\4>i mm mm
i i i
:fil II
Visiem paraz?tien ir viena k o p i ^ ?pa?ba apbr?nojama vitalit?te un sp?ja piem?roties visslikt?kiem ap- gt?k?iem. Bantes t?rps ir viens no ^diem para:tiera. Daba vi?am pie- S?irusi v?l vienu ?pa?bu, kas p?r sp?j pat vitalit?ti. J?s varat vi?u iai?cin?t posmu pa posmam, gabalu pa gabalam, un tom?r bantes t?rps atkal dz?vos un augs, ja vien neb?s iznicin?ta vi?a galva. T?ds bantes t?rps 20. g. 8. cilv?ces organism? ir komunisms. Un vi?a galva ati-odas KremlL
T?pat k? paraz?ti profil? tikai c i tos organismos un no citu labumiem, ari komunisms ?? destrukt?va m?c? ba savu eksistenci var nodibin?t vien?gi p?c Viduslaiku laup?t?ju bru?inieku metod?m, atsavinot pr i v?t?paumu, apzogot ?akla darba da r?t?jus un v?l?k vi?us paus ieslogot vergu darbu nometn?s. Lai ar? cik d?vaini tas izliktos, im visb?stam?- kam cilv?ces paraz?tam augl?gu zemi tm treknas gan?bas nodeva pai rie tumu valstsv?ri Ja Korej? ameri k??u karav?ri tagad mirst par cilv? cei br?v?bu, Ja komunisti vi?iem iz dur acis, sp?dzina un p?c tam sa sien rokas un ieauj lodi pakaus?, tad c?lonis tam mekl?jams nekur citur k? Jaltas un Teher?nas konfe renc?. S? atzi?a ir ne?rta un r?gta, bet paties?ba t?da nu reiz ir. Atliek vien?gi no?lot, ka daiem valstsv? riem Dievs pie??ra laimi, pie?em dams vi?us pie sevis. Cit?di vi?u at bild?ba b?tu briesm?gfi nevis k?da k?ra tribun?la, bet savas sirdsapzi- xfl& un savas tautas priek?.
Kad apm?ram pirms tr?s gadiem Vinstons Cter?ils teica savi^ iev?roja mo runu im pirmo reizi atkl?ti no sauca komunismu par cilv?ces bries- ntig?ko ienaidnieku, vi?a vSrd? ne atrada atbalsi pat tielbritfinij?. Rie tumu demokr?tij?m lik?s tik ne?rti uh netaktiski uzskat?t veco /labo dentlmeni Do" par ienaidnieku, jo varon?g? sarkanarmija" tikko bija pal?dz?jusi satriekt faismu. Par ?s armijas varon?gajiem darbiem at br?vot?jos apgabalo^* rietumi vien- ktoSl negrib?ja dzirS?t. P?c diviem gadieni Cer?ilam izr?d?j?s taisn?ba. Toreiz vi? v?l teica, ka Padomju savien?ba rcf pekt? vien?gi sp?kii un J?t cien?bu tikai pret to. Citiem v?r diem, Cer?ils nep?rprotami aicin?ja rietumus bru?oties un g?d?t par sa v?m armij?m, lai uzbruc?jiem katr? laik? vri^ tfi iHfeftt dferi. ej?. -L?dz? gas domas is britu valstsv?rs dekla r?ja lurl pton| pak?pies kara.
Notikumi Korej? ir jauns, nep?r protams br?din?jums rietumu krist? gajai kult?rai Pirmo tr?s ned??u b i - Ittice ir diezgan baiga: komunisti: jau ie??mui pui; Dienvidkorejas, dien vidnieku armija praktiski vairs ne eksist? , un dr?zi var pien?kt diena, kad ienaidnieka rok?s kr?t ar? sva r?g? Pusonas osta, caur kuru iet visa amerik??u apg?de un karasp?ku transporti. London? arvien * bie?k dsirdamas valpclas par jaunu Den- kerku. Ja ?m Ijaba v?st?m izr?d? sies taisn?ba; sekas var b?t tie?m briesm?gas., J6*?ay n^kfi b?d?g?ka k? zaud?t pa??v?bu un uztic?bu.
