Mm
L A T V I J A Sestdien, 1950. g. a J?liji
I v i i ^ m .
mm '?mi 1
Bropas sirmgalvb Bija laiki, kad Eiropas kontinents
ar sav?m idej?m, savu garu un kui tOru uzspieda i lmc^ visai pasaulei Sis bija tas laiks, kad britu lauvas rddenus sadzirdtia? ne vien Kan?d? un Austr?lij?, bet an Indij?, Ceilon? un, vis? Klus? oke?na telp?. Tagad tas viss ir pag?jis, p?rmain?jies, un jpMgo ska?u viet? lauva r?da tikai SzdmpuBoa zobus un nq;>lukuu spalvu.
BJa ai! laiks, kad Francija skait? j?s v a r e i ^ v^alsts Vec? kontinenta detzemi un dikt?ja p?r?jai pasaulei ttvu gribu. Bet p?c V?nes kongresa l?kfis ils n?djas lejup eja. 20. gadu rimtenis Saules ??ni?a zeniei sag? d?ja vienu stie?u smag?ku par otru. Nackmfil?s ndaimes ?unnln?d ja aug- sUiko punktu sasniedza 1940. gada JOniJ? un j?lij?, kad Hitlera armijas Mi?i ned???s satrieca Frandju un pftniva Maino li?iju^ Tagad k?drei- zijali rietumu kult?ras ipulis k?u vis tik v?jS, ka taj? nevar iz?pot nevienu b?rnu, uz ko var?tu likt ce r?bas..
Pirms nepilna gadsimte?iem
P?rciet t??in^ jo kar. . / '
dr?z b?s I DAOS V?RDOS Telefona saiUaEmI stin Bletuividli
un PoMja n<^ts atjij66t,^sMta??:ir tikko Frankfurt? loelHto ttrds&iMMi noUgun^ a starp abim valstUa* Nongau?g paredz pre?u apmai?u 90 mUj* ?M vir
bff^^^^^Br ?v^^Kro NERVOZUATE NO A?ASKAS LiDZ P A N A l ^ t?js. kura programma dom?ta ze-j KARASP?KS SARG? UPJU AIZSPROSTUS, BET , ,^,MS^ kari thi
I ^ ^ ^ T A J I P?RK CUKURU UN AUTOMOBI?US m?m aiz dzelzs aizkara. Pirmais raid?jums bija velt?ts Cechoslovaki- jal, tm taj? is zemes iedz?vot?jus iepaz?stin?ja ar komunistisk?s ?e- chu vald?bas nesen izstr?d?to pl?nu
inscen?t CechoslovaMj? ?ieta-
lai ar t? pal?dzu atkl?tu vald?bas pretiniekus.
Br?v?s Eiropas raid?jumi notiek no ?ujorkas, un tos uztver un t?l?k
Vaingtona (J). - Savienotaj?s valstis un ^ ^ ^ ? ? ^ ^ ^ ^ U v?rojamas dai?dai ^ ^ ^ ^ J^^a!^^^
- , , pieanfornu iedslvot?ju vid? sjkM* f k a r B a d a streiku tiiiikw^oaaa^ mu pretkom?nistlsku apv?rsumu", iis ?nmes Izdevuas vair?ki^ rikojumus, *imitt pIeaarDW ^ pwu ^ p^^Spn
^ ' ^ i H H . c , ^ Ienaidnieka ibnikmlBi Mimajam kontt- aibas l?mumu paaugstin?t midbas ^!^!!S:tS8i!^kji droSlhaa solus nla Josl? no ?J Jkoifis un k o i e ^ jau pSc M
neiejauksies, apgalvo krlavu kontroli tais Austrumv?d^ laikraksts TaegUcht Rundschau. i
Dimantiem roUti alti?a krasts SMU m?rc. v?rtn>& n a^igti Ekseteras katedrUI
Ahotiilm tm eventu?liem idHMumciMi uu ^T'ZJ^ * , STA^ S S l ? j u ^ ~ X J ? ^ ^
ptttm. Ms mali
p?c II sm. savu Mmittt A?askai
