III
L A T V I J A Tredien, 1950. g. 12. J?UJl
(ii
Hr. 92 (386) 1950. g. IZ mi MMtftetotot manutkrlptus tagUab? M
$?t? atpaka? vlenfgl. Ja tiem plevimm paMktita im ttlojram adres?tu ai^k- fot. iMakcija patur tietibai manusicrlp* tttf niadtfbai gad?jum? Mndt Ar autora parak?tu vai Jnida?lcan parakst?tos rak> toi Iztelktls domas nav katHi i?? art ledakcUM lomas.
I p?l?s b?rnu dab?t
visskaudr?kaj? p?rkrievoanas lai k?, lOrlIJ?nis Valdem?rs, kam m??ir s?ti pied?v?t slavofili centieni, tei cis, k? to piemin vi?a laika biedrs Velm?, timigus v?rdus:
Ja es grib?tu un man tas b?tu iesp?jams novilkt latirieSiem vi?u taumm kfi svfirkui? tad es tiem ne- k?di^ zi?? neuzvilktu krievu bet an g?u sv?rkus".
Se atiodam vissteno m^^^ pou- t l s k i l ^ H i B ^ ^
Xr. Valdtoin kura dedaigais pa- titottiiiii p M p ^ fOja, ka vf i^^ i l^ apd- nlglem latvieiie^ b t^ j ^ tad mums inekHllami kur^ ^ vai, ja m?s svdhiipotu vid? gribam Justies la bi, tad i r f a ^ ^ t? b?s' krievu, bet vlfdilzair^ a ^ T? tad, jau pirms vi?rik?m paaudz?m, bez jeb k?da oport?nismd, latviei nenos? das & pie v?cu, nedz krievu galda, bet klija pali savu galdu, u z s v i ^ - mli ka tie pai i^ oteiks savus ^ ^ ^ j ^ biednii* V?l?k? m?su tautas vlstu- r isU att?st?ba t?dlja Hs domai dzi ?umu un latvieu no^as singro konsekvenci. Kfi strSnieku ^d?u laik?, t? neaizmirstamaj? neatk r^!^ bas, un b:n[vlbas ci?u s?k0tn?j? pos m?, m?s c?n?j?mies kopfi air ang?iem un to sabiedrotiem. Ar saist?j?s nevien m?su politisk?, b t^ ari kul- tC?ras orient?cija. Run?jot par lat vieu politiski ideolo?isko orient?ci ju, nekad nedr?kst piemirst^ ka mums tis tiei 8at)ltl8t^kop?. M?su orieiiUidJa Ir rietumu orient?cija. Vn t?d?? tiem, kas p?d?jos gados grtt>f Jultt mums sviest ar akmeni un teikui, kit m?s esam slikti darijui, H HktdiiIgaJoB 1940.--1945. ados neesam c&Ui goda v?rtus itrem?a varanajlem varam atbild?t Kr. Val dem?ra virdiem, ka krievu sv?rki m?su augumam nepiest?v. T?d?? m?s it k? esam zaud?jui visu^
Un tom?r n?. T? daridami, m?s
un ?aAmm m^^iMv^cmm^^ diem, m?s saglitsibn/sevti^demokr^'y? tijai. Jo Eiropas politisk? un sabied" gfgy
s mm^ jcms Jcoiitrol- i>?g}u dil?i, ar aOii J?niju
likvid?ta ari t?s apstiprin?t? Baltijas ceMrSIa padome, ko nodibin?ja \M. g . J^ J? k? kop?gu baltieu padom dev?ju org?nu pie kontrolkomisijas b ^ u lisftfflc?m tm reiz ar!^^ glu joslas UNRRAs, v?l?k IRO cen tr?l?m uii apgabala iest?d?m. Reiz? BCH mm^m M LCK foniMi^ ^opoients uz Iriini britu josl?, ftaktisk? darb? BCPi i^nkci- jas izdev?s paplain?t u?> p?rnest vair?k b?g?u int^ ttrdht p?rst?v?bas pl?ksn?, kam bija j?tama noz?me b?g?u probl?mu k?rtoan?.
