|-rJ^ i>et?a0Vleiw negrib?ja t , yfema tr?s reizes Cem-
gn?mle tekti non?ca l?dz Bflzveltam. Ar! i c B ^ njinistrijas ^ parde??lfis, ka Hisam komtelttt jpagridi. Bet Mtttt iesp?jams s?kt iti, nepakustin?ja odlbmSJa kontaktu ar! ^a?itpcfxnfinlstiski no Mtiirn?listle^ mm niec?g?m : v?rst policijas
locek?u uzma-INSi^ekiem. Psa pagrld* tsl valstsdepar-" vald?t?jam
. ?Jto lie- l i ^ ?Hv plaSo "(rlstnieks Bul-?m teica, la!
ps p?c ka^ .terlk??u at-lismaz ? i j i im kokteilu ila" liel?ties . nost?ju, ibersa atkl?- lilss tuksne- Ifilegu v?r* ited?s vai-
Met:
; no kuras irUka Entuziastu i,*.(iiptoSo kompo--. iWi,tatevu dziesmu M' .ti?ii^ nabaga b?r- lU^ nes s?d? CK sekret?rs JEijEomjaunatn? politiski ^ at?isinat nopiet-tl^^?Us?tu p?reju uz I?^ pedeSams celt darba
uSElabot kvalit?ti utt , J?mSc?s vad?t koinbal?i $tarp komjau- ^UM ar pamatskolas iz-^' J?oel *BglJt!bas l?menis, 'eva rakst? uTsv?rts, ka pal?dz?bu atpaliku-'lW<^^Htisku izgl?t?bu
as?kas saimnieciskas partija sasniedz to , ,bet, teica korojau-iekrt?rs iKr?min - ka-JlpasauK-iest?jies kultu-iteddka sagurums. Lat-ekspluat?toru ?ira l?ti.
mieks
[?IMdtitil Meisltn, agronomo iDItlBtoUn. Dak?rt sari- ldt BIg? apmekl?ja pari Ir Biemn'daudz labu s?*
trimd? Vftcij?. ? n i t S i l i ? S [S V?GRIEZES!
[katrs pasist p?c vi?u reiblga- D, liet tikai retais zin?s, ka
. ar da?d?m bar?bas viel?m ?em. Vlsrlea t?ja ar sava ba iija an dzelzs taturu labi no*
JrtSanal un nervu nomierina* ?e un Dlenvidv?cljfit kur |6ti ?UuUs, pret to lieto v?grieu |leiaiikt% par kftkS?a sakni.
dsiednlii^t nolOkiem J?le- Miki, Ukaliftbg sledus letei- lldsi b?iacljlem uz ASV, kur
?|?rW^ t^lJa palTdi?s sirds iilbliai#|Q, uzlabos v?de-
t l 1 ^ piMldilt arf pret ifiia^ ' littt imuc?jumiem vielu mal- Jtr intete k? lespaldUu W- iimiieneu, iesn?m un bron-
x^edtti im lapas. Ari saknes ilvAses Ir vesel?gas, ziedi nav M J?tbtej ar verdoSu ildent un
Lapas on saknes var ap- |m 4im Uz glisi verdoa ^ m vienu t?jkaroti sasmal- Itliii Dzer pa malkiem pi ^ V i gl?z?m dien?. Ja vfgrie- H^U aptiek?, Jiiiprasa p?c wie-
M?desflss vai Herba spira-
D o r a S v I k n l a
,.:5e$tdien, 1950. g. 15. j?Hj? L A T V I J A
JAUN?BAS TEKAM latvietis vada eksped?ciju uz pasaules augst?ko ?denskrituTni,
aizsarg?jas prel ?aunajiem gariem p?d?jo dienu lietus g?zes bija ra-"-^ as neskait?mus ?d^skritumus, ska?i d?rd?dami, g?z?s up? no pus?m. Kr?ces bija k?uvuas - i straujas un b?stamas, un viet?s mums bija j?pazaud? ^ laiks, gudrojot, k? tikt t?m lli?i vai gar?m. Visum? tom?r ai " paveic?m Imetnu ce?a gabalu ~ g i apg?j?m apk?rt ar? bis-Kuaijas kr?c?m. Pat pie-^|[gais Laime dom?ja, ka, ??dam
0?ka turpinoties, m?s n?koaj? aiert var?tu sasniegt Kurunas upi,
Pec p?ris stundu brauciena otit r?t? b<jidzot iegriez?mies Karunas up?.. T?s krasti pak?peniski k?uva arvien aur?ki, pamaz?m p?rejot aiz?, kas noveda lidz Endela ?dens- klinakme?u kaudzes. Mans nogu- dzibas Hnija! un sasniegt viegto ba- t? neviens no gaisa nevar?tu atrast. Bija j???rso neskait?mi strauti, neskait?mas izklaidus izm?t?tu
