Ingrida Viksna
1^'
ies?ta V?l?k ?s seknies. A n g -
^ autoru darbus 1^ 1 Profesion?l?
redakcij?m tbs dar-
i?s ?collektlvs at- W vertletn. Tas , fS, k a tie ti^?m I t e neizlieto; tad
ilai?tl atpaka?, l l s i i h i laimi cit?
i?ctJa, ats?tot " '^^ s?vu mofi-
^"fvilTO, jo tie .
nospie
^ p a s > S?iranui st?sti? tie
5i toni?r .30 ir ie-
ptWi f tematu nemaz necil?,
,i^$^lot, :^ kas iivten??est, Bei-
'UZ iwef;rece|)tes un
ar lai-f ;^,]06t rokdarbus
vien? numu- ??c numu-
diena it ?jiar" past?v?gu
ieu urn?l?; ylenam st?s-
. ^ f ' i e h e s kriet- , ^ : | W t n ? , ka iflltstorfe atkal >asc to paSu te-
jft t^?tmal?as ne batlb?. 3a viens.
.v?las J i iutora
ie?eti mai- ajbnjms ir dartpreces 4ad maina
izsauc vi?- 'nemieru ap "ar profesiju
?vi priv?taj?
f _M r?ko ;ari ? vakarus. Sa-
?iaiste da?du ^l^?rtas j?dod ^t .godalgas. ' aut?jumiem. J t s to?s?r i r g.:, dal?bniece ? min?ti gr?- 'ifitSts, kas t?^ .
" itas dod : citas tikai
l a r b u s nolasa ibllzpeln?s at-
?gicnnplimentusr ^<jer?b?m tikt ^ a t n ? k u s i iz-:
J H a m darbus. p j :k ' nolas?tiem i i v i e m ? . iji Jirgus pras?- mm un k??st |i Angliias l i te- aun?s ,2vaigznes badoo vietu pi^ pm p?rv?roties lak?s skolot?jas b s ?au plat?kus. M I ^ d ^ M a s ^ e z ^ a l l g a - ?sniju speci?lko- p tg?s ce?otnias ?tantes kolonijas ??sUTr no liela t?- |s sveicienus y^ ?geko visam k^s I??, . Katrs m^- ^ apsveikts ar in gavil?m. iums, kur ar
kas at?aujas
itance Bcrga
K a d bij?m v?l m?j?s, vecm?mi?as kumodes atvilktn? zem spodriem l i  nu palagiem un dvie?iem, tambor?tu me???u bl?z?m, zem silt?m sv?tro- -t?m naktsjak?m tumi s?rt? mago?- koka l?d?t? ar z?da lent?ti sasiets, glab?j?s bl?vu aplok?u sain?tis. Dareiz ar? k?ds sakaltis rou zieds kas izirst putek?os, ja tam uzp? dvau, un k?da veca, izb?l?jusi ?? metne. Jo vair?k kr?j?s gadu, jo ret?k vecm?mi?a pacil?ja l?d?tes vaku, bet nu jau a r i vairs nevaja- .dz?ja to dar?t  katrs v?rds un katra burtu .z?me gul?ja dzi?i ap- .rakta vecm?mi?as sird?, un ar ?m s?kaj?m z?m?m no pag?tnes iznira visa aizvad?t? dz?ve.