^ u j u * ^ , ua ^ u..vvf u lauta tikai ar spe^l?m apUedb?m. Uddgi w laa roja r * U^ff^l iMefSSe^^ p?rraida k?d? nezin?m? Rietumvfi- laikraksta iepriek?j? nu- ievilkt kar?, bet mums tom?r ir j?- L ^ j ^ ^?aita apMuSba. djas viet? novietot? radiostadja. T Paredz?ts, ka dr?zum? raid?t?js ier?- fef ^'t^''*^^ ?teCkam?r nav par v?lu." U5as piinw^^^ kos savas^stumj^ M ^ l T - f c k S S S u f t ^ atvijas redakd^s sa?emUs v^^^
S k i ? ^ ^ nief^saucSoi gados daudz?s vie.|H.rdfoika izbrauks a j o i ? ^ ^ ^ ^ | d l?Si^pi^mtt^^
n ^ ^ spar?go k Merijas aizpsrostu ap- ^ii?^Hr?^SISr^^ i l i l f i ^ H ^ ^ ^ ^ ^ pretgaisa aiz-
^^^**^!;rr^y-^^ varb?t?bu, ka sabotie?l vai uzbru- Siopu ap?noja liel? Napoleona sla- m^stu o^p?taj?m i^ m?m. Pa- Lgji var?tu l ^ t ? t os aizsprostus,
1^ i ^ i i * i l i r a iMi3K?<i rieoflieraid?m notiek raidfimni Ce<*Ofllo-l T v*^^^^ ^^?Zl ?Wif^^^^^^'^^^rT;^"ir^^r"^-"^ iqzeizs iranspo?n no nurunas mi bftOf dHus upur?ja ar? Polija, un lija | e sgfies ari PoHJai. Ung?ri- g?up?riora ezeriem uz lev?rojam?- nolu kaval?rija bija t?, kas Sp?n^^^ evcntu?U v?l d- ^ ^ ^ ? ^ ^ ^ ^ ^ r?pniec?bas cen- b^.jS??Jien? p?rr?va ienaidnieka t?m valsfim. i . ftoo^ nai^jam? kalnu a i ^ ko ne-' vai?ja izdar?t pat fran?u gvarde. Ki|te^aa zeme p?rvilka sv?tru dau- <bntlMitu cerib?m jau ioreiz t?pat k? HiUera ?lpres?^ Jai^ p^^ Un kop
triei? Visi; BiOsi^ upes dambji un
alzq;)irosti ho Mine^ K>tas l?dz St I4;d8ai s l ^ priv?t?m >persori?m. ASV aizsardz?bas ministrijai jp?r-
sar^ jfaelbas 8o]i" pasSlitl ari Psutia- joslas inform?djas birojs pazi?ojis, ?nibB kan?la territorij?,^^^ tuv?ku ka tuv?ko dienu laik? pubUc?s seviS- iriformfidju par^^^ t^ ^^ neizpau. Ir
Par kartupe?u vabol?m raksta jau balto gr?matu
%
I'- iii ' '"
V|r satau?rtlt avu celti. vien??i??u .Jbaltb gr?ptiatu^ Vaf^ mate- ?zJ?im^^
Ipitol var pall^^^^ k?das ri?Uem. ?eogr?fisk?m kart?m un d- visos dtps strat??iski svar?gos ASV n?djas patst?v?bu un briv?fci?U. Rietu- ? tiem dolguttentiem, kas s?ki pier|dl-| centros, karasp?ka vienabas novle- ml te atzi?u die?i?l Izprata, p?r?k Sot , M amerik??u UdmaS?has zemis- totas gatav?bas st?vokl?, pie kam o vftUrM gan SoiaUkU Ud?kaii^ noziedz?g? k?rt? nometuSas Aus- vien?bu locekl?m ierobeoti atva?i- 1 ^ V?iUftons Cer?^^ sen teica, trumvfidj? kartupe?u vaboles." UF n?jumi. Jau agr?k atz?m?ts, ka
v i a i ^ s t ^ M d?re var ietekm?t zi?o. ka turpm?k padomju joslas of l- A?ask? s?Skuies plaSa apm?ra ma- ^"^-^^'- 'm I t o ^ k?rt??d?lajos i M ^ ^ k? ari skolu nevri pret iedom?tiem ienaidnieka
p._-^,JeScas,^^ kartupe?u vaboles xir?k8t?s?desanta spiSdeni. VisieA virsnie- Julles ari tagadi kad notikumi Kore- wukt vairs tikai par ami vabol?m", ?kii^ m un kareivjiem, ieskaitot ar? Ji#i?^^M*ii?tt^i*^ devis inform?djf^J vien?bu O^tve^ un technisko |Mrti l#i^^ izsniegts pilns apbru?o-
