imteksi ieva un trig b?M a i So bfldtt sa?rd?t nav m?ksla,
iOa p?Tir ?ilii bija Meids vair?kuma viru bari?iem Izskr?ja pie*
?urdo?a. S^kaidrs, Valter, dtul Es ari," vair?ki pie*
ipteinis cent?s piedot sa^ p?rliecin?t?ju svaru,
tik nedzird?tu nekauc didamiesi sauca:
i E ? | I | ^ Mumi puirtunda, ilg?kaia
t^ . 1^ ^^ ^ pa^ l^^r K^^ SeiV Is 1llkiai kfi rok?. Es
ii,^ ^^ ^^ a^ ^ jradists, m^et stostu
,^ didgrammu es tte trij?s min?t?s. Ko
% iiuiifliii 1^ ^ apm?ram ^ tas Ir, Ja vi?i t?lU
pi<s^ me? l & t t ^ ap
| i u bOsto krietni pa 1 ^ malad^
es t i S Ir t^aSu darbojas bez
1^ dusm?m uz^
I?is o?ka^ iWidiB^a^^^^
^ fettevi^iiri -w.^rsfihw)8aii*ar^s^^l^
. bija piMtU UK mgu komandan-
attapies, ie- d?d val??iitjam sej? un, p?r
M vaibsti^ meon?gi klieg* p?ct tuv?k?s ma!npisto
B bunana^ no kuras dailS sienas.? p?rS??la v?le: ies, kapteini! Zem? le^
Edfil p?c 5! sauciena dzirdams vienigi ko*
Ihispagriezlen?^ apstfi* , ^ u m a p?ebri^uSu kak
strtipce?liedz?ts ua
'Vil' catilv;^^^.''.^
a^ttdv??i5lMe?Ska^ ^ t i ^ l t ? s to^
fmdes mai^ , par daudzi
i i l l ^ sevi pacelttf ? l i ^ a n t ^ stobru,
ieroci. atiL no malas it
^ bet t?da, kds leitltos^ n?, t?da
nicin?jums izp ?ta jntiteis. No?uku- la uzraduS?s putaa
Tad! Ejiet! Lai nagus... lupatas!"
,,,5f*t gr?du atsit?s mw 1^ 0 y ^ zv?rojou skatu
tuonetis, komandants ap^ ^^^plitt?vi^^ uz savu
wn v?ri gatavojas ^ {^{cofim rok?m sl?g^ k
u^s, gredzenus, J, citi, starp drau*
j^l iSd^ sadal?jusi* A^vlffia d?mu un pamaz?m
i i d t e ^ :;iRrinutes, Nik... ce^
l i t i n ? s neap?d?s." m??i- Bm s?kos
t|||^8sl| savu korespon- ^ i l i P l ^ j p?ris manuskriptu
%uj?t daas v?stules, ko n?-
, Vi?u zin*... bet dar?t tur 1P#ar J?iet!" nop?t?s Vai-
ipftinpr^ roku atr?va aiz^ ?rpuse neredz?ja neviena
sekos)
lira bazn?ca deg ^ t S i S INFORM?CIJAS TONDA
^mm^i^ par tic?bas bri- ?i psrvalditls lem?s ir cInIsBJ ncinas kdnfesMM piederigo DlevJ tur nenUfi vaj?. dievnamos
r ? v ? t o rakstu viea ttaito*,K! i i ^ v i k u piknqas ?so k;?LM! iiSi^par b m v i t o i nostsjujrell^'
"ppttttS* laecS^ par to nododb* iMsetiilekt. ECK un LNP Ar?j?s Infoj- p f e ^ londa iidot? ?aun? broS?ra ang li^ l^ilbd?BeHIlJas vajaSana Latvij? af
wli bolSevilni neieug?s metodes. SNWitav<toi? vair?ki Jauni lidevnm^
i l ? i l kalpot Slm paSam udevu-
JlfSitiatl?a ar degoSo P?tera baralcas ttrl?ka seviS?i noder?ga briVo
N^ pilso?u leparistin?Sanai ar linic? i%54rbu, ko neatlaid?gi tonina !* lwmvbrogflra, k? an a g j ? k j ^
ladevuul dab?jami un P^ eP^ JJ^ JS lai hCK inform?cijas^ biroja
Omund. ArtlUerle^ase^ At nosfitSmi liedojumi Ar?j?s inior- w Idndanu
Fnif . P. Stari
PATIES?BA PAR SPORTU d?s iesp?ja att?st?t k?du kopdarb?bu. ilTi^ Il^ Jfl^ s^. ^icl6^^a sports Ir vel- dibinot IzgHtlbas pulci?us un izgl?t?bas biedr?bas, r?kojot prieklasIJumusTn dis! pufti vakarus, tad tagad turpretim par t?diem centieniem nek? nedzird, bet no vii&n pus?m pien?k zi?as, ka dibftna Kimni?"^"* sac?kstes, ? ^ t l b a s un gara gaismas ide?li liekas
