I' 4 M
rl
ik
L A T V I J A Sestdien, 1950. g. 18, J?ltU !
gribam ssiviem braiiem paUdzet L U T E E S ? U P A S A U L E S FEDER?CIJAS NODOMI
Luter??u pasaules feder?cijas (LWF) p?rit?vls IRO1 apgabal? Vilj?ms H. L a z a r e t s (Lazareth) par feder?- djag n?^tnes darb?bu un nodomiem mums raksta: j
Ja esat lutei^s un v?laties vai Bu izce?ot, vai ar! palikt V?cijI, Lu ter??u pasaules feder?cijai nepiecie- iama J?su palidaiba. M?s aizvien esam apzin?juies, ka esam Mi k? br?li, kas grib pal?dz?t^citiem m?su gar^ui ?imenes locek)iem. Lidiz im savu Hdzdal?bu j?su likte?os var? j?m ier?d?t ?pair?k gan netie? veid?, darbodamies visp?r?j? IBO vad?b?. P?c 30. j?nija, bet v?l vair?k plfc n? kam? gada 31. marta jums b?s fesp?- Jams daudz lab?k saskat?t j?su starptautisko luter??u tic?bas br??u garu.
I^?lgr?cijai uz ASV p?c l?dzin?j?s prakses m?s galvojumus sa?emsim no ai^Ons ar uzdevumu ?imenesi iz- mdd?t eit Tagad, kad V?cij? palicis daudz maz?k p?rvietoto personu, m?s^ galvojumu sag?di gribam pstdar?t p^nK?Ig?ku. 73d?? m?s esam nol?- mum nevira t^ vairs galvojumus pie cilv?kiem, bet cilv?kus uz pap?ra"
p?c iev?ktaj?m zi??m iepaz?sitin?t ar ?aud?m, no ?u?iem var?tu biit iz redz?t dab?t vi?iem galvojumu.
Alzpag?ju? ned??? m?su stilbam pievienoj?s jaunipaaizliedz?gi dar binield, kas persbnigi interv?s Rie- tu?tv?dj? ikvienu luter??u ?inienes vi^iObu, kura v?l v?l?tos sa?emt ie ce?oanas garantiju no ASV vai Skandin?vijas. Sai programmai nav nM kop?ga ar t. s. skr?ning?^ jo mis negribam nevienu izraid?t I?et glui otr?di censties jo daudzus sev piesaist?t no jauna. J?s int<rv?s tikai tad, ja pai to v?l?sities, un t? ?sten?b? b?s j?su pirm? un arli p? d?j? iesp?ja par?d?t m?su ?rztemju draugiem, kas un k?di j?s esiet S?s programmas m?r?is nav darba sp?ka verv?ana, jo neviens neinteresi^ sles, cik lieli j?su musku?i, bet ? prog- rmnma ?r krist?ga. T?s ?stenoana atkar?ga np Jums un j?su sadarb?bas gribas* M?s maz?k interes? j?su uz vanda nikstiba vai dzimanas dati, jo i Inlbnti?cija jau atrodas pie mums, bet m?s v?lamies izdibin?t t?s gr?t? bas uh ??r?us, kas l?dz im kavijui J?su emi?nr?ciju.