Visa nelaime rietumos liekas sll?p- Jas tai apst?kl?, ka demokr?tiju valstsv?ri l?dz im nodarbojuies t i kai ar sek?m un nevis ar c?lo?iem. Ja kaut kur izce?as t?fa epid?mija, gudrs medi?is vienm?r mekl? infek cijas avotu un to izn?cina. Cit?di nav noz?mes ?rst?t slimniekus, at st?jot iedz?vot?ju lietgsin? saind?to aku. T? nav nek?da liel? gudr?ba, bet vienk?ri dz?ves nepiecieam?ba, kop atrasts t?fa. bacilis.
Komunisma s?rga pasaul? vairs nav svea. K? milz?gs bantes t?rps t? neatlaid?gi v?jina cilv?ces vesielo organismu, izs?cot no t? dz?v?bas sulas. Zin?ms ar? ?s s?rgas av?Dts. Bet neraugoties uz to, neviens neuz droin?s atkl?ti un skaidri pateilkt, ka miera pasaul? neb?s tik ilgi, llc?- m?r k?ds drou roku ne?ersies pie paa infekcijas per?k?a. Visu l?dz in?jo rietumu r?cibu,saudz?gi run? jot, var?tu nosaukt par pilienu poli tiku. Marala pl?ns un Tr?mena doktr?na pilin?ja mut? z?les sasirgu ajai Rietumeiropai. Uz laiku is l? dzeklis lik?s ar? labi iedarbojamies. Un daudz?s galvaspils?t?s politi?i priec?jas, ka komunistu rindas vil?- an?s pamaz?m dilst un partija k??st v?j?ka. Bet der tikai atcer?ties ban tes t?rpu, lai saprastu, ka ie prieki p?ragri. Atlantika pakts uz papi?ra gan izskat?s grandiozs, bet var pjiiet gadi, iek?m t? signat?rvalstis k??st tik stipras, ka var?s st?ties pretim sarkanajam briesmonim.
Dai drosm?g?ki politi?i jau ta gad atz?st, ka bez V?cijas apbru?o- Sanas nevar?s aizst?v?t Rietumeiro pu. Siem ierosin?jumiem diem?l st?jas pretim Potsdamas l?gums, la gan Padomju savien?ba jau sen to uzskata vien?gi par pap?ra lapu un no tautas policijas izveido anniju Vai rietumi, beidzot atmet?s savu p i lienu politiku un uzdroin?sies Izn? cin?t ar? pau infekcijas avotu, no t? atkar?sies ne vien pasaules miers bet a i i visas krist?g?s kult?ras pa st?v?ana, B. ?.
AMERKil?I SAGATAVOJUSIES EVAKU?T TAID20NU - IENAID NIEKA UZBBUKUMA i SMAILES V E B S A S PRET PUSONU - TO KIO I E R A D I E S ? E N E R ? L I S K O L L I N S UN ? E N E R A U S V A N D E N - B E R G S - M E K A R T O R S N D M A I N U I S A S V V I R S P A V ? L N I E K U K O R E J A - N O S A V I E N O T O V A L S T U P A C I F I K A O S T ? M S T E I D Z A S P A L ? D Z ? B A - S E K M ? G A S P R E T O P E R A C U A S V A R ? S S ? K T I E S
T I K A I R U D E N I
Tokio (f). Asto?padnnlt dienas, kop dos ies kara darb?ba 111a- jos austrumos, kominista armijas Jau paguvuas okup?t pusi Dimvid- korejas. Neraugoties uz Apvienoto n?ciju avi?cijas sekn^ajiem u i - bmkumiein, ko p?d?j?s div?s dien?s netrauc?ja ari lietus g?zes, preti nieks neatlaid?gi virz?s us prieku. Liela p?rsp?ka d?| amerik??u un dienvidkorejieu vien?bas tagad atk?pu?s uz Kmnas upes dienvidu krastu, kas ir p?d?j? dab?ga i^zsardidbas linija Dienvidkorejas pagaidu galvaspils?tai TaidonaL Koi^ tredienas r?ta oper?cij?s piedal?s ari padomju 60 t tanki Vaingtona tagad valda p?rliec?ba, ka kara dar b?ba Korej? ieilgs un sekm?gs amerik??u pretuzbrukums nav gaid?ms ?triU( k? septembri, kad iibdgsies lietus periods. ?aun?k? gad?jum? ASV paredz?juas pat atk?pties nz neliela p r i ^ t i l t a poz?ciju pussalas austrumu piekrast? un no turienes tad s?kt oper?cijas.
