papildu uztura, p?r?j?s
PAfiClJAI
p?M VfiRTiBAS pj?tlaa zudum? kara 'l&ioai ae Jau t?-
i a i^est Het paireN
J?I^vfiitini sarak^ tieiu bfii tsnldiiatt.
^i Ijpaialekuf, iMt i ima i vil valiti
IB ItElktt^liroiitM' pa^mt i?tfit, tika nstprltftin?tf, bet i m a a us V?dj?,
jBrtibam, I ? i ^ kttgt Viiu, kai pel *Wvaiili uu vflcn iioveaa VB V?cUut
mfl tatrUas Uel?ko <Ml baiarprSmjuf^
^ftfat un oitv vel ? M i e t u lattkdmeB
un pontonuf, iVlUk labumbo* M? ialput dzelka
I i i If?l?lo fld?a ^ iriNi vien?bai.
iitettjj^t^i vat ,&iitl, kai Ir at- irlrtlbu boj? ejut Hflt lavu balli? ?o anfitlk? tHmdat
)iQ|M>abrn^ ^ i ^ i t t , p i imit i l i ^ u? iteigfi Mbdola p?rkau*
g i l l Btumi neka
. 7, Ola^ tibek?
!?||ialteka veco M | a | ^ K?ru |Wlr Itie no ii}fbiyal|ie.Lat* llttj^^lilM pil-
lai* i i idi
m t?lu no?r-
tuad EitInS. i l r l lab? it?-
va??tn kalpot sa ikni* N
pie Sieivtgai
^etnoi llkvid??i-
b l ? l ^ H U n ?
KViSt UKTA I INI* |. i .
v l m apgabiau llest?itt un us?l- , visni tautielus , apiln?t LatvUas ^darb?bas sable^ 'E?e)|?ni i?inna ^.a k i i aiKodaa
_ u)a aoku^ vimti biglu idijumoi bU
ir aptitt?ta
un fabledrfik?i apsaimniekoanu
neli- (U^darblnle-
i t ^ e t o l a n u ?kot visas
i f ^ K savlal- ' ine?to?juil
l?^ Bagara il?i$ gadus
??r^ ttt m fit, t? ne- le ttttnlecl-
l U a s v?lits
nmilekuikor l '>)?iitt saglab?*
bez re*
Treadien, 1950. g. 12. j?lij?
L A T V I J A 4 m?neus str?d? cits p?rk par jau m?ju velti, e par tautieu dz?vi Dienviddakola
Latvieu pulcii?! Dienviddakot? Jau krietni pieaudzis un p?rsniedz 500. Izveidojuies tr?s galvenie centri ap Siuksfolzu (tata liel?- ?co pils?tu), Pjeru (galvaspils?tu) un Votertaunu. Pirmo soli tautieu apvienoan? veicis m?c. R . Krafts, IzSodot nelielo urn?lu Sveos ce?os,
bez gar?ga un laic?ga satura l i p t t ^ sniedz ar i las?t?ju v?stu- jei, p?rlasot izn?kuos 4 numu ra todas iespaids, ka aj? tat? lat vis kl?jas visai gr?ti Dom?ju t o c t ^ k a ?sten?b? tas t? nav, la i ^ ari par sevi?i labu o tatu nev?rgtu saukt. K?ds tautietis par piectt ;m?neu darbu sa??mis 20 doL,. un i r ar? t?di, kas pirmos Cet- rus mSneUs str?d?jui glui par veitl Citiem turpretim laim?jies, tip, piem., k?da ?imene ar darba de-
un citus speci?Hstus. Dai latvieu ?rsti dr?zum? s?ks str?d?t sav? profesij? Turpretim ziem? j?tams visp?r?js bezdarbs. Sa^edriskaj? zi?? ros?g?kie i r Siuksfolzas tautiei, kas jau noor- ganizeji^i vair?kus dievkalpojumus un nodibin?jui pirmo latvieu b edr?bu Dienviddakot?. Izn?cis pirmais inform?cijas bi?etena nu- murs, kas piejMras?ms biedr?bas se kret?ram Rug?jam: V M C A , Sioux Fails, so. Dak. Biedr?bas vald? v?l f'^^^^^l ^1 Krastl?S, Dr. M. R im- a, V . K ^ t o n s un P. Kalni?i Lat- vieiem tat? i r visai labs v?rds, ko apliecina ar! ejienes luter??u orga niz?cijas emigr?cijas da?as vad?t?ja