PARI R O B E A I NO KARA AIMI9U TELOJUBOEM ASI?AINA GAISBIA AUST 3. L02ULIET? Sfikas koncentr?ts un ?oti stiprs ienaidnieka tanku un k?jnieku uzbrukums. Kaut galtariei turas varon?gi, vair?kiem t?rauda miliem tom?r izdodas izlauzties cauri aizsar*
r WSw"-:x-
M?R?IS SASNIEGTSI lUeksandrs Laime (pa kreisi) kopi ar topogr?fu Laureju
m?ri Endela adenskrltuma aogstumtL kas iztek no aizas un noved pie m?su gala m?r?a Endela ?denskrituma. M?su garast?voklis bija mos par sp?ti nogurumam un daudzaj?m s?p?gaj?m insektu dz?lienu p?d?m, kas p?rkl?ja ikvienu sejas, k?ju un roku st?r?ti. Otr? r?t?, debesim mazliet noskaidrojoties, var?j?m da??ji jau saskat?t st?vo Veitepui Saules kalnu, ap k?pu mums bija J?apiet apk?rt, lai sasniegtu Velna kalnu. Visu dienu dzird?j?m neredzamas kr?ces un ?denskritumus, kas d?rd?ja k? ?trvilcieni. Apmetui l?kumu Saules kalnam, t?lum? ieraudz?j?m Velna kalna kr?sain?s klintis, ko tik labi atcer?jos no sava lidojuma pirms 2 gadiem. Bij?m jau glui tuvu Karunas aizai. Indi??u satraukums ac?m redzami auga, jo vi?iem ar o aizu un ar? Velna kalnu saist?s bezgala daudz m??tic?bu un spoku st?stu. Bij?m dom?jui n?koo nakti pavad?t, k?d? b?d ,^ ko Laime bija uzb?v?jis, kad vi? kop? ar indi??iem Mja devies pa o pau ce?u pirms tti?nea, lai izcirstu m?su aerodro-mu". Bet, tikko ieg?iui b?d?, dab?jam t?l?t mesties ?tri lauk?, jo t? izr?d?j?s no vienas vietas nokl?ta dung?u blus?m. Pusj?dzi t?l?k indi??i izcirta kr?mus un ier?koja nmms iaunu nometni, bet pai aiz-Sja atpaka? uz veco b?du. ?ita, ka
kritumiim. Bija pirmdiena, 9. maijs. Enriks nos?t?ja radiogramu, pazi?ojot, ka tagad s?kam p?d?jo un svar?g?ko eksped?cijas ce?a posmu. R?ts bija skaidrs un saulains laba z?me, es nodom?ju. Turpretim m?su nabaga indi??i bija glui nobijuies. Vi?i jau r?tausm? pasteidz?s uzkr?sot sevi?as z?mes uz sejas, t?pat ar? U Z laiv?m un airiem, tic?dami, ka ?d? veid? vi?i k??s neredzami ?aunajiem dung?u gariem. T?l?ka-j? ce?? dab?j?m apst?ties ik p?c 10 min?t?m, kam?r Laime un indi??i dev?s izl?kg?jie* nos, lai noskaidrotu, vai varam v?l turpin?t ce?u ar laiv?m. Arvien bie?k upes mie-ilgo pl?dumu p?rtrauca auras kr?ces. Mans vienko-cis bez tam bija k?d? triecien? pret akme?iem dab?jis nelabu s?ci, un nep?rtraukti man vajadz?ja ar tuku ?irbi smelt no t? ?r? ?deni. Nesenais lietus mums ?sten?b? n?ca pal?g?, jo parasti sekl?s Kurunas l?menis tagad bija iev?rojami c?-<^ lies^ ?aujot mums '^ v^^^ krietnu ^di^ ' stahd izlietot ?rto laivu transportu. P?cpusdien? tom?r konstat?j?m, ka straume ir p?r?k ?tra un sekla, t? ka t?l?kais ce? gribot negribot bija j?veic k?j?m Uzc?l?m krast? jaunu nometni, atst?jot taj? visu, kas vien bija piecieams, betp?-r?jo sakraujot mugursom?s. Atlikuo ce?a gabalu lidz ?denskritumam un atpaka? cer?j?m veikt 5 vai 6 dien?s. Vakar? p?rrun?j?m savu marrutu iesp?jami s?ki, un ari Laime dom?ja, ka ?tr?k nek? 2 dien?s l?dz savam m?r?im nenok??sim. Otr? r?t? uzs?k?m o visgr?t?ko posmu. ai apgabal? ar! indi??i savas m??tic?bas d^ nebija agr?k sp?rui ne k?ju. Pa radio pazi?oj?m, lai lidma?nas turpm?k m?s mekl?t nedodas, jo dung?u biezokn? m?s t? k?
