; *
Plikais l(auls IzdomStie st?sti ir tik labi. dk tie levT atspogu?o paties?bu, un patiesie itdstt tik labi, dk tajos ir ?sten?bas. To otrajos Lieldienu sv?tkos der?ja atmeties Sta]ina ?rlietu ministram Vliinskitn, kad vi?i ar nediplom?tisku visumu pie sevis aidn?ja amen k??u v?stnieku admir?li Kirku lai tam nodotu bargu un asu protesta notu par amerik??u bumbveia gaisa kauju virs Liep?jas ar pieciem pa domju iznicin?t?jiem. Padomju savien?ba jut?s aizsk?rta savas vis* ?sten?kaj?s robe?s. Min?ta protesta nota bija ls ne di}as sens?dja daudz?j?da zi?a. Var-bfit paies desmit gadu un vajadz?s Itv?rojamu viru sarakst?tu tre? pasaules kara memu?ru, lai uzzin?tu, ko fsteni sv?tku sestdien? virs Lat* Vijas s^kl?ja amerik??u bumbvedis i r kvalific?tu desmit viru apkalpi Bet katr? zi?? lidma?nas par?dlSa-St?s Uepjas j?rmal? un konflikts, kas no i i ielidojuma c?l?s, bija pirmais iegansts p?d?jo desmit gadu laik?t lai angiu un amerik??u prese par?d?tu Kremlim zobus un atg?di-D?fu, ka Viiinska protests ir aplams im nepamatots, Jo Liep?ja ir Latvijas tcmtorija un nevis Padomju savien?bas sast?vda?a. Pirmo reizi kop desmit/gadiem veselu ned??u no vietas visi br?v?s pasaules laikraksti un ladio zi?ojumi bija pilni ar Latvijas ^ r d u un iaj? sakar?b? atg?din?ja, kfi Padomju savien?ba 1940. g. aprija lialtijas valstis. Pat Londonas Times nor?d?j?t ka t? ir bezkaun?ba un ju-rtoiski aplam?ba no Sta?ina pirm? piSga puses pras?t gandar?jumu par padomju robeu aizsk?ranu, Ja i r i k?da amerik??u lidaiaiina patiesi M t u nomald?an?s vai citu sare??jumu d ^ atradusies virs draudz?g?s tatvijaa br?vvalsts territorijas. Tik j?tami uzsv?rtu zi?as pasnieganas Vfidu var uzskat?t Jau par politisku manevru. Lielais Servantess savam nemir-StIgaJam Don Kichota iero?u nes?-j i m San?o Pansam ielika mut? sp??u sak?mv?rdu: ,,E8 esmu vecs suns, ko nevar piem?n?t ar pliku kaulu.'* Ari Liep?jas starpgad?jum? pasaules aabtedrisk? doma instinkt?vi preto-Jai Maikavas protesta notas versijai im mekl? visd?vain?kos izskaidrojumus faktam, ka virs Liep?jas apaud?t? lidma?na, ac?m redzot, ir pazuduais amerik??u hidropl?ns, kam p?c vienas versijas it k? bija J?veic meteorolo?iski nov?rojumi Igaunijas piekrast?, bet p?c otras tikai J?iepa-
gptii ar lidojuma apst?k?iem no Vis* Idtnes l?dz Kopenh?genai Av?u i i f f i l i Rietumv?dj? pils?tu iel?s iz-k l M z a ska?i to, ko laikam v?l odien klidib? pie sevis dom? ari ofid?las personas Vaington? un London?. ?Padomlu iznicin?t?ji notriec amerik??u lidma?nu'* t? skan?ja Min-Chenes Abendzeitung virsraksts, lai fan ifids konstat?jums nevien? ofici?l? zi?ojum? pagaid?m nav piemin?ts. Ar iMrafotografiJas apar?tiem un Ipeci?lfim radara ier?c?m virs Skandin?vijas un Baltijas JO?as triju valstu Udmainas veselu ned??u mekl? pazudui B-25 vraku. Lai gan tie?m b?tu interesanti to tuv?k apl?kot, J?