T-ur* bija pirm?s m?lest?bas un draudz?bas v?rdi, dzi?as vilan?s un smagas laimes v?rdi; tur glab?j?s jia?a no dz?ves, da?a ho m?a, aiz vad?to laiku nemirst?ga atbalss. ^ Salkan? zoss!*Ves dzirdu pati sevi ^ak?m. Toreiz ta?u nebija t?lru?a, telegr?fa, radio. Toreiz cilv?ki ne brauca- lidma?n?s, bet graboos pa  sta ratos. .Toreiz cilv?kiem nekur nebija j?skrien, la i laik? pasp?tu i z  dz?vot savu jaun?bu  kam?r to nav p?rtraukusi k?da bumba vai ra?ete Toreiz bija laika diezgan v i ^ d i e m niekiem  a?? v?stu?u rakst?anai, kas nev?st?ja nek? gar?ga  ne dz?vok?a ne sviesta cenas, ne izpe? ?as lielumu. Toreiz, lai atkl?tu m? lest?bu, bija j?sacer gara v?stule pantos, izskaistin?ta asaru traipiem un roainu balou p?riem, un ne ma z?k bija j?p?las, lai norun?tu vienu tikanos! V a i tad daudzreiz lab?k nebija m?su dien?, kad aug?m? Teiksim  iegr ib^ aiziet uz kino. Pa?irsta kabatas gr?mati??, kurai nu oreiz lai zvana. ^Un tad atliek t ikai uzgriezt ciparn?cu: Nu, svei ka , ko labu dar?si ovakar? Nezini? Nelauzies  Forum? laba program ma, aizk?psim! N?  k?p?c n?? Galva s?p? Mu???bas  iedzer pu l  veri . N u tad noteikti, ja? Gaid?bu .turpat uz st?pa, ceturksni pirms se niem, teiksim. Ja? Nu tad sveika  l?dz turpm?kam!" un lieta bija dar?ta. Bez tam telefona saruna i r ar? l?t?ka par pastpap?ru un maii^ku.
J?, t? tas bija k?dreiz. A t r i un ?rti. Bet nezin, k?lab laiki un t i  kumi ?iet sagriezuies atpaka? un kodiena ?iel? pati sev p?r plecu uz vecm?mi?as mago?koka l?d?ti un uz kumodi pumpain?m k?j?m. B a r a  kas un kontinentus telefona Stieples iag^ ? nevieno, un j?mekl? k?ds cits ce?, k? parun?t ar saviem draugiem. U n t? ar? es kr i tu tik zemu, k a ' t u - , vam ce?ot?jam, p?l?dam?s aiztais?t vi?a pieb?zto ?emod?nu, teicu:
Nu tad atraksti gan k?dreiz. U n labi dr?z. U n daudz."
B?s jau j?m??ina," draugs no stost?j?s. Bet T u jau zini, k? man ar to rakst?anu. Nav laika. U n tad nogurums. Uz kino ar? k?dreiz b?s j?aizk?pj. Bet m??in?u. V i s  maz to galveno un svar?g?ko atrak st?u. Par izpe??u un cen?m. No  teikti ! "
Es sa??mu savu draugu aiz sv?r k u atlokiem un novilku sev blakus uz dr?n?m piebl?v?t? ve?as groza. Ilgi kr?ts skumigums dar?ja manu m?li nm?gu. Varb?t ar? tuv? atva d?an?s stunda. Dr?z m?s ?irs j? ras un kontinenti. Sasaukties m?s var?sim vairs t ikai ar rakst?tu v?r du. K a d tas izdzis?s, n?ks sveums .un aizmira.na. Beigas.
Red2i," es teicu, ir k?dreiz i lgi j?dz?vo un j?mald?s, la i beig?s at grieztos pie izejas punkta. K? pie pirm?s m?lest?bas. M?s kl?stam un kl?stam, un k??stam ar katru dienu nabag?ki. Ne jau t?d??, ka mums tr?ktu dol?ru vai m?rci?u, bet t? d??, ka m?s aizvien vair?k pazaud? jam t?s dz?v?s balsis, kas m?s saista ar bijuo, un k??stam vientu??ki ar Wtru aizvad?tu stundu. M?s esam ^??ui skrieties ar laiku, lai aiz-
. St^gtos tam priek? l?dz savam sir  mumam im vadzin?tu tad spous d?lderus zem droa jumta. Bet ai au?oanas ce?? m?s bifei pametam Visu, kas kav? m?su fizisk?s kust?-
. bas,un,gal? non?kui, varam ierau dz?t, ka esam ieskr?jui  tuksnes?^ ' Tuksnes? ap sevi un ar tuksnesi se v?. Jo mums nav bijis laika sevi uzl?kot. Varb?t savas tulznain?s rokas, bet tulznaino dv?seli  ne kad."