Gandilz puseuBiopas imiB PIEZIBIES P A R D?NIJAS LATVDBSU EBOGRAaJU
D t o i j ^ latjdeu skaits p?d?jos {noteikumi Ir stingr?ki Var s?gai- n^eSos^nenait?gi placis un palaik Ufit. ka p?c visu D?nij? v?l pal iku- tlkai nedaudz p?rsniedz 600. le- So ?imenes locek?u un pazi?u ia- m^is nemit?gais spiediens no saukanas uz Austr?liju un Jaun- XRO un d??u iest i iu puses. K?d- z?landl b?s izce?ojitfi 2S-30 proc relz?jo musu tautieu skaitu D?- D?nijas latvieu. ffir:.J?5!^ ' ^^^^ '^av iesp?jams. Kopenh?gen?, j?lij?, bet ?iet, ka tas bija ap 2000. D? nijas latvieu pal?dz?bas komitejas kartot?k? ?si p?c kapitul?cijas bija apzin?ti 1850 tautieu. Zin?ms skaits latvieu jau no paa s?kuma paUka v?cu nometn?s, jo brild?i?s, ka vi?us var?tu izdot Padomju sa vien?bai
B?g?u tieksme emigr?t prom no D?nijas visu laiku bijusi Uela, ari neatkar?gi no min?t? iest?u spie diena. lemesU daudzk?rt aprakst? ti jau agr?k darba un izpe??as nedro?ba uc. saimnieciskas dabas apl?ses, antip?tija pret ilgstou dz?-
A. Talka
^ n e d a u d z i e m , . H , a ^ i - Sn^ t^ ^n^l latvieus'vi d??u vid? un politisk?s nedn)S?-
D?rzkop?bas izredzes Austr?lij? V?STULE LATVUAI NO
BIELEUBNA8
viet?. Pils?t?s s?p?g?k? probl?ma ir dz?vok?u apg?de. Darba zi?? l a bas iesp?jas vasar? i r b?vniec?b?, t?pat mekl? ar? labus mechanl?us m i ' " i i i l i i i i i i i i ' kad biju mazs, tad aries run?ju latviski INFORJMAaJA NO OHAIO STATA
Ohaio tata galvasr'^s?t? Ko lum- bus? (Columbus) 1948. gad? bija t i - kad tr?s m?su tautiei, bet ar laiku is skaits iev?rojami audzis. Jau pag. gada 18. novembra svin?b?s te bija ieraduies 15 latviei, Ziem sv?tku ;sar!kdjum? dal?bnieku skaits sasniedz 45, bet h g. janv?r? pils? tas un apk?rtnes latvieu san?ksm? kop?j.air amerik??u viesiem ierad?s 100 personas. A r patiesu gandar? jumu pitemin?mi vair?ki m?su lab i l i , kds Kolumbus?i sniegui at balstu rie vienai vien latvieu ?ime nei: amerik??u luter??u bazn?cas galven?s p?rvaldes direktors Dr. S? (Herlry F. Schuh), kura biroj? str?d? aW4ivas latvietes; t?pat presbite- "^^^u draudzes m?c?t?js Sandberns
ime) un Preds Kolmens (Co- ), kura pirmais jaut?jums sa
tiekoties i r vai k?dam atkal nav vjad??a pal?dz?ba? Vienm?r at- lazdamies ?atvlf? j id? un tal?dz?- dams tiem cik var?dams, vi? m?dz teikt: Kad biju mazs, tad ar? es run?ju latviski. Tagad tikai pie mirsies ..