-iaub?s, vai to jebkad atradis. BalU-jai j?r? lldz im pazuda tikai zvej-?d?ku laivas vai dai zviedru ku?i. Tagad k?rta amerik??u lidma?n?m. Uepfijas gaisa kauja k? zibens lu^tl asi un nepat?kami apgaismo ari visliel?ko optimistu mierm?l?gos pr?-ttti. T? r?da, ka patiesi tikai mata idatums ?if divu pasau?u moderno &?H formu no ?st? kara, kur? run? i?sro?i. To pareiz labi apzin?s ari atbild?gie ASV un Rietumeiropas po liski. Vaington? un Par?z? Jau pa-d?ots laiks un programma konferen-cfen starp E?esonu, Bevinu un Suminu. J^et , ka oreiz tukgaitas pie konferen?u galdiem b?s maz?k nek? parasts un ASV liks liet? visu savu svaru, lai no defensivas aukstaj? ka-?t p?rietu uz ofens?vu. To. acim redzot. J?t ari Maskava. Uztraukums par Dallesa iecelanu blakus E?esonam ir tik Ists, ka gandr?z i?Uc Pravdas icvadniekam, kur pare?o, ka B?esons tagad piln?gi non?kot ka?a k?d?t?ja Nr. 1" Fostera Dallesa antikom?nistiskaj? pavad?. Ja v?l atceras Molotova ultainos naida izvirdumus pret Dallesu jau 1947. g. UN sesij?, tad Ue?m J?tic, ka ASV ?rpolitika toni un izdar?b?s jau tuv?k? n?kotn? var s?kt iet kalnup. I??ujorkas politi?i apgalvo, ka gubernators Djuils p?cpusdiena atgremojot to, ko Vi?a draugs Dalless tam pirms brokast?m ieskaidrojis. Tredien Djuijs teica runu, nobeigdams v?rdiem: Patie$i plen?ds p?d?jais laiks, ka ASV izbeidz pasivit?ti un k??st akt?vas pret Padomju savien?bas agres?vo ekspansiju," Sis teikums Ir ievadv?rdi Londonas un Par?zes konferenc?m \m m?su ausim pat?kama jauna meldija apnikuaj? sp?l?, kas nogurdino? vienpus?b? ilgusi k e ^ dramatisk?s Berl?nes blok?des s?kuma. Ja t?, tad vijole b?s J?p?rska?o ari Sta?inam un agri vai v?lu ari politbiroja gudrajiem J?atz?st, ka m u suni ar p ^ kaulu ilgstoi m?-
L A T V I J A Pazuduas amerik??u lidma ? n a s mekl?ana turpin?s
?ujorkas prese atk?rtoti deklar?, ka ASV neatz?st Balti as valstu aneksiju
Vaiingtona ().  Pasi^uii amerlki?ii Jfiras Hdmailna v?l Jopro?am nav atrasta. Vailngtonas eflci?lia a^indaa lida im atteiku?s sniegi jebk?dus koment?ms?. ?rlietu ninlstfa IMBS ESetoUa kirl?flt pre ses konferenc? keidlen iuniiUstiem pask^droja, ka Savlenotia valstis s Padomju savioifbas protesta no to atbilda vien?gi tad, kad aissar- ddbaa mintstrija b?s pabeigusi meklttano. No Vidjaa, DinUaa an pat Aaom saUm mekl?ianaa akdji piedal?s d a i ^ amerik??u lidaparitL lids iim tiem tom?r nav bijis nek?da pan?kuma. AP li?n a?ent?ra v?sti, ka Bomholmas salai lovami paman?ta kida Udaparita mkSL Us turieni nekav?jotiea devulis amerlki?u, di?o aa s v M m mtfii^ an DinIMa itrialvaa. Savienoto valstu