it
l i "
,JPiit v??'?ii.." oke?na vid? TESTULS DBAUGAM TSCU?
EmvL uz ku?a tm braucu, kfi tOk- itoU plrmf mania braukuii un tOkstoU vB brauks, un man vairi nebfitu nekfi ko piebilst, ja es neb?tu pagad?jies t?d? transport?, kur tre$fi da?a run? 8ka]i un skaidri latviski un vi?u vid? uz Ameriku dodas vesels pusducis m?ksliini^ ni. Kfi tfida tauta j?tas uz j?ras? Vai das labs aktierii neizkrit no vis?m varo?^ u lom?m?
Varb?t ?S lietas v? noder?s
T^nrelz, prieki gadiem, kad dibinfija BiUngenai latvieiu t ^ t r i , tukla zfi- le bija Vi l i , ar ko l?ka inidfitorL De kor?cijas, ikatuvei iek?rta, rekvizi- tei, butaforijai, viss bija j?sav?c, Jfisamon^ un j?noorganiz? gan ar UNRRAs atbalitu, gan palaujotiea Vien?gi uz paiu ip?kiem noder?ja pat kaitea un ved maisi. Eslingenas tefitrii t^pa, bija un izbija. Un nupat kfidfi tveidgfi j?nija dienS ta- Jf ieradfii mo atkomand?tt 14 uk rai?i, lai niztiritu*' telpai, kas nfiko- H dienfi bija jfinodod v?deiiem.
Tr l i latviefii izgl?ba st?vokli - ak- iierii V. Streips ar d^u un foto gr?fi A. Tobiass, kas nevar?ja mie-
%jrfgl nos??j?tlties posta darb?. Nevie-
<iimai litvlfia te?tra gaiaja dsleniia ^ MMffidJas, fikfltftM, bataforilM ar lalM Bo iBiiailt, ko tivi aa a m Strtipl
lofiafi Toaiass vll D M H I briaf pagmi BO isBldBlIaBaf,
Laikam no tfi vairltemlea, Ifinii S l t o i s jau ar j^mo dienu turas braiL Zil? samta vamd, ar mebiu bereti galv? virs plata un vesel?ga smakia, vi?i ros?gi kustas pa kl?ju. No vi?a bikiu kabatas gan spraucas laukfi plakana blai?e ar sarkanu ce- puriti gal?, bet Sab?rts to nevienam nekad nepied?v? un ari pats nav
(Bc i lM) ' Studente netiktu l?ti va?? no uz- m?dgaj?m sieviet?m, bet <> au^t- skolas puses n?ca policijas patru?a. Pamanijuitt k?rt?bas w g u i , uzbni- c?jas ar skubu pameta upuri un. p?rl?kuias p?ri zemajamjpst?dlju- Si ogam. dev?. p ? ^ ^
man?ts lietojam... Un pagalam drols par sevi, vi?i jau ost? s?ka ^ ^ ^ , _ mani kaitin?t: nVai. kfids tu, drau- ,rii, kur atkal skan?ja i?vienL Ma- dzi?, b?ls. Tu gan briesm?gi slimo- rija S?liete izjukuiiem matiem, sa- si, lodsies kfi nabaga tfirpi.'' skrampta un pazemota liec?s, lai pa-
Bet kfi r?d?ts viifidu nom^u ko- Leltovainadzi?u. Tai bija manto- miteju <H?oricionfin ei laip^t?jM un jumi no mfitei; varb?t pat vec?i staigfiju svilpodami. Utes galvu rotfijuii tie vizujl m zl-
Par Oivaldu L?mani ari nav vfirda I M ko tagad laipina iveiai naid?gai ko iebil?t Vi?i tfi pieradii griez- kftjai. Vi?a bija pfirfik traukta un tiei pati ap lavu aii. ka ku?a i?po- apvainota, lai var?tu lakarigi dd- ianos pat ir neman?ja. M?te)a ap- mfit vai laukt p?c pal?dz?bas. Vai kakU Hdz ausim uzcirtis, vi?i tinfis vispfir k?ds vai?ja Udz?t? Pien?ca zil? dgareiu d?mu m?koni un al - policisti V i ^ psAniedza S?U^tdsa- la bija da?du pfirdomu pOni, iku - lauzto lietuuargu un uzlas?ja p?d?- mlgs un nopietns. Laikam tUcai jfis vesdSs vainaga riles. vienreiz vi?i tfi ?sti sirsn?gi paraoai- v^s tfis bija, kas jums uzbruka?"
