L A T V I J A Ko dzird?m Ufvi??
KULTORAS" A U G S T ? K ? P A K ? P E , Kult?ras un izgl?t?bas komitejas prieks?a vietnieks Mbzers raksta: Padomju vaMIba m pairtija nep?rtraukti r?p&jas par padomju cilv?ku ga?tgo pras?bu apmierin?anu, tas ir par vi^a audzin?anu komilnismam. Komunisms irkult?ras a u g t ? k ? pa* kSpe ,^, Pairtijas. ceaitr?lkomitej as propa^nda^ da?as vad?t?js Strods savuk?rt ^aka: Jaunaj? m?c?bas gad? galvenais, kaft j?stud?, ir partijas v?stures ?sais kurss. Par lektoriem, propagandistiem un konsultantie?i sagatavoti vair?k nek? 5000... S l . j,gar?go ?irasibu apmierin?ana kiilt?ras augst?kaj? pak?p?" j?izbauda Visieib no paas augas. Zin?t?u akad?mijas partijas organiz?cija sagatavojusies, jaunajam m^c?balB gadam un T - ap/4d ziii?tnisko darbinieku lin kalpot?ju pulci?os stud?? v?stures !so kursu p?c pirm?, bet i63jp?c otri gada progtatnmas. Valodas un literat?ras instit?t? 4tud? Sta?ina darbiis valodntobas Jaut?jumos. Par kon-sjilt^tiin i?^^iPTifiStl. ;  n ? t ? ^ . . aka-d?mijaii>^ ,^,pre;ad?nts" Peive^ akai??mi-}w:;,t8teni.1qcekr beglavu, V?les-kailns; Strazsdl?S, Kovalevskis uc. Pulci?u: un polltskolu vad?anai nor?koti Bf?^topajandisti, to vid? v?stures un ma]tHiI$s>uli?Jr^ instit?ta zin?tnSs-' k W tiikretSrs tfe^ iibaarj?fs, akad?mijas izdi^iec?bas redaktora Vaskls, fizika^ ^ mt? t^?mati?as zin?t?u-kandid?ts Ikaunieke.u^ eota?iad?mijas /darl>i-nidtu^s&uSilp?c??M marksisma-le?i^ nisma univer?sit?tes otr? kurs?, kara?r pimaji m?c?s 57 sdn?tnisk?s p?t?anas instit?ta; l?dzstr?dnieki.; Zin?tnieku paimalliadri matksisma l^e?inis-si?/t^riju! apg?st patst?v?gi.. L?k, ..:?in?t?u .akad?miijas ;gaiyenais uz-d?svimisr*, " . ^ ' * ^ HKoMiOKO V I E N ? K O L H O Z ? >P?rt?'3 :n?!azus Jelgavas rajona kol-SuS;(p]^^ Darba un S?j?js) apvienoja <vi^? r - Pl?sums. P?rk?r-tbi^ ^^ d^aria sp?ku un v?jos Iecirk?us .;,nbiit!pritf?ja" ar komunistiem:. ?op >{?p?bja?V Mm%,Jagad p?rzina. komuniste ^ i i ^ jBartuSko otro brig?di va da"^ ?omfauiiatnes organiz?cijas sekre tirs .'il??i E?is, bet pirmo u? cetut to'l  korn?nisti D?kste ui? Hudovs. ko&oza prieks?dis ir .MoLodenkovs, bet. partijas organiz?cijas sekret?rs Iv?novs. . P?rn par darba diei^ u iz sniedza labi ja 2 kg lab?bas, bet o gad, par sp?ti nelabv?l?giem klimatiskiem a^t&?iem, avans?.vien jau iz sniegts  1,5 kg lab?bas un 2 rubli naud?. So ,^ iasniegumu" pan?kui 17 a^t?toru, kas ik dienas nesu^ kol bditnieku mas? bo?evistisko propagandu.... kolhoza laj? Zeme rev?zijas komi sijas prieks?de Al?de troma st?sta: Kad uzs?k?m kuiBanu, kolhoznieki xi?oja rev?zijas komisijai, ka ku? net?ri un ^ salmos daudz graudu. Rev?z*; jas komisija sast?d?ja aktu, ko aiz s?t?ja- mAl?ntrak^ru . stacijas direk toram. P ^ tam stacija lu?ma?mi iz labo|a, un darbs rit?ja bez trauc?ju ' miem; (Diezgan vienk?ri, Je' neb?tu tik komplic?ti!) J?kabpils rajona Rai?a kolhoz? kol hoznieki ogad nopirkui p?ri par 70 radio uztv?r?ju. T? vairSk nek? pu-|e|^lhozi^eku tagad iesp?ja klaus?ties * - p?rraides no- Maskavas, R?gas uc. Pad. savien?bas .viet?m. (T?tad ie .,radlouztv?r?jr* ir vienk?ri' skal< ru?ii kas * piesl?gti kolhoza uztver? jam- un ?auj dzird?t tikai to, kas ko m?nistiem v?lams.)