Ja kara darb?bas pirmaj? un otr? ned?{? prezidents Tr?mens un ?ene r?lis IK^art?rs vaii^kk?rt izsac?j?s, ka st?voklis Koreja nek?das baas nerada, tagad noska?ojums Vaing ton? un Tokio krasi n^ain?jies. Sa vienotaj?s valst?s neviens vair^ ne aub?s, ka kara darb?ba T?lajos
SOMMI
Jan 170 km Dienvidkorejas territorljl T?ia Korejas pusiala, uz kiirieiii Bobrld v?rias visas pasaules skati, KomOi?isti Jau pirms vair?k?m dien?m p?rg?jui 37. platuma, gr?du, un.tata?Vvi?u galvenais
artil?rijas atbalst? daudz?s viet?s p?rr?va amerik??u un dienvidkore jieu fronti un nedaudz stund?s pa- virz^?s apm?ram 16 km uz prieku. Aculiecinieki st?sta, ka r?sa laukos un nep?rredzam? apvid? p?k?i pa r?d?ju?s lielas tanku masas un ?s? br?d? p?rripojuas p?ri aizsardz?bas l?nijai. P?c tam tanki atkal ap griezuies un atkl?jui pret ameri k??iem viesu?uguni. Tas atk?rto jies ?oti daudz?s viet?s*. Iz?vui p? d?jo patronu, ASV k?jnieki cauri pielijuajiem laukiem un purviem atk?p?s, cieot lielus zaud?jumus pataute?u un lomet?ju ugun?. A P korespondents zi?o, ka katru saau to tanku komunisti dr?zi vien aiz st?jui ar jaunu. Smagus zaud?ju mus nenoliedz ar? ?ener??a Mekar- t?ra galven? m?tne, lai gan noteikti skait?i l?dz im nav public?ti. To ties Zleme?korejas raid?t?js zi?o, ka p?d?j?s 24 stund?s kritui 700 ame rik??u. No k?das vien?bas, kur? bija 148 v?ri, atk?p?s tikai 30. V a i r?k nek? 80 proc. ievainoto ameri k??i bijui spiesti atst?t c??as lauk?.
Pareiz fronte nostabiliz?jusies gar K?mas upes dienvidu krastu. K o munisti izdara nep?rprotamu spie dienu Dienvidkorejas vidusda??, kur vi?i p?rg?jui H?nas upi. Kop c??u s?kuma ienaidnieka trieciena vien?bas jau ielauzu?s 180 km dzi ?um? no 38. platuma gr?da. ?ene r?lim Mekart?ram sevi?as baas rada st?voklis pussalas austrumu piekrast?. K?du priektllta poz?ciju, kas atrodas tikai 120 km uz zleme:^ ?lem no svar?g?s apg?des ostas P u - 'pp^asjkom;?nl$tl :^pasp?jui pastipri- n?i?az.vienai div?zijai, atas zie- 'me?nl?ku vien?bas virz?s pret ostu pa piekrastes ce?iem. Ienaidniekam at?emtie iero?i liecina, ka tie Ir jau n?kais padomju fabrik?ts. T? ame- rlk&^u rok?s kritis k?ds dips, kura skait?t?js r?d?jis tikai 800 nobrauktu kilometru. P?d?j?s zi?as no fron tes v?st?, ka amerik??i jau sagata vojuies evaku?t Taldonu, kas at rodas 18 km no K?mas upes.