t?s .jr katm cenu" m?j?Sna iesals- L^^ tities raktuvju darbos, jo raktuvju Utis. u tai pau u iUbw str?dnieku kategorija KaMffl b^^g^ngutug^ par neaizst?jamu un t?tad n a v i J " " M par neaizst?jamu un t?tad ^r^^^\^^^SS^ iesaucama milit?raj? dienest?. ^SiA^^^^^Sm^^^^!^^ su laikraksta ,4m" korespondents totffitt no ?umiiaiM.'v^^'?sTlS Savienotaj?s vaMs, i kas tikko P" S^'jff^teLagJS^ ce?ojis da?dus ASV tatus, par s a - " J * ^ ^ vim nov?rojumiem raksti: ,^255 .5^5 MSPSMSSS:
Neskait?mie av?u ped?llzdevuml eua. St ir ugitiu vttiotM, korkESi ar milagiem melniem un sarkaniem <l cUrtto n)W uiu. . virsrakstiem par Korejas kapi nav J^"?^ gSrm^^J''*^,.^ tomjIrijau?m? ^^'^^leti piiSc?^gg^
^tMy'mm .
aumin)a s i d s a i ^ ^ l ^ ^ firanfitt sodf i^ pret Bido k d W ^ ^ bija vienk?rs
i^rbiltfctt^ ^ simtiem finsnkii var^ ^ aizst?t cUv?-
di^ii^as. Krize Eiropas kult?ras S?puUliav beigusies ari tags?d. Kelja
jumst ui^ apm?c?bas notiek iev?ro jami pasnpdn?t?^ t ^
Pau amerik??u civiliedz?vot?ju vid?, zi?o t?l?k Daily Mali spe-, d?lkorespondentsf itrvlen vair?k o^s ?audis t?pat pulc?jas uz Brod- nostlprin?s atzi?a, ka Korejas kar v?ja, un visas atrakcijas Ir labi ap-
i , v . | , , * T ^ * v e i ^ * . . , / , I neizb?gami noved?s pie ASV rup-|"^^kl?tas. Kam?r Korejas akdj? Jai^lft fald?basSm?s bija tikai 24 lUvll&i (Rs). PoUj? stadon?t? niec?bas potenci?la Iesaist?anas ml- Piedal?j?s tikai amerik??u flote un
Ietekm?jui. Tas gan steidzas os nu. vm bga intcini^M^ BmS^^S izdevumus nopirkt, b^ - t^ P t^ agr?k^ vlspinns aIS?Mr p?d?^ pusi, kur atrodas sporta,zi?as. Vn KJSSSS i imisv3wS^^ tom?r ?ujork? par karu run? vair?k | valstis ieifkot vicu konsuiltiis ait nek? jebkur? dt? Savienoto valstu iii5spUilts..
..P?rdet tiUi?r sauc ?ujorkas g j ^ * ^ ^ ^ ^ ^ tirgot?ji, .,dr?z b?s kar, un tad ST vairs nevar?s dab?t..." Pils?t? ? sss itknmiii da m tamt^?tfi nt??taar dzirdamas neatlaid?gas baumas, ka v?djas valjba c?btadrotojugst^al Jmr automobUu. da?du luksa priekftme- tt?smoi t, ng, tu uii :i:q)rleca8 piedenimu riipnlcasp^L-. ^ ^ ^ ^ ^ driz p?rtraukot raoanu dv?lajsmiihmlco vi?i paritorn?^vaSS rSSp sektoram; Par ?iJ^orkieSu sasveici- par Udu timltu obUgitl llr<kna dsii^ n?San?S fr?zi k?uvis Jaut?jums: ,^u, SJ J^^ vai karam giiSvs?" Daas iest?des saviem darbiniekiem pastelguS?s Jau domraksU nododami pUiltM skolu i Izdot apliec?bas, kas garant? tiem ] sP^ ktoram, SSD biedram Po&iantm. pareiz?jo darbu ari ..p?c atgriea n?s no tre? pasaules kara."