^vado?i L^cfija vedUu^ kftrtlbnieks.
a^^^zfiir^^ 2 ^ % ^ f a ^ v J ^ n S W a sliniekiem nenfiktu par lamiu maz- liet vairilk ?rt?bu. Tfi ifirdzai T U - ' ^ ' ^ ^ ^ ^ lakai ar b?rnu bija Jfimiti?fis gan-
jaunas. Studente klausijfis min?ti, divas, piecas kfi tfilru?is periodiski p?kst?ja, bet neviens neatsaucfis. Rakstnieka nebija mU?a. Lai ?sti p?rUedn?tos, vi?a nolika klausuli un uzgrieza numuru vttrdz, bet v d t l Sl?p?jot ieki?ju ?gnumu vi?a stai g?ja pa istabu. Kur gan Roberti io- dien kav?jas? Vi?a izdcmifijfii k ru i - tfim i??rifim, bet nevar?ja noakfint Jaunfi lieviete bun^a rolcfi mutauti ?u. Pirmo rdz lavfi iitabfi vi?ii ne- jutfii kfi m?j?i. Jau treo gadu v i ?a te initin?jfii, katn st?ritii bija ieraita, ionU?ti, p?c paiai gaumei iek?rtoti. Dzidrie priel^kari, gr? matas, gleznas, Amora un Piichei statuete, rakst?t?s gridsegai v i u nom?ca. B^ut kas smags nospieda, kaut kas gremza, vi?a jutfis paze mota, atrauta no pfir?jiem. Kaut ko vajadz?ja dar?t. P?ki?i vi?a atcer?- jfis, ka jfinoskalo ce}a putekli
Atofvojusies no dr?b?m, peldu m?teli vi?a iegfija vannas istabfi. Aizdedzinfija g?zi Remdenfi str?kla ?lfisUja un spirdzinfija. Tikai kakls
driz viidzi]fikajfi ku?a kambari, kur gaiia bija vimazfik, bet toties i?poja visvair?k. f
Protami, L?manu pfirii paimai- dl ja un nedejoja.
,JS?itt ritdiena." ,JKfttfi? Zldietei?** , JMem?l n?." ,iJ?i pazinfit vi?ai?" Tik pat labi, kfi j?il" Jumi ne?rti nodot valnlgfts?" Sv?tkoi katra tauta drikit
l lkmot Krteviem iodien o M i pa-TMHi tik l i t i v i l valfi netika gra*
fi?ii Emeiti ?bele. No <*li#S-|{{SZ. i S ^ jiem darbiem vi?am bija JialSSimi .j^. ar veidu portr^u l?riju- - OTcot ar ku?a komandai virsniekiem un L t i ^ J ^ ?Sf ^ ^ J * ^ bddzot ar rot?ti ku?a laikrakita U ^ ^ l ^ vQu. Starpgad?jumu, ko io- taiiltfijiem. Blfikdinida devfii uz l?^^lLfLl^S*^^ Kalifomiju, kur vi?u gaida dart)iM9n^ri\X^M^^^ kfidfi rddfimu l im N tauta, tikai pli??tfiji b?i ikaidrfi ^ Vi?tfilfik prom no dlv?kiem m?- U^ *^ " ^ x i T dza nob?gt pazltamaii j?ru glezno- patieifim esat lavfidniece. J?i tfiji Jfinii Gailii, uztur?damiei vai P*^uJ uzj^h n J^a v?l baidfitiei dlv?kam. 1? Priekigalfi vai dtfi P^J^J if'^^?l^'ai^ vo 4^. n . . ^ik vi?i imalkl?tlgi. pats neaid-
o ^ ^ vU?u apilakstits, .-N^^^^^^^^ nfiti ierodai vi?u mierinfit Kfi jau- itundfim nekuittgi i ^ j o t l?ru. iltu no kalna gandarijumu, kai Jumi - ^
Citiem pa to laiku jau len J?ra akme?ui uz ricauata? bija apnikuii, un Jfinii Sfiberti l a - r " ^ tikai i f i k u m i . . S t u d e n t e gudroja kaut ko l?dz?gu dzieimu ?P^**' un itdgfi noilaucija ar sv?tkiem. Pa ska?runi saaicinfija r ^ * ' * ^ * ^ mutauti?u seju un ap-
Marija l?ni v?ra durvis, lai gaidl ianas saldais mirklis turpin?tos il g?k; vi?a jau stiepa rokas pretim, l i j apskautu rakstnieku, bet aiz sliek?^ ?a st?v?ja vi?as br?lis kaptdnis M?rti?i S?lietis, dr?ms un nomlUctSi drudainu skatu. Uz vienas rokai m?tdis, otr? ce?a soma. Vi?i kalpo* ja Vecgulbenes garnizon?.
