Btiodli un l^ujiieks aizg?ja no
Art e i esmu las?jis vienu norakstu no ten. Baloa v?stules, kas adre- i l t a Valsts un ministru prezidentam K. Ulmanim, Uzsveru, ka las?ju v?stules norakstu, ne ori?in?lu, bet Hs noraksts ari bija ?en. Baloa pa- takstits, pie tam no noraksta tek sta bija redzami, ka ?ds noraksts ar ?ener?la Baloa parakstu ir vien? gais. Sis noraksts bija adr^?ts b-bas,J?ulkvea Kalpaka bataljons" valdei. V?stule, kuras norakstu la s?ju, bija rakst?ta p?c ?ei .^ Baloa aizieanas no vald?bas.
T? k? V. Bastj??a cit?tos no vi?a piemin?t?s v?stules dali izteicieni ir ?oti Udzigi ar tiem, ko es izlas?ju manis min?t? v?stules norakst?, es uzskatu, ka man ir pamats pie?emt par paties?bu, ka m?s abi run?jam par vienu un to pau v?stuli, pro tams, Ja V. Bastj?nis nepier?d?s pre t?jo.
Skaidr?bas un paties?bas lab? un lai Latvijas las?t?jiem b?tu iesp??a- ml kritiski spriest, k?du ticam?bu I^e?irt V. BastJ??a rakst? min?tam, vi?am vajadz?ja sav? rakst? atbild?t us t?l?k min?tiem jaut?jumiem.
1. Vai V Bastj?nis patie&l las?jis ?en. Baloa v?stuli, vai tikai t?s no rakstu? Ka lasijis pau v?stuli, ne p?rprotami izriet no V. Bastjfi?a pa zi?ojuma: ..Pazi?oju, ka es pats la- ilju ?en. Baloa v?stuli ministru Stddcntam K. Ulmanim, kur? ?e ner?lis rakst?ja ka . . u t t So jau t?jumu minu t?p?c, ka vienk?rais las?t?js neUc, ka ?en. Balodis ?du v?stuli pirms nos?t?anas ministru prezidentam b?tu devis izlas?t V. Pastj?nim vai aicin?ji* p?d?jo talk? pie v?stule? uzrakst?anas. T?pat vienk?rais las?t?js netic, ka Sl v?s- tule var?ja b?t pieejama V. Bastj?- nim p?c non?kanas valsts kancelej? vai ce?? uz to.
2. Ja V. Bastj?nis tom?r b?tu la- Hjis tikai v?stules norakstu, vai is
nmksts bija ar ?au Baloa parak stu vai n?? To b?tu svar?gi zin?t, lai atkl?m>? var?tu p?rUecin?ties. vai V. Bastj??a las?to v?stuU patiesi sacer?jis ?en. Balodis.
a. Kad bija rakst?ta V. Bastj??a las?t? v?stule? Vismaz  vai pirms, vai p?c ?en. Baloa aizieanas no vald?bas. So jaut?jumu n ^ u , lai b?tu skaidr?ba par to, vai V Bast j??a las?tai v?stulei var b?t k?da n(slme pas?ktaj? polemik?. Ja V. Bastj?nis atz?tu, ka m?s abi run?jam par vienu un to pau v?stuli, atbilde uz o jaut?jumu b?tu lieka
4. Kad V Munteru le^la par ?r lietu ministru?
5. Kad M. Skujenieks aizg?ja no Ulma?a vald?bas?
6. Kad ?en. Balodis aizg?ja no Ulma?a vald?bas?
P?d?jos tris Jaut?jumus minu t? p?c, lai atkl?Uba var?tu p?rUecin? ties, k?di laika spr?i ?ir V. Mun tera iecelanu vald?b? no M. Sku* Jenieka un ?en. J . Baloa aizieanas no vald?bas, un no t? spriest, vai p?d?jo divu aizieanai no vald?bas var b?t k?ds sakars ar pirm? ien?k anu vald?b?.
Zv?r. adv. p. O, SIklars
Daas piez?mes par probl?mu .Kapec K?rlis k?uvis Charles..."