Visp?r?jo ?ujorkas seju kara drauds nav tom?r main?jis. Vaka- Bo?eviku parau?
pasaules karte '"**""^ '*"'^ ' '*ir ""^ ^ !7I *vii {osh i'ouja stacion?ta?"^^" puienciaia lesaisiisanas nu-i*--^'^ r, r"'"* TT""'?*^ ,^ ""I M l (ab). Cedioslovakljas
Stpidas. To nog?za tie pai soci?listi, p vajadz?b?m. Sagaida ari U^^sa spekl, ?ujorkas iel?s bariem I (onn?djas mJ^ OstriJa 1960. ada
}sma t|}|? )l<K&ze^ l<^ <^^ h w i ^ ^ ASV,,Mtvi^ ^ l ^ ^ ^ i a ^ t i i ^ ^ vienreiz i^si?augs^ ^^ ^^ ^^ ri^ ^^ r?pnieki imH^mfijams, nottkUmu att&t?bii sekbm
ju darb?ba ?r visakHv?k? Mtett?ru tirgot?ja zi?o par ?stu pas?tln?jumu ? ^ ? j ^ ^ Daudzi baid?s ;no savien?bas un ASV starp?. nMliiRnl^ pakialst?^^ iedz?vot?ji baid?s, ka auto- ifsp?jainiem gate^ uzbnalouniem iigss valstis kart? iez?m?tas sarka*
n ^ imlstis^^^^^ eventu?U b?s J?- r f?^^ ueU>ils?t?rn un ttd??jab- Uas, bet kara k?d?t?ju" - zalai. . . ..\.._,^:s:.^_:y.^J^^^^ p?riet atpaka? uz kara laikaproduk-PrS^<iotos,uz
dju. Ohaio un Minesotas Stat? p?r- ^tautiei pl?no* iel^t P?rtlkasK;fiS a^. a t S t?kas Ueltlrgot?jl aj?s dien?s pie- ? ^ ^ ^ s , bet dti tiapretim uzs?-?krustotfimni^ dz?vojui ?stu kara hist?riju": ?r- kuSi ,.viegl?ku" dz?vi, Jo do?i?. ka > , .
- - I 1 ^ r i I Kart? visp?r ir piecas kr?sas: t
mmc'----..
# 1 i r v V 0 . V . V M C P v A C f ' IHMnaFvft V v J v * ^ P l# ' MVkTtm^nm mm V r ^ S > 4 i W ' < 4 h V 4 k w A # W M f c f a p y l ? Tf ?f" wi?%ie W S v ? S t J a M ? - "
rib?m, ir divi v?ji puiikU J ^ d j a taaSfOsteovas un (krl?cas-Iignicas- un ttaUja. Apeninu pussala v?l jo- Strigavas partiz?nus. S?jos rajonos proj?m nav atkc^les no otr? pa-1 jau sjUcta meu .^emm?siia^ Akdj? saules, kara sdtim, un lielais bez- piedal?s ari po?u mlUdja vpn dro?- darto; It?liju saimnieciski padar?jis bas policija, bet ?echoslovaku un Cl- par visai v^u faktoru. Tai pa? lai-?tavas-Muskavas rajona v?cu tautas k? it??u komunistu partija it stipr?- poUdjas robeapsarddbas vien?bas k? Eirop?, kaut ari t?s rindas p?d?j? atrodas trauksmes st?vokl?, jo past?v laik? s?k pamaz?m dilt Biedram To-? varb?t?ba, ka da?a partiz?nu m??in?s ?ati t?l?t p?d?s seko biedrs 'Tor?zs,|Izlauzties, no Polijas. Po?u av?zes zl- kas visu otru {saules karti ?pav?d?ja?o^ ka daudzi partiz?ni jau sag?st?ti Padomju savien?b?, no droSlas vietas | un Ievietoti Havl?as un Laub?nas s?t?df?ms &^d^us uzmudin?jumus dotumos. Ravl?as detums Ir viena tr??Sii pretest?bas kust?bas locek?iem, | no visliel?kaj?m politisko Ieslodz?to kaut mn?u patrioti ari bez vi?a pa- moku viet?m Polij?, un ko{^ gada v?t?mi bija ^tavi miri; uz barik?d?m tam pievienota ari ?sas koncentr?- tSvtemep lab?. P?c otra pasaules ? djas nometne. Laub?na paz?stama kai^ Tor?zs atgriez?s Frandj? un ar to, ka p?c kara tur atrad?s liel?k? s?ki savu gr?v?ju darb(^ anos. Tre- kara g?stek?u nometne Polij?, kur ils rmblikas ce?u iez?ml?ja ?ener?l-1 nedlv?c?gos apst?k?os g?ja boj? tdk- stfd?i^ sa1:K>t?as akti un sadursmes | stolem Ieslodz?to, ar k?rt?bas iest?d?m. Ja Frandja savu gr?t?ko krizi l?dz im var?ja plrda^vot, tad par to galvenok?rt J?-