Maij? Kolumbusa tika nodibin?ta latvieu biedr?ba, T?s pagaidu val d? par prieks?di iev?l?ja Aleksan dru Raudzepu, par t? biedru J a n?nu Vit?ni, sekret?ri Veltu Egli, kasieri Em?lu Gulbi un biedrzini Margaritu Ginter l Biedr?ba piepra s?s vienu no L N P sakomplekt?taj?m bibliot?k?m, lai ikvienam ar? t?laj? Amerikas krast? b?tu iesp?jams g?t latvieu gr?matas veldzi. No e jienes izs?t?to galvojumu skaits i r papr?vs, t? ka paretkams, ka m?su pulci? v?l pieaugs.
Kolumbusa, j?nij?. Vc.
latvieu s?pju b?rns. Ja atskaita Westward Ho akciju, tad l?dz pag. g. vasarai D?nij? v?l nebija ieradu sies neviena pati no t?m daudzaj?m!
^IffT. ^T^^'f^ "^"i 1^ ,^ i r ' a r i T t v lS i d lWk ^^L^Tl^'' Austri as strtUj?. Taftu nav Jfiholalrokas un DP nometn?s. T?d?? a n pirmajos j?saka - nevar. A r m?su s?kstumu
MOsu Auitr?UJas redakcija Kan* ber? lam?r? blcll sa?em V?djos un AngUJu tauUeiu vistulei, ku r?s Jaut?ts par latvieu d?rzkopju izredz?m Auftr?m?. AtbUdot Hm v?stul?m, todien lespie?am d?n* kopn)u speci?UsU P. Ben?a rakstu.
Pirmie so?i vienm?r gr?ti T?p|t
& o c ^ o . ^ ^ f "^^l"^^^^ I ^ ;^^^J^Hun labo gribu daudz kas iesp?jamt. D?nijas latvieu skaits Izbrauca uz pgc maniem nov?rojumiem dzl-
ilSi^^"^; , 1 * Pn>u var peln?t labu naudu. Austr?- Ierobeot?s iesp?jas izce?ot uz uj? nav t?du d?rz?ju, kas m?t?jas
i^SS^l'* un Franciju toiantoja sa- L a zemi" bez k?das v?rt?bas. Glui uz??mum? no lab?s m?c. Damt?i, Mr. " f ^ aizbrauc?ji par otr?di: da?s pils?t?s m?jasm?t?m Fjeistads ar kundzi, misfRasmusene, m?c. 0 zemju apst?k?iem sniedza diez- tiei d?rg?s saknes sag?d? vlslielfi-
gan nelabas zi?as, un da?a no tiem k?s galvas s?pes. Te gan nav lesD?- pat atgriez?s atpaka? D?nij?. Z i - jams jaunatbrauc?jam da?s ned i l s nams skaits iae?oja i ^ Zviedri- s?kt audz?t d?rz?jus, Jo vispirms Jau ju. T? k? dab?t ofici?lu iebraukSa- J?tiek pie?v?s zemes. Tai vajadz?ga nas at?auju Zviedrij?, ja vien tur Uauda. Av?z?s gan katru diena Ir nav priek? k?ds pieder?gais, i r ?ott simtiem pied?v?jumu z e i m pirc?- gr?ti, tad lielais vairums aizbrauca jiem. Pat Uel?s Melburnas centr? tup nelegp, ieg?stot ofid^^^ pWu zemes gabalus var r?San?s at?auju v?kik. Tikai retos pirkt par apm?ram 150 m?rd??m. Ar gad?jumos ?dus aizbrauc?jus ats?- ?du pleWti*^ Jau o to var u u i k t ja atpaka? uz D?niju. Uz Norv?- Pirms?kum? maza d?rzniedbt?a var giju emigr?cija no D?nijas izr?d?j?s b?t UeUsks blakus pe??as avota. Pa< praktiski neiesp?jama. Ieskaitot teicottes ejienes klimatam, lesplja niec?go skaitu repatriantu, uz Eiro- mas 3 raas gad?. pas valst?m np D?nijas Hdz im pa-1 Pinln?tajfi zemes plattb? neb?s visam aizbraukui ap 40 proc. lat- gr?ti leiKst?t 8000 tom?tu st?du, vieu. Sagaid?ms, ka is skaits pie- Melburn? l?t?kie tom?ti iogad bija augs vairs vien?gi par daiem pro- U pensi m?rci??. Salldzinfilanai var centiem pateUct, ka laikraksts, piem?ram,
Emigr?cija uz aizj?ras zem?m maks? S pensus, bet pastmarka iek- s?kum? bija v?l gr?t?ka, jo pirm?- zemes v?stulei 2H pensi Ja katra to-