j?ras avi?cijas lidma?nas- m?klain? pazuana rad?jusi pasaul? ?rk?rt?gu iev?r?bu. P?c tam kad Vaingtona sa??ma Viin-ska protesta notu, ka ASV lidapar?ts ieUdoJis 21 km Latvijas territorij? pie Liep?jas, amerik??u okup?cijas karasp?ka galven? m?tne V?cij? un aizsardz?bas ministrija Vaington? pagaid?m nav atbild?jusi neviena v?rda. K?rt?j? preses konferenc? tredien, ko amerik??u urn?listi gaid?ja ar sasprindzin?tu uzman?bu, ?rlietu ministrs E?esons lakoniski paskaidroja: Inform?ciju ^ sniegu jums tikai tad, kad aizsardz?bas ministrija b?s beigusi mekl?anas darbus," Preses ?audis v?l m??in?ja iztauj?t ?rlietu ministru, bet vi? kategoriski atteic?s atbild?t uz kaut k?du jaut?jumu. Pa to laiku mekl?ana p?c amerik??u Privateer tipa hidropl?na drudaini turpin?s. Savienoto valstu avi?cUas sp?ki, kas stacion?ti Rie-tumv?cij?, izdara nep?rtrauktus l i dojumus virs Baltijas j?ras. Vi?us atbalsta ari amerik??u avi?cija no D?nijas. Heinas-Malnas lidlauk? ieradu?s pat ma?nas no Azoru sal?m, kas apg?d?tas ar radara ier?c?m un vismodern?kiem gl?banas l?dzek?iem. Cetrmotorigajos Sky-masteros ir speci?las gumijas gl?banas laivas, ko var nolaist ar izplet?iem. Pazuduais amerik??u hidropl?ns p?c Par?zes Londonas un Vaingtonas preses inform?cUas. draud rad?t starptautiskus sare??jumus. Britu un fran?u laikraksti pasv?tro, ka Lidma?nas,mekl?ana^
pasokums bez izredz?m ~ soka speci?listi
?ujorka (B).  Piektdienas rltfi CBC raid?t?js zi?oja, ka sagaid?ma ofici?la atbilde Pad. savien?bai Liep?jas Incidenta liet?. Vaingtonas politisk?s aprindas nor?da, ka ASV atbilde apskat?s tikai incidenta diplom?tiskos aspektus. Pravda savu ceturtdienas ievadu ari velt?jusi Liep?jas incidentam: loti as? un agres?v? form? padomju oflciozs p?rmet ASV Padomju Latvijas robeu neiev?roanu un smagu starptautisku p?rk?pumu. Ievads visum? atspogu?o un atk?rto VlSins-ka ofici?l?s notas saturu, ko tas pirmdien iesniedza ASV v?stniekam Maskav? admir?lim Klrkam. Ievads beidzas ar atzihumu, ka padomju Iznicin?t?ju ener?isk? r?c?ba imperi?listu kalpiem devusi labu m?c?bu. Piektdienas r?t? amerik??u gaisa b?ze Visb?den? pazi?ojusi, ka speci?listi uzskata lidma?nas t?l?ku mekl?anu par pas?kumu bez izredz?m. Ceturtdien sa?emta inform?cija no k?das zvejnieku laivas komandas, ka sv?tdienas nakti ap p l 4 r?t? zvejnieki Bomholmas salas tuvum? dzird?luSl k?das lidma?nas r?ko?u, kas p?kol p?rtr?kusi. K? zin?ms pazuduajam hidropl?nam degvielas pietika apm?ram lldz sv?tdienas pusnaktij. BBC piektdien zi?oja, ka amerik??u ofici?lais zi?ojums par pazuduo lidma?nu hidropl?nu B-25 identific? ar padomju not? piemin?to B-29 bumbvedl. At-bild? teikts: ,Nav aubu, ka pazudua lidma?na ir t? pati, ko apaud?jui padomju iznicin?t?ji."