Oethi gadu ddibibas la i l^ BCP H<k ar t?s re?ion?l?m p?rst?v?b?m apgabalos centusies rea??t uz vis?m nopietii?kSm b?g?u likst?m, stingri iest?joties par tautieu interes?m k? dramatisku komplik?ciju gad?jumos, t? ari Ic?rtojot sare^umus apg?des, novietoan?s izgl?tibas, darba juri- diito un daudzjcitoSfJaut?junuMs. Ja ari inten^^ndjM ne vienm?r bijuas seka?gfi?t tad tam?r, pat negat?vos ?gumos, daudz ko, bijis iesp?jams m?kstin?t yai vismaz aptuir?t turp- n^Usoapstfik?ii pasliktin?anos.
Par savu galveno uzdevumu BCP uzskat?ja principi?lu probl?mu ie- rosin?aiiu pie-kontrolkomisijas un ??O instanc?m un neatlaid?gu iesais t?anos smag?kos, plaas latvieu b?^u aprindas skaroos Jaut?jumos. Jo sekm?ga bijusi ari sadarb?ba ar koillesion?lfim organiz?cij?m emig r?cijas veicin?an? uz ASV, ' P?d?j? BGP s?d? kontrolkomisijas p?rst?vis plkv. Stekp?ls sirsn?gi pa teic?s par veikto darbu un sniegtiem v?riigiem aizr?d?jumiem, kas liel? m?r? palIdjE?Jui izprast un k?rtot baltieu b?g?u probl?mas. BCP v?r da atbild?ja latvieu p?rst?vis A. Trap?ns, kas, uzsverot kontrolkomi sijas vienm?r izr?d?to uzman?bu bal tieu p?rst?vjiem, Stekp?lam iesnie dza v?cu ties? apstiprin?tos LCK sta t?tus un l?dza r?p?ties, lai p?c 1. J?-
^ ^iraudat?s ofk^illmn p ? r s d i ^ ^ in stanc?s, kas darbosies t?l?k. l i d n ^ veida priekSL^unuT iesniegts IHO Josbs vad?bai, kas apsoI?Jtisi tUrpM m?k sadarboties ar LCK britu joslas p?rst?vjiem. > ^
A. Trap?ns tagad atst?j V?ciju un izce?o uz ASV.
Latvieu te?tris brauc!
STARP VIEN?DAM IZCE?OT?JU NOMETNPM?
|ar Vildfl?keiias caurbrauc?ju no melni lau esam n ^ J u L I i d z ^ ^ te pulc?j?s izce?ot?ji uz Austr?liju, bet tuffoiA to paredaSto izmantot ari k? transitnometni (ie?am uz ASV. fT?p?c gribu-^o to piemetin?t no sa vas
Pag?ju? sestdien? $v. ?mind? policijas deuranta pac?la viirtu bar jeru m?rbekieSu drednautam'' par sp?ti visiem pesimistiem un pa re?iem ikviens var?ja i^rlieoin?ties, ka te?tris dz?vs un pat visai mos. Izdevies ne tikai notur?t ansambli, bet ar papildu sp?kiem pat iestud?t gr?tu un pavisam Jaunu, V?cij? v?l neredz?tu lugu, kuras pirmizr?de notikusi nupat Augustdorf?^ Ir M?rti?a ZIverta vienc?liena dr?ma Tvans. Te?tra cien?t?jiem uh t? du Gmind? bija ap 500, kas l?dz p? d?jai vietai aiz??ma z?li bija
atkal izdev?ba redz?t Maigu Dam^ rozi un Helgu Gobzini, P?teri Dum pi un O??. Par?icki, k? ari jauno de bitantu K?rli ?uzuli, bet ddcor?ciju darin?jum? atkal Jaut?m E. Dajev- ska vingro roka Par reiju bija r?p?jies K D z d ^ '
P?c labi nosp?l?tas izr?des te ?tris < ^ t?llk ] | 1 | ^ ^ Augstsiurgu un Es?mgenu. Izi^ ^^ ^ uz??mumus un rtcen^ s?tfegsim m?su laikraksta n?kam? numur?.