Ceturtdien amerik??u gaisa sp?ki Korej? izdar?ja savu smag?ko uz brukumu kop kara s?kuma, ar 50 supercietokS?iem nometot vair?k nek? 500 tonnu bumbu virs k?da Zleme?korejas dzelzce?a mezgla. Bombard?ti ar? milit?ri m?r?i Seu-
z?nu darb?ba, kas iev?rojami ap draudot dienvidnieku vien?bu kus t?bas. Korejas rietumu piekrast? britu flotes artil?rija apaud?jusi un padarijusi c??as nesp?j?gus 3 komu nistu ku?us.
Lai apspriestu st?vokli Korej?, tredienas vakar? Tokio no Vaing tonas ierad?s armijas t?ba efs ?e ner?lis Kollins un avi?cijas t?ba efs ?ener?lis Vande?bergs. Ce?? uz Jap?nu pareiz atrodas ar? ame rik??u Paciflka flotes komandieris. Savienotaj?s valst?s aizsardz?bas ministrija l?gusi priv?tas avi?cijas sabiedr?bas nodot armijai visas transportlidmaS?nas, lai var?tu pa steidzin?t karasp?ka un iero?u pie g?di Korejai. BBC zi?o, ka tre dien no daudz?m Paciflka ost?m j? r? devuies vair?ld ku?i ar milit?ru transportu. Saprotamu iemeslu d?? zi?ojum? nekas nav min?ts, cik l ie las karasp?ka vien?bas amerik??i pareiz p?rsviei Tredien ?ener?lis Mekart?rs nomain?ja Udzln?jo ASV virspav?lnieku Korej? ?ener?li Dinu \m vi?a viet? iec?la Jap?n? stacio- n?t?s 8. armijas prieknieku ?ene r?lleitnantu Voltenu Vokeru.
austrumos ieilgs. Sen?ta i aizsardz? bas komisij?s loceklif sen?toi's Tal - dings, noklaus?jies ?ener?lt?ba prieknieka ?ener??a Bredlija zi?o jumu sl?gt? s?d?, urn?listiem v? l?k paskaidroja, ka st?voklis Kore j? ir ?oti, ?oti nopietns.*' La i gan ar? citas U N dal?bnieces apsol?juas savu sauszemes karasp?ku c???m t?lajos austrumos, pareiz?jo saspl- ?to situ?ciju vismaz pagaid?m tas
nevar?s groz?t. Jau tagad Valng^ pn? k?fl^ s^ skaidrs, ka tuv?k? n?- Kotn? Savienot?s valstis nevar?s concentr?t Korej? pietiekami daudz ca?asp?ka, lai var?tu s?kt sekm?gu _ pretofens?m J [ f , ^ f s ^ ? ^ l a s apk?rtriV'p^
ASV avi?cijas prieknieks ?en. Van de?bergs izteicies, ka Zleme?korej^ amerik??i pirmo reizi nometui jau na veida bumbas, kas esot sevi?i
3au izstr?d?ts ?ujor kas evaku?cijas pl?ns
?ujorka (ej). Lai sagatavotos vis?aun?kaj?m varb?t?b?m", ?ujor kas piv?l?s aizsardz?bas Ier?d?i ?sne d??as s?kum? gal?gi pabeigui izstr? d?t pils?tas evaku?cijas pl?nu atom bumbu uzbrukuma gad?jumam. P i l s?tas lielvec?kais Viljems Odvaiers urn?listiem nor?d?jis, ka kara s? kums Korej? vi?u nekav?joties pa mudin?jis likt Izstr?d?t plaa apm?ra evaku?cijas projektu, lai nopietnu briesmu gad?jum? pagl?btu vismaz da?u no 11 miljoniem pils?tas Iedz? vot?ju. ?ujorkas transporta p?rvalde aj?s dien?s nopirkusi 2000 jaunu au tobusu, kas ?tri un viegli p?rv?rami par ambulances ma?n?m, pie kam katr? autobus? iesp?jams novietot 2030 nestuves.