5 padomi abonentiem t Nemslnltt f>Srttavlust
3. Mftksijlft tm&l laikraksts ! E * sludlnSttem pAnrtfivlleinl
S. K)<Hrav?jtet maksSlumizs!
*
1 naksUtt ikaidrt salasimft Tad Jtls Ulkrakstu saoem t^ bei trauc?jumiem.
t C K apg?ds LATVUA
Ja ludz de;ot - atst?j restor?nu
1949. G. DECEMBB! NO HiGAS DEPORT?TS
18.000 CILV?KU
D?nijas latvieu inform?cijas bl- ?etJsns (17. 3.) atst?sta k?da d??u j?rnieka pieredz?jumu, kas o pava sari atgriezies no Ventspils un R? gas. J?rnieks st?sta: Kravu izde- v?m Ventspili, bet mal? netik?m, jo ku?i ?oti stingri apsarg?ja. P?c tam dev?mies uz R?gu p?c kokiem. Te vajadz?ja palikt 3 ned??as, s? kumi Eksport?, bet v?l?k og?u ost?. Pirmaj? ned??? ku?a apkalpi mal? nelaida. Visp?r ku?i stingri apsar g?ja. Redz?ja tuvum? novietotus pat pataute?u poste?us. Ok v?ro j?m, ost? kravas darbus veica sie vietes un veci viri. Redz?j?m ari str?dnieku pulci?us, ko uz darbu at veda un atkal aizveda apbru?oti karav?ri
V?l?k tik?m arUpils?t?, bet RIga k?uvusi mf^ ma. Sarun?s neviens ne ieli^as, un lok?los redz tikai v?rie us formas t?rpos un sievietes. L? dzot k?du no t?m dejot, sieviete ne kav?joties atst?j restor?nu, neielai oties absol?ti nek?d?s valod?s. Veikalos pre?u maz, ?audis ap??rbti tr?c?gi. Tie J?rnieki, kas RIgu re- dz?JtSi vecos laikos, par p?rv?rt?bu ?rk?rt?gi p?rsteigti. Ielu st?ru na- nni veikalu telp?s v?roj?m ier?ko tas lomet?iu un autom?tisko liel gabalu lizdas t^ , ka iero?i p?rvalda katras divas ielas. P?c t? spried?m, ka padomlu re?ms iedz?vot?jiem labi neuzticas.
Aplinkus ce]? uzzinjim ka pag. gada decembri, ?si pirms Sta?im 60. dzimanas dienas no HIgas esot de port?ts ap 16.000 cilv?ku.
T? k? A. Liepas rakstu (Latvija 21. 1) pa da?ai uzskatu k? atbildi uz manu raksti?u Brinumz?llte (Latvij?, 1949. g. der.), k? ari t?lab, ka daudzi spriedumi A. Liepas rakst? prasa korrekt?ru, gribu v?l izteikt da?as piez?mes par o pau prob l?mu.
Ir tiesa - K?rlis ir tas pats kas Charles, bet  katrai lietai ir divi puses,  ari ?bols ir tas pats kas Apfel vai apple, bet ne Jau t?lab v i e n m ? r m?s ?bolu sauksim a jos sveu valodu v?rdos. Ir tom?r starp?ba, vai k?ds latvietis saucas K?rlis vai Charles, sevi?i. Ja vi? to dara ne vien amerik??u, bet iirl l a t v i e  u s a b i e d r ? b ? .
Ir interesanti pa?irst?t ?ujorkas telefona abonentu gr?matas. Rind?m tur las?mi v?cieu v?rdi un uzv?rdi, t?pat krievu, po?u, it?lieu ,un citu taut?bu v?rdi. Protams, ir ari im taut?m ?audis, kas savus v?rdus un uzv?rdus amerik?niz?jui, taCu J? konstat?, ka nacion?la palepnuma cit?m taut?m ir vair?k nek? latvie iem. Es ari nezinb t?da v?ciea, kas Latvij? b?tu saucies par J?ni, v? cieti Hansu, kas sauktos par Ansi. Bet, Ja nu Latvij? patiesi, bet ari t i k a i pa d a ? a i , pras?ja, lai svetautiei pieska?otu savus v?rdus valsts valodai (piem. Johanam un Hansam pieliekot gal? s, Volfgangu rakstot ar v, nevis ar w, un taml.), bet ne daudz vair?k, tad j?uzsver v?lreiz: ASV to nemaz ne prasa. To neprasa ari Istie ameri k??i, kas ne reti pat pai viens otra uzv?rdu neorot pareizi Izrunit. jo ang?u valod? izruna neatbilst rak st?bai. Piem?ra d?? gribu ari piez? m?t, ka amerik??i, ar kuriem man bijis J?sastopas, alla respekt?jui manu v?rdu ur uzv?rdu, kaut ari p?ir?k viegli sveai m?lei tas nav bijis.