Sis intiirvijas notiks ikvien? palic? ju nometn? vis?s rietumu Josl?s. M? su darbinieki j?s uzmek^s un j?s paUdz?^C.vi?lem izpild?t s?.vu eimig r?cijas ^p?eteitoti^^a^^^ ?j?tu labi, Ja Juihis b?tu sagatavoti lieki noratati no da?diem ieteikupi?em, diplomiem, IRO arodu p?rbaudes ap liec?b?m utt. Sevi?i no svara b?tu vismaz sei jauni j?su ?imenes igru- p?d uapg??mumi; tiem, nevajadz?tu j?s r?d?t p?rfik nopietnus un formi^us, bet draudz?gus un sirsn?gus, k?di; j?s ikdien? e$let. Visu o inform?ciju, sa kopos j?su LWF akti, ko izgatavos 4 norakstos; viens no tiem psiliks J?su apgabala LWF biroj?, vlenarno-
Maskom ods un miif? MV vgitf/bo (2)
P?c iefUtr?an?s* atbild?gajos val d?bas poste?os tom?r neizb?gami se koja n?kam? stadija p?ti spiego- ima. Piterss grib?ja p?rliecin?t sa vus Maskavas maizes t?vus, ka pa gr?des darb?bai sniegtie Kdzek?i at taisnojas, un t?d?? vajadz?ja nos?t?t uz PSRS svaiig?kos ieg?stamos Sa vienoto valstu iest?u dokumentus. T?dus ?oti labi var?ja dab?t Hiss. kas taj? laik? bija ASV mun?cijas r?pniec?bas komitejas padomnieks. Hiss ierosin?tajam pl?nam nekav? joties pievienoj?s^ Vi? s?ka pie v?kt" uz da?m stund?m visus v? lamos dokumentus, ko C^berss vi ?a dz?vokl? p?rfotograf?ja ar savu Leiku un p?c tam nos?t?ja uz Mas kavu.
1936. g. septembri Vaingtonas spiegu t?kla augst?ko vad?bu uz?? m?s NKVD a?ents pulkvedis Boriss Bikovs, maza auguma, sarkanma tains un ?rk?rt?gi brut?ls v?rs. Cem- bersam vi? nepatika, bet k? dis ciplin?ts bo?eviks vi? nedr?kst?ja
s?t?s uz LWF galveno m?tni Frank furt? un vienu nodos luter??u bazn? c?m ASV. P?d?j?s os dokumentus var?s patur?t pie sevis tikai 3 ned?- as. Saj? laik? t?m vai nu j?atrod
galvot?js sav? draudz?, vai ari j?no s?ta atpaka? uz ?ujorku, no kurienes aktis izs?t?s no jauna uz citurieni. L?dz novembrim garantij?m j?b?t iz- )ild?t?m, lai atliktu vismaz 3 m?nei laika emigr?cijas formalit?u nok?r toanai V?cij? v?l pirms 1951. g. ap r??a.
So lielo uzdevumu m?s veikMm ti- cai tad, ja j?s sadarbosities ar mums. M?s izl?dz?mies Dieva sv?t?bu im darbam.
Lai cik svar?ga b?tu ? programma, t? tom?r neaiz?ems visu m?su darbi nieku piep?li un laiku. Da?a jopro j?m turpin?s ierasto darbu emigr?ci ju centros vai ari k?rtos jaut?jumus, kam sakars ar izvietoanu v?cu saimniec?b?. M?s neparedzam gr?t? bas tiem, kas jau uzs?kui emigr?ci jas formalit?u k?rtoanu, bet ar? eit m?su darbinieki pal?dz?s nol? dzin?t s?kos tedmiskos sare??jumus, k?di parasti gad?s.
Attiec?b? par V?cij? palic?ju DP'n?ko iebilst. Dokumentu zagana st?vokli, m?su darb?bas pl?ni v?l nav gal?gi noteikti. V?cija ir sadal?ta at sevi??s zem?s un katr? no t?m pa st?v atsevi?u bazn?cu un vald?bu l i kumi. Tas apgr?tina vienveid?ga pl?na pie?emanu, kas neb?tu pret run?s ar IRO, okup?cijas p?rvaldi, v?cu vald?bu un bazn?cu noteiku miem. Nev?rojot ?s gr?t?bas, m?s tom?r ari ai darb?bai esam noteiku* i pamatl?nijas, un, IRO p?rvietoa nas akcij?m beidzoties, ceram kon strukt?vi piedal?ties da?do probl?mu k?rtoan?.