Draugs paskat?l?s manT izbr?n?i'es, k? uz drusku jukuu, un vi?a skats teica apm?ram t?:
Nu, labi, bet ko tu ar visu ito .muld?anu gribi pan?kt? Ko tad lai es daru?" ' . Aizraksti k?dreiz kadu v?stuli," es teicu. Man vai k?dam citam. Bet ?stu v?stuli. Ar? drusku par to, ko tu j?ti un dom? K o tu p?rdz?vo un kas tevi moka; Klausies sev?, kad tu raksti, un nemelo! Par v i -
. 's?m liet?m  nomelo! Es zinu, tas ir nej?dz?gi gr?ti. Pat dienas gr? mat? grib?s melot  kur nu - v?l ,v?stul?. Bet varb?t tom?r tur b?s drusku viegl?k b?t patiesam nek? ar k?du run?jot, kad kautr?ba, sp?-
Tadu ?stu pils?tnieku, ?stu r?dzi nieku, kas savu m?u l?dz trimdai nostaig?jis pa asfaltu un paz?st p i l  s?tas smaras un smakas, logus, jum tus, alejas un debesis ne sUkt?k par Caku,  t?du pa laikam nomoka c i  t?di t?kam?, bet dak?rt nogurdino a Svabu ciei?u vienmu??ba. Vi?u skumdina is m?j?gums bez steigas, sie apv?r?i bez t?luma, ie t???gie v?ri, kas, ar? bez sievietes mugur? Eiropu simboliz?dami, slinkiem r a  giem raksta laikmeta v?sturi V?cijas pavasara gaisos Bet laiks iet un tek; un ?pai t?ds. kas nolemts Eiro  pas g?stam, smok vai nost no iek ??ga sasp?l?juma, kam ? vai t? nav kur izlauzties.
K o vi? dara? Vi? mekl? izeju, mazu porciju opija, ar ko remdin?t spied?ju pakr?t?. Vi? p?rk bi?eU un brauc uz pils?tu. Un vi?am ir ?oti laim?jies ja vi? nok??st Stut- garte, ai St?dt der Auslandsdeu- tschen", ai v?cu kult?ras p?d?j? dienvidu bastion?, ko no rietumiem stipri apdrupin?jis un reiz? augl?gi
? apputek?ojis Francijas ros?gais v?j. Kas par atmosfairu! Benz?na d?
mi p?c m?slu garoanas atlaidenas zemes pakalnos! Asfalta smaka, d? mu parf?mi, taukaini d?mi no ielu desinieka pavarda, apels?nu arom?ts, kafijas r?gtenie tvaiki no kafejn?cu durv?m! Tramvaji, automobi?i, ve i - kal i , ?audis, rekl?mas, troksnis  t? ir pils?tas da?a, tam t? j?b?t; an i z  sl?puais var stundu nost?v?t uz sta cijas port?la k?pn?m, vien?gi dzer dams, elpodams, dzird?dams, sajuz dams un garodams. Tam t? j?b?t. Bet vair?k par visu p?c ciema ?? vel?m un apartiem laukiem vi?a acis t?ksmina pils?tas m?pi, dak?rt kaya sagrauti, dak?rt tikko celti, bazn? cas, tor?i un pieminek?i, un parki ar kokiem, kas, tikko plaukdami, v?l melniem un s?kiem un arabesk?s sa v?tiem zariem apr??a v?j? ?poda mies glauda p?cpusdienas maig?s de besis. Ir tikko nolijis, lai p?c br?a atkal l?tu, jumti un ielas sp?d, svai g?ks ?iet k?uvis pat ?dens lielaj? d??? pie valsts te?tra, kura za?aj? spogul? rota??jas zelta zivti?as un plat?nu, gobu un kasta?u gap?s, ?ir bo?s at?nas. Pa smar?gu, nadz?gi plaukstou aleju, granti ?irkstin?da- t m n t t t t i i i t i i u i i i n i n i i i i i i i i H i M i M i i i t i i i r i M M t M i i n i t i i i i i n n n M i i i i i i n t i i i i i t t i K
. Z v i e d r u laikraksts par B r u n o K a l n i ? a
g r ? m a t u
V ? R D A V A Z A S
Stokholm? zviedru valod? izn?kusi bij. Saeimas deput?ts, soci?ldemo kr?ta Bruno Kalni?a gr?mata De baltiska statemas frihetskamp (Bal tijas valstu br?v?bas c??a). Zviedru pilsonisk? laikrakst? Stockholms- Tidningen  recenzents Alariks Ross konstat?, ka Br . KaJhi? sniedz pre t?gu ainu par diktat?r?m Baltijas valst?s laik? starp 1930.40. g. Se vi?i asi autors uzbr?kot K . U l m a  nim.