Lielvec?kais Odvaiers t?l?k nor? d?jis, ka ?ujorkas civ?lfis aizsardz? bas komiteja, izstr?d?jot evaku?cijas pl?nui iesp?jami re?l? veid? m??in? jusi iev?rot visas hipot?tisk?s varb? t?bas, kas rastos eventu?l? atombum bu ti^rukuma^atttttS; AiWld!gtt pijsltas valdes ^ 'i^m^ ismm^ Odvaiers pazi?ojis, ka ?ujorkas eva ku?cija k? piesardz?bas solis varot izr?d?ties nepiecieama jau pirms k? da uzbrukuma. Priekroc?ba evaku? cij? b?s sieviet?m, b?rniem, slimnie kiem un invalidiem..
c?rs p?c Taidinga inform?cijas, amerik??u politi?i un milit?risti uz man?gi nov?ro piecas vai seas vie tas pasaul?, kur var?tu s?kties jau ni konflikti. r
P?c amerik??u laikrakstu speci?l korespondentu inform?cijas, l?dzi n?j? Korejas kar? visasi?ain?k? bija trediena. Komunisti 60 t tanku un
piem?rotas tanku apkaroanai sava ?rk?rt?g? trieciena sp?ka d??. K o respondenti no Korejas kara lauka zi?o, ka p?d?j?s dien?s stipri Inten- s?s?v?ka k?uvusi komunistisko partl-
Vai Mekariura pretinieks ir V *y
marals Zukovs Parize (jj). - Fran?u laikraksts
L'Aurore, analiz?jot milit?ro noti kumu gaitu Korej?, sniedz diezgan sensacion?lu secin?jumu, ka zieme?- korejleu ofens?vas ?stais vad?t?js Ir Padomju savien?bas marals Zu kovs, kas vad?jis ari Maotsetunga komunistisk?s armijas. L'Aurore nor?da, ka visai zleme?korejleu strat??ijai un taktikai ir apbr?noja ma l?dz?ba ar sarkanarmljas ofens? v?m otra pasaules kara beigu da??, ko, k? zin?ms, pl?noja un vad?ja Zukovs. Sevi?i paz?stami esot zle me?korejleu pa??mieni pretinieka frontes p?rratian? \m aplenkuma manevros. Protams, Zukovs zle me?korejleu oper?cijas vadot alz kulis?m".
Kop t? laika, kad Zukovu 1946. g. atc?la no krievu okup?cijas sp?ku
A N N A P A U K E R E S P O K O J A S A R I A U S T R ? L U ? . . .
Kfids rum??u taut?bas DP Ieradies Aus tr?lij?. Muit? p?rbauda vi?a mantas, se- viS?u v?r?bu velt?jot pirm?s paUdzIbas somi?ai. Rum?nim J?paskaidro, kuf me dikaments Uetojams pret galvas s?p?m, ku?S pret caureju, kurS dom?ts ievaino jumu desinflc?Sanai utt. Kad visi medi kamenti p?rbaud?ti, som? aUiek v?l An nas Paukeres ??metne. Muitas ier?d?i nesapraan? jaut?, k?dam nol?kam t? v a j a d ^ a . Riun?nis mazliet apmulst, bet tad droi saka: ,.Tas ir Udzeklis pret i l g?m p?c dzimtenes.'*
virspav?lnieka poste?a V?cij?, par vi?a likteni dzird?tas ?oti da?das baumas. P?c vien?m zi??m vi? kritis ne?last?b? un atrodoties m? jas arest?, vai pat esot noties?ts ar 20 gadiem cietum?. Padomju taut? Zukovs arvien bijis ?oti iem??ots, bet ir zin?ms, ka vi?am visu laiku b i juas asas attieksmes ar k?du citu krievu maralu Bulga?inu, kas Zukovu nemit?gi m??in?jis nomel not Sta?ina acis. Zukovam dotais uzdevums ??nas komunistu armijas vad?b?, ?iet, tom?r r?da, ka Sta ?ins o ?oti apd?vin?to PSRS mi l i t?ro person?bu likvid?t nev?las.