PRIVIU?BT?S A P G ? D ? , BBT P?R?JIE A P G ? D ? J A S PASI . R?gas 29. skolas direktors Feldma fiis jstista: Skolnieki pau sp?kiem novca kara laika drupas skolas pagalm?, izb?v?ja sporta laukumu ar skrejceli?u. Aktu z?l? ier?kojim labu vingrotavu. Esam pan?kui, lai Visi ^olnieki vingroan? ierastos vingro- V aiias J?rpos. . . (Citiem v?rdiem  pav?l?ts, lai b?tu!).. Bet tai pa? laik?
dzirdei ka ministru padome pie?? mu^ l?mumu pair jauno futbolistu sa gatavi^anu Leona Paeglk vidusskol? kur organizS speci?las futbolistu kla 'ses. S6s audz?k?us epg?d?s ac sporta apaviem 'u? ap??itu.. . , P?avi?u iedz?vot?ji atjauno p?d?j? k^fi.sag?autotkult?ras namu. Sevi?i iikt?vi str?d?jot komjauniei^ un jau-j^ei? Sar?kotas 5 sv?tdienas talkas, ^katri niedal?ties 6Qy-70 cilv?ku. Ap-
k?rt?jie kolhoznieki sagatavojui un pieg?d?jui kokmateri?lus. (T? var cer?t, ka v?l p?c 6 gadiem nams b?s jau zem jumta!) 22fe PROC, VAIR?K, BET TOM?R -J?TAUP?S In. Lapu?etiko raksta: 1950. g. Latvij? raoj?m 226 proc. elektroener?ijas, sal?dzinot ar 1940. g., het tom?r t? v?l ir defic?t?. T?d?? 159 ilz??mu-mi norun?jui soci?listisko sacens?bu elektr?bas taup?an?. Otraj? ceturksn? R?gas superfosf?ta r?pn?ca ietau p?jusi 16,5 proc.,^ Liep?jas kor?u un linoleja r?pn?ca 9,6,-Broc?nu kombi n?tsv3,7, utt. K?-.felektr?ba ietaup?ta, to in. Lapu?enko gan nep^ ateica, ta?u j?dom?, ka tas dar?ts uz apgaismcpa nas un ventil?cijas r??ina^vai ar? -samazinot produkciju, ko procentos uzr?d?t var ar? augst?ku, nek? t?, pa ties?b? ir. ' . f KUR. VISUR ATROD KRIEVU PEIJAS . Asotes pilskaln?' vec?k? zin?tnisk? l?dzstr?dnieka ?ores vad?b? p?t? tre o sl?ni. Tur 3 m dzi}um? atrasta divk?ra ba??u sjena ar m?liem star pS. Siena labi saglab?jusies un ir no apisii; 1000. g. T?das sienas esot rak< stuir?gais krievu pils?t?m... Ja padomju archaiologi tiktu kl?t pie ?! nas m?ra, tie, droi vien, ar? taj? ai rastu krieviem rakstur?gus celtniec? bas pa??mienus un lielu l?dz?bu ^r dzelzs priekkaru. Un nebtltu pat j? brth?s, ka Pompejas izrakumos tie atrastu" k?da sena komunisma pra yiea akmen? iekaltu partijas ?s? kursa pirmuzmetumu... ' STAIINS UN TIE CITI ., 2?m?l? Literat?ra un m?ksla teikts Lielais Sta?ins rad?jis visus apst?k?us, lai m?tes var?tu audzin?t savus b?rnus.;. (Dlezc, kas gan.Jos audzin?ja pirms Sta?ina?) ASV izdota gr?mata, kij?? turienes ko?i?inisti^ ^ a^bnaskp i?e-Jus'-'par Pad. savien?bu/Taj? las?ms: Padomju str?dn?ekiem. ir visas pilso?u ties?bas; li^iliski darba apstlk?i, laba p?rtika un dz?vok?i; bet atva?in?jum? tie peldas Melnaj? j?r?. Visur es redz?ju laim?gas, sejas,  saka viens no gr?matas autoriem Leons Strauss. K? redzains, autors nav redz?jis ne ?ekas pagrabus, ne spaidu darbu nometnes, nedz ar? padomi jas ?sto dz?vi. Un kaut ar? to zin?dams, vi? tom?r klus?tu, jo ar? komunistiskie strausi h? galvu smilt?s, laineredz?tu*' to, kas naiv j?redz. Bet gandr?z, tai pa? laik? R?gas radiofona raid?jum? dzirdam, ka
 w . . amerik??u band?ti apvaino Past?m, ka vi?a atkl?jumi samazina* jui mirst?bu... Amerik??u noziedznieki pazi?ojui, ka veselais tautas izn?cin?mas, jo uz m?su plan?tas t?s l i e k a s , . B r ? v a j a i pasaulei gan zin?ms ?stais tautii iznicin?t?js, jo Pad. savien?b? 30. gados Jau iznidn?tas-6, bet izn?cin?anas procesu p?rdz?vo y?l desmit?m citu tautu..