D. Boksruds un m?c. B. Krafu p?c diev kalpojuma Pier?.
t?, jo tie iece?ojui ar da?du, organi z?ciju pal?dz?bu. Miss Rasmusena nor?d?jusi, ka m?su tautieiem nav vajadz?gs par katru cenu" censties palikt pie saviem galvojuma dev? jiem, jo ar? galvot?ju atst?ana (protams, pamatota iemesla d??) turpm?kajiem iece?ot?jiem nekait? ot. Nesen man bija izdev?ba pava d?t miss Rasmusenu 500 j?du gar? izbarukum? pa Dienvaddakotu, kur vi?a p?rbaud?ja gr?t?b?s non?kuo ?ime?u drives apst?k?us. Bija prieks v?rot, ar k?d?m simp?tij?m un pal?dz?tgribu l darbiniece m? ?in?ja visur izk?rtot da?d?s prob l?mas. Vi?a piedal?j?s ari latvieu dievkalpojum? Pjer? un aizvien
Iev?l?ta Be??ijas latvieSu nacion?la komiteja Sinis dien?s Bel?Uas Utviell i t l iU
pk?umim* lai vteoUddgii, aiikl?lfa un prapontaiil?a vIMSiaii?s lirasdil- l aavn nadonito kMBlIeiiL No 518 balillealiiJiMn v?l?an?s pMalli?a S85 vai 6U proe^ no 4 sankatn U kandid?ttftm fev?kil 15. k i tis Wa pMreMli ftatftioa* JannlevBiti ko- n l k l i aidi aan?ka a ism lai teiiidillo preildDa OD pimiivl LNP.
No p l r n ^ saraksta iev?l?ti zv?r. adv. K. Gulbis, diplom tauts. A . Zno- ti?i, stud. J . Jerumanis, A. V?tra, stud. A . Caune, A. Bumburs un A. P U k s , no otr? J . Hpi?I un E. ?? ni?i, no trei? stud. K. Br ids. K. OsaU?i un 2. R?tenbadis un no ce turt? ~ R. B?ti?a. mag. iur. K. Lap sa un A. B?rzi?i VisUel?ko balsu skaitu ieguva zv?r. adv. K. Gulbis (198) un diplom. tauts. A. ZnoU?S 096).
Be??ijas latviei, kas bija saskald? juies s?k?s biedr?b?s, kuru vad?t?jas personas dak?rt sav? starp? s?vi ap karoj?s, bija pirmie, kas apsveica L C P un L C K ?rk?rt?jos l?mumus par centr?lu nacion?lu komiteju iz raudz?anu katr? zem?. Latvieu ap vienoan?s Be??ij? gan s?k?s Jau 948. g., kad nodibin?j?s Be??ijas lat
vieu orpniz?dju padon^, bet tan? )ija p?rst?v?tas tikai or^miz?djas, kas neapvienoja visus latvieus. T? p?c tautiei Be??ij? akcept?ja ieteik- ?s tie?s un visp?r?j?s v?l?anas, kas tagad nosl?gu?s un pUn? m?r? sevi attaisnojuas. ?etri saraksti, kas izg?ja v?l?an?s, nebija sast?d?juie p?c poUtisk?m parti?j?m, k?du Be??i jas latvieHem nav, bet galvenok?rt p?c iecirk?iem, lai nacion?l? komite ja p?c Iesp?jas reprez^t?tu visus latvieus Be??ij?.