Maralam Zukovam ir sevi?i no pelni padomju tanku armiju reorga niz?an? un izveidoan?. Zukovs jau pirms p?d?j? kara bija kaisl?gs piekrit?js v?cu tanku ?ener?la" Guderiana teorij?m, pie kam kara lauk? izr?d?j?s, ka vi? savu skolo t?ju bija pat t?lu p?rsp?jis. Zuko- va vad?t?s zieme?korejieu tanku oper?cijas palaik liel? m?r? pal?dz drag?t ari Apvienoto amerik??u un dienvidkorejieu fronti. Zukova gal ven? m?tne, p?c L'Aurore inform? cijas, neatrodas vis Zieme?korej? bet Mukden?. Ja Mekart?rs gribo ar savu sp?j?go pretinieku tikt ga l?, piebilst fran?u laikraksts. tad vi?am j?iesaista c??? daudz lie l?ki sp?ki
Bulg?rija, Rum?nija un. . .
(Turpin?jums no 1. Ipp.) neja T?lajos austrumos, ir trauks mes sign?ls visai pasaulei'*.
New York Herald Tribu?e raksta, ka tiklab Vaington?, k? pa? Lon don? Kelija sarunu izredzes v?ri? oti attur?gi. Zin?mu optimismu ra
dot vien?gi fakts, ka Padomju savie n?ba visp?r ielaiduies sarun?s. Tur- )retlm valda lielas aubas, vai K e l l -
jam un Gromiko izdosies vienoties )ar k?du konkr?tu pl?nu, kas ap mierin?tu visas tr?s ieinteres?t?s vd- stls PSRS, Angliju un ASV.
Par Maskavas saruiAi gaitu britu ?rlietu ministrija nep?rtraukti infor m? ari A S y ?rpolitikas vad?bu, un amerik??u vald?ba seko t?m ar lielu interesi. P?c A P zi??m no Vaing tonas amerik??i visum? p?rliecin?ti, ka Maskava v?las patur?t va??jas durvis t?l?k?m sarun?m. Uz to z? m?g? k?rt? nor?da ari apst?klis, ka Padomju savien?ba ne ar vienu v?r du nav protest?jusi pret Dro?bas padomes pras?bu p?rtraukt Korej? kara darb?bu. Maskava noraid?jusi vien?gi U N bru?oto intervenciju.
Ja nu tom?r sarunu ce?? Korejas konfliktu nok?rtot neizdotos, tad sa gaid?ms, ka c??as ai A?istrum?zl- jas pussal? ilgs v?l vismaz vair?kus m?neus. P?c l?dzin?j?m nep?r trauktaj?m amerik??u neveiksm?m zi?o BBC, Savienoto valstu milit?r? vad?ba T?lajos austrumos r??in?s, ka Dienvidkorejas aizst?v jiem b?s j?atk?pjas v?l t?l?k atpa ka?, eventu?li nostiprinoties sam?r? neliel? tilta gala nocietin?jum? K o rejas austrumu piekrast?, un palie kot tur l?dz pat septembrim, kad laika apst?k?i uzlabotos un at?autu s?kt pla?ku pretofens?vu. L?dz?gu domu pau ar? amerik??u ?ener?li Sp?cs urn?l? Newsweek. Vi? no r?da, ka milit?rie notikumi Korej? l?dz im stipr? m?r? atg?dina k?d reiz?jo c??u norises s?kuma posmu Zieme?afrik? otr? pasaules kap?, ka( amerik??i raid?ja c???s galvenok?rt tikai avi?ciju un niec?gus sauszemes sp?kus, bet uzvaru var?ja pan?k vien?gi p?c jaunu lielu papildsp?ku iesaist?anas. ?en. Sp?cs t?d?? prasa iesp?jami dr?z palielin?t ari ameri k??u armijas vien?bas Korej?, lai pan?ktu iz?irigo pagriezienu.
DftZOS V?RDOS 'OticiUi apmekl?jam? Frandji oktt^it
ierad?sies Marokas sultfins. Ar tninOu vald?bu vt?am paredz?tas sarunas pt? cieS?ku sadarb?bu.
AngUetes k?ast resnikas, konstatSjoH vair?ki Londonas dr?bnieki, kam?r a n ^ - slaid?ki. Gatavo ap??rbu r?pi?^ ba t?p?c nol?musi paplain?t sievieu s]^ ??rbus par 5 cm.