Sl sporta sacTkSu apmekl?t?jus nosaukusi par pasaules padiben?m ~ {aex m ^ S Senie acteki sporta pubUku saukui v?r-
tulkojum? skan DreS. h!J ^ i<:orcher. SUddeutsdie Monats- nefte, 1930. g.. 390. Ipp.). Slavenais v?^
^ t t s ^ r p r o l ^ r i e m gatTn?U'kaT at^ '''^ ^^^^^^ M sen?s p^ie^-suSba"! Zi?as un t?m sekot, tad tagad m S S L.^ '^f^ ^tl^"^ Teodozijs 894. g. nolie- dusies Jaunatne, ka i JutasTcin?te nlml' motiv?jot savu n- St profesorus un r?d?t vimmn??S^ ^^ ^ ' ^^^ tautas dzl- Slves ce?u. Ja k?ds ^ofesw3^efiXt?pTh^ ^^l^t^^^'^^^''^'^^^ ^ ^ g ^
^kmlgiem un n ^ p U ^ ^ ^ ^ ^
Ol?. Es butu ?oti priec?gs, ja m?su jau- st?ra sadkstes-tumlri W K Ba^e butu ai jaut?jum? tikt?l ieditli. Jaun^? laiS^orts atdzivol?s rene BlJuMes. ka var?tu nopietni r??in?ties ar sanses laikmeta kSd s?ka S i ^ t m aizr?d?jumiem. Bet. diemil, J?saka, dus antlsklS^kuit?ras iS^ ^ ifJi^ furtSvi^ ^ ^^ ^^ ^^ s t r a X a S ' ^ ^ T t e ^ ^ ^ ^ ^ ? l ?^as un paviras, daudzas atzi?as un 1898. g. fran?u baronam Pi?ram de Ku- g?rtl nepareizi saprasti vai t??m sagro- bert?nam p?c 1502 'g iigV plSrauk^^^
^rv\*^^r^ n * . izdev?s atjaunot olimpisk?s sp?les. Vis? ^ n i kriti?i parasti lieto augstu stilu, kult?ras pasaul? s?ka dibin?t ^ r t e bled-
^ u c a s uz senajiem grie?iem un romle- r?bas un rad?s ari da?di teor?ti?i, kas Hem un run? par sportu k? sen?s kultu- no sporta kust?bas sagaid?ja vis?dus la- f?i mantojumu. SaJos pag?tnes notikumu bumus. Tos min mani kriti?i. Bet dz?ves att?lojumos ir daudz nepareiz?bu aeteicu prakse un par vis?m liet?m zin?tniskie tflasit izdevumu: Gehelmrat Dr. J . Mel- p?t?jumi pier?d?jui, ka an jaun?k? lai- '^ '/A f^S!? ^^^1?^} Olimplsdien k? sporta ietekme tautu dz?v? Ir tikpat ffi^eie, 1836). Seno grie?u lielais filozofs ?auna k? senaj? pasaul?. Zin?tnisko P ! -mtoni saka, ^ka aizrauan?s ar sportu jumu ce?? sav?kto faktu ir loti daudz, nn
^ ^ a i r ? k pastiprUiot ij? rakst? pat aptuveni no- tait?tl, vedot uz barbarismu un nedarot saukt. (Ja tas b?tu vajadz?gs, katr? laik? libumu ne miesai, ne dv?selei. K?d? cit? ? varu sniegt rindu neapaub?mu faktu par ^ ?^ f*^ JK^ *^ *' ka sports cilv?kus ap- sporta kait?gumu). So atzinumu koprezul- Ipojot Grie?u rakstnieks Elripids ra?- t?ts Ir t?ds, ka posts, ko sports nodara ^Ja: a?le?ija c^ e| no daudz?m nelai- tautu dz?vei, t?lu p?rsniedz tos labumus, mim. bet t?s liel?k? nelaime ir sportisti, k?dus p?c teorijas sportam vajadz?tu dot. Ile neUetIgle cilv?ki, kas klejo apk?rt pa Runa visu laiku Ir par. rekordu vai sa-aeml." Pret sportu bijui ar? dtl grie?u cIkSu sportu, bet ne par t? saucamo at- kult?ras darbinieki. Heldelbergas univ- p?tas vai paldago?lsko sportu, pret kuru iltat? aizst?v?t? doktora disert?cij? E. neuzst?jos ne es, ne ari k?ds cits. Baiers atz?st, ka senie grie?i ar sporta sports ir bag?tu cilv?ku izprieca,^ kas
PasaulBS sporta laukumos
I t o r d u aptumojui savu nacion?lo ap- nepavisam nav piem?rota t?diem neba i d u , sagr?vui savu kult?ru un novedui Hdi sabrukumam savU valsts dz?vi (Dr. E. Bayer, Spo?t, PoUtlk und Presse).