amerik??i v?l Jopioj?m neatz?st Baltijas valstu aneksiju. Sl iemesla d?l padomju iznicin?t?jiem nebija nek?du tieiilbu iaut ua ASV lidma?nu, raksta Times. So paiu domu v?l kat?goritic?k? veid? pasv?tro New-York Times. Laikraksts strikU noraida Viiinska protesta notu un paskaidro, ka krievu iznldn?tfiju r?c?ba kvalific?jama par gangsteru metod?m- New-York Times, cit?dams sava V?cijas korespondenta zi?ojumu piebilst, ka Privateer nav bijis apbru?ots. Vien?gi p?ris virsniekiem, kas atraduies lidapar?t?, b i juas i^stole. D?nijas pre&e o gad?jumu koment? sav?d?k. Konserv?Uvais Tidende raksta, ka l i d z ^ gad?jums bija ari ?si pirms otr? pasaules kara s?kan?s. Toreiz amerik??i mekl?ja k?du pazuduu lidapar?tu Jap?nas ?de?os. Laikraksts piebilst, ka Savienoto valstu mekl?anas akcija So gad?jumu izmantoja, lai nofotograf?tu Jap?nas piekrastes nodetinfiju-mus. Daudz skarb?ku valodu run? d??u un britu komunistu laikraksti. Tie pasv?tro, ka Savienot?s valstis pazudu?s lidma?nas mekl?anas akciju izmanto vien?gi par ieganstu, lai izp?t?tu Padomju savien?bas fortifik?ciju Baltijas valsUs. D?nijas iest?des pret?ji zviedriem pazi?ojuas Vaingtonai, ka t?s }au8 izlietot visus iesp?jamos l?dzek?us, kas var veicin?t pazudu?s amerik??u lidma?nas mekl?ana No Kas-trupas lidlauka nep?rtraukti pace}as gais? amerik??u un d??u lidapar?ti, kas dodas Bomholmas salas virzien?. Mekl?anas akcija sevi?u v?r?bu piev?r telpai starp Gotlandes un Borholmas salu. Tredien o telpu p?rlidoja 21 amerik??u supercietok-snis. Neraugoties uz to, ka lid8y;>ar?ti b i j i apgSdItt ar ^dara ierldm un infrasarkano.stari.kamsr?m, rezul t?ti pagaid?m l?dzin?j?s nuUeL Tredien ap pulksten 10 r?t? k?ds amerik??u lidapar?ts telegraf?ja, ka tas paman?jis 70 km zieme?austrumu virzien? no Bomholmas gl?banas laivu. Taj? esot s?d?jis cilv?ks, t?rpies lidot?ja uzvalk?. No Kopenh?genas uz nor?d?to vietu nekav?joties dev?s viens d??u kuteris un m?nu mekl?t?js. Lldz im tie tom?r nav var?jui nek? atrast. Zviedru laikraksti, pirmaj?s lappus?s sniegdami inform?ciju par pazudu?s amerik??u lidma?nas mekl?anu, zi?o, ka Padomju savien?ba gar visu Baltijas J?ras piekrasti izb?v?jusi plau radara lizdu t?klu. T?s centrs atrodoties Uzedomas sal?, bet aptver Joslu s?kot no Str?lzun-das l?dz ?e?lngradai. Zviedru laikraksti piebilst, ka Maskava ? Iemesla d?l var kontrol?t visu Baltijas J?ras telpu. Amerik??u lidma?nas m?klain? pazuana m?s var Interes?t ari citu iemeslu d?l. Raksta s?kum? jau nor?d?j?m, ka ASV, Lielbrit?nijas un Francijas prese atk?rtoti pasv?trojusi, ka Savienot?s valstis v?l joproj?m neatz?st Baltijas valstu aneksiju. Sl svar?g? starptautisk? nost?ja latvieiem un igau?iem bija zin?ma jau sen. Bet nule notikuais gadiiums v?l Heku reizi pasv?tro, ka Vaingtona nav samierin?jusies ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas varm?c?gu iek?auanu Padomju soci?listisko republiku savien?b?. Mums ir zin?ms z?m?gais sak?mv?rds, ka Dieva dzirnavas mal l?ni Varb?t t?s reiz iz-mals ar? m?su dzimtenes br?v?bu...