J?lij? pirmo veco ?auu grupu uz ?ems m?su pirmaj? m?tn? Berdites- g?den?. M?s pl?nojam ?das apr?pes organiz?anu iem nelaim?gajiem ?aud?m ari v?l cit?s viet?s. Invalidus, ja vi?i to v?l?tos, jau tuv?kaj? n? kotn? v?r?s novietot sevi??s kop m?tn?s.
Darba sp?j?go v?rieu un sievieu lab?, kas uzturas palic?ju nometn?s (Residu?l centers), patlaban notiek sarunas ar v?cu iest?d?m par darba sag?di. Tiem, kas v?l?tos str?d?t pa pal?dz?bas pas?kumos, vi?u dz?ves viet?s dibin?s raoanas kooperat? vus. Saj? pl?noanas darb? LWF ir gataVa atbalst?t ikdienu ierosmi* "un pas?kiunu >mi? ar^^tadniecfsk?m l?bdiEd[i[baS' organiz?cij?m V???j?, pie?i* Iek?jo misiju un Pal?dz?bas biedr?bu (Hilfswerk). Arvien vair?k LWF pal?dz v?cu organiz?cij?m uz ?emties uzdevumus, par kuriem t?s b?s atbild?gas n?kotn?.
M?s |trad?m m?su draugus eit nospiesiiiis zem?, un gribam vi?iem pal?dz?t atkal nost?ties uz k?j?m, lai tad kop? ar mums vi?i loc?tu sa vus ce?us un slav?tu to Kungu, ku ram m?s visi kalpojam.
PAGRIDNIEKU C E N T R ? L E PIE POLICIJAS I E C I R K ? A - N K V D D ? V I N A ZENIEM" P A K L A J I J S L E C I E T K A U T V A I E Z E R A , - S A K A R ? Z V E L T S
, J)omas Udo atpaka? uz R?gu" V?CU BIJ. KARAV?RS STASTA PAR aEANAM PAMOMJU G?STA
ICOsu Udsstridnlekt sa??mi no vtdela 0., kas tlkKo atgrl?zieci no padomju g?sta, v?ituli, kurfpaiit?s- ilts par smago cieSanu gadu p?ttizi- vojumiem valr?kfis nometn?s. g. VieleUt nos?t?ti uz soda nometni Olain? un p?c tam uz RXgu, kur pa vad?jis laiku lldz savai atbrivoSs^al. Q.#par pieredz?jumiem Latvija irak- tta:
T? pag?ja gadi, un m?s nok?uv?m Georgenburga pie Justerburgas. Bet bija j?kustas proj?m ar? no turie nes; krievi gan teica, ka nu visi no metnes g?stek?i brauc uz m?j?m, bet vi?i meloja. Apm?ram 200 v? ru dev?mies uz austrumiem, un no n?c?m soda nometn? Olain? pie R?gas. Tur sv?d?m purv? pie k?d ras ma?nas un veic?m smail?ko darbu, k?ds kara g?stek?iem jebkad izgudrots. Nometn? moc?j?s ar! latvieu sievietes, kas labpr?t s^iru- n?j?a ar mums, bet dar?ja to alla ar bail?m. Ja vi?a^ vair?j?s piorv? str?d?t, draud?ja izs?t?ana, kas. jau bija izjaukusi daudzas latvieu ?i menes.
No Olaines dev?mies uz R?gu. 1940. gads tuvoj?s beig?m, g?stek ?u transporti dev?s uz dzimteni. K?ds Latvijas PSR ministrs darba viet? pie sporta halles sac?ja: Es k? ministrs un ?ener?lis, apgalvoju, ka J?s visi decembr? brauksit uz m?j?m." Vl8l kara g?stek?i, ja vi?i nav sod?mi, v?l ogad a^priezl- siea dzimten?," radiofon? teica biedrs P?ks. Vi?i abi meloja.