Vlsl sporta slavin?t?ji atsaucas uz iz teicienu: Vesel? mies? vesels garsl It k?
Mls^ M^ ^^ ^^ ^^ ^^ ^^ ^ L^ uK'Sln?tt^ ^^ ^^ ^ ISlin c^rp^r^^^ vair?k?s discipl?n?s nedaudz skan: J?l?dz, lai vesel? mies? m?jotu pa ^ ^ i ! ^ ; ko-di.t. ZAtm^ks r-A^omo ysel gars." Tas noidm? glui ko citu f*JJff ^ ^"J^ J^^ ^ W to apgalvo sportisti. \l^tlom'f^V^T^^^^ ^ m i e S l Uljul noska?oti pret grie?u U a lab?ko rezult?tu. Vi?a dz?vesbiedre
4rtu. P?c vi?u uzskatiem sports esot?iaboja Cechu rekordu ??pa mean?, bezj?dz?ga niekoan?s tm. kait?ga slinku- ?edil uzvar?ja ung?rus v?rieu sacensl- ma kultiv?ana (skat. Bageng, Geschldite b?s, bet zaud?ja sieviet?m, des Sports, I6t. Ipp.). Noteikti sporta pre- Austr?Uetis Dons Marals, kas stud? tlnleki bijuSI Cicerons, slavenais ?rsts A S V , gandr?z katru ned??u p?rsp?j pa Oal?ns, Seneka. JUven?ls, bet paz?stamais | pasaules rekordam peld?an?. Vi?a p?
d?jie rekorda sasniegumi ir 1 un Vi ang?u i?dz?. k? ar? 500 m kraul?. 100 m uz kr?-
M I R I S NOLS BUKS I savuk?rt jaun? pasaules rekorda lai- ?k? (1:0,8,9) Berl?n? veica krleyu melstar-
70 g, vecum? D?nij? miris vis? pasaul? peld?t?js Leon?ds Mekovs. '-^'tamais d??u vingroanas skolot?js | Liel?ko augstumu k?rtsl?kan?, k?ds
puks. Jau no jaun?bas vi? m??ina- Eirop? Jebkad sasniegts, sac?kst?s Tam* rast Jaunus ce?us ?erme?a vingrina- per?, Somij?^ar iM^m veica ASV mels i? un 1914. g., b?dams.tat4koiaa^80fi?}t9s3obi| Ri?ards: : ^ ?