iMcas amerik??u dol?riem. MarSa- rjAfinaietvaros tie pa da?ai nosta-
>ilbB?Ja kar? satricin?to saimniec?bu un iao^ ?ma no rok?m komunistiem
k?rt?gi plaos apm?ros pirkts cukurs, r^^*^^^ kara gadijiim? vi?iem b?s jo izplat?ju?s baumas, ka to raclo-|^esp?jams papilnam atrast vieglu un n?s. Noskaidrojies tom?r, ka ofld-?^^bi atalgotu ?l?s Iest?des palaik nek?du pre?u radon?Sanu v?l neaptver.
LaUcrak^s. Detrolt F r ^ Press pu blic? plau aptauju ar da?du Iedz? vot?ju ?iru p?rst?vjiem par Kore jas kara jaut?jumu. No asto?iem Interv?tajiem caurm?r? septi?i Iz-
tumSsarkfin? Padomju savienibalf 1 tumza?? AV un Lielbrit?nijai 3. gaii sarkan? aptver Padomju ,4etekmes sfalru" resp.' Eiropas sata* l?tu valstis, ieskaitot Austrumvfidju un Berl?ni. ?r?jo Mongollju. ??nu,
iTlbetu. Indd^ii, Zieme?koreju, 4. ar ? A I gaii za?u kr?su apsim?ta' angto ' ?amerik&jLu sfairas zemes: Zieme|-
Afindiene Os). Krievu trimdlnle-l^eJf^ gandr?z visa Dlenvidameri- ku laikraksts Ruskaja Ms? zi?o par ka, ?frika un Ausl??Uija, ka a^ Vi*
Mistisku M l u epi'
teikusies, ka piln?gi atbalsta ASV vald?bas pas?ktos milit?ros s o ? u s , I . ^ F ^ ^ ^ t f ^ ^ 1 ^ , ^ ^ d ^ i n ^ A ^ i m n l S ^ ^ pie kam daudzi plebllduSl ka v?n M^ s^tisku paniku, kas p?d?j? l a M
armij?. Vairuma domas v?rdos: J?s baidos, ka m?s var
FRONTE KOREJ?...
vienu no. varen?kajiem trumpjiem. Bet Francijas v?jums meld?jams
ne tikai politiskos un saimniedskos apst?k?os. K?dreiz vit?l? tauta, kas reiz skait?j?s par varen?ko faktoru vis? Eiropas detzem?. jau kop gadu simte?a j?tas veca un pagurusi. Sve inieki, kam izdev?ba iepaz?ties ar Fr^djas laukiem, ar Uelu vilanos st?sta par tulkam m?j?m, nekoptu zemi un atmat? atst?t?m druv?m.
Objekt?vi v?rojot pareiz?jos noti kumus. Francijai tagad vajadz?tu b?t st^r?kai nek? jebkad. Ideja par pa- notelkanos un neatkar?bu Ietekm? jusi ari Saules ??ni?a, kolonijas un dom?nijas. Nemieri, kas s?k?s t?laj? Madagaskar? un v?l?k p?rsvied?s uz Indo??nu, liedna, ka l?dzSinij?s p?r valdes metodes ir novecoju?s. Bet Jaunas var?tu atrast vien?gi t?da valsts, kurai stabila vald?ba, kas zi na, ko grib. Par Franciju odien diem?l to nevar teikt. Ja notikumi Indo?^n? uh Korej? liekas v?l t?lu ur? Eiropas kontinentu obrid v?l ne skar, var pien?kt diena, kad viss main?sies. Kad sarkan?s masas s?ks ripot p?ri Elbai, vecajam Eiropas ? pulim j?b?t tik stipram k? v?l ne kad. T?p?c Frand?ai nepledeSaml p?rvar?t savu iekpolitisko v?fumu, lai ^btu nevien sevi, bet ar? visu m?su dvOizidJu.