rums ar katru noietu j?dzi k?uva smag?ks. V?roju, ka Laime klus?b? bija stipri noba?jies par musu l?no gaitu. Vi? pats ener?ijas zi?? bija ?sta dinamo ma?na", un ari vakara stund?s izskat?j?s tikpat spirgts k? no rita. Aizas sienas ab?s pus?s arvien vai?iSik saaurin?j?s, l?dz beidzot, non?kot aiz k?das klinu sienas, p?k?i saskat?ju st?vo nog?zi, kas man bija paz?stama jau kop k?dreiz?j? lidojuma. Dr?zi vien paman?j?m ar? pau ?denskritumu, kas bija redzalms no zieme?austrumu s?nu puses. Ar neaprakst?mu atvieglojuma un prieka saj?tu v?roj?m majest?tisko ainu, kas tik ?oti at??r?s no t? skata, k?ds pav?r?s acij pa lidma?nas logu. Vakar?, par sp?ti nogurumam, palik?m nomod? ?oti ilgi. Ugunskura gaism? padz?r?m t?ju, p?c kam dev?mies pas?d?t ?dens mal? uz klint?m. Pilns m?ness l?ni iznira aiz kalna, p?rv?rot ?naino aizu pasakaini sudrabot? panor?m?. ?ita, ka is br?dis atsver visus m?su ned???m un m?neiem ilgos p?li?us un p?rciest?s gr?t?bas. Enriks nos?t?ja radiogrammu, pazi?odams, ka Endela ?denskritums sasniegts. Perijs kop? ar Laimi jau otr? rit? s?ka m?r?t un apr??in?t ?denskrituma augstumu. Gr?ti mums bija sarun?ties, jo milz?g?s ?dens masas, kas e g?z?s no klint?m, apsl?p?ja jebkuru citu ska?u. V?ja nesti biei m?s sasniedza ar? smalki ?dens putek?u m?ko?i, nereti izm?rc?dami m?s l?dz ?dai 14. maija r?t? mums s?ka pien?kt radiotelegrafiski apsveikumi no draugiem un venecu?Ueu iest?d?m im organiz?cij?m. Starplaik?: bijft jmi izm?r?ts Ehd?da ?denskHtuifni^ prec?zais augstums. Bij?m p?rdz?vojui ari vienu otru baigu br?di M?su radiotelegrafistu tikko nesa-dz?la ?rk?rt?gi ind?g? tarantula, kas bija pielav?jusles pie vi?a k?jas pusdienu malt?tes laik?. P?d?j?-moment? Laim?m tom?r izdev?s r?puli nosist. Vair?ki indi??i bija savainojui k?jas. Tos ??mu sav? g?d?b?, un p?c r?p?gas dezinfekcijas un apkopanas dr?z visi atkal bija veseli. 15. maij? dev?mies atce??, oreiz tie?m izmantojot dung?os izcirsto lidlauku, kur? m?s sagaid?ja pa radio izsaukt? lidma?na. Par o ce?ojumu m?jup neb?tu vairs daudz ko st?st?t. Lidlauk? atvad?j?mies no uztic?go indi??u pulci?a un sirsn?gi spied?m roku m?su jaukajam draugam un ce?a vadonim Aleksandram Laim?m, kas kop? ar indi??iem dev?s atkal za?aj? dung?u cietdksn?, lai ats?ktu savas ierast?s mednieka un klejot?ja gaitas. Ce?ojums uz pasaules augst?ko ?denskritumu bija gal?. Tas man arvien paliks atmi?? k? spilgt?kais un interesant?kais piedz?vojums vis? m??.