9959. nometn? pie R?gas ost^ ns s?- }sU nemieri, uz ko m?su verdzin? t?ji atbild?ja ar nep?rtrauktam pra tin?an?m. Katru dienu uz mi nistriju resp. ?eku aizveda m?su biedrus, un neviens no vi?iem ne- atgriea^s. 10. decembri dzird?ju iz saucam savu vardu. Latvijas PSRS ieklietu ministrijas kamer?s bija m?su jaun? m?tne. Mani pratin?ja bet neko sod?mu nevar?ja piiar?d?t jo nek? t?da vienk?ri nebija; m?s
gu kaudzi sakr?to dokumentu, me morandu un mikrolilmu. Tos vi? nodeva savas sievas br?l?nam, ju ristam Levainam. JNToliec tos dro ? viet?," vi? teica. Ja man kaut- kas gad?tos, nodod tos Esterei... bet ja mums abiem ?as notiktu, tad atver o saini, t u esi Jurists un la bi zin?si, ko t?l?k dar?t" Levains ieb?za dokumentu saiini k?d? sava dz?vok?a paobel? un dr?z vien bija visu o lietu aizmirsis.
Vair?kus m&ieus Cemberss kop? ar ?Smenl uztur?j?s p ro^c? , diiu un nakti tur?dams kabat? revolv^i un baid?damies no NKVD. a?entu atrieb?bas. Tas viss notika roieri- gaj? Amerik? 1938. gad?... Pa^* ja daudzi m?nei, iekam Cemberss uzdroin?j?s atst?t savu pasl?ptuvi. Viens no vi?a pinnajiem g?jieniem bija pie Prisilla un Aldera msa. Vi? m??in?ja tos p?rliecin?t atst?t savu spiegu darbu, bet abi nebija pierun?jami. Ve(jiem draugiem ?iroties, Aldera acis pamirdz?ja
_ asaras, bet tiklab vi?, k? Prlsilla driz" vien''l4uva*^ . Cemberss sav?ca tos no Hisa un s?kum? Cemberss p?r?jiem spiegiem, p?rfotograf?ja ^^^'^a avu agr?ko urn?lista k^^ un nodeva Bikovam. Aldera Hisa |f^.|^?^, ^2,^ ?" dz?voklis, kas bija viena no svari- 8'^aj?Daiiy wor^^^ Itelaj? g?kaj?m dokumentu sav?kanas vie- t ^ ^ ^ ^^^^ t?m, tagad atrad?s jau lepnaj? Dordtaunas kvart?l?, tiei pretim M^^ ^^ d?t ^ ^ Uel?s ko- policijas iecirknim... \ ^ ^ ^ ^ briesmas un bfetamo spie
gu tiklu, kas sniedz?s l?dz pat aug*- Lai samazin?tu risku, Bikovs driz st?kajiem vald?b|8 poste?iem. Se-
nol?ma, ka dokumenti pirms foto- kojoSie notikumi bija laikam gan graf?anas j?p?rraksta ar ma?nu, visd?vain?kie un gr?t?k saprotam?- ori?in?lus Iesp?jami ?tri nog?d?jot kie vis? aj? spiegoanas af?r?, atpaka? iest?des akt?s. P?rra?st?a- Proti: m?neiem un gadiem ilgi nu izdarit ap??m?s Hisa slevi Pri- Cemberss un ari citi m??in?ja pa- silla. Nedaudz v?l?k Bikovs pazi- st?st?t aticlfit?bal par graujoo spie- ?oja Cembersam, ka v?las saviem Vaingtonas z?niem" par vi?u p? l?m samaks?t Protams t? nebija?No RiGAS RADIOFONA: nek?da augs?tsird?ba. Pie?emdami* v/*^r>.. naudu, amerik??i dab?gi iesl?d?tu spiegu t?kl? arvien dzi??k. Cem berss im pl?nam pretoj?s, nor?d? dams, ka Hiss un p?r?jie ide?listi" par naudas pied?v?jumu b?ot sa utui. ,?x)ti labi," at?irdza Bikovs, tad m?s nopirksim vi?iem daul pakl?jus un pateiksim, ka tos dari n?juas padomju str?dnieku ro kas..." T? ari izdar?ja, un Hisa dz?vokli turpm?k greznoja : 4i?rg3i| i
gu t?klu, bet neviens negrib?ja, klaus?ties! Vismaz tr?s reizes Cem bersam zin?mie fakti non?ca l!ds paam prezidentam R?zveltam. Ai l daudzi augst?kie ?riietu ministrijas ier?d?i zin?ja pat deta??s, ka Hisam ir sakari ar komunistu pagridl Bel. neviens, kam b?tu iesp?jams s?kt' ofici?lu izmekl?anu, nepakustin?^j ije pirkstii.