3r?llt, t u . . . tu odien R?g??** Jebraucu,** kapteinis tdca saud
uA sek(^a m?sai Aizdar?jis r?p^ durvis un nolicis uz gridas mazo lo* kas somu, virsnieks paman?ja m?na saikrampto kaklu un sv?traino leju.
Kai tad tev?** |,Traki mea ka?i saskrampat** m i
sa nolaida ads. Tu netid, tepat ui ielas zem liep?m..
v?l s?rst?jar. Odens p?rl?tes ripoja lejup pa Jaun6 augumu, krita matos, gl?st?ja gurnus. Pddes pa laikam aizdzina vi?ai dr?mfii domai. At - ivaidzinftjuiiei un noiauiinfijuiiei, Marija saiete Jutfii Jau omuligfik. StarpgadUunu bija pa da?ai piedoti. Galu galfi hiitlMikas lievietes biju- ias visoa laikos. Varb?t tam nav lakara ar krievu iebrukumu. Var b?t tfii bija Tienkfirii ieikurbuiai bfirdfimai, kuru dv?idei r?gtums lauztin lauzfii lauki. Kamd?? j^emi- n?t Jaunu ar ?aunu? Atlaidusies dl vani studente sauiinfija dvidi valgoi matu galui, kad pie durv?m zvan?ja. Vi?a uztr?kfii, i t e k l ^ la??rbfii raibfi vie?lfi t?rpft, lapo^f i i un de- v f i i i d a i i t a t i nevar?ja iajfi laikfi b?t kfi Roberti, Sirdi kr?tii l?kam dauzljfii. Domi! virkn?jfii pirmie
na nealdnitl vi?i aiztaup?ja ukrai- ?km dalu labu iviedru Ifiii, nojauca m iAe9^ viiu l?ri gr?ti koi^ L la - ilto taitra invisntfiru un nog?d?ja ?ktotiju ikdfi, Jaunaj? latvieiu dri- v<M eantrfi, kur nu glal>?jai gan
ma l a ^ aroz?ifii Aoollona un Ve- lapulc?ties ku?a paka?- N^J^ nedurtos acis stoambas. V i - S^M^SsSSrSa?m DinkfmUi Skultes vad?b? tJr p a aizelsusies tecfa?us dev?s ^ airai klaiiik?i fig?ras. UzUdotaju ?ka skan?t latvieu ddes - h \ , " ^ ^ ^
mas. Un daudzu balsu cdta JP?ilJ?**. hvmn j)rettm v?ji?!...", visiem latvieiem - ^ ^ ^ ^ ^ * ^ V S 5 * un neaizmirstam? mdodiJa,aizvitoHjS^^* Iestreipu?oja jat?lupfir j?ru prett KurzfSS ^ ^^^ krastam, no kura paii braucfim ar-1 Spogulis pret?jfis sienai r W - vien tfilfik. Ak, kaut ar io driemulla, ka pfiri lejal stiepfis uzbruc?ju m?s driz brauktu atimka} tur, kur paKu p?das, kakls asi?oja Vi?a ai-
ikoltt tagad pfirvietojusies ari lat ga?u ?in&rifa, un tfi p?rzinis m?c Mekifi pttite ifiU pfirstaigftjis m iz- gliblii mantai apskat?jis, paklusi iz- ttica domu, ka varb?t, varb?t izdo tos rdz tefitri atjaunot Ja vidi ipilittlji...