teriju novietojumu. Tie gan tieiem ^vieniem tiek iznicin?ti un deg, bet jauni Jau atkal redzami tuvojamies. Nav Icas k?rt?b? ari uz Opo?kas ce?a un v?l t?l?k pie v?cieiem. krasts m ? ^ a sazin?ties ar bataljonu, bet tas neizdodas. Nav vairs sakaru ari ar gaitarieiem. Sa80d!U mu??im," vi? nopl?ta rokas, bet ne-zaucfe ap?ir?bu,* s?k atvilkt vienu grupu p?c 0 ^ un novietot mea M?ri. Saule nejauki cepina. Viri slauka sviedrus, purina zem?m no-?iest?s dr?bes un gatavojas uztvert ienaidnieka triecienu. Pa lauku ieplak?m un gr?vjiem sl?pdamies, n?k gaitariel Seranta Krauk?a vads kaut k? nokav?jas un paliek iek?. Katru liel?ku grupu, bet Jo sevi?i Opoikas ce?u lidma?nas nemit?gi apauda saviem kl?ja iero6iem. D g^, visapk?rt deg, un biezie d?mu mutu?i br?iem aizsedz pat sauli, tad ir k? kr?sl?. Prettankisti, kas visu c??as laiku bija sekm?gi atvair?jui uibrOkoos t?rauda nezv?rus, ari aizbrauc. V? v?ri vilc?jam pal?dz tikt kaln?. Tac tam seko pai. Pirmie atiet Krasta tad Gaitara v?ri, mier?gi, nestaigcUi-
Dzimtenes pagale skautu ugunskur?
A. Liepi?S Daugtfvas skautu novada m?c?t?ji
Augsim Latvijai III I m r i i i a 8 SKAUTIEM UN GAID?M VASARAS NOMETNES K?dreiz lielajam filozofam Leib-nicam jaut?ts: ,4C?d?? Dievs taisni ?du pasauli ra(Hjis?" Tas atbild?jis: T?d??, ka ?d? pasaul? vislab?k im vair?k par?d?s Dieva m?le-stiiba." Vai o filozofa atzi?as paties?bu vislab?k neizj?t?t j?s sav? nomet?u dz?v?? Te katrs zieds, ari sava vienk?r?k? t?rp?, ir skaist?ks par katru cilv?ka rad?to roku darbu. Te katra rasas l?se, kas atmirdz r?ta agrum?, katrs putni?, ari maz?kais c?ruUtis. pace?oties P/et zi-. , lajam debes?m, liecina par Dieva Vi?iem ?sten?b? blusas patika, jo m?lest?bu. So m?lest?bu alc musu tad vismaz rad?s pat?kama nodarbi- c?^ imtenes druvas un birzes, to pau te vakaros pie ugunskura . . .
JAUNA ADRESE ir Vientu?o skautu inspektoram vad. T. Duk?tam (14a) Dillingen, Luitpold-Kaseme.
m?sia tautas sv?t?t? zeme un debesis, kas odien gar? pace?as par mums, aicinot ikvienu augst?kam, skaist?kam dv?seles ^ ^^i}^^. Ar? j?s esat sasaukuies nometn?s, lai m?c?tos m?l?t sajm tuv?ku^ vec?kus un tautu, lai augtu 1 eli Dievam un Utvijai, ik vakarus lu-?zot: Dievs, pal?dzi mums rit but lab?kiem nek? odien bijam. K?dreiz m?s aptoe^^^^.^. ^.^^ zemil: M?s spodrinasun tevi par vijaii
zvaigni spo?ku..." Bet neaizmirs?sim, ka vi?as spoums atkar?jas no t?, cik spoas ir t?s p?rles, ko m?s katrs atsevi?ais vi?as loceklis sevi nesam. To z?m?gi r?da J?nis Poruks st?st? P?r?u zvejnieks. It k? sapni tur Ansis Vairogs Gaujas mal? visu nakti mekl? peries, bet nevienas neatrbd. Tad pie vi?a piest?jas t?vs un saka: Neb?sties, Ansi, ar katru gUem?zi tu esi vienu p?rU atradis". Vi? atvef vienu gliemea v?ku, un tur atmirdz liela, glezna p?rle. T? ir tava sirds" saka vi? Ansim. .J>ar?di to. un tu tiksi turpat, kur es esmu." Si p?rie ir tava sirds, kas tev deg un kv?lo; tavas sirds liesma kas apgaismo un r?da tev ce?u uz tavu br?li, tautu un Dievu. T? ir tava sirds, kurai vispirms ir j?b? par ^zvaigzni spo?kai". Tikai tad tu var?si ne tikai pats dz?vot skaistu dz?vi, bet vest ari savu taufu gaismas,' m?lest?bas un brivibas kaln?. Pasaules t?l?s augsim vienoti Lat-
mies, kaut ieniMdniekam Jau vajag b?t tepat T M ir k?ds neliels strauts ar v?l nenodeguu s?du pret?j? krasti,
kur rotas sapulc?jas. No m?jas, k|t st?v mazliet savrup, izn?k pulkve dis, vi?a adjulante, abu bataljonu komandieri un v?l dai v i r s n l ^ Vi?i ir nopietni, ^U)le kartes m Isu bridi apsprieas. Sevi?i norQ* p?jies vecai8*' nNdfid?ts, no Ts elles iesp?jami i ?trift IfiUek lauki, vi? izgrili caur zobiem un dod pav?li sak?rtoties t i -Ifikai atieanai Bet, leitnant Krast, 6. rota ]>aliek sedz?jos."