(Turpinfijums no 1. ipp.) me?koreju tagad akcept?juas jau i7 valstis. Debates par to notika tre dien ari britu apaknam?. P?c prem jera Etlija runas Lielbrit?nijas l?mu mu gandriz vienbals?gi atbalst?ja ari visas p?r?j?s partijas. Opozidjas v?r d? vmsto?s Cer?lls deklar?ja, ka ko munistu jaun? agresija Ir ne vien drauds pasaules mieram, bet ar? at k?rtots uzbrukums, lai Izn?cin?tu vi su rietumu dvUlz?clju. Savienot?s valstis ceturtdien bridln?ja Zleme?- koreju Iztur?ties pret kara g?stek ?iem cUv?dskl, sol?dam?s pret?j? ga d?jum? vain?gos ties?t k? kara no ziedzniekus. Bet jau dienu Iepriek k?ds Griba?evs Literatumaja Gazet? gari un plai, ferakst?j?s, ka dienvid nieki Izturoties ne?l?gi ne vien pret zleme?korejleSu karav?riem, bet ari sieviet?m un b?rniem, tOs nogalinot, vai ddvus aprokot.
P?d?j?s radiozi?as v?sti, ka zle- me?korejieM pla?k front? viscaur p?rg?jui 37. platurna gr?du. K? zi n?ms, l?dzin?j? demark?cijas l?nija bija 38. platimia gr?ds. Fronte t?tad pavirajusles 100 km uz dienvidiem Tr?s komunistu div?zijas Iesaist?tas d?? dienvidaustrumos no Suvonas un t?m nep?rtraukti pien?kot pa stiprin?jumi no zieme?iem. Ame rlk??u vlrspav?hilec?ba atz?st Cong- sanas zaud?jumu, bet Zi?o, ka dien- vidnlekl savuk?rt ie??mui atpalca? darb?bu.
iSak?ma; pas konstru?Saiiu Dlenvldkrievljas L^ksembur?ia, veice, m?s var P^^^s Izplat?jusies bai?u epid?mija: UJ Sp?nija un Portug?le.^ fcrM
no mutes mut? kHduas ^as par P^s^^tto sarkan?m un za??m ini* baism?m par?d?b?m un nosl?pumal-?J^ apz?m?tas valstis, kur?s J?tama nlem notikumiem kaut kur Sib?rij? P^ ^^ on^ jti un reiz? ari ameri?i?s^ij- un Ur?los. Daudz st?st?ts par sav?-h^- Rletumv?dja, Frandja, !tH d?m migl?m, kas nolaioties no aug- Austrija, no Amerikas kontiniatl
U?lnu Korejas austrumu piekrast?, ptien?m un p?rkl?jot veselas pils?tas I f ^ ^ a ' ^ un Holanto Ovlneja, no P?c Mindienes radio inform?djas ciemus. T?pat kl?stot neskait?mas ?frikas Btoroka, Amra un fifnca dlenvldkorejlel atst?jui ostas pils?- ba^ n^ as par lieliem upuriem Zleme?- tu In?onu., Zleme?korejas galvaspll-? krievljas deport?to nometn?s un ne s?tas PJejangas radiofons ceturtdlen?P^^^stam?m slim?b?m, kas esot bries- v?st?ja, ka komunistu tanku smailes h^ S^^ kas pat par m?ri. atrodas jau 55 km dienvidos no Su- Baumu ietekme esot ?rk?rt?ga, v^^as. lekkrievljas Iedz?vot?ji, par sp?ti ?en. Mekart?ra galvenais t?bs sav? h^ ^^ ^"^ alzUegumicm, ball?s sapul- p?d?j? komunik? zi?o par jaunu ne-r^^^*^ ^^^^^ grup?s, lai p?rrun?tu )?rtrauktu amerik??u, austr?lieu un I Jaun?kos notikumus. Daudz lekkrie- britu lidma?nu uzbrukumu kom?- V^^ ^ run?jot ari par slepeniem radio mstu milit?riem m?r?iem. Izn?cin?tu ^^^J^"^^"^ nakt?s, kas no jauna 30 Zleme?korejleSu tanki un liel?ks PP^^ ^P^^ *^ * baism?gos notikumus Azl- daudzums smago auto ma?nu. In-?J^^ Krievij?. Bai?u Ietekm? krievos form?dju It k? dienvidkorejleu st?- r*^ ^^ pastiprin?ti l25)auotles rell?ls- voklls b?tu atz?stams par kritisku pasl?ptuv?m par?dlju- ?en. Mekart?rs apz?m?ja par smlek-r^^ sv?tbildes, un god? n?kusi krusta l?gu. ?z?me.