na pietaup?t naudu, jo nometn? nav iesp?jams uztur?t un saglab?t vesel? bu un svaru bez papildu uztura. Daudz ko atliek v?l?ties ari p?r?j?s apr?pes zi??, bet par to jau bija rakst?ts k?d? no iepriek?jiem J?su laikiiksta numurient
Cilv?ki mekl? l?t?ko PKZIMES PAE VEnCALIEM, CEN?M UN DP VIRTUV?M
risk? sadz?ve, taru sak?ojas. ?av iM>aimes- tam^ ka liel?k? >m?j^^^ |^^ tas da?a palika uz yietas:uxi smakt j?istrumu despotij?i?s i^?t^a
nav tik kaut k
^ gais?. Tie dom?ja, dom?'uii Udii^ gi mums, Jo mechahiska m?Mi tautas sadal?ana neiesp?j heko ?rb- zlt tautas mentalit?t? un painudu paaudu koptajos centienos.
T?pat k? Kurzemes cietoksnt Un dtur^ kur satik?mies ar austrumu uzbruc?ju, m?s c?n?j?mies zobus sa kodui ar ieroci rok?, neprastdamji vai tas gudri vai negudri, visi m?su tatita cinas odien zobus sakodusi
Sret o ienaidnieku ^k? m?c?dama. I ir reiz? politiska^ un kult?ras c? ??. M?s c?n?mies pret bo?evisthu nevien t?d??, ka tas laup?ja m?su v^sts neatkar?bu Un nojauca m?su viens?t?s, bet ne par matu ihaz?k t?d??^ k? tas izstiepis, savas ?etnas ari p?c m?su kult?ras, krist?gas ves un ?imen?s. Zem bp?Sevisrna m?s v?r?m vien?gi smakt uti
, nosmakt, t?d?? nek?da repatri?df Jas Jeb fop^s k?mi?a politik? h?^ ko nesp?ja pan?kt. T?u pr?tu ne viens lamat?s nel?da. Liel?k? trim^ dinieku da?a Jau atradusi patv?ru mu anglosaku zem?s: Anglij?, Sa vienot?s valstis, Kan?d?^ AUStr?HJ?
^ un Jaunz?land?. T?, v?stures att?st?bas g?jiens no^
spraudis stigas tam, kas atradi? at taisnojumu tautas dom?tn? un |pri- b?. M?s neesam pesimisti, lai s?k* tu bai?oties par latvieu uztic?bu Sa<> vai. t?vijai. Tik viegU latvietis sa vus sv?rkus nenovilks, k? to viens otrs grib?tu.
Sl m?su orient?cija nav apdvesta no romantikas, un paldies Dievam, ka tas t? ir. Tautas, kas aizr?vu?s no romantikas politiskaj? driv?, pie dz?vojuas biei smagas p?rm?c?bas. T? ta, piem.. bija ar ?echiem, kas aizrauds?nies no panslavisma ide j?m, viegli iesl?d?ja Maskavas ap- kampieno. No akl?s romantikas nebija pasarg?ti pat ?echu valstsv?ri.
M?su orient?cijai, Ico var?tu vul g?ri aprim?t par anglof?lu, ir sol? d?ks pamats. Lai gan ari t? no pa a s?kuma nav bijusi re?lpol?tiska, vismaz politisk? noz?m?, tad t? no sprau dabiskas robeas tai videi, kur? m?s garigi iederamies, un tai likte?koplbal, kuras sast?vda?a esam. M?s piederam zieme?u un riletumu kult?ras joslai, tikai rietumu demo kr?tij?s m?s redzam savus p?rbau d?tos draugus un o tautu n^^piek?- pig? d?? pret austrumu, uzin?c?bu m?s jautam sm?s ritu,
Ce?ojot pa. V?ciju uh iegrieoties kantin??, .j??kas nov?rot
' icfe.saist?sMr tin^ nomt^e
i yat ksifr? Viet?, tom6r
' m i l l i p ? j a m a lea firizMii?^^ un
pre^ ;(piua?ai t ptoi.r starp Eslin- genu di^vidos , un Delmetihprsta zieme?os, k? taf? ma HM laikos^ Bez ce?i? ?^?i?ib?m zin?ma; slar-* p?ba ipst?v a|I^^^ priekme^ tu sortiment?i sevi?i, J att?lumi stipri lidi: Pati tird^eplba, cik var v?rot, ?oti atkar?ga no t?, vai nometn? str?d?t?ju, kas sa?em cie tas algas, vair?k vai maz?k. Ne str?d?t?ji tagad pie lidfika pat?ri?a tiek vien?gi tad, Ja var sa?emt k?-* du atbalstu no ?rzem?m vai kaut ko Aopemit no gad?juma uz gadl^ Jumu.