Bet  saka t?l?k recenzents,  Kalni? tom?r nepaliek pie Baltijas valstu diktat?ras re?mu kritiz?anas vien. Vi? apvaino ar? to baltieu liel?ko tiesu, kam izdevies izk??t no vi?u okup?taj?m zem?m, k? demo kr?tiski neuzticamus.
V a i tas i r tiesa, jeb vai t? i r tikai k?da soci?lista m??in?jums apvainot un v?rst aizdomas pret visiem, kas ir pret? vi?a paa uzskatam? Ar v i  s?m ties?b?m apvainotie var v?rst uzman?bu uz Kalni?a paa sadarb?bu ar ieso?ojuo diktatorisko varu. Bez tam var ar? uzsv?rt, ka Kalni? sa v? gr?mat? nev?r tik asu uzman?bu uz padomju nor?d?jumiem Baltijas valst?s, k? tas b?tu vajadz?gs. T?d?? ir gr?ti rekomend?t o gr?matu, kaut tai i r ar? zin?mi nopelni, - no beidz recenziju Alariks Ross. V. V .
ma, .aizj?j kavalk?da  d?mas un kungi garos zpbakos. sarkanos, zilos un violetos t?rpos, zirgiem sprauslo- jot un galvas m?t?jot  kur Sez?ns, kur Renu?rs ar ot?m un paleti?
Bet tas nav viss, protams. Nepa visam n?. K a d ir ilgi b?ts prom no liel?s dz?ves; kad ir ilgi n?kts bez gal?gos dialogos paam ar sav?m do m?m; kad ir izlas?tas visas gr?matas un av?zes un nekur nav atrasts tas paragr?fs, p?c kura dz?vot ais ne p?rredzamajos laikos  tad vien? br?d? uzreiz traki gribas prom no gai?u un vistu bals?m siltaj? Sv?bu k?t?; prom no ?s m?j?g?s vides, kas kaitina ar to ka t? nav tava; prom no zemes smaroSanas un siev?m ar kap?iem, kas d?sta zem? tuv?ko no t?m daudzaj?m, no absol?ti droa j?m. kartupe?u ra?m, kas v?l n?ks  ogad, n?kamgad, p?c desmit ga diem  ai^ie? tai pa? zem?, ar  vien tai paai ?imenei.
Kurp? T?tad Stutgarte. Vienu dien' tur fran?i sp?l?ja Molj?ra Tar - tlfu. Vienu d t u reizi tur dejoja E l i - zejas lauku balets un dzied?ja V?nes z?ni. Un tad reiz tur p?k?in?ja Ib- sena Mea p?le. Un n\Ji? N u tur dzied Lisj?na Boij?. Dzied? Tas b? tu par daudz teikts. Vi?a skandina, trallina. Iedziedas, re?it?, dungo, d?c, iesaucas. J?, j?*, t? ir t? pati, ko esam dzird?jui radiofon?, ko pa r?ziei m?l t?pat k? Mistlngetl. t? pati, kas nule v?l vi?pus oke?nam jaunaj? D P m?jviet? pl?kusi laurus kop? ar Blngu Krosblju. (Tas ir maz liet d?vaini  p?k?i atsk?rst, ka bez nometn?m, emigr?cijas un Izpe??as Austr?lij? ir ar? v?l pavisam cita pa saule. T? eksist? kaut kur p?ri l a i  kiem un telp?m, p?ri kara noziedz niekiem un komunistiem, p?ri de- nunciantiem un IRO pap?ru kalniem, un taj? var ieiet un patverties im uzmundrin?tles, kad visu v?rt?bu m?rauklas s?k r?d?ties atkar?gas no kakl? karama numura, no D P komi sijas bubu?a vai ieieanas v?cu saim niec?b?). Vi?a - Lisj?na Bolj?, - vi?a Ir armanta, vi?a met gaisa sk?pstus galerijai un pledab? visu pasmago, t?kstogalvalno te?tri uz l?dzdzied?anu. Un tas tad Ir t?ds k? tilts no tautas uz tautu, un Ade- naueram ar Bldo neb?tu Izdevies uz*- celt to tik viegli.