' Un kai zina, varb?t Spr?d?a gul- b?ltii lavu gulbja dzieimu v?l nav nodziedfijii?
tfi sauc katru latvieti! Teodors Zelti?i.
Dada atgriean?s (Tun^Bljums no S. Ipi^ .)
tik lab?fffit v?l?tos te v?lreiz iegriez ties, un parunfitiei ar Tevi**
JMiedml" ea laku un minu: ko ?an noz?m? vi?a vftrdi v?lreiz?
Mfii atkal ai?amiei. Daddi ifik larunu: JSii Uaii laiki te, pie tevii, man atdeva tic?bu kfidai lietai, kurai lan vain netic?ju. Tfii v?rdi ir draudz?ba. Draudz?ba, kai izaugud kara d i ^ i un uguns liesmu lokos. B i tagad ticu, ka kaut kas no visa i l laMca b?s palicis p?ri, t? b?s sav starp?ja uztidba un gatav?ba pal? dz?t saviem ?a?adienu biedriem ne stund?. S i v?roju io pils?tu, ios ?au dis idfia Vi?u vid? ir ari dai no tiem, kam v?l nesen Im?a viesu?i gfi- sa pfir galvfim net?ri du??ain(Mi ?de ?us, bet vi?i to Jau pasp?jui aiz mirst, pratuii ieaugt aj? labajfi dz? v?. Ar i es to v?l?jos.
Bet ta^d redzu es nekad vairs nde^p?iu b?t tas. kas biju. Si mie ra dz?ve, p?c kuras reiz tfi ilgojos, ir nepanesama. Tie gadi tur, mefi. kur no katra koka. katra kr?ma uz gl?n?ja vajfitSji, kur dzirde bija k?uvusi asa kfi mea zv?ram, un re dze uztv?ra katru sikfiko pfirv?rtibu padstamfi me?. kur tiesu tiem, kas savu zemi m?l, sprie varm?kas, un p?d?jos ties? un soda tie. ?sas par m?jvietu izv?l?juies dzimtenes me l a ^ l?k, tur es atlcal gribu b?t.
Es nezinu, pareiz tas nav iesp? jams. Bet es varu p?rcdties uz k? du dtu zemi un atrast sev piem?ro tu darba lauku. Es varu tur bridi- ofit cUv?d no vi?ai draudo?m briesm?m, varu savu gados kr?to pranni un pieredzi likt liet?. Te man tas ir liegts..
J?, es saprotu. Ari man nava aveis is nemiers, par kuru tu run?. Bet man v?l j?gaida." es atsaku, un Uusu sevi dom?ju: vi? to pateica Ybfl ir viens no tiem. kas pasp?jis Jau ieaugt taj? primit?vaj? dz?v? kaa mumiS sve?da un ndzprotama Vi?am Uddgu tur Latvij?. Igaunij? Uetuvi un dtu zemju meos ir tOkstoH Bet dk daudz gan b?s to, kaa bunkuroi un al?s pavad?to dsdvi
v?ra somi?u un v?lreiz ar oddK)lo- nu apslaucija r?tas, kas sfika asi r?r st?i Istaba, kopi sestdioias nevidi- nfita, islikfii imadga, tr?ka gaiia. Marija jdec?lfii, atv?ra logu un izUe- kuiiei laukfi raudzljfii pfiri bulvfi?a
lajutb Udz laikam, kad aiz em f ^ . . ^ ISSSl^' aizv?niei vi?u lepti?p?du mijoklii? g ^ ^ ^ j a a ^ Tik daudz m?iu zemei br?v?bai ritfi " ^ - g g j - r^ii^^''^^f^.^ ^ K A . iaiTi f%s<NiMif Mfl4i l'avoiucijai parooija? Stfivokli no- ap mums b?s garigi pfirguruiu, dril-li^jg^ jjrtevu tanki, tiem Latvijai
itot, ka pfiri dar?ti.