Pi^dents Triimemj ceturtdien L^n^/^l l^ l ^ ^^ ^^ preses konferenc? par st?vokli Kore-^?'/^^^^^^^^^ 7^ ^^ f^ Jf^ J^ " j? Izteic?s optimistiski, tom?r neie-^f^ ' i^^^ lev?roj^nl pastiprin?ju- laioties tuv?k? st?voka iztirz?sL?. l'i?P^^-^"^^^ Prezidents nor?d?ja ari ka vi? nav no p?r?jas Pad. sav^ e- piepras?jis l?dzek?us amerik??rbrlv-n5'!f-. Sie simptomi neesot ipkat?- pr?t?g?s nadon?l?s gvardes izveido-Kfi^^^^^ ^^^MS l^l sacelan?s v?st- ganai. | neiem. Lai notiktu sacelanas, -
nJiK^*si4 - ^1 , , I nor?da laikraksts, nepledeama TCM v?stnieks Maskav? organiz?cija un vad?t?ji, un tie taga-
^^'^^^^^^^^ pievakare ap- d?jos apst?k?os nevarot uz?emties S^t^^viSifi!!' ^Jf^^"" ? mi- re?lu vad?bu. Bet ?s par?dSas gan ^ o l ^ o l ^ ^ i ^ ^ ^ ' ^ Gromiko pamm?- Uednot, ka Padomju savien?b? ^ ^ i n % , ^ D T""^ . '^'^ 'if ^^^^^ Noj?s augsne, kur, politiskajiem ap- W Jlr"" ^ ""^T^, savien?bai Iz- st?k?lem mainoties, var?tu izrals?tlS / ^ ^ L ? 7 i . ' ^ ^ ietekmi, lai p?r- kust?ba, kurai biiSot Mela n o ^
karaJKrievijas un visas pasaules n?k i likte?u veidoan?^
Rietum?frikas da?as. MadagaSkm da?as no Dlerividafrikas ?nijai? k l ari ??ipte; Adj? Indijai ifanta valsts Halderabada. Bunha, Si?ma, Malaja, bez Slt^puras Ind(h n?zlja un Filip?nu sala Mlndanaa
V?CIEI B?VES NOCIE TIN?JUMUS P O U J A
BerUne (D). - V?cu ?lkraksts Dii Stlmme der Vertriebenen zi?o. ka Austrumv?djas vald?ba nol?muil nos?t?t uz Poliju 15.000 v?cu Jaimfe- u, kuriem b?s j?pal?dz nodetintt j?ras piekraste. S? akdja s?k?s jatt 14. j?nij?, kad visas FDJ noda?as sa ??ma slepenu apk?rtrakstu ..verv?t brivpr?t?gos po?us smagajai r?pnied- bal". Pavisam paredz?ti sav?kt 16.000 v?deSu vecum?, no 1830 gadiem. Apk?rtrakst? tffilfik inin?ts. ka FDJ biedri j?piesple^^ar varu doties uz PoUju, ja vi?i to labpr?t?gi nev?l?tai darit. Pagaid?m akdjas dal?bnieki novietoti V?lhaid?, kas atrodas pie
n?nes. T e^nlbas sadal?tps slmtf viru liel?s grup?s, kas savuk?rt tt* n?crta^ ^ b^ j j Ir 1000 wu..V?lhaid? visus vfideus iet?rpj PCd?l?s uniform?s Slepen? pav?le ^aka , ka akdjai j?beidzas 14 Jfi-
iii
apvienoto
On