Raksturi?^ ir st?voklis a)r Dia^ mottd cigaret?m, ko parakti izsniedz str?d?t?jiem reizi m?nes?. E s l i h ^ iifi, p?rdodot kahttnei, var sa?emt 1-1,20 DM turzi??, bet p?rkot, J? maks? 1,201,40, t?tad ar dabisko tirgo?a uzviju. Augustdorf? vai Bversburg? t?s pa?s cigaretes maks? l,S0-^l,7?. Amerik??u ciga retes kot?jas Eslingen? un i^ v?bu Gmind? 2-2,20 DM turzi??, bet riem??u nometn?s 2,302,50, Ja vien ir dab?jamas. Sviesta^ cenas visur liekas vien?das, t?pat nav J? tamas starp?bas aug?u un salocu ce n?s, Ipafl import?tai mantai.
Cit?di ar baiidviel?m. L?t?kais degv?ns, laikam, britu Josl?, kur ari
gad sakuplojis t?d? daudzpus?b? ka nezin?t?j?m gr?ti , o r i en t ? s . ??*i$ir^zitlit8r^i&
i/tm'm' k?s Hi^wtei^^i mm Exstra Mokku. Nes^?t?jis tc^m?r nb pie <lz?rieniem, ne cigaret?m ne tiek, jo nosm???jot dien? 2 vai 3 markas nav Joks pat tam kas pelna p?ri 200 DM m?nesi. T?p?c noniet* n?s blakus ; lab?kaj?m cigareu mark?m cie?? arvien v?l tutenis'* un biei vien ari paaudz?t? ko ta-' gad no v?cu zemniekiem var dab?t par ?oti l?tu maksu. Diem?l,, to n,evar teikt par aug?iem vai pienu, ko neviens zemnieks nedos l?t?k par tirgus cenu.
Ar laikiem main?juies ar? gau me. Kam?r DP ar maz naudu bet liel?m sl?p?m joproj?m tur cie?? zieme?os ?ergu, bet dienvidos cvec- ginu", tur?g?kie par t?^l?m ^ liet?m vairs nemaz neJKrib dzird?t Bet
I Ar labb un bag?to uzturu, ?rtaj?m dz?vojam?m te??m un priekz?m?go k?rt?bu Vildi^aiftiv*^ \m^t paT atp?tas namu, kur izce?ot?js bezr? p?gi pavada s?vas p?d?j?s dttehas V?cij?. Ja[ kas trauc? labsaj?tu, tad t? var b?l vien?gi pau em|grantu ned?se^lil^tlba un ^k?rt?bas saj?tas tr?kums. Pateic?b? par o paraug- nometni pien?kas t?s direktrisei ang- lietei ffronertei, kas Hitlera laik? pati dsiudz cietus^ : un par o centru m?d^ sadt: Vil<niekena man ir viss, t? ir^ mana m?ja, mana ?imene."
Caurbrauc?ju dz?voanai te iek?r toti 24 blold ar SOOp gult?m. Parasti novieto istab?s pa 4--6 cilv?kus, bet vieniniekus liel?k?s telp?s. Katru dienu daxbojaa> (luas un vannas, un b?rnu mazg?anai izsniedz vann?tes dz?vok?os. Priekz?m?ga k?rt?ba ar? medic?nisk? pal?dz?ba, tikai to biei ignor? pai emigranti. Vl?sbie?k sl?pj b?rnu s?^limSanu, un nesen 13 poli cistiem" vajadz?ja krietni p?l?ties l?dz tie k?du ar skarlatlnu saslimuu b?rnu variSja iedab?t slimn?c?. Gad?s ari, ka vec?ki ar slimu b?rnu, pirms ierodas ambulanajs v??is, paz?d vai r?k nek? 100 celt?u lielaj? nometn? vai m?te slim? b?rna viet? uzr?da citu,, kas ir vesels.