P?vests atvalin?jam? ogad dosies vle. nu m?nesi agr?k nek? parasti un lalkaai Romu atst?s Jau jaunned??. Sv?tais GadL neskait?m?s audiences un lielais kat. stums p?vestu t? nogurdin?jis, ka ?iitt noba?juies par vi?a vesel?bu.
Par Suecas kan?li aisstrdi?bn ar S ? ^ tes politi?iem pareiz apsprieas bxltQ ?ener?lt?ba prieknieks feldmai?aia Slims un Austr?lijas ministru preiti?denti Menzijs. Abi valstsv?ri Kairo iertdli tredien.
Parastos eks?menos atcelt anstmaijoi* 1as viKsskol?s Ierosin?jusi Bilv?s vicu jaunatnes organiz?cija (FDJ). SED ^ sniegtaj? rakst? t? nor?da, ka skolnlekoi' vajadz?tu p?rbaud?t k?dai proir?nl komisijai", kuffi Ieietu FDJ, arodbledilh bu un komdnistisko sievieSu apvien?bai p?rst?vji.
ASV avi?cija paUeUnita no 48 ux n eskadri??m saska?? ar prezidenta Trtk. mena otrdien parakst?to likumu.
St.Ml viru stipra Rletunv?dias \M?^ sp?ka nekav?joties noorganiz?t nolls?i rietumvalstu augstie komis?ri, Maskavas Pravda.
m snpercletoU?a AnffUJ? turpmikbOi stacion?tt amerik??u gaisa q>?klesu
P?rtraukt attieksmes ar PSRS ua Hi satelltvalstim piepras?jis Savienoto vtt> stu senators Mekkerans, zi?o B B C
Treidlen V?cijas padomju Jod? dasli* ce?a posm? starp Cvlkavu un Aui aotUta smaga katastrofa, k?dam p?rpUdItma str?dnieku vlldenam saduroties ar xn^ pareiz?s sUed?s st?vou pre?u vildc&a. 20 personas non?v?tu un vair?k n M i l smagi ievainotas. Padomju leit?dfi tlli> lieguas um?llsUem dottei u i a^ilmoi vietu. ^ , '
Uetus f U a di? piadu brieimat pla^ mekl?juas Nebraskas tatu. Ell? vijfk p?rr?vusi k?du aizsargdambi, un Odeni masas Ielauzu?s Kr?tes pUiitfi, kai pa da?ai evaku?ta. ^ -^ _
4I.IH DP un ierobeiottt ikalta H e i b?ilu nometin?t Sav. valstis palIdi?s?n^ ter&^u nacion?l?s padomes iq>ildu ?on?t teja sakar? ar jauno imigr?ciju UkumUi Udzeklus DP p?rveanai no ost?mastt0 teikt?m dz?ves viet?m paredz sav?kt lie" dojumu ce?? no da?d?m organli?dj?m. Luter??u nac. padome lOgs ari vald?bu aizdevumu.
Polija p?k?i atsaukiiil lavu v?stnieku Par?z? Putramentu, neuzdodot tom?f ne* k?dus Iemeslus. Ofici?laj? paskaldrojiBni vien?gi teikts, ka Putrameats dzimteni ^.nodarbosies ar poUtiku un UttritOru**.
nm ?rsemnleku vi?embmat ASV a?* mij? atUec?gu instrukcgu paieU Izstr?* d? amerik??u alcsardnbu ministrija* Tikl?dz t? b?s nobeigta, attiec?go infor- m?c?ju pies?tu Savienoto valstu s?tnlt cnj?m un konsul?ttem ?rzem?s.
Padomju ?ener?lkonsuli Ark?dijs Oroi. alks pirms da?m dien?m ar ?el??g?^ . krievu ku?i Mogin negaidot at|tij|| Istambulu. vi?u pavada sieva un t H* a kret?res. Orosnika aizbraukana p<mtl|i k?d?s aprind?s sevi?u iev?r?bu ra^Jg t?d??, ka Turciju p?d?j? laik? atsOlI^ ari Padomju savien?bas v?stnieks LIvili ' 4?|y|?Un tautas demokr?tiju misiju ?M* '
P i * JH pro^ cli|i Wl>^ e t m W Trlbune. . . ^
Padomjn avllcl?u skate notiki ,ifvil< dien MukavI St?vina, d i u Vi^ Ou^ dibfi, zi?o Af>.