I(Ms, izatrgd?^i^ pama^prlritsM^'saif^i ' launirbr i tu rekordu i?U?kSan? ar T,9 # ^ ^?lmnastlkal". Vi?a rad?taj? rmsdhredzl^ Nlg?rijas n??eris Viljems. ?oE^oanas skol? Olerup?. kas bija liel? L?dz im rekorda ?panieks bija austr?- lemnlelftu mui?, vi? ar spo?m izdo- lietis Brj?ss (7,55). Kontinenta lab?ko tal kam atdz?vin?ja sastinguS?s vingroanas l?c?ju priekgal? ar 7,59 izvirz?jies fran- Ihetodes, un vi?a lab?k?s vien?bas, ar c?zis FoS?. ftu??m Buks p?c pirm? pas. kara k?uva Tikai 1,85 m augstl?kSan? agr?k zi?oto paz?stams ari ?rzem?s, bija muias zem- ? 2,02 m viet? sasniedzis Bobs Matlass, re- nleki, ko vi? apm?c?ja vakaros un br!- ?liz?jot savu Jauno pasaules rekordu des- vaj?s stund?s. Buka sist?ma rada atKi-? mitci??. Par nepareizo rezult?tu valno- nlbu vis? pasaul? un vi?a vingrot?ju v i e - ' " "= - nlbu prieknesumi visur izv?rt?s par ?stu skaistas un vienk?ras ?erme?a kult?ras triumfu.
giem, k?di palaik esam m?s. Pirms otr? pasaules kara ASV pilso?i par sportu Iz t?r?ja 4 mllj. dol?ru gad?. Jaun?kaj? lai k? par pau sportu izdodot maz?k/toUes sporta totalizatoros gad? nosp?l?jot ap 3 miljardi dol?ru, bet Anglij? SOOmllJ.m?r- cmu. kara v?l kl?t n?kot Izdevumi par pau sportu. Rletumv?dj? sporu totali zatori s?ka darboties tikai nesen, bet U - jos jau piedaloties 51 proc. iedz?vot?ju. Cilv?kus arvien vair?k p?r?em hazarda nepr?ts un masu hist?rija; sporU sac?k stes pie?em arvien meon?g?ku raksturu. T?s biei beidzas ar kauti?iem, un pa stiprin?t?m policijas patr\4?m, trakojo ais ?auu pmii J?izkl?dina ar asaru g?zes pal?dz?bu. Satraukums br?iem Ir tik liels, ka k?d? boksa sac?kstes laik? 8 dlv?ld mirui ar trieku. Vai t? Ir tautas vesel? bas veicin?ana? Tautas masas arvien vai r?k nov?ras no kult?ras, k? ari no savas personisk?s un valsts dz?ves probl?m?m un dom? tikai par4{ald?mo boksa vai futbola sac?ku Izn?kumu.
K? sen?s pasaules, t? ari Jaun?ko laiku autori liecina par sportistu tra?teko Uk- teni. Elripids saka, ka sportisti, kas Jau n?b? ir stalti k? statujas, vecuma dien?s staig? skrand?s. Prof. DIms atz?st, ka v? l?k?s paaudzes sportistiem nek?dus goda kro?us nevljot. K?ds v?cu iln?tiileks p?c nopietniem p?t?jumiem par sporta Ietek mi uz m?a garumu konstat?, ka sportisti parasti mirst visu atst?ti un aizmirsti.
Seit teiktais Ir tikai mazi s?kumi no lie l?s paties?bas par sportu. UelaU faktu materi?ls, kas par sporiu sav?kts Jaim?- kaj? laik? liecina, ka talsuRja Ir Tertu- ll?nam, sakot, ka sports Ir velna iest?d? jums. S?kot ar Sokr?tu un Platonu un beidzot ar Osvaldu Spengleru un iev?ro-
Iamo ang?u v?sturnieku Arnoldu Toln->lju, visi gara durblnicki Ir pret sportu. Vai zinot visu So faktu materi?lu man
vajadz?tu klus?t? Vai mans nacion?lais pien?kums b?tu mierigl noskat?ties, ka m?su tautas ?ermeni p?r?em i l v?zim l?dz?g? slim?ba, k? to nosauc prof. Mom- sens. Manu c??u pret sportu grib nosaukt par d ? u ar v?ja dzirnav?m. Ja im ap galvojumam b?tu taisn?ba un Ja mana c??a paliktu bez pan?kumiem, tas noz? m?tu lielu m?su tautas tra??diju, nacio n?l?s kult?ras ap?tiju un varb?t v?l ko briesm?g?ku.
I Z C E ? O T A ? l ! Laikraksts LATVUA Isceloanas cenWos dab?jams nm pas?tlBims ail
01 ?nem?m pie ?diem mflsii p?rsavjiem: A m e r i k ? ? u J o s l ? :
AUGSBURGA: Infaiiterte Kaieme, Kloek der mtemat Presse; P. dbells, DP Camp Hodvfeld. Hennchstr. *.