Cemberss nodibin?ja kontaktu art ar vair?kiem antikom?nistiski no* ^a?otiem Amerikas urn?listiem^ kas savuk?rt ar tikpat niec?g?^ sekm?m nop?l?j?s v?rst polldjai vad?bas un vak?bas locek?u uzma* ??bu uz kcfm?nistu pagrldni^dem Ir zin?ms, ka prezidents ?Ozvdti? noklaus?jies^ st?stu par Hisa'paigiti* nieku darb?bu, pateicis valstad^MN tamenta dro?bas noda?as vajfi^ jam ?dolfam B?riem: JLeciet ar o lie- tu kaut vai ezer?!" K?d? cit? gi dljum?, kad prezidentain par plail spiegu af?ru st?st?ja v?stnieks Bul^ lits, R?zvelts pasm?j?s un teica, lai velt?gi neba?jas. Protams, p?? ka ?a s?kuma iar V?ciju amerik??u ?U tieksmes ar krieviem vismaz ?if?jl bl?a uzlaboju?^ salonos un koktei?u partij?s bija modes lieta" Uelltiei ar savu prokom?nistisko nost?ju* Devi?us gadus ilgi Cembersa atkl?* jumi palika ,sauc?ja balss tuksne s?", un daudzu b?stamu spiegu v?t^ di v?l arvien netrauc?ti atrad?s v?d* d?bas algu sarakstos.
K<
DENTA PADOMNIEKU
?ujork? pirkts pakl?j?, kas - v?l?k /le?paisipf:, likten?g? k?rt? pal?dz?ja o spiegu l^^v^<^orejas ..vald?b?* atmaskot.
? m m Ml if bez meneileiiiii JELGAVA CELS VAIRSKAS ?KAS - KAS K<IPONBJIS
BCH, CH0BO80
^ r notikumie?j. K ?onu vie?bals?
iebriika Zieme?korejas tautai repub- To ;5i, ^t, lik?. ?ujorkas radio odien p?rriddl- .^i.!?'"."?.-!?^!,!??!. ja, ka Trilme?s pav?l?jis 1 Smerik?-
aps?dz?ja vien?gi par kollektivu no ziegumu.
N?kamaj?s dien?s mani p?rveda uz 1. termi?cietumu, kur, dz?vojot kop? ar krimin?lnoziedzniekiem, bi ja tira elle. Cietum? bij?m m?s, v?ciei, krievi un latviei, un p?d? jo vid? ar? lauksaimnieki, kas nav var?jui nodot uzlikt?s nodevas. Krievi iztur?j?s k? zv?ri, bet m?s ar latvieiem tur?jmies kop?, un, t? k? bij?m vair?kum?, var?j?m st? ties pretim krievu briesm?m."^ ^ Ka meras bija aukstas, jo t?s kurin?ja tikai divi reizes ned???; m?s bado j?mies un sal?m.