KULT?RAS CHRONIKA JUrttem korts Medrtji lanUi slkBBi?
atsim?jli uvB I lada pastIvSiaBU Jabi- leja mr IconeertB, k u pnldalJii fiaBdSBS Stokholmai UtvieSm nn tvttoni fakM-
nirtl?a, ! 'aiBakt?a. I. Poraka aa
i u nta ZIvorto j m Holna. Eorts sfiels aaraa ar n a#i<fetijltBL btt palitls ta- Jt ir n daUkBlokii, BB aneos f?tfot kora taittTBi BMtnottof, ta|i BBVInm Oiloai-
Tev uzbruka?** J^, atgriezos no dziesmu sv?tidm
Daugavpili. Biju tautas t?rp?. U* m?cfis uz ielas piedz?ruas sievietea ?ie stadjas gfija v?l iausmigfik. Tur
ievainoja vairfikus policistus..;; Uz varas sv?tki Vai n??**
nM?s nu esam pirmie upuri.** bri* lis tdca un p?toii raudz?jis apkir^ vai te vi?u kfids nedzird. Vi?am bija kaut kas sl?pjams.
HTU atva?infijumfi?** Jfi gan, atva?infijumfi, pie tam ^
uz Ogfiku laiku.** ,J9esaprotu... uz Ugfiku laika,,!
tevi atlaida... Jau iodien?** nScmakt Jfitiek projfim. P?c itan*
das aties mailna. kas aizvedis Ut* pfijas virzienfi. Tur esot v?l dahs spraugas, v?l varot ar zvejnidni l i i * v?m.. .**
nBridlt, vai tev patieifim Jfibiff Vai virsnieki drikit b?gt no t?vu lemei?** Runfija mfiia. pieb?dot brih ^ kr?slu. Virsnieka virii?igfi, aalani seja, ko deni?os rotfija iesirmi mati, izskatljfii noguruil Ap l?po li^ akti?iem gul?ja dzi?ai rievu. Vi?a lai?rata brfiU bez vfirdion. vi?a tikai v?l?jfii dzird?t br??a uzikatui. B r i ^ l i i arvien bija aizst?lis t?va gidlbu, r?pes par vi?as izgl?t?bu un ari t?va
Sdomu. T?vs... vi?a neatceri-I . . . T?vs - vi?i b?a 1919. n d | kritis no lielinieku lodes. Vi?arto*\ reiz bija divi gadi Br?lis, v???imf/ naziits, dnljiei v i i i i frontei, tam k?uva i^nnieki. ^
nHOii?, kfid?? tu tauji? Tu sla? nekad nevar?iu kalpot varai, k u id?jud m?su t?va asinis. M?ms f k J?to ak^e?is, lai iK t^?lotu saiiv irfbUecIbu, Turkl?t Uekii - v U ndoKl neaizminii, ka m?iu t?vi ir nretojiei vi?iem. Vien?gi neiaprota,
d? ? vakllba ne?auj aizbrauirt. inun Jau i n irtim.^ iHrt?rti draud Mesmas. Lai kai bOi
Pie koniofta JatUinis apsvalea ari iiaB-|luari, i ( f t l bet virsnieki neka(L ?a Avika kofa p?rst?vu. iMetur?siih vi?us naivus. AriL?t?!^ ^'^ '" '^SH"? a a s a r t i l s i t o k i i ^ ^ armijfi neuz?emtu krievu kom?-25fif*iS^^ varas, divi Biitttffir BB paitii. s a ^ f o -ai??j Ideolo?ijai vienfi vditl nevaTpastfi.