?oti piln?gi Liepa apral^ sta ce?u, k? 1aunamerik?nis" J?nis k??st par Donu, un tas patiesi var b?t tas ce?, k? pirms gadiem desnUt vai divdesmit ari das K?rlis k?uvis par Charles. J?atz?stas, ka Charles, ku ra v?rdu biju izv?l?lusles vien?gi par piem?ru, bet par kuru tik kon kr?ti run? Liepa, man nav paz?s tams, nedz ar? zinu, vai vinS daudz vai maz dar?jis latvieu lab?, mani tikai p?rsteidz tas, k ? savus v?r dus latvieu laikrakstos, latvieu sa- rlkolumu profrramm?, latvieu diev- Valnoitimu pazi?ojumos raksta paSl latviei, kam?r turpat blakus igaunis rakst?s Johnnes un lietuvietis Jo na*, revijf .Tnhn Dnrr^?itJ, r ? v va- 1adTlr?<J Kn^^f'^Ti nodz?vot Amerik?, lai to kon?tit5tu.
Bet vai ari pats Liepa nav p?r steidz?gs?  Ja nu vina Donu p?c da/iem gadiem ievel k?d? amat? k^d i latvieu orj^aniz^cil?. vai tad Lie-^^m is vi?a raksts neb?s j?at sauc?
Ja nu v?hmlba hotu fldp. ka lat vietim, s\'e? zen? dz?vojot, v?rds J?maina t?, lai to var?tu izrun?t
sveas zemes iedz?vot?ji, tad esam varb?t izdar?jui lielu k??du, ?etri vai pieci gadi nodziedami V?cij? un nemain?dami savus v?rdus. Vai tad uzaicin?sim V?cij? v?l dz?vojo os K?rlus saukties par Kar* un J? ?us par Johann? Izn?k, ka sevi?i ieteicams tas b?tu visiem latvieu organiz?ciju darbiniekiem. Jo tos kritiz?t un par iem Jaut?jumiem rakst?t nav ties?bu nevienam, ne nu v?l esoam vai bijuam DP (Vai Liepa neb?tu bijis DP?). 2?l ?kai, ka Liepa nav nor?d?jis, ko dadt ar tiem latvieu v?rdiem, kas nav tiei tulkojand sve? valod?. Vai ari pats Liepa dom? p?rveidot savu v?rdu un uzv?rdu, lai tos pareizi "var?tu izru n?t amerik??i?
Bez cit?m d?vain?b?m korrekt?ru prasa Liepas apraksts pat to viru, kas kempfi dz?vodams, pats bijis t?ds valodas t?r?t?js: rakst?ja turie nes lettu p?periem, pat storijas par valodas nez?l?m", k? is virs p?c dau m?neu dz?ves Amerik? ari ru n? Jaunamerik??u slengu".
Tie v a l o d a s t ? r ? t ? j i , kas seko profesoru J??a Endzellna, Lua B?rzi?a un Ernesta Bleses m?c?b?m, gan nerun? un, esmu p?rliecin?ta, ari n e k a d nerun?s nedz iaun- amerik??u**, nedz citu 8lengu". Sle gan ir tie, kas sve?s sem?s c?n?s par latvieu valodas saglab?anu, jo zina, ka bez valodas nedz?vos tauta. Un kop? ar visiem patiesajiem lat vieu kult?ras darbiniekiem ie va lodas t?r?t?ji grib saglab?t tautas garu jaunajai Latvijai.
Bet ne visi laikrakstos rakst?t?ji to dara. Pats Liepa nor?da, ka nav pareizi kritiz?t Amerikas latvieus par vi?u para?m, par vi?u runas veidu, par vi?u n o s t ? j u (retin?- jums'mans. R. S.)  j?, pat par to, k? tie raksta savus v?rdus un uz v?rdus".
L?dz?g? gar? ar visai d?vainu pie eju laikrakstos tiek apsoriesti da? di kult?ras, v?stures, t?vijas m?les t?bas, latvieu st?jas un audzin?a nas jaut?jumi. Piem?ra d?l, k?ds rakst?t?js konstat?, ka nav noz?mes latvieu b?rniem m?c?t latvieu va lodu, 1o ,.Vatra tauta emigrantu b?r nus asimil?".