Stutgarte?  J?,  bet ne Jau fran?u arms vien tur ielido un at st?j smaru gais?. Priek p?ris ga diem k?d? sv?tdienas priekpusdie n? zem alejas kokiem no stacijas l?dz te?trim, pa? te?tr? un pat uz skatuves ?audis^ run?ja gandr?z vai vien?gi latviski  toreiz, kad Os valds L?manis ar savu trupu dejoja Strausa m?ziku. T? bija r?gaina procesija  ?s sejas, ie t?rpi, is dom?ana un runas veids, kas te at- vid?ja zem skab?rdiem Stutgartes te?tra park?  ar R?gas operas ugu ?u atbl?zm?m ac?s un v?rdos. T a  gad, kad Lisj?na Bolj? atbrauc, bet L?manis aizbrauc, uz vienas un t?s paas skatuves sastopas un paliek  kaut kur gr?das d??u spraug?s, z?les griestos, ?auu atmi??  sastopas un paliek Par?zes un R?gas gars. Lisi?- na met gaisa sk?pstus un z?le dzied, un L?ma?a choreQgrafija dz?vo M?- rikes un Gusareva t?los  sve? ze me uz?em kl?stoa nomada izb?rtos graudus un ?auj tiem d?gt, zied?t un apaug?ot citus ziedus.
(Turpin?jums no 6. Ipp.) un t? konkr?to saturu nav sakara. Un cik dz?vs Mocarts v?l tagad. P?c tik daudz?m pieredz?m vajadz?ja pien?kt m?su dien?m, lai t? ?sti at z?tu, cik maz l?dz?jusi gudri v?rdi
,un ka z?ns joproj?m paliek liel?kais br?nums, ko devusi m?nka.
Mums v?l daudzos turas ar m?tes pienu iez?st? tic?ba v?rdam, jo mums nav bijis va?as paskat?ties, kas notiek pasaul?. Tur nt)zied l ie  lie sauk?i p?c sint?tiskaj?m m?ks l?m, kas k? kad b?tu ?st?, gal?j? piln?ba. Tur prasa, ko spej katra m?ksla atsevi?i. Izr?d?s, vi?as nemaz nav tik kuslas un ar s?nal?m aizbildn?m notiek sav?das lietas. K? Andersona pasak? par ??ni?a dr?b?m cilv?kiem atveras acis. un tie ierauga, ka i iedom?t? skaisto v?rdu t?rpa m?zikai nemaz nav, ka tas mums tikai veikli iest?st?ts. P a  dom?sim pai, vai nav daudzk?rt gad?jies, ka t?, ko sola liter?r? pro gramma, m?s ska?darb? nemaz ne sadzirdam, bet ka mums kauns at z?ties sav? nev??b?. Nevienam nav pat?kami, ja uz vi?u apk?rt?jie rau g?s k? uz vientiesi. Ta?u vienties? ba varb?t nav tas ?aun?kais, lai tiktu pie m?zikas nosl?ouma. Sl p?rgudr?ba, kas cent?s v?rdos Izt? lot v?rdoF neizt?lojamc, Ir nodar? jusi m?zikai vair?k posta nek? l a  buma. T?s s?kotneiais nodoms gan bija pavisam vienk?rs un nepe?ams, t? grib?ja ar? maz muzik?lu ausi piev?rst, ai pavisam cit?dai, burv? gai pasaulei ar da?d?m l?d/ibSm no Jau zin?m?s pasaules. Ta?u t? aiz mirsa pateikt, ka t?s Ir tikai l?dz? bas, t?s Izv?rt?s par dojjmu, kas piln?gi aiz?noja m?zikas ?sto kodo