Parasti m?tes jtn?dz . stipri pa??t slimn?cas, bet par ejieni j?saka, ka . g. 6 m?neos bijui tikai 4 b?rnu n?ves gad?jumi, lai gan nometnei cauri i z l a ^ 6600 izce?ot?ju. Tie pai notikui v?cu slinmic?s ?n>us?.
Ip?tiba eit ir, k? izce?ot?jiem ? anas, kurpnieku uc darbn?cu, k? ari friz?tavas pakalppjUmi par brivu. Ie n?kumus nfolcmd, deju vakariem un kantih?s Izlieto s^vi?^em pabalstiem s?majiem apbed?anas gad?jumos, r??inu seganai ^?cu amatniekiem, aug?u iepir??n?t b?r^^ Ir daudzi, kam eit j?uzkav?jas m? nesi Vai Ug?k b ^ darba iesp?ju no- ;^ nrtnSifliVi Algotii^rte?t?aujspier. ?jiemt^ \??lfi? ylrhi5 kurtf^aft^. st?i?^?g un pagfi#m ?^^ tt?^ft?Kr.6w- pm?i?^Toties, ja;:1fcv vajadz?gie, doku-^ menti, var tuipin?t sa?emt bezdarba pabalstu. Nauda par uzturu nav J?iz*^ dod, ta?u t? noder cit?m vajadz?b?m, ?pai sm???t?jiem.. P.
VES1 UlBS REDAKCIJAI
LATVUAI ZUDUAS VERTIBAS Da?diu v?rtn>as gSJnSas sudumi ka?t
laiki. Tis Ir neapr??inSmas ne Jau ti* d?l, ka vi?as nevaritu aplSst, bet paireh s?jos apstiklos pie dlvim okupidjta daudil to DpaSnlekl pasadoil^ Imfdam, fijnfil boji deportito nometn?s t t Bar protams, ari dokumenti inventira^smk sti un ardilvl Ueliko tiesu bfls Imlclaitl. Tas skar ne tikai atsevU?us Ipainieko bet ari ui?emumus sabiedr?bas un valsti iest?des,
1M4. f. rudeni, vieleilem atkipjotlei ne Latvijas un komunistiem ienikot frontei' Josli viss, ko nevar?ja pa?emt Udii tika iznicin?ts, sadedzinits, usspridsinits, bel ko var?ja pa?emt, to iiveda us Vioiju* No dandiim isvestim v?rtibim, i?iet vie* na no liel?kaj?m b?s ku?i. Visu k u peW d?ja 01 ddens, savica karavinis un vicu karaku?a apsardz?bi noveda ut Vicijui peldoSos celt?us, to vidfl Latviju liel?ko (ise t); visus bagafus un bagarprimjusi ledlauzi Li?pl?si; visus Jflru un ostu vel ko?us; R?gas un eitu pils?tu utiksmes ku?fSus; liellaivas, primjus un pontonvi,
Dandzus no tiem ottis Vllik sabumbo* Ja, un, karam betdioties, laipns dielii prieklkara no visas liel?s ieki?jo ?deni flotes palikuas piri tikai daiu vien?bai. Tis laika tec?jumi bojitas isUupItta vai vienkirSi puzudulas. Jijauti kas ir al> bildigs par io Latvijas v?rt?bu boJi ejut KSp?o neviens nav pac?lis savu balsiT Xo dar?jusi LCK k i ni?su augstiki trimdu instance?
P?c nesenSm ti?im no ?lles abi nogila muSie ku?i K un Jelgava isceltt plr?iestt us kidu vicu ku?u bflv?tavu na ittigi sagriezti gabalos, lai tos nodotu pirkaa s?Sanai. Vai art 141 Ueti mumi nekas nebija sak?ms un kijp?c?