Spoas Franko meitas k?zas Madride (B). - Pirm?s Ueldien?s svin?g? cermonij? ?ener?la Franko meitu Karmensitu salaul?ja ar Vila-verdes mark?u. Ceremonija bija loti kr??a un tan? piedal?j?s mauru sardze un augst?kie Sp?nijas gar?dznieki. Karmensita bija t?rpta vienk?r? balt? z?da l?gavas t?rp?, un vi?as vien?g? rota bija mark?zes kronis. L?gavainis bija ??rbies lielisk? Sv?t? Bi?era bru?inieka uniform?  zelta un purpura vamz? un zelta ?iver? ar strausa spalv?m. Vien?g? ofici?l? ?rzemju [^rsoniba sar?kojum? bija lielhercogs Vladimirs, p?d?jais Krievijas tro?a pretendents, kas pasniedza Franko meitai v?rt?gu rotu ar iegrav?jumu: T? v?ra meitai k?zu dien?, kas vien?gais l?dz im uzvar?jis boi&evismu.''
Tito prasa komunis tbkas Kinas pieIai^anu UN ?ujorka (C).  Jugoslavijas ?rlietu ministrs un deleg?ts pie DN Dr. Beblers tredien ierosin?ja lesp?ja-mi ?tri noskaidrot jaut?jumu par ??nas deleg?cijas tie^gumu p?rst?v?t ??nu pie Apvienotaj?m n?cij?m". So zi?u UN aprind?s koment? ar piebildumiem, ka Jugoslavija ac?mredzot visiem l?dze -^^ ''^ '^ cent?sies atbalst?t Maotsetunga deleg?ta pielaianu l?dzin?j? nacion?las ??nas p?rst?vja viet? i^e UN. Nor?da, ka ?das Tito simp?tijas Maotsetungam ir politiski interesants fakts, bet J?gaida, k? uz to M ^ b p S k o m f i n ^
10 miljoni) dol?ru cii?ai komunismu
Indo?p'no' BPffkoka (A).  Vietnamas premjers marals Son^ams ceturtdien pazi?oja, ka ASV pieS?iruSas 10 milj. dol?ru iero?u iepirkianai un c??as atbalst?anai pret komunismu Si?m?. P?d?j?s dien?s Ho?imina partiz?nu aktivit?te atkal vairojusies un veselu m?nesi ilfuSfis pretakdjas devuas mazus pan?kumus. Ar l?dz?gu neveiksmi, k? zi?o Daily Mail speci?lkorespondents, beigusies ar! ang?u akcija Malakas pussal? kur ar! liel?ks skaits lidma?nu velti p?l?j?s apkarot partiz?nu per?k]us dung?os ASV pal?dz?ba Dlenvidaustrum?zi-Jai, k? zin?ms, ^ pie?irta p?c prezidenta Tr?mena speci?lv?staieka Dr. Desupa apmekl?juma Vietnam?. Pal?dz?bas progranuna Indo??nai paredz ari ceju \m r?pn?cu b?vL Atombumbas^ spr? dziens saboj? fo?o-
plates ?ujorka ?ujorka (JJ).  K?d? no liel?kaj?m ?ujorkas foto materi?lu fabrik?m nesen noliktavas p?rzinis konstat?jis, ka zin?ms daudzums tikko izgatavoto filmu un plau neizskaidrojamu apst?k?u d?? k?uvuas neder?gas un att?stot p?rkl?ju?s ar miglainu aiz?n?jumu. Atkl?juma noticis neilgi p?c izm??in?juma aton^um-bas eksplozijas Jaunmeksikas tuksnesi, kas atrodas no ?ujorkas vair?k nek? 3000 km att?lum?. S?kum? nevienam neienfids ne pr?t? saskat?t abos ajos notikumos kaut k?du sakar?bu. P?t?jot foto plau apmig-lojunm c?lo?us, fabrikas darbinieki un pieaicin?tie speci?listi vispirms noskaidrojui, ka tas radies no iesai?ojam? materi?la  koka vates, kur? bijis novietota viss plau un filmu kr?jums. Izr?d?jies, ka l koka vate noraidIJu8i" radioakt?vus starojumus. T?l?k noskaidrojies, ka d?vain? koka vate uz??mumam nesen pies?t?ta no k?das pap?rfabrikas Indi?nas tat?. Speci?Usti ilgi lauzljui galvu", vai m k?d? veid? atornbumbas spr?dziens Jaunmeksik? b?tu Ietekm?jis