Bet kaut kur  Mont?nas sniegai naj? klajum?, Misisipi kokvilnas plant?cij?s vai Kllntonvtlas lopu lielsaimniec?b? dz?vo latvietis  vientu?, izmisis, darba, r?piu un sveuma m?kts. Vi? gaida  uguns v?rdus, tic?bas anliecin?lumu Latvi lai, j?, tic?bu, cer?bu un mlles-
 t^ hn Latvijai, lai k??tu stiprs. Vi? f!aida . . . un sagaida ?dus d?vai nus savu tautieu norf.dijumus.
Un das K?rlis, kas aub?s, l?dz?g? k?rt? kj?st atkal par Carll, das J? nis  par Donu, un l v?rda maina biei ir s?kums k?dam ce?am, no kura vairs atgriean?s uz Latviju neb?s . . .
L o n g a i l e n d ? , mart?. Rasma SInSte
liimmikm? Atst?jot nometnes un aizbraucot
p?ri j?r?m. J?tam, ka neesam ?sti sagatavoti sveniecibas gadu gr?t? b?m. Esam gan ?oU daudz run?juii, kas vald?s atbr?votaj? Latvij?, bet ?oU maz dar?jui, lai pasarg?tu lat vieu dv?seles, lai t?s atgrieoties b?tu tikpat nacion?li modras k? aiz- braucot obr?d velt?gi mekl?t vai n?gos, jo neviw nevar atsaukt p?r n? pavasara palus. Visi esam vie n?di vain?gi un atbild?gi, ka n?kotiA trimdas latvieiem neb?s kult?ru instit?tu, neb?s te?tra un skolu un varb?t pat apg?du, kas izdos latvie u gr?matas, un daos k(mtinentoi tr?ks ari dievv?rdu latvieSu valod?,
M?su n?kotnei nepiecieama ?tra, bet apdom?ta r?c?ba, lai gl?btu vil kas gl?bjams. odien J?zina, ka n? koajos gados mums neviens nep?li* dz?s. Ja neprat?sim pai sev pal?dz?t Ja at^stam, ka m?su valoda, dzies mas, m?ksla un bazn?cas dz?ve ir bru?as, tad ar? J?dara viss, U i t?s b?tu apjostas, dodoties t?l?ki trim d?. Mums nel?dz?s ne sveum? ie g?t? manta, nedz draugi. Ja m?su sirdis b?s apdzisui tautisk?s piede r?bas uguns. Kas visvair?k dar?s, lai I uguns neapdzistu, to vainagos uzvaras dien? m?su atzin?ba un m? lest?ba.
CPIVA mss Jaunie latvieu centri un Iauk
sainmiecibas koltmijas aizj?raa m?s ir m?su organiz?an?s augst? kais m?r?is. Vis? pasaul? izkl?din? tajiem latvieiem, kuru dienas aizrit nemit?g? darb?, vispirms J?apvieno jas sav?s organiz?cij?s un par savu m?r?i J?st?da ?du centru un kolo niju izveidoana. LIdi tam laikam ?ivl^clnfii ar savrup?ju ?paumu ie g?anu un sakr?t? nauda j?nogulda dro?s bank?s. P?c gal?g? latvieu centru un lauksaimniec?bas koloni ju pl?na izstr?d?anai pau latvieSu nauda b?s t?, kas dos iesp?ju ieg?t nekustamos ?paumus un rad?t uz??- mus. T? vislab?k saglab?sim tautas kop?bu, nacion?lo kopdarb?bu, lat visk?s skolas un savu sadz?ves for mu, kas pasarg?s m?s no asimil?ci jas briesm?m. S?dfi kopdarb?b?, I(as var?tu s?kt izveidoties p?c gada vai diviem, m?s b?sim Jau aizmir sui k??das, k?das biei pielaid?m savsterp?j?s attieksm?s V?cij?.
Daudz?s viet?s pareiz norit priekdarbi latvieu organiz?ciju ?i* bin?anai, t?l?kai izveidoanai un centr?liz?anai. Sim darbam var?s sekot trimd? eso?s tautas kop?bu t?l?k? un augst?k? pak?pe  lat vieSu centri un lauksaimniec?bu ko lonijas. Latvieu organiz?cij?m Jau laikus J?rod pl?ni un ce?i uz o posmu. Ja tautas kop?bas saglab?- jinas principu vienm?r tur?sim savu gara acu priek? un ar fan?tisku ti c?bu kalposim latvieSu lietai, tad ari m?su m?r?i piepild?sies.