ivtealv?i A r i pretotiei vain nesp?jam, Jo
p?ris reiMt n d i saa^S^ zaimojums JUM^r. ^ m ^ i u . Mi??^aai^ rad?sies drt^me nomasgit
inuseju,dlv?clguvraku^ jf galvaspils?tfi Kam ikviens no mums, kam palaim?jies U j , asinis un &ai? 1 s t u d e n t e i izk??t brivibfi, to izprastu m nekad vdcfij^ bet atblMes nebija. KUed?- nepie?autu ne ^ r a a m latvieiu asi- jot satraukumu, vi?a piegfija pie ?u izpl?st svdu tautu vid?. Kaut t?lru?a un uzgrieza Roberta Rauzas m?s iesp?tu b?t viens vienlp aps?-1 numuru. Piespiedusi klausuli pie dzoio di^tfiju pulks, kas nebaidoties auss, vi?a labu bridi gaid?ja atsau- riska un gr?tumu modinfitu iemigu- cfimies rakstnieka balsi. Vi?a tu- ios briesmu priekivakarfi un rdz? I vumfi un dziidot vi?u arvien mja la - ar to, soli pa solim, tuvin?tu m?su bi un ^ ksmi; vi?i prata apsaukt v?t- zemi brivibas ritami Iras dv?se? un r e h ^ ari imisit
Starp div?m var?m z?mi nenopirkd pat ne suni**. Sal? dzinot latvieiu stendu ar 24 p?r? jiem, jfiatzist, ka sacens?ba bijusi smaga Tfi godam veikta, par ko vislidfikfi atzin?ba pienfikas A. Plat- bfir7d<m.
Pagfijuifi sv?tdienfi StoUiolmfi sl? dza Zviedrijas numismatu biedr?bas izstftdi, kuirfi ar savas privfitfis kol- ekdjas materifiliem kfi vien?gais fir-
zemnieks piedalljfts A, Platbfirzdis. Kfi zinfims, vi?am pie?irtas vfdrfi- kas balvas par stendu Latvijas v?sture naudfis. Goda diploma tek- stfi, ko devuii tris iev?rojami spe- d?listi - zinfitnidd, sac?ts, ka izstfidl- tais naudas krfi- jums ir piln?gs, iz- kfirtots uzskat?mi un priekizlmli^ vdd? par?da, ka
numiso?atiskais materi?ls var labi noder?t svar?gu v?stures noriu? Zviedru laikrakiti, iniedwt iz?tfi- dokument?anal Tie?m, kas pfirlai-'<^aprakstui, par latvieiu stendu
M^^im SS^iMUrtfiSS^ S^ l ^rfiUt, ta plnpne, varb?t dHdl iMtnMte Dobtrrau M M B italholauiltauta netiek godlti, k u kbpritigt
'2SJSMS?iJfi?^A U Ponti?U, bet Uium
utwd tttit, ttt ummMt nn Mii tdt>-| JCai^teinli Mfirtl?i SfiietU pilSte* i 2 & * J l L 2 f ^ ! 5 2 ! ? P ' i 5 l ^ ^ pulkstem un uztrakfii kfiJSi. aS'dJSSir-.^'S^ iSSSf.'S'S ,lnlt li,?lu ?auta, m tu. ?nMa, ]au] man pfir?erbtlei un no> itoSHLbSSJuS. t-2f!Si.2^ Sorit no Gulbenei izb?gi fistoaiiiBas tniplni. oiosBotais A. Mast-lm?s. Som? manas privfitfis Mbm, &^^2Li!!?i^"^.^^3l!?^ * ^ 1 T U nevari iedomfities, kas notids ar f ^ ! ! ! ^ .B^aldBilBma ptBfiaUttos nfise-lTAt?nlftiMtM rnhiMrfftm Nav Ifi-U ittotaji sBstB tataaaos aOksias iMa-?j^uniaigsaM r w ) ^ ^ wav z ^ dl, ko atuis oktobri. Bliksuaioka fiosBallotas ne devietes, ne b?rni ?kas no- ?!1S?.*'J**I!? nogalin?ti; tas AcadOBISr Of Arto Umdonl, B B B U k s l M l ^ . . M i M m hmnii oafn^arha ittnilto La RovBO Moaomt niastroo fiwr^.*5*5?*^^ aslMOarDS. Arto et d i la vio ifidsU aatora plosfititl Bifisa klui?dama iz??ma no ikapja
liiu plMiiit* Dagmn Kokan palnltlkSs nepfinOdzimL Vi?a pa to laiko D u S S v ^ ? n ' ? n ^ i Sl2JJ*tS! r ' ^ " * ' mritn Rauzai numuru.