lu, ar ko sal?dzinot visi dzejiskie i z  skaidrojumi ir t?r? b?rnu ?upst?a na. K? Trojas zirg? varenos pantos cilv?lca dv?sel? gras?j?s iej?t m?zi ka, kurai cit?di neb?tu nek?das iesp?jas ve?et?t. Un l5, nesaprasta un nesakar?ga par spiti visiem i z  kl?stiem, atbaid?ja vientiesi, kam v?l dz?va dogmu nesagroz?ta uztve res sp?ja un m?kslinieka instinkts, kas sl?pjas katr? vesel? cilv?k?. Jo apmulsuajam vientiesim Ir ties?ba jaut?t: ar ko, ar k?du melodiju vai citu ska?u kompleksu m?zika var izteikt, piem?ram, to, ko izsaka v?r di varon?ba, m?la. naids? Nesadul- ?ots muzik?ls cilv?ks, zin?ms, t? nekad nepras?s, jau t?ds Jaut?jums vien r?da, ka dom?ana grieas \xz greizu tnku, jo, ja gribam b?t go* digl, ad jaat .^?stns ka ne t?das me lodijas, ne cita t?da ska?u kom pleksa nav Jebu tad l??em gata vas, noiun?tas kliejas im J?ongl? ar t?m.
Br?numlietas notiek reiz?m ar v i s  liel?kajiem gariem. K? V?gner?, kas pateicis visskaist?ko, ko par m?ziku var patoikt. proti, ka t i i r vispirm?. vistie?k? m?ksla, kas ekst?ze k? zibens gaisma atver cU v?kam patieso, dievi?o lietu b?t? bu, k? vi? o domu var?ja savienot ar pl'e^-ano pr?toanu par m?ziku k? sievi??gu elementu, kas nesp?j d i l ' - vot bez v?r'??g? v?rda? K a V?g ners pats tam iek?ji netic?ja, to pier?da vi?a darbu lab?k?s lappu ses to pier?da praks? jau tas, ka V?gnera oper?s is iz?ir?gai v?rdi tiknat k? nemaz nav sadzirdams a i i simfonisk? or?estra masas. Ir x i - n?ms nost?sts, ka, s?ot ar k?du sa vu draudzeni Baireltas sv?tku sp??u nam? un klausoties Nibelungus, vi? tai teicis: ne?V"^ '^eties uz ska tuvi, klausieties or?estri.
Daudz kas dzivos no programmai m?zikas (p|a? noz?m?),\ta?u ne pro grammu de?. Dz?vos vien?gi t? m? zika, kas saprotama ar? bez k?dai programmas. Vien?gi t? no s?kta gala ir bliusi dz?va, p?r?j? tie?m l?dzin?s izkr?sotiem z?m?lumlem, kur kr?sas dak?rt pat boj? l?niju. ' Visiem zin?ms, kndus joku tais? jui ekstravagantie gleznot?ji ar sa- . vu m?kslas darbu nosaukumiem aiz t?ras patikas pa?ircin?t f l l l s U u Glui tas pats var notikt un notiek
-m?zik?. L a i atmet skat?t?js un klaus?t?js pirmzlefnnleka bausli, ka vi?am katr? zi?? j?saskata vai J? sadzird tas, ko prasa virsraksts, ^ s - labakfe virsraksti ir tie. kas nepra sa un nesola nek?: f?ga, onfita, simfonija. Aiz po?tiska va! patrio tiska virsraksta biei aizsl?pies spe- kui^nfc. ?^ as tirgojas ar na?va cilv? ka j?tam. '