Pasludin?ja pirmos spriedumus 25 gadi. T? nebija nek?da tiesa, kas sprie taisn?bas v?rd?. Ar ciga ret?m zobos m ?irg?joties unifor m?tie bo?evisma kalpi v?sti ja sa vus kauna spriedumus. 24. decem br? pa? sv?tvakar? es st?v? ju tribun?la priek?. T? priek s?dis bija majors Boronovi?s. Kaut gan protest?ju pret-aps?dz?bu, ka b?tu bijis Krievij?, vakar? man pa sludin?ja spriedumu: 25 gadi soda nometn?. Tas starp citu pamatots ar to, ka es, b?dams policijas darbi nieks, esmu vainojams par ienaid nieku valstu^ personu patur?anu spaidu darbos V?cij?,
Es iesniedzu p?rs?dz?bu. Teica, ka to iz?irot Maskava, K? par br?numu tie?m 25. febru?r? atv?r?s cietuma durvis, izsauca v?rdus, to vid? ar? man?jo, un politiskais virs nieks pazi?oja, ka Maskav? m?s esam attaisnoti.
Atv?r?s cietuma v?rti. Pie lo giem par?d?j?s biedri, un Neaiz mirstiet m?sl" bija vi?u p?d?jais sauciens. Apr?l? m?s sasniedz?m V?ciju.
Tagad domas lido atpaka? uz R?gu pie abos cietmnos man?s kamer?s palikuajiem biedriem 300, v?rie iem un 2 sieviet?m.
J . V.
ar savu a?entu pal?dz?bu turpin?ja JQ j ^ ^ ^ ^
ka vi^nk?rSi n M ^ ^ ^ -T P<I a l T P i u " parsniegusi pirmskara jaudu. l^nJzf^^ h9..r^^^^ uzcelta jaunj n^izes bija j?ieg?st laiks tir?sk?ram uzde- J^^^J^^ dzirnavas m?lu ti^uku vumam. Vispirms vi?am Hdz ar ^f^J^^v^^^^^??^ ?imeni bija j?pasl?pjas no Maska-Pi^^^^^^^^^^P^^^H^ vas algotajiem atrieb?jiem. Otrk?rt,H^!j^varpus reizes. Visi uz??mumi vi?am vajadz?ja k??t atkal aticl?ti- h" ^ \ , I^f^ P?^ ?^ H^V^^ b? paz?stamam ka Vitakeram Cetn- T". ?^ n^.?"^ "^\t^ ^ r^J^^^: 1-5?" bersam, jo l?dz im vi? savu pa- pedza 1950. g. pl?noto Ipeni. Pede- grldes draugu vid? bija zin?ms ti-H^^ ^ ^ ados pils?t? atjauAotas un uz- kai k? K?rlis". Bet vissvar?g?kais celtasl74 dz?vojam?s m?jas (t?tad ti- uzdevums bija rad?t zin?ma veida " ^ ^ ^ "^J* "^ "^^ s^ J sag^^uta- dzivlbas apdroin?anas polisi", pa-U ^ Jelgavas lieluma V?cijas pils?t?s n?kot, ka Cembersa n?ve komunistu a?nesi uzce? vismaz divreiz liel?ku partijai noz?m?tu Uel?kas briesmas, f^aitu, Ref.). ogad uzcels v a i r ? - nek? ja vi? paliktu dz?vs. a s dz?vojam?s ?kas, tiltu p?r Drik-
- , ^ X , *^ U^^t paplain?s linu v?rptuvi. 1951. ^^ ^^ T*"" riipniec?bas un
T l^^ S^"*^ '''*/?'?*^ '^^ ^li^^ ^dz?vojamo ?ku celtniec?ba, kas iev?- I^ngmenaun Gr?na apg?du par Lojami p?rv?rt?s pils?tas izskatu. Par !?i%STr^ ^^^ P^ <^ <>-J- atvijas 10. gada die- s?ties un ievad?t izmekl?anu. Bez
vers?lveikalu un gftitronmi^ai