V. Ol i UbeU
T?.bija aina par Vildflekenu. Aus ti??s'bititic?ji?rti^^^ no metne iek?rtota Delmenhorstfi un par tur pavad?to m?nesi tautietis i t zrmiiiM raksti' ' ^ Dz?ve eit tie?m ir gandriz k? el
les priektelp? un izs?c cilv?ka p?d? jos fiziskos un mor?los sp?kus. ?a na man atg?dina laikus, kad 1944. g. oktobri ^ biju Dr?zdenes caurlaides nomftn4 tikai niatgartos un iev?ri- Jumrtmr Sijalribiks kvalit?tes. Pus- di^?s im?astais ? c ? i ^ ir k?ds sapi- parots liivSbp^um^ Imm' nav iesp?-
T? k? eit izce?ot?jiem n?kas pa likt vismaz veselu.m?nesi, gaidot uz j?ras transportu, tad tautiei j?bridi-
v?cu zemnieks pateicl|?;s par motu,. kas mafts? 20 fen. kaus?, un f?iief ?aino ?iru ?abi, kas ir l?t?kais u i f ' j ^ i ^ i i i ^ ^ i ? ^ stipr?kais no v?cu degv?niem Sv?- bij?. Sv?bs dab? tv8dku'' izdodot DM 1,50 (8X20 par inoStu un 2X40 par glfirit?m ?irSa'0, kam?r nabaga ?rzemniekam" tam pa?m nol?kam nepiecieams 35 DM, jo vi? v?ba surog?tus" nevar ciest Vai t? viegli neaizlaiam ?ruti pel* nito naudu? Un vai ?d?s reiz?s vair?k nevajadz?tu atcer?ties tos, kas nek? nepelna un nesp?j pat no pirkt lieku augli vai litru piena b?rniem?
Aptauja nomet?u kantin?s r?da, vair?k marku. Kam?r v?cu Stein- ka visliel?kie apgroz?jumi prec?m h?geru vai Asbacha konjaku paz?st kas visl?t?k?s: si???^? biesg?d?iiam, Visuf^ viet?jo ?abi, piem., Mlnste- margar?nam, viras kauliem vai lo- r? var dab?t par 5,50 pudel?, ka- pu iek?m kaus?^em liellopu tau^ m?r t?ds pats kvantums citas m?r kiem uti Tos p?rk visi, biei ari
Aizsaules cej?
kas, bet l?dz?gas kvalit?tes, IPraun- peln?t?ji, kad viegl?k palaista sa- Stein? maks? 6,70, Visp?r dz?rienu ?emt? alga. tirgus, t?pat k? tabakas, V?cij? ta- Kur ?em Hdzek?us papUdu uztu
ram nepeln?t?ji? Visbie?k reali z? kaut ko no savas tr?c?g?s mant?- i>as, ?e? gad?juma darbus, veic vis da?d?kos pakalpojumus: iet str?-
Neistates slimn?c? miris mag. rer. d?t?ju viet? nometa?^ u nor?kojumos, nat. Teodors Barkovskls, dz. 1909. g. pieg?d? malku vai sanaglo k?du 18. oktobri R?g?. B. 1944. g. beidzis kasti, mazg? ve?u, o to piel?pa utt LU dabaszin?t?u fakult?ti, p?c kam Mantu realiz?cija maz dod. To jau str?d?jis par asistentu Universit?tes r?d?jui apraksti par transitnomet- ?eolo?ijas instit?t?, bet trimd? Balti- n?m. Bet ja ieg?t?s 5 markas par fa universit?t? Pinebergl ?apavu p?ri vai m?teli labi sadala.
Kop 1945. g. B. sirga ar plauu ^ ' ^ ^ P" sviesta vai v?l lab?k tuberkulozi, tom?r ?akli str?d?ja, l?dz ^ margar?na, kilo biezpiena, 20 1948. g. vi?u vajadz?ja ievietot Hei- ^n k?ds pikucis kaus?tu ligenhafenas tbc sanatorij?. No e- jienes vi?u nesen p?rveda uz Neltati, Lai paskat?mies vien odien DP kur izdarija smag?ku oper?ciju. T?s virtuv?s, ko gatavo vairums saim- sekas slim?bas nov?jin?tais ?ermeni? ^e?u! Vai neb?s tie pai ceptie vairs nep?rcieta. Aizsaules ce?? B 'artupe?i, kartupe?i ar ga?as m?rci
ret austrmnu. uanac?bu izvad?ja ?fl? 2. j?lij?, piedaloties artupe?i ar si??i vai biezpienu, V.C savas tautas aug?mcel- m?c. V. Uvent?lam, darba biedriem Ja vira vai biezputra?