B U C B A C H A : K . Helnerts. Resetti, Center. yMCAnfWCA. LTJDVIGSBURGA: Elizabete Kraulls. Flakkaseme. VMCA Office. MINqHENE: J . Reinsons, Funkkaseme. Bl. tOa-108. aVEINPURTB: V. Relnfeldi, IRO Resetti. Center, Post-Block 5, VILDFLBKENA: W. Odenwtller, IRO Lager, Buchhandlung.
A n g i t t j o s l ? : AUBICHA: B. SUpnieks, European Reception Ctntre. Bl. H-Ma. DELMENHORSTA: V. IH?titons. DP Tmnsitiager, Uttische Buchbandlung. PAUNGBOSTELE: . Krasti?a. Smigration Centr?, Bl. 43-1 GROMA: WalUier IJerdau, Au8wandererlager. Zeltungsstand. iS. - -VBNTORFA: Bd. Kr?mi?i, DP Camp. BL SO.
LCE apg?ds LATVUA
Jamas amerik??u zi?u a?ent?ras, kas bija k??diju?s, p?rr??inot ang?u m?rus metros. Jaunu Vlmbledonas rekordu sasniedza
amerik??i Pctljs ar Tr?bertu, kuru vie na seta ci?a kungu dubultsp?l? pret aus tr?lieiem Sedmenu un Mekgregoru bei dz?s ar 31-29. Sets Uga 2 stundas, bet visa sacens?ba vair?k nek? 4 st.
Holandiete Fanlja Blankere-K?na, tris- k?r? olimpisk? uzvar?t?ja un pasaules rekordiste, It?lij? labojusi 15 g. vec?s po lietes Stellas Valasevl?as pasaules rekor du 220 Jardu skr?j. uz 24,2 sek. 8? m bar- ??ros holandiete skr?ja sezonas lab?kaj? laik? 11,3 sek.; vi?ai pieder ari is (^B- tances pasaules rekords 11,01.
Tour de France. gr?t?k? un popul?r? k? rite?brauc?ju sacens?ba pasaul?, ft? k?s vakar Pariz?. Treais v?rs" fllm- aktleris Orsons Velless nolaida starta ka rodzl?u un 116 Eiropas lab?kie dkllsti dev?s 11832 km garaj? ce??, kas cauri v i sai Francijai Ilgs 25 dienas.
Pr?gas sporta klubs Slavta, viena no trad?cij?m bag?t?kaj?m kontinenta fut bola vien?b?m? tpird4v?ta?'p^^ Dsmamo ?Prag; tas protams tlotittaiVlBU^ Ctdiosld- V?kljas dz?ves nozaru bOl?bvlz?an?i ie tvaros.
Zl g. v. soms Jorma Valkama. kas ar savu 7,52 m sasniegumu tfill?kanfi izvir z?jies Eiropas kontinenta lab?ko t?ll?c?ju vid?, 1949. gada j?lij? sav? pirmaj? star t? sasniedza tikai 6.20 ml
Talant?g? v?cu vidus distanCnleka Ul - chelmera tren?anu uz??mies kritu? pa saules rekordista R?dolfa Harbiga ilgga d?gais skolot?js GcrSlers. P?c vi?a do m?m Ulcheimers esot sp?j?gs iet Harbiga p?d?s.
1^ 50. g. 29. J?nij? V?cij? ??ries no mums m?su m??ais konfllistrs
mag. rer. nat.
Vi?u m??? piemi?? patur?s korp. Fr. Academica saime trimd?
1950. g. 27. J?nij? p?c gr?tas slim?bas ??r?s mana m??? sieva
Vera Freimanis, dzim. NTmands dzlm. 1915. g. 5. maij? R?g?, apbed?U 1950. g. ?fi. J?nij? Karlsrfles pils?tas kapos.
Dzi?? s?r?s virs, d?ls, m?te un t?vs, (14a) Heilbronn. SGhwabenhof-Ka8eme
ZENTAS MAURTl^AS e s e J a s
S P ? T S DM 7,50 un 9,50
DAUGAVAS VANAGU gr?matn?ca. (14a) Ulm/Do., Bblcke-Kaseme.