Maskava aizkav?ja i^jas vistim tint jpai V?cijas Moni?am... Nesen Maskav? izn?cis Padomju liel?s enciklop?dijas ceturtais s?jums, kur? uz burtu B sniegta inform?cija" ar? par Baltiju resp. Baltijas j?ru. P?c oktobra revol?cijas uzvaras (1917. g.)," teikts, enciklop?dij?, un ang?u-fran?u nesekmig?s intervencijas (1918.1920. g.) Baltija k?uva PSRS svar?g?ka. 1939. g., p?c Anglijas iest?an?s otr? pasaules kar?, Cer?ils izstr?d?ja pl?nu, ka britu flotei b?tu j?iekaro Baltijas j?ra, lai var?tu tiei apdraud?t Pad. savien?bas dro?bu... 1940. g. vasar? Igaunija, Latvija un Lietuva br?vpr?t?gi pievienoj?s PSRS, kas t?s pasarg?ja' no p?rv?ranas par v?cu kolonij?m... obr?d Baltijai ir svar?ga vieta agres?v? pretpadomju Zieme?atlaintika bloka pl?nos." -,,1950. g. apr?l? ASV provoc?ja' incidentu, par?doties k?dam lidojoam cietoksnim aiz Krievijas robe?m. Amerik??u imperi?listi izmantoja o incidentu, lai koncentir?tu Biiltijas j?rrsavu milft?ro a'iri?ciju un okup?tu, lielo d??u lidlauku Kastrupu Kopenh?gen?. ASV provokat?v? aktivit?te Baltijas j?r? sastapa PSRS noteiktu pretojianos. Visu zemju str?-? d?joie un' progres?vie elementi apvienoj?s par PSRS vad?to miera un demokr?tijas lietu.'' ' , ' . Ar v?rdu sakot ~ veci st?sti vec?s
Sestdien, 1951. g. 13. ftktobif
80a LAPPUU ABSURDU, KO P A D 9 M J U PILSONIM ?EGALVO PAR V?STURI iav? izn?kusi 800 lappuu bieza Ni kolaja Spanova gr?mata Sazv?rnieki (Zagovor?iki). T?. ir otra da?a k?dam darbam, kur? m??in?ts bo?evl-sjiski p?rrakst?t" v?sturi, pie tam t?d? veid?; kas var rad?t iev?r?bu pat Maskavas pa??mdenu paizin?jos. Gr?matas otr? da?a, kas par 200 lappus?m ?s?ka par p^ rmo, aprakstu s?k ar 19i39. g. pavasari.' Amerik? valdo?s Morgana grupas advok?ts Dl?s E?esons Vaingtonas Baltaj? nam? paskaidro Harijam Hopkuisam, ka Ruzveltu vajadz?tu nogalin?t, ja vi? neb?tu ar mieru atst?t Hitleiiam br?vu va?u Eirop?. Tad prezidents pie?em Mekarturu, kas ieradies no tavas m?tnes FiU-p?n?s. Mekartuis tikko kop? ar jap??iem Mandurij? iek?rtojis bakteriolo?isk? kara laboratoriju karam pret. Krieviju. Abi, apsprieas,, k? vislab?k dab?t, amerik??u rok?s Fotmozu. T?l?k autors :p?rce?W uzr Londonu^ kur Cer?ils u!i. Cemberl?ns vienoju ies ar Hitleru, ka Francija bez c??as atst?jama v?cieiem. Pa to laiku Rom? kardin?lie Pa?ellf iev?l?ts par p?vestu. Vi? pareiz apsver, vai V-1 un V2 nosl?pumu piesp?l?t v?