?pdS? k o n ^ ? uzdeva mIklM l ^ i i l l l niem, jaut?jot, k? sauc kaut UUP MuradelH dziesmu, filmu, i no ki;qil atska?ots Dunajevska Entuztam mars, k? sauc Edi, choroSo kompot nistu un vair?ku dtu krievu dzieffli^ v komponistus Ocas vien nabaga bft<^ niem nav j?ziiia. Ref.). ^
8. komjaunatnes s?d? CK sekretiM; Pele teica, ka komjaunatne poHtitf augusi un tagad sp?j atrisin?t noj^ nus uzdevumus, lai realiz?tu p?reju <ff komunismu. Nepiecieams celt da?Al ra?bu, taup?t, uzlabot kvalit?ti # Sevi?i jauniet?m j?m?c?s vadft traktori un kombaini. Starp komjau nieiem ir daudzi ar pamatskolas iz* gl?t?bu, t?d?? j?ce? izgl?t?bas l?menis. Krieva Zinovjeva raksts uTsverts, ka ar krievu tautas pal?dz?bu atpaliicu- ?s tautas apg?st nol?tisku izgUtfbu un tiek uz augst?kas saimniediicai b?zes. Bo?eviku partija sasniedz tO ar pakritiku, bet, teica komj natnes CK sekret?rs Kr?mi?i iBi? pit?listiskaj? pasaul?^ iest?jies kCiStV r?ls un saimniecisks nagurums. vij? p?d?j? ekspluat?toru S?l?a budi Ukvid?ti.
tam vi? p?rliecin?ja partijas sa-> kamiekus, ka vi?am nepiecieams postenis k?d? vald?bas iest?d?, ,.lai segtu savu pagr?dei aktivit?ti". ? du posteni Cemberss ari 24 stundu laik? dab?ja, un vi?u ierakst?ja al gu sarakst? ar ?sto v?rdu. Lielais
Praktiskais padomnieks
KLAT S?NU LAIKS jrollJa s?kumi. Ja vien nav pirak sams,
.l?zums" nSra rviAn tiitx5lr 10Q7 i ^ * ' * W ?not. Sofad s??oana b?s va-iuzums naca amen luvajc 1937. jigt Untlelem, kas Ieaut?s v?cu falm- g. novembri Cemberss aiz??m?s no niecibi, arf pirtikas Midee i?a, ui fao Aldera Hisa 400 dol?ru lietotas au- P '^^* barfba vielu nesatur. Ta?u
t n "^-7"^ u ? ^ * ' - ' Vieta bija vi?lrm. rtanl. bSnlape., nmitt jau izraudz?ta: k?da maza farma I cOcenm, dseitsnis (iienei, bronu lu?u Merllendas Stat?, ko Cemberss, nc-1 bekas un beidzot visu s??u karalieni vienam nezinot W1n nnnirria 4fiii baraviku. Bet staiPp ?dam?m s?n?m aug a ^ t PnfiS. ' ?0P"^is jau art ind?g?s - mumires, ta??s b?rzlapes, agrajc. Palika vel dzivibas apdro- ko v?cleSl d?v? oruner KnoUei^bl?tter- sin?sanas polise". To Vitakers Cem- Pii> ^ ar kur?m, katru gadu saind?jas berss dora?la iec?L natiirpHamfl a-h^^''^^ cilv?ku, s?tana ^ekas un v5 t ^ ? o l J u p a i u r e a a m s sa- pantera s?nes, mdlgo b?rzlapi gan m?dz v?s rokas konkr?tus pier?d?jumus samain?t ar parasto. Ja tai Ieza?gana vlr- par spiegu tUda eksistenci pa? Sa- sa, bet U nav ind?ga. T?p?c pirmais s?- vienoto valstu sird?" T?d?l vinS bauslU lai ir - lauzt tikai t?s s?- seknif^no m o o ! \ } P**'*- 'zvalr?s ari no seKojoSos m?neos sakr?ja daudzu t. r?gt?s bekas, ku v?rot rfl?tas padara totograieto dokumentu kopijas, pie- citas s?nes. Gdama ir ari ts. lietussarga vienojot t?m ari 4 nodev?gu? m?mo- " riekstu smaru, ko Anglij? svai- randus AlSerTfflsa r S a fUSlSL'" " " "