mSdr flnmolrist m? la ^t^^s^^M^^ i j a v^ B I U M U V O , J U i i u u m - zemes vescuiei m pensL la Kairs w PierL S l n ? S v ^ f ^ T ^ ^ ^ ^ ^ dotu t ikS 4 m?it?l?a| ra- S X l K i 4 a5'J^^^ ^ ' ^ ' ^ uz priy?t(^ $ Ini-[as,.tad ar to Jau pletieTlai>g?tu rudr^ dJaU^^ ^^ ^^ ^ pamata,>lai gan ce?a izdevu- savu kapit?lu. Bez tom?tu m?rces steds ^^^^ "^^^ P^^^s** ^^^^^s valsts. austr?Uetis nesp?j aiziet no galda
L?dzek?u un sakaru tr?kums ?s ie- gandr?z nevien? ?anas reiz?. Aus- sp?jas v?l stipri ierobeoja. Aizj?- tr?llj? i r tikai 5 dienu darba ned?la, ras emigr?cijas veicin?an? un at- Sestdienas un sv?tdienas var velt?t balst?an? neizdev?s piesaist?t ar? d?rzkop?bai ari tad. Ja J?str?d? v?l liel?ko D?nijas latvieu organiz?ciju
Siuksfolz?, J?nija beig?s. A. K.
br?dina Otav? j?nija otraj? pus? notika - , i - i ^ . ^ -ii.
plaa Baltieu feder?cijas r?kota sa- mtaistriias t^JJ^l^^ ^^^^^^^^ n?ksme un baltieu darbu izst?de.; stitejem tagad ptes?^ ^^ atbildes
Ailstriliiia neatz?st Latiiias leKiaoSano fado?Rio savienli Imigrantu rekordskaits
M?su AUSTII?UJAS REDAKCI J A S INFDRBIACIJA NO
Ki l iNBERAS
Atceroties deijmito gada dienu, kad bo?eviki ielauj?^s m?su zem?, vai r?ki Austr?lijfiis latviei nos?t?ja v?stules Austii?lijas valstsv?riem, laikrakstu redakcij?m ut t , atg?di not sarkan? terrora nedlv?c?bas Latvij?.
Ministru prezidents MenziJs vi?am adres?t?s v?stules nos?t?jis t?l?k Austr?lijas ?rlietu ministrijai K? r , * ministru prezidenta, t? ari ?rlietu ?irana uz Latvijas kvotes pamata
vad?bu, lai gan ai virzien? bija jau izstr?d?ti konkr?ti pl?ni. Ilgu laUcu par galveno D?nijas latvieu aizj? ras emigr?cijas m?r?i uzskat?ja K a n?du, bet par sp?ti vis?m p?l?m un izt?r?to lielo pap?ra daudzumu, ne bija iesp?jams pietiekamos apm?ros ieg?t Kan?das tautieu pal?dz?bu darba l?gumu sag?d?, k?d?? ar? pr i v?t? ce?? no D?nijas uz Kan?du iz- braukuo latvieu skaits i r niec?gs. Daudz atsauc?g?ki izr?d?j?s tautiei Dienvidamerik?, ar kuru pal?dz?bu, it sevi?i uz Argentinu. izbrauca diezgan liels D?nijas latvieu skaits. Tas b?tu v?l divk?rojies, ja Ar^ git?nas val(ba negaidot neb?tu gandriz piln?gi p?rtraukusi DP uz ?emanu. Savfenoto valstu DP l i kums uz D?nij? dz?vojoajiem b?g ?iem neattiecas, bet A S V v?zas pie-
San?ksmes dal?bniekus, kuru vid? bija 200 latvieu, igau?u un lletu-
Arlietu ministra sekret?rs atbild? apliecina, ka Austr?UJas vald?ba
vieu un 650 k ^ a S , uzr^m?ja ^ V '^^ l^r^?^^^^^^ LRAHetvedis I. A n d r e j a , ang?u i domlu savienM^ Atbildes beig?s valote bridin?dams daudzos kana- teikta:
viesus no komunisma bries-l >M y fu i^ Latvieu resp. igau?u un ?le- corporation ot the Baltic^Stetes Into
S u S S rmS^^ the Soviet Union hasnpt been re- P M o ^ e A KviLf K^^ ^ cognized by the AustraHan Gover- Las IJL vai?S^^ ^^ ^ ^^^^ ^ ^ tml f'Z:^lt!TV^^^^^^ ful of the situation in these
tries."