A N N A SAKSB , .UZSTAJAS" S T O K H O L M A
Kur paliek savstar-pibas princips? Dai]y Mail kontinenta izdevums 16. septembra numur? las?t?ju v?stu?u noda?? , ievietojis latvieu las?t?ja E. D. V?rda v?stuli, kur? m?su tautietis rea?? uz neseno amerik??u instrukciju par padomju repatri?cijas virsniekii aimiekl?jumieni ar? baltieu nometn?s. ,,P?c krievu repat??cijas ier?d?u dramatiskas izraid?anas no Austrijas neviens necer?ja, ka vi?u prestis un privil??ijas tik dr?zi atjaunosies," raksta E. D. V?rds. Nu vi?i atkal var apmekl?t jebkuru DP nometni amerik??u josl? un mekl?t tur ,pazudu?s avis* vai diezin ko v?l, liekotnabaga b?g?iem dreb?t par savu dro?bu. J?br?n?s par t?lredz?bas un sapr?ta tr?kumu ai br?d?, kad T?lajos austrumos top uzvests pasaules m?rog? dr?mas asi?ainais prologs. Esmu p?rliecin?ts, ka sarkano komis?ru atkalielaianaDP nometn?s mazin?s pretpadomju propagandas Ietekmi. K?d?? gan nesekot, savstarpl-bas principam un nepras?t Kremlim ielaist ar? Krievij? rietumniekus, piem?ram. Starptautisk? krusta p?rst?vjus, lai tie tur mekl?tu pazudumus kara g?stek?us, nolaup?tus b?rnus un daudz citu pazuduu dv?se?u?" '
Zviedrijas-PSRS tuvin?anai biedr?bas 15 gadU(. darb?bas gad?jumi nupat, notika Zviedrijas-PSRS draudz?bas ned??a. Sai sakar? vies6s'' bija. ieradusies padomju kult?ras deleg?cija A, Surkova vad?b?l ar deju trupu^ Berjezka un pad. Latvijas ,iraksinied" Ahnu Saksi. Ap 40 cilv?ku .li|l? .deleg?cija viesoj?s" ne vien Stokholm?, bet ar? provinc?. Stokho'lmas pilso?u nam? bija r?kots latvieu vakars", kur? uzst?j?s Anna Sakse ar prbp^atidas' tiiifu'kr?ilvd' vadod?, ko k?ds. cits biedrs tulkoja zviedriski. Abi, protams, las?jar gatavus tekstus, pie kam tulkot?js biei aizsteidz?s Saksei priek?, netulkodams v?l nepateikto vai ar?  cit?di' nek? sac?ts. Gan trok?ain? auditorija vair?kk?rt aicin?ja Saksi* run?t Idtvisiki, bet t? nerea??ja. T?pat, k?^ dam latvietim izsakot v?l?anos uzst?d?t j aut?jumus, sar?kojuma vad?bas p?rst?vis atbild?ja, ka jaut?jioni nav paredz?ti. Sakses run? bija parast? padomju propaganda, pie kam par Latviju taj? bija teikts pavisam maz. Las?anas laik? ]^ ?l? ierad?s zviedru policis.ti, kas apstaig?ja nemier?gos klaus?t?jus un -k?du pat izveda no z?ies. . Sakses runai" sekoja pad. Latvijas 10 gadu jubilejas gad?jum? uz?emt? kr?su filma, par ko air otr?s pak?pes Sta?ina pr?mij?m apbalvoti filmas darin?t?ji  svetautiei: re. Fedors Kise?evs, operatori Vaddms Mass un'Hennanis Su?atins, lai gan filmas darin?an? piedal?j?s ar? 