Ja m?s reiz sp?tu atbr?voties ho milz?g? muzik?lo k!i.e1u balasta un dzird?t vien?gi o m?ziku, k?da t? Ir bez pied?k?iem m?s nokrat?tu slogu, kas m?s smac? un goda nedara. Dziesm?, viijprogrammatlskaj? pro grammas m?zik?, m?s, piem?ram, " esam Iestigui ?st? Stampu mukl?j?. M?s jau iepriek zin?m k? J?skan patriotiskai, k? liriskai, k? cildenai, k? skumjai dziesmai. M?s esam ap k?rui dze?u ar zv?rgu?iem, au?gi dom?dami, ka ar to t? k?uvusi Iz teiksm?g?ka M?s esam novilkui to uz Ikdienas l?me?a. Lai cik d?vai ni, tad tom?r saprotam?k, ka autori biei kompon? jucekl?gus tekstul k^das iedom?tas mtlzikalit?tes d??. Vienm?r nak pr-^tl neizprotam? (das teiks  g\uH k? m?zikai) J - kabsona K?r|a Mirdzi k? zvatene tu naksni?a. Ar mago?u lapi??m lieg?m Mirdz tava Ullu roci?a, Mirdz l?dz?gi zieme?U sniegam. Ta?u, ja ar t?diem paliem pa??mieniem k?ds nv\h mrizikrili Izt?lot un papl l - dinnt T^ af?a Kaln!5 k?n?iu vai S k a l  bes Latvietim, tad nezinu vai neb? tu lab?k, ia Sie dzejo?i nemaz ne b?tu aiztikti.
Bakst?tais jau j?t, ka nepaciet? gais las?t?js .q?ks pukoties: to m? zika nevar un citu m?zika nevar; ko tad ?sti m?zika var?  K?di Ir t?s saturs? ,Ta nu vi? par var?ra to grib zin?t un saukt v?rd?, tad var?tu atbild?t ar vienu v?rdu: m? zika var visu Visu to pau, ko katra m?k.sla. t ikarsavlem l?dzek ?iem. Romantiski noska?otais teik tu, ka m?zikas saturs ir k? k?da br?numzieda saturs ar neatdarin?mu smaru. Profesion?ls m?zi?is lab pr?t tiektos uz defin?ciju, ka m?zi kas saturs Ir forma. Sabiedrisks darbinieks, ja tam Ir auss, saklau s?s m?zik? laikmeta un tautas l ikte ?a so?us. Filozofs varb?t pr?tos, ka m?zi!<9 ir ka k^ds trauks, kas glab? cilv?ces dvesoli un garu. M?zikas valst?ba ir daud/, m?lok?u, katrs tur var atrast sev piem?rotu, un ! m? za neviena n^c?ia ?r? neraida. La i kJ^da b?tu defin?cija, pel?ka ir katra teorija, sal?dzinot ar m?am zc?ojoo ska?u m?kslas koku Ja katrai ska ?ai niesprau? eti?eti un kafral me- lodliai norndaar pirkstu kur t?s vieta, tad koka lapas saraiHas. Tas ?^ tvf?^ <? v''o?^i(r\ forn kas na?s skanas sadzird [c. ^opu. Kas p?ri par to, tas jau ir no ?auna.
Karota P?le
N?M/RSl?BA Nelalo mani liepu lapa, Never mani rozes cas. Patt eju, pati n?ku,
* Pati Jaunu ritu s?ku. Notrauc v?ji llep?u lapu, Blrt lh nobirst rozes zieds  Pati eju, pati n?ku, Pati Jaunu dziesmu s?ku. AtSalo, atalc liepu lapa, Vistot smaro rozes zieds  Vai es st?vu Jau pie kapa? Ak, es redzu  sen aiz kapa. Pati eju, pati n?ku. Ras? Jaunu r?tu s?ku. L?go, Ilgo liepu lapa, Rais?s, rais?s rozes zieds.
KUI.TURAS CHRONiKA Gonk?ra pr?mijas laure?ts fran?u
rakstnieks Anr? Bero (Bera?d), ko 1944. gad? par sadarb?bu ar v?cie- iem noties?ja uz n?vi, tagad slim? bas d?? atbr?vots, ?en. Degolls rakstniekam piespriesto n?ves sodu bija p?rv?rtis m?a cietum?, ko v? l?k samazin?ja uz 10 gadiem.