D?nij? ilgst apm. 4 gadus; nedaudz ?tr?k to var dab?t Krievij? dzimu ie tautiei, kam izdodas piepras?t v?zu uz krievu kvotes pamata.
Kad I R O p?r??ma ari D?nijas DP apr?pi, tiem beidzot pav?r?s pla? kas izce?oanas iesp?jas. A r I R O starpniec?bu D?nij? l?dz im iera du?s jau Kan?das, Jaunz?landes un Austr?lijas komisijas. B?g?u skati galvenok?rt v?ras uz ab?m p?d? j?m zem?m, jo Kan?das imigr?cijas
tiklab o san?ksmi, k? ari sekojoo baltieu darbu izst?di, kas liecin? jusi par augstu kult?ras l?meni, Sa-
ima programm? ietilpa ar?
,,1950. g. pirmaj? pusgad? Aust-
clt? darb?, un 1000 tom?tu d?stu maks? ne vair?kk?3540iili?u.(K? zin?ms. I ili? i r 12 pensu).
Izdevi^ nodarboties ari ar pu?ko p?bu. Atmaks?sies pat visvIenkM?- k?s pu?es. Saikltis Islandes mago?u Melburnas veikalos maks? 2 iUi?l T?d? sai?^ i r ap 30 ziedu. Ja d?rz kopim is sai?is J?atdod par 1 ili ?u vai varb?t pat v?l l?t?k, tad to-^ m?r palUu diezgan ar i o pu?u au dz?t?ja makam. Mazs zemes gabals, izmantots d?rzkop?bai, pat pavisam saudz?gi kalkul?jot, dos vid?ji atal gota str?dnieka gada pe??a Vajadz? gas jau ar i savas p?les, bet Ja ?i men? vair?kas galvas, tad viss pa veicams sam?r? viegl i Iev?rojot e jienes silto ziemu, daudzus d?rz?jus un pu?es var audz?t visu gadu. OrO t?k Jau ies?kt ar aug?koplbu. Tad nepiecieama liel?ka zemes plat?ba un ilg?ks laiks, kam?r kod?i s?k dot rau.
Grib?tos teikt, ka d?rzkop?bas spe ci?listiem vai m??ot?jiem nevai l tu b?t nek?du bai?u doties uz Austr? liju. P?c oblig?t? daiiM l?guma cU- v?ks var darit, ko vien v?las, un tad vispla?kie oeji paveras ar i d?rzko p?b?. S l kontinenta d?rzkop?bas centrs i r Dlenvidaustr?Ujas pavalsts ar t?s jauko galvaspils?tu Adelaidi.