izejmateri?liis Indi?nas fabrik?, kas gan neatrodas 3000, bet tom?r v?l l?OO km att?lum? no/ eksplozijas vietas. Pie tam radioakt?v? koka vate bija gatavota 8 ned??as p?c eksplozijas. Visbeidzot 4tkttjll, pap?rfabrika savai produkcijai nepiecieamo ?deni ?em galveholclft no k?das upes, kuras ?dens izr?dU j?s piln?gi radioaktiviz?ts. Visa io neparasto par?d?bu sakar?ba ?sten?b? bijusi diezgan vienk?ra. Upes s?kuma posm? liel?kas lietus g?zes bija ieskalojrl^as t?s ?deni daudz niec?gu radioakt?vu vielu da?i?u, kas p?c Jaunmeksikas tuksnesi notiku? spr?dziena bija izkais?ju?s pa loti plau apgabalu. Upes ?dens savuk?rt p?rnesa radioakt?vo substanci uz fab^'kas raoto iesai?ojamo materi?lu, kas bija par c?loni fotoplau boj?jumam 3000 km att?lum?. Vair?ki Savienoto valstu atomp?t-niekl paskaidrojui, ka upes ?den? Iepludin?t? radioaktivit?te cilv?ku vesel?bai kait?t nevarot, bet J?t?g?s foto plates, tom?r bija saslimuas".
Sestdien, 1950. g. 15. aprm DAOS VAHUOS Nemiernieks Abdul?zis Austrum-indon?zij? Jau kop vienas ned??as p?rvalda Maicasaras pils?tu. Vi? pats ceturtdien padev?s, bet p?r?jie nemiernieki c?n?s ar 1000 viru stipru vald?bas karasp?ka vien?bu. Noauta pirm? krievu ildma?fna gaisa c??? starp nacion?listiem un komunistu avi?ciju pie Dzelten?s upes gr?vas ??n?. Pilots sag?st?ts, bet Formoza pagaid?m neizpau t? taut?bu. No Zviedrijas lldi Ciricbei veic? pa J?ru, up?m un kan?liem 350 to kravu atvedis jauna Upa zviedru niotorku?is Ulmbruder 3. Paredz v ? tipa motorku?iem ier?kot ari pasaieru satiksmi. Bevina oper?ts ceturtdien London?. P?c divi ned???m vi? atkal b?ot sp?j?gs piedal?ties vald?bas darb? unvlriju lielo konferic? maija s?kum?. Vesels kalns aisdedzles veic? pie ariches. Vien? stund? noea ugunsgr?ks sasniedzis 3000 m augstumu un ceturtdien turpin?ja v?l izplestas. Ugunsgr?ku apkaro armijas vioJbas ar dinam?tu. Simts amerlU?a finaiielstii un r?pnieku^ tuv?k?s, dien?s ierad?sies Rietumv?cij?, lai p?t?tu tirgus konjunkt?ru un v?cu r?pniec?bas paplain?anas iesp?jas. Sestdien s?ksies visu ASV ka?ale-
ka streiks. Ja p?d^? br?d? nepan?ks vienoanos; Streiks draud apst?din?t visu piekrastes ku?niec?bu gar At-lantika un Klus? oke?na krastiem. Dezert?ju Alb?nijas ?ener?lUba pri^cnieksien. Dins Marku. Premjers Hoda k?d? run? tredien ?loj?s, ka Alb?nija esot piln?gi Tito a?entu un sabotie?u saind?ta. V?l divas leme?tnoes It?lij? notika Kalabrij? otrdli un tredien. P?c Lieldienu zemestr?c?m dz?vok?os Joproj?m nav atgriezuies t?kstoi cilv?ku, kas dz?vo telt?s. StarptantUkaa komfinteta brifidei atkal tiekot organiz?tas Bulg?rij? c i ?u atjaunoanai Grie?ij?, zi?o Daily Graphic Padomju savien?ba no Jauna izstr?d?jot pl?nus inv?zijai pret Persiju, apgalvo Teher?nas labi inform?tas aprindas. Persijas achs un Jordanas karalis Ab^^nlla satiksies maij?, lai spriestu par savu zemju aizsardz?bu. Dekadoit?fl rietuma m?kslas izst?di p?c G?belsa 1937. gada Min-chenes izst?des parauga pareiz organiz? Maskav?. M??iika acs konstru?ta ASV ur?na kr?jumu atraanai no lidma?nas.