Radies opozicion?rs, l<as opon? opoziciias viedoMim Reiz man bija t?vocis, kas lieliski
m?c?ja sacer?t spoku st?stus, pie ?irdams galvoiii-varo?a lomu vel nam. T?du vekiu varo?a lom? mums atg?dina tautietis O. R. (vai tikai neb?s Rupainis?), kas k?d? ra dik?l? trimdas avizli? ?emas no?r d?t seus m?su trimdas dz?ves ga dus, konstat?dams, ka tan?s neesot nek? atz?m?anas cien?ga. Nopietns cilv?ks sadusmots protest?tu gar? polemik?, bet fe?etonistam t?da ne piest?v. T?p?c vi? min?t? varoi^a atzinumu m??in?s apg?zt citiem l? dzek?iem
Nav taisn?ba, ka seos trimdas ga dos neb?tu nek? iev?r?bas cien?ga bijis un ka t?d??, k? 0. R nor?da, j??er v?l sei gadi atpaka? "un j? konstat?, ka Ulma?a laik? m?s, pie l?gdami materi?lismu un atgriezda mies pie pag?nisma, bij?m jau k?u vui par komunisma satel?tu un t? p?c aizsargu sportisti, p?rkristlju- Sies par komjaunieiem un marpul- zeni par pionieriem, var?ja saukt Lai dzivo Sta?inam tikpat ska^i k? Ulmanim. Ja tas t? b?tu bijis, tad man eit neb?tu j?min paa O R. Iedvesmoti fakti, kas ari tr mdas vad?bu un trimdinieku saimi ^ i b nost?d?t t?d? pa? satel?tu lom?. Kas reiz p?rkristUs, tam otras kris t?bas vairs nav vajadz?gas. Bet pa gaid?m ?en\slm vi?u v?l par patiesu un neapg?ztu.
Lai 0 R, atzinumam opon?tu, uz skait?u ?dus vi?a piemirstus fak tus, cit?dams vi?a paa avizlU:
Daas dienas pirms 25. novembra nometn?s uz sien?m par?d?j?s pla k?ts ar uzrakstu M?su kandid?ti LCP v?l?an?m. Devi?u viru v?rdi sast?d?ja vienu vien?gu listi, par kuru ?auti?iem vajadz?ja balsot V? l?t?ji, iin?ms, pl?t?ja acis un br?n? j?s, l?k, atgriezies 1940./41. gads, kad ari vajadz?ja balsot par vienu sa rakstu ar mQsu kandid?tiem' (Au tors L., 1948. g. 15. dec, n-r?).
Vai tas nav iev?r?bas cien?gs no tikums, ko O. R. vajadz?ja atz?mei k .st?rakmeni, ka esam palikui uz tic?gi ?e?iina-Sta?ina Sener?lllnijai un kas vien? r?viena b?tu nieradijis vi?a pirmo tezi par satel?tu? Tas ta?u ir galvenais, k? Zani? Spure teiktu, viss cits ir tikai l fakta se kas. Vismaz t i bijis Traunlein?, lai ari citur b?tu f'^?r?jui da?di sarak.;ti ar dafidiem kandid?tiem, gan no poz?cijas, gan opoz?cijas, kur kandld?U LCP ieg?ja p?c v?l?t?ju b ;5u vair?kuma. To par savu ap- p^balu vismaz vnr?tu liccin^i* kungs Vancfins. Bet l?kosimies t?l?k p?c citiem iev?r?bas ci^ D '^^ tcm faktiem. Luk, n?koais:
,.Bonifacijs Bri^ k? nmtest?: LNP prezidija l?mumu attipcfh? uz laik raksta LatRola no?odi^anu uzskatu par p?rsteidz?gu soli. J?nocio. ka tas k? <>f'ci?ls i:ndarbi>-'^ s nr-^i^mas akt? ieiet latvieSu tautas v^ '^^ tur?." (1949. g. 10. dec n-r?) ~ K f^ an 0. R. var?ja aizmirst aktu. kn B B k? LN"? ^ocok^-.'; ' ' '-^'[? par tau tas v?stur: i^?juu, un teikt, ka
nav bijis nek? atz?m?anas cien?ga? Es protest?jul T?l?k:
Augu8tdorf? bijis viesis no. pa domju joslas, bet kad DP policists Vladislavs Vanc?ns to grib?jis no pratin?t, tas natap?ts un nor?ts. LNP un L C K vad?ba draudz?jas ar bo?eviku tautas tiesneiem, bet br? vai presei, kas to atmasko, liek tur?t muti." (1949 g. 28. janv n-r?) K? gan o svar?go britu joslas opoz?ci jas vad?t?ja Vanc?na gr?v?ju akci ju  nopratin?t priv?tu viesi un tu vu radu drikst?ia noklus?t O. R. sav? p?rskat?, kas v?l lab?k nek? aizsargi pier?d?tu tczi par satel?tu, par kuru m?s nekad nebiitu k?uvui, ja Ulma?a viet? b?tu O. R. Es prasu, lai atbrivolii Latvij? o k??du izlabotu!