.^ aprotu, iMilkvea kungsl"* Izv&rtis vad!U8 gar strauti malu un t?l?k gar rudzu lauku, Krasta
pasauc Uim m Ufk Is?Okot tuvi k?s braslas. ^Katram gac^ jumam," vi?i novdUt un pats aliiet ui tiltu ?git s?das, kur stiv radio raidltija auto* mobilis. Viri uistida patlautcMi un, kaut abi flanki ir atsegti, mterigt gaida paridamies bo|tevikus; Ko Opo?kas ce?a puses aiz kalna arvien ' tuv?k nik tanku klab?iana, bet miricU, kad tiem vajadz?tu paridi ties, dzird vair?kus asus bliull?us -sav?s poddj?s t?tad ari v?l prettiii* kisti, paldi^ Dievam! Viru labsaJOti aug. ^ Kas ir, uag?tlp?sim!'* samekl?jis ka* bati cigaretes, Vingris sniedz savam patiautoiekam Uepam, pledgam rl dziniekam.
..Velns, tas deri ,.Ari drusku nerviem** un aiikOpl-
n?juii sm^pi^ , vi?i atkal pievMu apvidum prtekUL Beidmt tie ierauga to, ko gaida. Rudzu lauki paridis ienaidni^. Sarkanarmieli nik ??d? st?vus. Reiz? Bik sbridit vairiku patlautines. un pim^ uguns noslau* ka sdhis ud)ru6?ju8. Krasti no sa* vas mainptetotes iau) tipat stivus, nemekl?jot nddldu ainegu. Dali M |
sa?ems godidgas - 1 m?|?ia Kla-P? P"* PiMa aisu ai^ M n i -fcta abott^ito. ^ tlgu sManu un kapi zemi Pirii viegli ievainos; bet tie nedomi mek-Visu sacens?bas dallbnl^ vir- l?t p?rsienamo punktu. Aptin pali ar dus pubUo?s laikraksts Latvija. Sa- saries saiti br?ci un turpina laui J? saceMlbi noteikti ped?lis visi smadzenes k4 vienu vien?gu domu: apzin?gie latvieSu skauti un gaidas, pjjdi gavu pien?kumu; paliec savi T?pat piedal?s Ue^ aldas un roverl. Liet?. Tai pretojas k?da dta. kas sa- rjnti?as im maukauU. Sai sacen- h^ a- 5 iznicin?ana un visa non?v?- sfbi pleda^ Ikviens apzin?gs Ut- ^ ^^ 3 ^^^^ gj vieSa Jaunietts. Redz?sim, cik mums Ltst?J to. Tom?r t? ir n?ves valst?ba ir apzin?ga Jannida. ^ ^^ ^^ ^^ ^^ ^ ^ Aivars dz?voja Bevem?. Vi?a t?- cieSanu kop?ba un tas, kas ird?jies tis aizbraucsf Jau 1947. g. uz Angli- Uaj?s liesm?s, redz?jis katru bridi ju. ?imene kop? ar Aivaru var?ja aizvedam k?du sakrop?otu draugu. IZ Angliju aizbraukt daudz v?l?k, un daudzus paliekam asi?ainus un Kam?r vi?i iek?rtoj?s, Aivaram 1^ I saplos?tus vi?pus dz?v?bas un n?ves tik?s v?stules rakst?t, aizmirsis v?- robeas, tas zina, ka ne<klkst no stuli uzrakst?t ari saviem draugiem I doties dom?m par krituiem, nedrftst V?cij?. Kad latvieu jaunie s?ka palikt ciefianu un s?pju vari, Jd aiz sasaukties pasaules t?l?s^ Aivaru ?g?JuSie un dz?vie uzliek pien?kumu sauciens neaizsniedza. Vi?a adresi ? turpin?t d?u tai paifi asi?aino upuru neviens nezin?ja. Vi?a adresi zin?-? viet? l?dz galam. Ja tikai Mirdza, kas dzivoji?i kaimi- Un Krasta viri turas. Krievi nevar ?u pils?t?. Bet Mirdza Jau nezi??