T? bija pils?ta, saka ciema ie dz?vot?js, nakti m?jup dodamies. T a  gad vi? ir svar?g?ks, stipr?ks un ve?et?t sp?j?g?ks nek? l?dz tam. Un vi?a j?t?gajai un uz??m?gajai dv?se lei pat?k aizstaig?t l?dz stacijas pe rona galam, kur var paelpot loko mot?ves d?mus, kas smaro t?pat k? ku?u d?mi un t?pat saista t?las ze mes, un pal?koties Ilumin?cij?, k? das nav nekur citur pasaul?: slieu ce?u sign?lugu?u t?kstoi sajaucas ar apgaismoto logu t?kstoiem pa kalnos un zvaig?u miljardiem de bes?s.
Lielisks skats," dom? cilv?ks no ciema, un tas, kas to izgudrojis, gan tas ar? zin?s, k?d?? vienam j?dz?vo Cesvain?, otram Laulngen? un tre ajam Kolor?do Springa . . .**
T? ir t?da samierln?an?s ar l i k  teni, Bet ko citu lai vi? dara, vi?, kam pla? pasaule izliekas k? kr? ti??
Severins D?ms
G r ? m a t n i e c ? b a Izn?cis L P B britu joslas kopas b i 
?etens Br?vais V?rds Nr. 5. Satur?: O??. Liepi?a ievads Kas mums j?da ra, Fr . Strazdi?a apcer?jums par re  port?u, P. Gnznas reminiscences par M?rnieku^Jaikiem, 0 , ' Akmenti ?a raksts par*^ang?u urn?listu ?r?u  latvieu tautas draugu, G. gmel- tera apcer?jums par moderno liter? ro krit iku, Grozgalvia fe?etons, P. Erma?a dzejolis, kritikas par gr? mat?m, polemika par ga?umzim?m, chronika, apskats.
Arv?da S?lzemnleka apg?ds izdevis Em?la Skujenieka tulkot? lietuvieu rakstnieka Vincas Ramona rom?na Krusti .2. gr?matu.
Izn?cis Dzimtenes Balss, latvieu kato?u m?neraksta marta-apri?a nu  murs.
Izn?cis Art?ra Krodera redi??to Laikmeta domu un dokumentu 13. numurs.
Meza Vcsiis ia^ad iznak Zviedhjl
t?ba vai balles biei sa?oba v?rdus un domas. U n k? m?s sv?tvakar? no??stam savu miesu un uzvelkam t?ru kreklu, t?pat ar? m?su gars i a i - ku pa laikam grib att?r?ties no s?r ?iem un aub?m,, lai skaidr?b? sa skat?tu pats savu ?stumu. T?d?? v a  jag k?da, kam var aizrakst?t v?s tuli. Tas ir svar?g?ki nek? v?stuli sa?emt, kaut ar? uz to katrs ir diez gan nasks." .
Mu???bas,**  mans draugs dom? gi ?poja galvu. Tas ir b?stami. Nu, iedom?jies pati  tu varb?t
^pusnakts stund? pie sveces gaismas izkrausi visas savas iekas uz pap? ra, tur b?s skaistas un iej?t?gas do mas un v?rdi, bet es, kam ? v?stule
b?s dom?ta, sa?emu to tad, kad pareiz noties?u c?kas spe?i un pie- str?bu alu, un man liksies, ka rak st?t?js i r juci.! J?, es b?tu gan ar miera rakst?t ?das v?stules, par k? d?m tu run?, ja zin?tu, ka sa?em anas br?di adres?ts atrad?sies uz t? paa gar?g? platuma gr?da, k? es rakstot. Bet cit?di ~ m?s katrs pa reizei k??sim par izsmieklu otra ac?s."
Cik pr?t?gi un sakar?gi!" es sku m?gi nodom?ju un pal?dz?ju sasai ?ot drauga p?d?jo saini. Bet es z i  n?ju, ka man neb?s bailes, 1a par mani smietos  es tom?r rakst?u v?stuli. ?stu, patiesu un varb?t  mu???gu v?stuli.