(518)
IECE1.0TA3I ASV un Kan?d? I Pieprasiet L A T V J U GR?MATAS visp?r?jo un papildus (izn. 1. aug.) ?ata-
logu. J?s ieg?sit visplaS?ko Inform?ciju par gr?mat?m, laikrakstiem, Utvlsklem izstr?d?jumiem utt., par jauhlebrauc?ju re?lstr?Sanos un zi?ojumu sneganu m?su apr?p?t?ju organ. un m?su s?tniec?bai Vaington? un daudz cituUetl?u padomu. Katalogus pies?ta par br?vu.
(523) LATVJU GR?MATA - Waverty, l0wa, USA
C??AI PRET TIRANNIJU
apgroz?b? izlaistas 2 propagandas markas:
V?RT?GAS GR?MATAS
DiBiPUTNI? RIRDANA karlkS?tOru kr?jums arDR?B&A tJUa ?eogr?fiju kurtu** !
n ? c i s un pis?tin?ms: V A C I J A Ed Alainis, asb) Memmlngerberg. postiagemd;
A. Bt?ks, (24) Eutln, DP Camp. Maks? DM 4.S).
ANCTUJA B. Rlrdans, 10, Winchester Rd., London N. W. Sr D. V. F. gr?matn?ca, 44. Hans Place, London S. W. 1. Maks? -^ S/.
A U S T R A L U A J . strauti?, 12, Sevent Avenue, Alberton, Adelaide, S. A.; O. StranU, Box 1660. G. P. O., Adelaide, S. A., V. dots, 119, Broim Str. Adelaide, S. A.; Ant Strazdi?i, 4, St John Stireet, Wlndior S. Melboum^ Vict Maksa .
ASV - H. Rudiltis (J64a, Bergen Place, Brooklyn 10, New York, N. Y. Ed. Dobelis, 503, Und Street, N. W. Waverley, Iowa. Maks? I 1.00.
KAN?DA - Valters Ziedi?i, 91, Morse Str., Toronto 8, Ont Maks? I 1.10. t
ZVIEDRIJA - ForetOngen Daugava i . p. a., GarvargaUn 11, Stockholmt G. K?avl?S, Box 101, Stockholm L Maks? Zv. kr. 4,90.
BE??UA ^ A. znotl?l, 4 rue Craenendonck, Louvaln. > D?NIJA I. Reltmanis, Postbox an, Kobmbavn. ARGENT?NA F. P?vul?ns, Rlvadavla N. 3961, Munro; F. C. N. G. B, (IS1)
- ar Br?v?bas pieminek?a ??u r?v?ju att?lu. Marka Iespiesta tumi br?n? kr?s? ar uzrakstu: Help free Balts Irom bonds of Sovlet tyranny**.
ar b?g?u mottvu p?c J. Orosvalda gleznas, un uzrakstu: Sovlet rule dr?ves Balts from homes".
t. s. 1 LATA MARKA (cena 1 Kr, i OM, 1/6 sh, 30 .) t.s.lO SANT. MARKA (cena 10 dres, 10 p f 2 d., 4 c )
. Ien?kumi no 1 Is markas Nom?ti Izdevumu fS^ ?^ i^ organiz?to v?stu?u akciju. SIs markas izplat?ana Izbeidzas 1. augustii.
Ien?kumi no 10 sant. markas tiks IzUetott p?r?jo P^^Ssa^iJ cln?anal (propagandas Uter?t?ras Izdoanai, latvieu deleg?tu a?Dauinsanm starptautisk?s san?ksm?s uti.).
^ Ikviens latvietis aicin?ts iegSdAties vienu 1 lata marku nn v ^ k a s 10 sant. markas p?c savSm iesp?^m.
Markas dab?jamas vis?s zem?s^ - latvieu organiz?cij?s, gr?matn?c?s, laikrakstu redakcij?s un pie fonda p?rst?vjiem.
Udz ar So tiek groz?ta fonda aicin?jum? sniegt? inform?cija par marku aprakstu un cen?m.
(4S6) LATVIEU NACION?LAIS Postbox 108. Stockholm 1, Postgiro 1482, Sverlge.
Jauni talanti, Jaunas atzi?as latvieu trimdas dzej? TRrS AUTORI
VELTA SNI?ERE OJ?RS JSGENS
Gr?mata gl?ti izdota un dab?jama bro ?ta un iesiet^ .