Rtetumv?clju aatolabtiku . g. pln&ii jos piecos m?neos laiduu tlrgO UMM automobi?us -62 proc. vair?k nek? ViM pag?ju? gada {Hrodukclja. .
Jaons Nesu nezv?rs aj?s tUeo?i pa man?to popul?raj? Skotiju eier?, ima UP. T u bijis 10 m gar ar mazu, ?pa?B galvu.
Lielftk? brita karaku?a koaeflDtiiem kop kara palalkmidoU Skapsitovai baz? o?lmeju sal?s, kur tikko ieradiii britu Udmamu b?zes ku?is Vouisaosb viens kreiseris, pleci iznldotfiji ua vai*, r?kas citu Vien?bas.
Skupsta d?l salauzta kUa k?dai amail* k?nietel Atlant?, zi?o Dally l U ^ Mtpi^ rast? nelaime notikusi, kad amtrlklnla* tes virs, p?c profesijas miesnlaks, at> griezdamies no darba m?j?s, lai?e?ii flla* vai kl?pi un m??in?jis to noddMli
6001 J?du auto ce?ojam? as Lai?M devuies 14 fran?u skautt no PaiM^Ba* vus v?rojumus un foto uz??mumt?Mf arktisk? apgabala lauu dslvl vi?i panA nodot fran?u antropolo?iju mmji?.
23 kalnraci no Aastrumv?dju no?tf no 19-se gadiem tr?s grup?s inU dm? p?rb?guSl Rletumv?cU?. UzraudzftUjf st?d?m vi?i paskaidrojui, ka viiol ^ ra?us ar varu novieto kazarm?s uins* lauj vi?iem dz?vot pie sav?m _ T? k? Dienvldharc? atrasU Uell sl??i, iesp?jams, ka og?ra?us pad(?itt w st?des v?lu novietot ur?na raktuvsi. ^
tP?kS?l nn visiem redakcijas i o e ^ ^ neialdor', atsaukto Tae^che RunmM galvenais redaktors,' padomju pulkvap Kirsanovs. Vi?am p?rmet, ka t u n j w laik? sp?ris solus pret tiem promm*^ tiem redakciju locek?iem, kuru p(w Iztur?an?s esot sv?rst?ga. Klrsancn w t? par efredaktoru Iecelto vi?a l w n?jais vietnieks Parehomenko.
25 v?cu div?ziju Rietumeiropu w i - v?anai piepras?jis ASV tautu prstsv- Ju nama deputfito Oevins.
Soci?listi atkal pie^ da?as fran?u vald?ba
Par?ze (J). - Jaunajam .franfti ministru prezidentam Ren? Pte^* nam otrdien Nacion?l? sapulce to- teica uztic?bu ar 373 pret 185 balli; un jau tredien vi? pabeidza JiW sast?d?t tr?spadsmito fran?u tru kabinetu kop kara beig?m. Hj" mo reizi plecu m?neu laik? jaua* vald?b? piedal?s ari soci?listi.U*" in?jals ?rlietu ministrs Rob?ri*^ mans un Ieklietu ministrs Keljljj? liek savos poste?os. Alzsardg ministrijas vad?ba uztic?ta sodBJ^ tam Zilam Mok?m, bet sociflgi partijas ?ener?lsekret?rs Gljs B?* jaunaj? kabinet? b?s Eiropas pa?^ mes jaut?jumu ministrs. BilttfJ ministru prezidents Bido vald?b? piedal?sies. Tredien 1auno franjtt ministru kabinetu st?d?ja pri^J^ republikas prezidentam Oriolami ^ ceturtdien Nacion?laiai sapulc?t
Nobalsojot Nacion?l? sapulce ie teica Plevana vald?bai uztic?bu 335 pret 226 bals?m.
CSIOP
i