M e l b u r n ? , m a i j i P. Bend i Ien?sta" Ameril<as putnl(opiba
K tautL der un m?zikas 4 re?isirets imigrantu rekord- Agr. Vil is CU^a (Latvijas 7. J?n v?l?s tris kursa pl?ni, bet treaj? paieta, tautas deju un m?zikas va- ^^^^^ _ atbraukui ap 91.500 iece- numur?) no Amerikas krasta ko- nozar? - d i v i Kursu dal?bas mak-
lot?ju", radio run? aj?s dien?s tei-, ment? manu agr?ko rakstu par ASV sa I. nozar? sv?rst?s no 47.50 l?dz kars, kur? starp citu piedal?j?s m?su baleta soliste Erna Pllupe.
S A I NAMA NEKAD NETR?KST SIBSNlBAS
ca Austr?lijas imigr?cijas ministrs puntkop?bu, un man j?aizst?vas no H. Ho?ts. Tas i r apm?ram par vgcijas krasta. Koment?tors au- 15.000 vair?k nek? 1949. g. pirmajos b?s par plao b?ganu no Amerikas 6 m?neos.
Savas runas turpin?jum? ministrs ' uzsv?ra milz?gos veikumus, k?dus
imigranti par?d?jui austr?lieu saimnieciskaj? dz?v?. Turpinoties l?dzin?jai ros?gajai iece?oanas po lit ikai, 1950. g. beig?s katrs divdes- m?tais Austr?lijas iedz?vot?js b?s p?ckara imigrants!
Vien? no liel?kaj?m satiksmes l i d - ma.^inu katastrof?m Austr?lijas v?s tur?, j?nija beig?s nosit?s 28 cilv?ki. Av?rija notika Rletumaustr?lij?, P?rtas tuvum?. Negad?jum? boj? g?ja ar? tr?s jaunaustr?liel
Jauniebrauki^o tautieu pulci? ciemos ? . - pie vec? Kan?das latviea J??a Donesa. i Kanbera, 2S, jumja.
putnkopju darba. Prec?zu statisti kas datu par b?g?iem" no putn kop?bas man nav, bet es ari nev?l? jos tik daudz izteikt p?rmetumus b?dz?jiem, k? dot padomu tiem, kas v?las ieg?t zin?anas putnkop?b?. S?let, to ari esmu pan?cis, un ko ment?tors man v?l laipni pal?dz.
Instit?t?, ko piemin?ju sav? pir maj? rakst?, ir tr?s nozares: 1) komerci?l?s puntkop?bas kursi ar 38 lekcij?m, 2) kombin?ti kursi putn kop?bas vad?t?jiem ar 62 lekcij?m un 3) sporta putnkopju" kursi, kas do m?ti tiem, kuri o nodarb?bu pie kopj v a ^ brios k? izklaid?anos
Visi i m m | i piilatk dsivo apm. U latvielt Oaivanllsia Moatevldeo d?rko- (as apviealka Br?v? Latv l^ ko vada V. Be?numls. N l ee^ latviea skaita xm S* datiOa t ra inna.d^ saMedrlski roslka nav iivll?l mtt Isdevlis tom?r paa?kt. ka iniivajts ttdlofons S-? relMS ned?l? pinalda latrleu mMku. He raid?jumi laM sidilTdimI Arfenltn? m art Brail* Uj?, apm?ram l?da Oaa PiHo.
Utvlela draudM Dumj? ilkoja kapa sv?tkus i . 1 ^ Bopenh?fenas VMtres kM?tI pie idiriiailem tauUillaB eeia pieminek?a. Sv?truna iilea pr?v.A.Gros- backs. Dzied?ja latvleiii virt dtlittlticvar- tets I. Uepaskalna vad?b?,
P?e latvieu Ierosmes Anflljti nodibin?ts re* pas brlvpr?tlfo str?dale* ku furtet? ansamktts, kur? aleln?ti piedaUtles biltlett, ukrslnn, pola ue. tautiku mUnUalekl. M??ln?jaml notiks Bred- ford?, un ansamkUs eer
apmekl?t tmlfraatn str?dniekus vIs?AnfllJ?.