Nomet?u ' . '
dz?ve
Ad Silde lun pazi??m. J.V l A. Aparjods
VAB? OMINDES nometnes komitej? iev?l?ts plkV. Un. R. J?kabsons, plkv. Itn.- in. R. Balodis, ?imn?zijas cUrektrise mag. math. M . Brante, mag. oec. A. ?boli?, kaira invalids A. Isaks, kara Invalids J . Uepkalns, tautskolas p?rzinis M. Lam* bertsr rev?zijas komlsijS V, Burvikovs, V. Upenieks, A . Kalni?, No komitejas, kas pretojis Izdartt Jatmas v?l?Sanas un at k?pis, nav iev?l?ts neviens kandid?ts. V?" iean?s no 580 balssties?giem nometnes ie dz?vot?jiem piedal?j?s 74 proc.
NEISTATES nometnes tautiete Svediei- mere p?c p?rieSanas v?c^ saimnieclD? nok?uvusi neapskauam? st?vokli. Darba p?rvaldes ?rsts atzinif 8. par darba ne sp?j?gu, un k? t^da vi?a nevar sa?emt bezdarbnieku soci?lo pabalstu, bet v?cu viet?j? aizg?d?bas valde atteikusies mak s?t pabalstu ari no savas puses, jo pras? t?ja i r Jaun?ka par 55 g. Kam?r birokr? tiskas iest?des izk?rtos formalit?tes, var paiet ttgflks laiks, bet slimajai b?glei l?dz tam vai nu J?badojas, vai j?l?dz tautieu pal?dz?ba.
DV NEAIZSKARAMAJ? FONDA JAU 18X)00 DM
Danaavas Vanaga neaisfkaramajam fon am fOniji ziedoJoSi: DV Neiborgas nod
DM 28, EkSteins , TJM. darba rota 112,27, Memingenas latv. kom. 3S0, DV Dilinge nas nod. 50, DV Sv. Gmindes nod. is,9e, Bad Kisingenas latvieSl 96, DV Meminge- nas nod. U,5S, K . Egmanis 11,25 un A . Rndz?ts 2, vai kop? DM 697,52.
DV neaizskaramaj? fondi oi 1. JfiUJn pavisam Ir DM 17,556,84. Daugavas Vanagn ameriki?n joslas valde izsaka slrsnlgiko pateic?bu visiem atsaudgajiem ziedoti* jiem.
PIECD KU?U UKTENia Varbflt a ir Mjanilbs ka utteka veoi
Jfiras vilku - tilbrtnc?ju kapteini KiiV- Rozeafeldu, kas tikai nesen asciUei asi slim?bas gultas nn siidis JOniJa sanl?. Lat viji Rosenfeldam bija nsticits RI|u | ? i s?tas pasaiie?n kn?ia K kas Vieiji iM pbj i t s kafSf^Misportte a kapiti^il?Ut^K
S^ PdHi fV?kiett iIttimntMs, ^ l?i gadns kuj?is atradies brankianas kirtibi S wSJu8o rudeni, kad likvid?ti; Frldridisortas DP nometne ?H?, tos pa mests savam lUtenim, ttpat k i Jelgavt. Abi paniestiie kii[i v?Uk tik tila Boir- dlti, ka ieg^muU ?denf.
Llbekai osa st?v kidrels?jais bigsn R?ga. TO vad?jis nn tSpat Ugikn laiko ap sarg?jis kapt. Poga, kas tagad Eitini. PaSreiz bagars v?l ir sam?ri labi iti- vokll un remont?ts v?l var?ta kalpot sa viem tieSiem uzdevumiem.