Vai p?c iem v?sturiskajiem fak tiem 0. R fjrik'^t?lu secin?t, ka ITdziinru trimda latvieiem b i  jusi garig? zio? visnabadziglkaij un tuV^fikni? posms v?Murc? Ja ne cits, tad ta?u to ar pilnu saturu piepil d?jusi opozici'a. kuras nopelni" nav noliedzami. Tn noklus?t ir nepa tiesi, k? vienm?r ,.kur pieb? kl?t savu net?ro dej^ unu velns un Izk?rto lietai mv? gaum?", (Cit?ts no O. R. raksta).
T5 nu ta<^ laikam bOs izn?cis un t?p?c es pro^c^tcju un prasu vismaz
T i'k'^v'^kn Ron'fici^a Bri^kas un V Vanc?na ^eit atz?m?t?s akcijas k? V enroi^Igai: ierakst?t trimdas v?stu r? un ?3frlab^t par paraugu n?ka m?m paaudz?m!
Tcab Tldriks
Inform?jot par tautieu apspriedi Filadelfij?, ko sasaukusi turienes Br?vo latvju biedr?ba un kurt msg. phlL K?rlis Lejasmeijers refei?jli par latvieu organiz?an?s probll* m?m, Amerikas latvieu laikraksts zi?o:
Vispirms debat?ja par Jaut?jumu, vai projekt?tajai apvienotejal orga niz?cijai nosak?mi tikai kult?ras vai ari politiskas dabas m?r?i. Par abiem iest?j?s m?c. J. ili? un Odi?, kam?r Dr. Roos norfidija, ka ASV neb?s iesp?jams darboties Ut- vieu organizScilal ar politiskiem m?r?iem. K5 ASV pavalstni^iem latvieiem b?tu neparasti c?n?ties par citu tautu interes?m un gr?ti ti cams, ka to pielaistu Iz??mums ir ?di ar savu sp?c?go materi?lo aiz muguri, lietuviei, kurus vieno vi?u bazn?ca, un po?i, kam zin?mi nopel ni ASV v?stur?. T?p?c latvieu ak- tlvitStei b?tu j?li.pauas vair?k lat- visko ktUt?rag v?rt?bu saglab?an? un vairoan?.
P?c debat?m pie??ma rezol?ciju, ka ASV latvieiem vajadz?ga vieno t?ja organiz?cija ar kultur?liem un nacion?li politiskiem m?r?iem. No raid?ja ?ujorkas latvieu grupas un V?cijas LCK projektus organiz?cl- jf-R uzb?vei bet izteica v?l?anos p?c vienotas organiz?dias. Veco blHHbu p?rst?vji pf^rrun?jot orga niz?an?s fonru. izteic?s par juri disku personu apvien?bu, bet jaunie alz?f1v?ja kS iuridiski?. t? fizisku msmu apvien?bu Balsojot pie?? ma rezol?ciju, ka Jaunajai orttaniz?- cilni j?veidojas no jau past?voa j?m
Nepllni^ap inform?dlas d?? san?k- sme nev?r?;? izteikt savu atzinumu nar Viflnffton-^s latvieu grunas oro- |ektu vienot?s organizaci'as jaut?- tumi5. ' .
Cik mums zinflms, tad is grupas nrojekts ieteic k? juridisku, t? f i  zisku personu apvienTbu, par narau gu ?emot amerik??u biedr?bu sta t?tus, kas organiz?tas vis?m ASV,
m ^