'lai viei, piem., scen?rists Kalpi?. Atskaitot daas m?jeles k?da kolhoza s?d?, film? neredz?ja nevienas jaunceltnes. R?d?ja to pau Tiesas pili, Fihaii?u niinistrijas ?kas ieeju, R?gas operu un Universit?ti. T?pat neredz?ja jaunier?koto skv?ru, bet ti kai vecos, apst?d?jumus. R?dot Liep?jas zvejnieku kolhozu Bo?evik, zviedriski to nosauca par Kooper? t?vu. Zvejkivas apz?m?tas krievu burtiem? uz zveju t?s izbrauc brig? d?s, lai k?da neaizb?gtu. Ner?d?ja ar? neviena no jaunajiOTi zvejas tr? le?iem, par kupem tik daudz raksta komunistu prese un st?sta R?gas radio. Pl?ksne par ?eguma atjaunoanu rakst?ta krievu valod?, t?pat gandr?z visi plak?ti un uzraksti fabrik?s. No R?gas pils?tas m?kslas muzeja i l g?k par?d?ja divi gleznas  Rozen^ t?la Pie bazn?cas un k?du apbru?otiem bo?evikiem piepild?tu audeklu. B?vju un zemes darbos galvenok?rt str?d? sievietes, kas izrais?ja starpsaucienus par vergu darlJu. Lai aizkav?tu ,,nev?lamu viesu" iek??anu ai latvieu vakar?", bija palaistas baumas, ka latvieiem bi?etes nep?rdos. T?d?? p?d?jie t?s ieg?d?j?s ar zviedru starpniec?bu. P?c sar?ko i unMi pie izejas apmekl?t?jiem izdal?ja trimdas latvieu inform?cijas
brc^?ras. Interesainti piez?m?t, ka Zviedrijas - PSRS tuvin?anas biedr? bai ir kop?gas telpas ar padomju v?st niec?bas inform?cijas nozari.. A. 1. Padomju ttaliMoskopi PAR VIENU AITU AGRONOMA DlPLOMS^ K? 19. j?lija nunmr? zi?oja Iz vestija, i^i'ram^'^A?isfas technis^i skolas direktors' un vi?a vietnieks p?rdevui jaun?k? agronoma d?plo mus person?m^ kas skolu nekad nav apmekl?jui. ?du diplomu oena bija tikai  viena aita. NAKTI SANATORIJ?, DIENU  FABRIKA Cilv?ku darba sp?ka piln?g?kai iz s?kn?anai padomju valsit? ir da>udz pa??mienu, betviens no savdab?g? kiem ' laikam gan ir jaunizgudrot?s nakts sanatorijas. T?s pa? jPad. sa vien?b? esot p?rbaud?tas" jau kop ilg?ka Ifika, bet pag?ju? pav?sar is jaunais progresa, sasniegums ,i8p g?ts" ar? Lietuv?. Lieta diezgan vien k?ra: slimie str?dnieki, kam Va jadz?ga past?v?ga ?rstji apr?pe, be kas tom?r v?l kaut cik var darb? kust?t, dien^ Veic savu darbu fabri k? glui t?pat k? veselie str?dnieki bet ik vakaru tiek novesti uz nakts sanatoriju", kur ?rAta uZraiidz?b?' v? pa nakti ,,baud?t atp?tu". R?tos tos auto atkal nog?d? darb?. Tas viss rachu pakar Nirnberg?, t?pat iif
Molodaja Gvardi ja izdevum? Mas-? cieibm vai. ang?iem, ? k? ar? te kato?u bazn?ca vislab?k var?tu " ?o t Magtei^^ 3|;i vasa?r?l). T?da j>at temp? t?liii ?l?k. Attelot?^^ nas?930.^ ^?.r'Vasar?::^ ^ ^?rsteigun; atbrlvpi n ^ c k ? l ^ i |ai r o | | d < ^ ti^ mi^ ??iet nbdroiitti te.. ^ | V<kstrfe ^ vieii? anterik^^ i | d ? l k o n i e ^ v?rst? drauda arioi Visi ?tri viei?io?isl mi^rfeokfelie^ a?eaituS V?ci j? {henna  n S t i i ^ uzdod vi??m pan?kt, M spttt pakfem ar i ^ t kapj?. G?r?ii^ ldaira^ ^^ k^ hbvi gr?mat? G?rini^ ^^ ? u n l | i U i ^ ^ % ^ ??? jau ?t939i ^^^^^^ v;Ttf::vlen;v%^ ^^ ^ M i t ^ v i r^ ie?vui kifC?^^
l i