L?dz?gi st?vokli Kapelni pie Sl?tvtgas atrodas Latvijas valsts kuiu pirvaldes ze mes s?c?js Kurzeme. An ti vaditliam un v?l?kam apsargitijam kapt. J. Orifelm p?c ejienes latvleia noaaetnes likvid?ci jas bijis ku?is jipamet nn jMrcelas os NeiStoti. Hamburgas osti v?l stlv treiali R?gas pUs?tas pasaSiern ku?is L ko va^ dlja igaunis kapt rs.
Par piemin?to ku?u sUvokli on raduos situ?cija, kad tos atsacijnis pie?emt tik lab v?cu k? ang}n iest?des, nor?dot, ka ti ir Latvijas valsto manta, domas "ar bfit da?das, bet reis st?voklis bfitv j? noskaidro.
J. S n d r i b l ? t t f t l t t i
LCK PASKAIDROJUMS KU9U U R & LCK tOlin p?c nodibin?an?s, im, I. l i
oktobri publiski aicin?ja visas apgabill un nomet?u komitejas, iest?u nn nzn?- jnumn bij. vad?t?jus nn visus toutietoi trimdi pal?dz?t atrast nn apzinit Latviju valstij, pavald?b?m, kopdarb?bas sabit^ .^ rib?m, sabiedriskim organizicijim nn aa ??mumiem piederoo mantn, kai atrodsi Viciji. Daudzi tautiei axf oasi?oja LCK uz Vicijn atvestu MbiedrislOs mantu atraSanis vietas, nn LCK darl?ofl Itspl jamo, lai mantn pasargitn no iTnldniii^ nas, nesaimnieeisku BoUatoSanu vai &o- b?dzinianas. Dandsu v?rt?bu nn doku mentus ir pa??mis glabiltai LCK b?glv dz?ves ar<Avs; daudzos gad?jumos UJ. valsts un sabiedrislci ounto ir apsinita un LCK, juridisku dabu vai citu ??r?a d?] nevar?dama to pir?emt lavi piml> dlani, eenu Isiekot iU mant?s Ukta* niffl, lai vajadz?bu gadijami var?ti prs* sit par to nor??inus, vai cinltn noridlt vietu, knr i l manto mekl?jama, valper- sonas, k u stbUdIgu par tis saglabitona.
Daos gadijnmos LCK ar bij. iestiZn oa nz??mmnn amatpersonim un darbinie kiem par Latvijas vaUto nn sabiedriskie mantu pirvaidHann un apsalranlekoSaai ir bijuas un putiv lielas domstarp?bai, LCK nz noteiktiko pieprasa lai gidlja* mos, kad valsto vai sabiedriski manto tiek ekspluat?to, gfitos ie??mumus nels- lietotn tikai p?c bij. ns??mumn darbinie ku ieskatiem, bet lai pu to Iziietoians lemtu Udzi aif trimdu vad?ba, paniket ie??mumu izlietoana atbilstoi V.iai trimdu kop?bu Inierei?m.
Art augst?k min?toe Int?asLCK avlal* dgi apdnijnsi nn atic?rtbti m?? ln | | i i tos p?r?emt savi pirvaldCHani. BaglfS R?ga sargiem LCK pat vairikns maksija atUdtno par kn?a ?pisrgHiai* Kad noskaidrojis, ka LCK k i trimdu ef* ganizicija JnrIdUku dabu ??r?a 4 ku?u pSrvaldOann nevar pir?emt, t i aj- kav?joties griezis ar rakstn jj^ e tfl^ nlftf: bu London?, lai t i , k i Latviju vi?rtp
1
pUnvaru tor?t?ja, vai nn pilnvaro L?Ki vai art leeel kidn eltn pilnvarnieka, W rOp?tof par kn?n nsrandsibn on sagliw- antt Udz fim LCK idn pUnvarojatt* nav sa??musi, bet tis p?d?ji latti fttk? toti Intervencija ku?n Ueti vien <fl ^ t?s iestid?s, par noMln, paUknsi bei n- zniatient
L a t v i e n c e n t r ? l i k o m i t e j a , Angsbofli
Latvi*
II
2 tdct: JiM nudijtt lai mirsiei...**
Maiji K latvieSu d? par dru TtaM ninu I p ? kasieri
. ' -cm <Htvl
Mi Jistvedls