Cenas (bro. un Ies.): V?cij?: 6,80,9,-, Anglij? IL'3, 14/9, Austr?lij? 14/S, 18/0 ASV 1,60, 2,09, Kan?d? 1,75, 2,39.
M i r d z a B e n d r u p e
Smiekl?gais un vina s<rds
Noveles C e n a i (bro. un Ies.): V?c. 9,-* 7,90.
AngU 8^ 3, 11/9, Austrai. 10/6, 19/->, ASV un Kan?d? 1,90, 2,-.
V ? l k r ? j u m ? : JAUNSAIMNIEKS UN VELNS, J. J a U n s u d r a b l ? a rom?ns, DM ll,~> Angl. 17 4, Austr?L 22/-, ASV un Kan?d? 2,80. A COURSE OF ENGLISH, A. P o g 1 n a s^ l c b e 8 sistem?tisks an^u valodas kurss. DM 6,~. AngU 7/8, Austr?L 10/-, ASV un Kan?d? 1,85.
Pieprasiet saviem gr?matu pieg?d?t? Jiem, Ja t?da nezin?t, Ud tikai apg?dam Garvarg. 11, Stockholm, Sweden. (509)
* 4
f
R? idiliilis 11 inUi gr?iit V A C U A U N S R P U S , V A C U A S
Bakstiet tiei apg?dam, pieprasot v?lam?s gr?matai. J?i t?s ta?emtit pa pastu sav? dz?ves viet?, ar nor?d?jumu, kam izdar?ma lamaksa. Br??u Kaudz?u Mlmteku laiki, piln?gs Izd. ar Ed. Brtncina 86 Uustr.
uz kriu pap?ra, audekla s?jum?, ar S. Gelsuutes v?ka ilmij. . . 18,- a u | s k l a ^ u m ? 14,- broi, bez ilustr, t,-
A. Saulleli Darbu liUse broi k I M Ittieta 6,80
A. AustH?a Puikftns, t?lojumi, bro?u K. Skalbes St?sti un t?lojumi, bro?u * , . R. Blauma?a Pasudulals diU, dr?ma, bro?u A. Deglava R?ga, rom?ns, bro?u . . L Uimanes M?tes ettts, rom?ns, bro?u . K. Leti?a Ue^( Hni k?rtojat paat, st?sti un nov., llustr., brol.
Grebz&s'iStva ?ll^ ititoti brol.^ ^^ . . . , P. Klana Greizie rati, t?lojumi, bro. . . < J. Kadl?a^k?rt. Nove|u izlase, n d.,bro8.. a Skuji?as Putni, dzejo?i, bro K. D?les Laika rasa, dzejo?i, bro. . \ 1,80 M. Umeus Tor?i liesm?s, dzejo?i, bro. 8,- Alant Vl?a un R. Blrzga?a Poem pi kalen, ilustr. po?ma izloksn?, br. 130 A. GalllU Liesmojo? sirds, rom.. tulk. no ig. vai., brol. . . . V. Uibop? Neviens m?s nedzird, rom., tulk. no ig. vai., bro. . J. Sirma?a Dad2u Juris, st?sti jaunatnei, bro. L. B?rzi?a Laim?gais Ansis, st?sti b?rniem, bro M. B?rzl?as Ganu l?le, st?sU Jaunatnei, bro. a Blrzga?a Ziemas prieki, bllu gr?m b?rniem, bro. a Skujl?at un a Blrzga?a Palaidn?gie za??ni, ilustr. b?rnu gr?maU,
broi. Izgrieiamis lelles b?rniem D. Rogas un S. C?ru?a ?bece, broi. ; M. Gaides Un A. Endzl?a T?vu valodas mfidba, bro J. Slrma?a un A. Kaugara Ce?a malte^las?m? gr?m., broi. . R. Krelcera Ddvei m?c?ba, broi. . A. Bumb?ra Fltika L d broi. # M. Celma Mat?maUka 7. kl., bro. M. Sostes ?eometrija, n. d., brol. . . . . . . . .