J?t?g? ier?ce pal?dz?ot ar? aizsarg?-i?s pr?t ^epenu atombumbu ieveanu ASV territorij?. Aoilriajas tedidvotSJa slcalts 1949.
fad? pieaudzis paiv 149.270 cilv?kiem, ai laik? ierp 727 Imlgran-tu, no tiem 98.930 nav briti. Tikai SO dlv?ki no 100.000 1946. gad? Savienotaj?s valstis mirui,ar tuberkulozi. Public?jot o inform?ciju, amerik??u vesel?bas ministrija nor?da, ka b?stam?s slim?bas upuri p?d?j? laik? Iev?rojami niazin?ju-ies. 13 cUv?kI aizgijoii boji, kad k?ds amerik??u B-29 tipa lidapar?ts tredien nog?z?s atomrupnicu apgabal?. Tiis ned?fas zem ?dens uztur?jusies k?da amerik??u zem?dene, kas atrad?s ce?? no Jap?nas uz Havaju sal?m. T? veica vair?k nek? 8000 j?ras j?du. Zem?denes komandants preses p?rst?vjiem paskaidroja, ka brauciens bijis loti pat?kams". Triju lielo konference
I
(Turpin?jums no 1. Ipp.). Cik v?rojams no amerik??u preses un It ?pai Ne\^sweek diplom?tisk? korespondenta nor?d?jumiem, E?e-sona ietekme in? konferenc? b?s v?l liel?ka nek? l?dzin?j?s vi?a san?ksm?s ar Bevinu un S?manu. Jaun? republik??u partijas politisk? padomnieka Dallesa kl?tb?tne Par?z? Poli!a vairojas sabotaza Londona flv).  No Polijas p?d?j? laik? gandr?z ik dienu n?k zi?as par nopietniem sabot?as gad?jumiem v i s?s r?pniec?bas nozar?s, pils?t?s un ciemos. Iedz?vot?ji kaut vai t?d? veid? grib izpaust savu naidu pret ko-
m?nistiskoF iek?rtu. Dro?bas policija Varav?, Lodz?. Krakov? un dt?s pils?t?s Ik dienas iesloga cietumos un darba nometn?s simtiem dlv?ku. Arvien bie?k ar? str?dnieki kolhozos saboj? ma?nas, Ieberot tan?s smiltis vai naglas; citi nokauj lopus, lai nevajadz?tu tos nodot vald?bai. Iedz?vot?ju pieaugo?s nabadz?bas d?? vairojas z?d;ubas fabrik?s. Da?s Varavas p?rtikas r?pn?c?s Jau visus darbiniekus, tiem atst?jot darba vietu, p?rmekl? no galvas lldz k?j?m. Vien? no liel?kaj?m sabot?as pr?v?m Katovlcos nesen noties?ja devi?us Polijas t?rauda r?pniec?bas direktorus, piesprieot 38 gadi cietuma. Vi?i esot dalu t?rauda produkcijas t?i novirz?jui uz cit?m viet?m nek? to bija pav?l?jusi vald?ba. Neilgi pirms tam ilg?kus cietuma sodus par sabot? i^ Varavas Jauuzb?v? piesprieda 12 architektiem un inenieriem.