iieteOramus pie?em un tuv?ku Inform? ciju saletet V. Pttls, S, no?er Ave,- W9y$ ar. Leeds,
Daufavas Vanatu Bredfordu aoialu Bieemu un deju Irupa SaJU dien?s ilko* Ja usvedamn, r?dot seno Utvie?u j ^ s u l - nieku nakti Usvedums btla nosaukto par ?si?a vakaru, un taj? noAtIJ?s ari anff tt viesi Dejas vad?ja V. Unti?a, dziesmas
- V. Otoli?i, bet reBsors bija P. Untl?i. Dalljr HaU JOalJa belfis si?ola, ka pa
ee|am no Antirerpenes us Austr?liju sav? Sl p?du iifaj? motorjaeba Portomua le- radttUes is latvleSI, to vida pled s-? g, v b?rni
Par jauadlbln?t?s |f u- diersUas Utvielu bie dr?bu (AIVI valdes pnekis?dl Iev?l?to mat. Iur. B. LtJI?S. P?riij?i valdes loeekti Ir Gh. Ka roto, K. DIkerts, P.Bao- pe. A. Blditers, B.Mea- dUbs un B. DeUe. Bvf- aIjM k o a U ^ Iev?l?ti B. P?ri?i, A. B?eento un I. Isaks. vadiersU? dslvojotte tautlea, kas nav v?l re?totr?juiaes, bet v?las biedr?b? lesttties, Iflftt rakst?t valdei us l?du ad- resli Mr. B. teli?i, m Asburr Ave, Aa- bn?v Park, N. I.
Monesotas, .m^m^^mm, VtekonslBU. Alovas un Dlen- vlddakotas latvieilem, zikot ar t jaiOn dievkalpojumus latvieu valodi noraida WCAL raldimstocija Nonflldi ar vit?a iarumu TJt KG. idUJi pareds?U v?l divl raid?jumi - II. un M. Ifll., bet p?e tam tautleil radio dievkalpojumus var?s klau- Sltlei kaira m?nea plrmaji un treaji sv?tdieni. DIevvirdus teiks m?e. P. Lan- fltts. dzied?s aonesotas totvieu koris 2. l?dk ?r?elu pavad?jum?. WCAL raid?m* staeUa pieder tv. lut bazn?cai un Iek?r toti at Olafa koledii Norsffldi, kur par oddbu sp?ka darbojas pailstamato lat- vieitt labv?tts Dr. S. Honss.
Vla?pesi i i j i i dienis notika ejienei Utvlefu drLAu kopu plrmi teitoa Izri- de, asvedot Blauma?a Trtnes ni?us. U - io sv?Oras VIttIpefas latvieia pulci?i svin?ja, viesojoties pte aarik leee}oJa-
S l s Pirmaj? un otraj? nosare i r p?c i z - firel?, J?nij?.
57.50; II . nozar? no 62,50-72.50 un III. nozar? 35,50-40.50 do l T i k? dz?voju V?cij?, man pie dal?bas maksas (72,50 dol) bija j?piemaks? v?l 27.50 do l Agr. V . Cikas |rfemi- n?tie lauksaimniec?bas koUedu kur - , si imr 12 dol?riem nek?d? zi?? ne-, var l?dzin?ties iem kursiem. Pro tams, atsevi?us padomus punkop?- b? koUedu speci?listi nereti dod ari par br?va
Neb?tu norimes diskut?t par gr? du un ties?b?m. Man agronoma gr?da nav. bet jau Latvij? p?rsp?ju tris agronomus k?d? putnkop?tas konkurs?. Domfijti, ka A . Leies gr?mata noder gan par vadoni putn kop?bas kursu lektoriem, bet ne t? diem, kas pai grib v?l m?dties.
ilem tautiet?m.
V. BIrasli
I BMiokaviJlat mtb?inmuit
LCK apg?ds LATVUA