P M LaMjM Prakiau ptMidMita tok-lar mOettlbas ilgfim un draud?go n>
UtvIolB toBta mtlta as I tata BMsatai sbalil kontrifti ar aka okapldjas vara aaBdas HBIBBL
dis skatu Latvijas stendam, tam vairs nevar b?t sves m?su valsts liktenis. Blakus tam ir nodal?jums, kur mon?tas parfiditas k? patriotiska rota, kfi demonstr?dja pret okupan tiem. Ir ari kuriozit?u nodE4a. Starp daudz?m interesant?m z?m?m j?atz? m? k?da, kas izmantota par preta?i- t?djas l?dzekli, izspieot kod?gu pan tu: ^Komis?ri piemfinija. kaudz?m naudu saddija, tagad par io naudas
piebilda, ka mon?tas un naudas z? mes glui dab?gi atspogu?o ne tikai valsta saimniecisko itfivokli, bet ari gar?gos un politiskos strfivojumus un v?sturiskfis trad?cijas. Latvijfi kaltfi visai iemi?otfi piecu latu mon?ta ar simbolisko tautu meitas galvu lie cina par miermnigu tautas raksturu, kam pretstat? agres?vie mar?joie sarkanarmiei un v?cu bru?inieku fig?ra, kas simboliz? ,J)rang nach Osten",
rovllJai kofliiiiji prot. i. Bokaldors, j.lRauzas ??metne. KirkO?i BB K. Mloja . Sieviete pleUka pie l?p?m uz?i*
TBv?kl ]am Bs A8V iseo?o rakstnio?slmumu UQ aukst?ja' KBBto Ltfi?i, kar vi?am piodlT?tolr?t l - . ' ^ " "^^ . . . alika vtetoTus Jauno pasaBli dovasief i '^ur tu esi. ku tu paliec? MsB ari Jinit vonUi, Bnint akBjeaieks BB i j?paliek, saki. ko dar?t?'' Bet atbil* SSrSSffi B!!aSg?Id.SS^^ ^ lou biji ^SSi'f^ti'^i^^^ vienu spr^ki??iana tors. I Jaun? sieviete noglfistija ?imetni mr d i X ! ^ ? ; ' L J J ; . ^ 5 ! S t y ^ fiSSS ^ vec? viet?. ?sta* SSSS^L^r^S^^^ noskmt br??a roit loitttdi Mirist vitra. |bet bija j?domfi par Robertu Rauztf nSS^i? ti^ i'^ ^BH S^Soi?' SSts^P^ 1^ ** t^mim par briesmu ^S^^^nnS^?i JSSSK arSK nojauto un i?irianfis s ^ - tikn katru eoturtdienu pirralda 4 dtl l Brfi?a un mfisas atvadlian?s UJi priviti Kan?dai raiditiji nn CBC H ' t o i s i r g i ^ un skopa. Virsnieks no* '^ikatfliSto^Bd. Kelif darbojas par?a^^Pa*{Ja m?su uz pieres: Unifor- pafUviffu udsstridnitkB Toronto isniko-lma paliks pie tevis: nosien, varb?t U j l l i ^ i CanadUn Lif. >iiki^eka|)cg<iKiz v a i f l ^ X vl^JiMn\rX pSmau darbi Kuudai proM tmoAMul^?^.^^ vajadz?s. F ^ d d n i m a - miiji, kad CBC Timet lovtotojis k?dului Cit?di iMvaru. Varb?t masi Keiia iarin. 2S. magi Moriana Biikilas I galva k?dreiz Latvijai b?s vair?k laloni Edmontoni atkl?ta Id. Ktia ^U^i^A^gti nTka AnSi?n monoc il. bn Intida, kufas laik? BiiksliBiiks ills|lr* U ^ ^ u i ^ "^anas an- positas lodtfvotilas. Inla**
tpiedNOB VakaiBi
Romu, J " *
dsamp?t Mmr n usdlvifri
Bijtf kuipii 4i pM.
Aifvadlai * L 99 i .vJ c^ oldaf veici TIridei aemnlc ffl cflt gr?d ivit06?6jumi i olrpiedsrM;
mliatonAt nija VMUI Jos panika n?os ropd. mu. PIr nebija. H daSlJIO
kpk
JAU
Mm,