IZL d. A. Upenleka Likte?a viesn?ca, rom., bro p. Upei Tum? robefta, t?loj. no robesargu dziv., t d., broi
n. d. HL d.
kops?jumt, br(4. Latvju kult?ra, ralcstu kr?j., brol. E. S?nas Liter?ra saruna ar kriti?iem un rakstn., brol Dr. K. Ulma?a Domu par uutu un valsti, brol. A. Grapma?a Dzimt? leme. Latvijas skati, bro. K. Kalni?a Vai JOs tinat, ka LatvUa..., brol. K. Kalni?a Do yoo know that Latvis..., brol Kora dziesmas Esllngenas dziesmu sv?tkiem, brol K? Daugava valda,' dziesma ar S. Vidberga grafiku . . A. Celchnera Austr?lija, brol?ra ^ . A. Ceidmera Kan?da, bro?ra 2. C?ru?a Kokapstr?d?vun rokas gr?m., bro^
*
.
. I
7,90 2,-0,88 0,80 140 1.60 0. U 2,00 t . -1, -2,60 4.70 2.66 MO 2.80 I.- 130
uo 1.60 MO 2,80 1.20 1.20 0,20 0,10 1,80 1.80 i -
DA?GAVA
M e k l ? j u GAIDU E G U T I
no R?gas. Ja k?ds ko zin?tu par vi?u, l? dzu zi?ot m?tei J. Egl?tei. Schw. GmUnd, ArtUlerle-Kaseme, Bl. 5-48. (526)
ANG?U un SPAmr VALODAS Stundas un tulkojumi no un uz v?cu valodu,
Ing. HEINZ NONNEa Schw. GmUnd, Leutzestrasse 27; Tel. 2740 (Herr Scbwinherr). <?28)
Atkal dab?jama latvieitt gr?matu gr?maU b r ? l v K a u d z l i t t
iKuMd l?Uti I
Nesa?sin?ts i z d e v u m s a r E d . B r e n c ? n a 66 ori?in?mustr?cij?m uz krtU pap?ra, audekla s?jum? ar E. 0 e i s t a u t e s v? ka z?m?jumu. Cena DM! 19,.
Gr?matu izs?t?m vien?gi pret samaksu vai piln? p?cmaks?. IzsOUm ari uz ?rze m?m. Atkalp?rdev?jiem parut? atuide.
, LCK apg?ds LATVIJA
LATVJU Z?NS V?las nopietn? predbu nol?k? saraksU- ties ar tautiet?m, kas izce?o vai v?las iz ce?ot uz ASV, ^ ne vec?k?m par 26 g. neizsl?dzot atraitnes a]'t>?mu L?dzu pie vienot savu foto. Of. ar Nr 529 I. av. kant. (925)
L A T V I J A S P A B S T A V I S B E ? ? U A
K . E R K K N S
127, rue de FleurtJis, Cbatelet, l?dz abonentus un p?rUjot klientus netfl- t?t vi?am naudu vienk?r?s v?stnlls. Jo vair?kas jau pazuduasn bet gan vislab?k ar pasU naudas p?rvedumu vai leraksUt? v?stul?.
E. D ? r z i ? a MELANCUOUSKO VALSI,
var b?t an rakstitas notis, sUidzI|i me kl?ju. Pied?v?jumus l?dzu s?tit: Kraulb le, Pfeffenhausen, Ndb., Holzbausen 9.
m
LATVIJAS ABONEMENTS VACijA
pas?tinot individu?li (lldt 8 aka. ttt vienu adresi), maks? ai pltt?tiiaiiu DM 4,- par eka. m?nesi, patflttnot kollektivl (vair?k par 2 eks.) DM IJ? m?n.. os irtem?m DM 4,80 min., ut ASV pa galu pastu DM 8,80 min.; atsevtf?a oonara eeoa DM 8,86.
SLUDIN?JUMI VACUA maics? DM 0,90 par vlenslej. nonptrtll le iespledumrtndas aiz?emamo telpu; vienreiz?gs 10 tctpiedumrindu tlud. DM 9.-J vtenreii 9 lespledumr. slud. DM 2,-. Gr?matu apg?du ?n tirgoUJu sludin?jumiem, pies?tot tot tieil ap g?dam, apr??in?m 90% atlaidi.
Abonementu pieteikumus, sludin?ju mus un Iemaksas V i c I J i pie?em msu p?rst?vji nometn?s, k? ari ap g?ds tieU.
AbonemenU un sludinijtmiu maksu ? r z e m ? s un turienes pSrst?vju sa rakstu Izzi?ojam vai rikas reizes m? nesi Ipai? tiudin?jum?.