V i ^ noz?m? mianu galu." iztirz?ts sonm uzbrukums" vien?bai 1939.--40. g. jziertilf nera Velsa sarunas ap Hitleru, st?jas p?k? Cer?ila? nol ? t i^ Franciju bez c??as p^et Vid Beidzot ?ujork? Izstr?d? pipku; pils?tu bomlbard?anai; sevi?i?i \ ?ot, ka no zemes virsias jlp^z?i ventrijai Berl?ne k?luzticdns suns, protams, t?l?t ??aklaiaa k??u superimperi?listi ? . . . ?d?s un l?dz?g?s dn?s aut( kl?sta,' otr?, pasauie^ ka T?dus, s?ktunus, k?' otro fr?>htii protajiis, nepiemin. S?ki 1944, g. 20. J?l?js un amerik??u velni?? intrigaj M veid? ar atent?tu grib afcr! no pretrietus?nieciskif?m el v?cu ?ener?lt?b?^ Ameri?S vispirms sak?da pret Hitleru ^ ^ uzdod Freislera tiesai,tos nbtik Pja to laiku Himler^ s?rt J nojies air Eizenbaueru riju, ka V?cijai ?opS ar st?m j?tuipina kaii pret Krjeyi| Himlers reijas k??dai d?l ?iab'' un pl?ns izput.. . Bc|i^ot|yl ner?lt?ba un izl?koJj?has ytr s?ta uz ??nu, kur tiem p?d artura r?kojuma j?inscieni:.i^b Mongolijas tautas - reptcblikal^ cie neviBiksml! Gr?maita riojb^d ?oti' pam?c?gu ainu. k?ds Y? m?nists noauj savu pr?tkoin?hl br?li unV padomju virsni^^ skaidro: Tas' nebija nov?^ Sifi: pag?tnes ?nas n?kotn m?^'n trauc?t."  ?oti pareizi,"?pj padomju virsnieks... Rakstur?gi, ka ai gi??mat?? k l pietnu kritiku visp?r jiepelij?si,:^ liek darboties- vairak?p t?d n?m; kuras pinnaj? di?? jaij? bi| racis. Veselas lappuses IZTi no Cer?ila memu?riem, Serv?d m?tas par Ruzveltu un ^opiili neminot avotus. Spanova igr? .Vendels. Vilki js'k??st'par ASf zidenta vietnieku, Bald?riii ?
un MpnJ
liktos gandr?z vai neticami, ja pa domju Lietuvas av?ze Tevyne6 Baisas, kas isn?k Kaun?, neb?tu sniegusi plau; ilustr?tu report?u s?riju par ?du nakts sanatoriju, kas iek?rtota gumijas- fabrikas Inkaras slimajiem str?(miekiem. citu gal?gi saputrotu faktu, un datumu. Gr?mata liekas ka padomju las?t?jam priek?^ mai^ melu mers laikam ir ?e?' ots. Ja padomjuVias?t?js ilotle kas rakst?ts ai gr?mat?y t'ad^ sp?j?gs notic?t visam* I  Hs sveiciens no
Padomju sat?risk? urn?l? Krokodi? ievietota ?^ ia las?t?ju v?stule: Cien?jamais Krokodill L?dzu atvaino, ka tevi apgr?tin?m ar savu v?stuli. M?s vislab?k b?tu. tevi person?gi apciemojui, bet tas nemaz nav tik vienk?ri: ielu mums eit nav, un t?p?c nav viegli no ejienes izk??t lauk?. M?s tev rakst?m ?da iemesla d??: m?s labpr?ts grib?tu uzzin?t, kas notiek pasaul?, jo radioapar?ta mums eit ar? nav. Ja tas tev nesag?d? gr?-t?bu, l?dzam m??ini katr? zi?? uzzin?t; vai organiz?dja Mosobleelektro v?l past?v. S? organiz?cija jau sen un vair?kk?rt apsol?jusi m?s apg?d?t ar elektr?bu. Vi?a ari no katras personas jau iekas?jusi iemaksu 120 rub?u apm?r?, bet tad p?k?i pazuda uz neatgrieanos. Un l?dz ar to m?su
naudi?a. ?sten?b? mis tev grit v?l o to pas?dz?t, bk muto' steigus j?beidz rakst?jt, jo ibe kr?sla, un mums nav gaismas, protams, labpr?t rakst?tu art i p jas lampas apgaismojum?, bet t?da,,ka eit nekur nevaram; I ties lampu cilindrus. ISaprdta meslu d?? tos pie m?ims liep kam gan vajadz?gi lampu cilin nav dab?jama petrolejlal Mes no tevis labi dr?z sa?emt a!tbil m?s nedz?vojam, k? tij'varb?t dom?t, aiz Uraliem, bet ?^n' tuv?k* proti, veselus 510 km ?no kavas. M?s, t? sakot, var sa^ni pliku roku. 2?l tikai, ka mlis d?m neviens tums? nesp?j saka Ar sevi?i laipniem ?sveideni Aukinskajas iedz?vot??jL i
mmmmmm
mmm
mmmm
pH..........
mm
Mmm
rnmmmi