- piespiest rotu atiet, leprieki noteikti ja, ka k?ds par Aivara adresi inte- atvilkSanas laik?, kaut dak?rt vi?i f^s?jas. I k??st stipri p?rx)Si un uzm?dgl Aivars nav vien?gais, k?tra adresi [ienaidnieks z?nus tura zem uguns ari zina tikai viens vai divi latvieu v?l tad, kad tie s?k jau atk?pties, jauniei I At?audidamies vi?i brien taisni pir Vai tad Starptautiskais Sarkanais strauta sekl?k?m viet?m, tad sl?pjas Krusts vien sp?j uzmekl?t cilv?kus, aiz m?j?m un beidzot paz?d mei, kas pazudui? N?, latvieu meite- a^s s?kas k?dus 200 m aiz s?du, nes un z?ni ari to var. Mums nodi- Me?, ko par t?du gr?ti saukt, Jo bin?jies m?su pau meklS&anas bi- p?c k?da puskUometra ir atkal lauks, rojs. Un tam vajadz?gas ?das zi- atrodas vair?kas grupas ari no 43. ?as par visiem latvieu Jaunieiem pulka un p?ris v?cu vien?bas ar v i -S-18 gadu vecum?: Uzv?rds un Uiem trosiem. Tie, t?pat bez ce?a, v?rds, adrese, vai bijU ^auts vai aizbrauc t?l?k. Prettanku Uelgabalu, gaida, mazskauts, gunti?a, rovers, icas uzst?d?ts uzkaln? aiz mea, t? lielgaida. S?s zi?u vaja&lgas par Lpkalpe saspridzina, jo nav vUc?ja. visiem, kas dz?vo ?rpus V?cijas vai y , prieku jau aizg?jis ari Krasta V?cij? ?rpus DP nometn?m. puiks, un vi? tam var sekot tikai
S?s zi?as nos?tiet manam drau- p?c kartes, gam vad. P. St?r?nam (23) Olden- S?k m?kties. Zemas, pel?kas mi-burg, Katharinenstr. 5. ?ko?u gubas, n?kdamas no dienvi-K? pie im zi??m tikt? Vienk?r- diem, arvien vair?k aizsedz debesi i paskatieties sav?s piez?mju Nav vairs karsti gr?mati??s, pajaut?jiet vec?kiem. Mazais, so?odams blakus leitnan-pazi??m, aizrakstiet citiem cilv?- tam, r??ina, ka nevar b?t vairs t?lu kiem, kas var?tu zin?t. Attap?b? k?da liel?ka upe un oseja. Vi? to ta?u padomi man neb?s j?dod! Un atceroties no pavasara, kad pulks nfi-laiks b?s pietiekami ga|i, lai sa- cis iek?. K? tad, tur jau ari vi?a ir, sniegtu daudz, Ja t?l?t ?eraities pie kr?mos iesl?puies, l?na un tuma, darba. Un oseja ari. Uz t?s st?v pulkvea Kad termi? ies?t?anai? Seas ma?na, bet pats vi? dod pav?les ned??as p?c ? laikraksta sa?ema- Jaunas uztveranas poz?cijas ie?em-nas. T? piedal?ties var visi, lai kur?anaL J?c?n?s," vi? saka. ari katrs b?tu. Godalgas pie?irs Ir pavisam klaj, uzarts t?rums un un izloz?s tikai p?c p?d?jo adreu t?ds pats augsts kalns, kur vadi ie-sa?emSanas. rokas. Vi?i to dara ?oti liel? steig?. Draugi, veiksim o Uelo darbu! jo izs?t?t?s izl?kgrupas jau uzd?ru-Cik tas noz?m?gs, to m?s var?sim | ?s bo?evikiem un atvelkas, atsk?rst tikai p?c ilg?ka laika. Un t? pild?sim savu mudi: Pasaules t?l?s augsim vienoti Lat-| vijai! Jfisu vientu?o skautu vad?t?js Nikamaji nnmnri lasiet: VI?I PAUkA KAUDZ?M
J