1938. gada apr?l? likten?gais bridis No meta atnestls s?nes J?not?ra, labi bija pien?cis Cembers<; sav?ca J?nomazg? un liel? ?deni J?v?ra apm. deio Srlipfi m4?!fiSTl! iflS: 5^ Pusstundu, lai siln?s nepaliktu sk?bes, oejo ?rlietu nunistnjas slepeno do- Nov?r?tas s?nes ap 7 - i i stundu v?l J?- kumentu kaudzi, ko Prisilla tikko rc? aukst? ?deni, to p?ris reizes no bij? p?rrakstllu*;! nn lika fnc n3r-l**"*>^ tam s?nes ies?la un uzglab? fotosrS?t Tad TnnirL .il^*L^^ ^ tt nevedin?t?s loiograiet Tad vi? nenodeva vis tcin?s, kur t?s s?k ?tri pel?t Uzgub?la kopijas Bikovam, bet vispirms aiz- p! J?Ueto koka traukt S?ls j??em no veda savu ?imeni dro? viet? un, ?;!7^ Ji! J?. ''iT'^ "*, 1 H.^^'^^ P?rliecin?jies, ka neviens vLnam nav K k ^ J r i l ? J l f ' ' ^ ' ' ' ' ' ' ' ^ sekojis, devas uz ?ujorku ar milzi-1 Latvij? pazin?m ?stus s??oSanas enta
ziastns skolot?ju MeZs?tu, agronoma Grosi, konierv?tom StoUu. DaZk?rt sali* kot?s s??u izsUdes R?g? apmekl?ja p?fl par 60M cilv?ku. Diezgan daudz labu f? ?ot?ju ir ari trimd? V?cij?.
j ? n i s S i l i ? i
ATCER?SIMIES V?GRIEZES! V?griezes katrs paz?st p?c vi?u relbiga-
Jiem ziediem, bet tikai retais sin?B, ka t?s bag?tas ar da?d?m baHbu viel?m un vitam?niem. V?grieu t?ja ar savn ba g?to magn?zija un dzelzi saturu labi no* der asi?u tIrlSanaI un nervu nomlerlal* Sanai. veic? un Dlenvldv?cij?, kur )oti Izplat?ts k?kslis, pret to lieto vigrieia sakni, kas Iesaukta par k?kifa sakni.
Vljgriezes dziedniec?bas nolOkiem J?ie v?c ziedu laik?. Izkalt?tos siedui ietei cams ?emt l?dzi brauc?jiem uz ASV, ku? z?les stipri d?rgas. T?ja pal?dz?t lirdi darb?bai, padtfs b?tnilega, uzlabos v?de ra darb?bu. T? var pal?dz?t ari pret iila^ su, nervu s?p?m, trauc?jumiem vielu mai ??. T?pat t?ja ieteic k? Iespaid?gu l? dzekli pret influen?u, Iesn?m on^ bron- chltu.
T?jai lieto ziedus un lapas. Ari saknes nn Jaun?s atvases Ir vesel?gas. Ziedi ntf J?v?ra, tikai J?aplej ar verdoo adeni nn tas J?nost?dina. Lapas nn saknes var ap- v?rft minfites divat. Uz glizt verdola Odens parasti ?em vienu t?jkaroti sasm?l- c?n?tn vigrteiu. Dzer pa malkiem plnaf abas Hdz divi gl?z?m dien?, ia vlgi?le- es p?rk v?cu aptiek?. J?prasa p?c Wl6- sen-Gelssbart, M?desfiss vai Herba spin- lae mmaria.
D o r a S v i k n i a
i i i