;?xmitat?jiiii
vfftnleko nacaidr^ ianl ^ . i u utimtaiii i^m iltfritoni^ - tttnie*
sifgaido?t^ a ^ tevi
k?dai ameri , MaU. Kpi-
ki^ amerik|ni6 ai: mjtetniek^ at tik?t, iai?dtes tie* to noskOpftIi
ilnml HB Lapiaii?l iUtl no Par?zei. 8ft
uz??mumus par ddvi vi?i paredz
as muzejam. ivScUaf vecum? I tinis dien?s
udzSbai le ka viiu* ogW
k?uMim?s un ne
.locetmam BundiptW
mju ptukvti^
JSTitt^ lropis ai??t tautas p?rst?v^ tivaldiDa unajam ,fran6u a Ren? Pleva-i?l sapulce Iz-pret 185 bal?Jim. pabeidza gal?gi ftaii?u minis-^ beig?m. PiJ; laik? Jaunaj? soci?listi. Lidz-jtrz Rob?rs Sfl-[nistrs Keijs pa- u Aizsardz?ba* iztic?ta soci?lls-bet soci?listu
J A Oijs Mole Eirbpiais pado-.?st??. Bliuais p d a vald?b? ne?auno franku IdlJa prieka Oriolam, bet pialai sapulcei, ifilfi sapulce iz-^ " uztic?bu 8X
Li'" i i
^HP^JfL.^^P Publisher and Edltor: Valdem?rs Lam- bergs, Schwablsch Gmtind. Dp CampArtillerie-Kaseme, Phohe gchw. Gmtind 2159. Prlnter: Remsdruckerel Sigg, H?rtel & Co, 8chwabisdi Gmtind. Pa- radiesstr. 12. PubUshed twlce
weekly. Clrculation U.OOO.
LATVIAN NEWSPAPER
51 (S9Q Treidieii, 1950. f. 19. JflUff Dni?k Mdieolit un Mstdlanls. ladev?js: UtvteluOe&trtl?Kio- mltala. Gaivmis radaklociK V, Lambtfgs; galven? redaktora vietnieks U. CiOltls. BedaktoH) A. Boliteins, J. Jlkibsons. B
t. Balsten. U varcs. Jas redakcijas vad. A.
amits (Lawley House, Canber- n.A.aTn AortnUa). Bedak- djas adrese: am 8ehw?lil8cli OmOnd. DP Camp Artin1e- Keseme, tsir. Schvr. Gatbid Sl
Prezidents Tr?mens pras?s speci?las pilnvaras
M Henrijs Volless pagriezis Maskavai muguru
! ^ * V J ! i " " ' ^ " ' " ' s ' ^ P^Jn* VaSliigtonJ baMa. kk : S c S i r T ^ amerik??u rtipniecni.iS^^ M&^^i ^ freridenta^ pras?bas pirmk?rt attieksies uz m r f f i Hpnlecibas izejvielu kontroU - degviel?m, gumiju, dzelirtSu^un^ l e ^ em. Ja ?| Inform?cija izr?d?tos patltSTSa^endSK v ^
; i^^Mimv^ neviens neaub?s), tad tas ni^i^?Sil^tSi?^ svar?g?ko izejvielu mobUlz?dJuT Tw aotikT^ri i^ Vltt2iJJl^ koigresam at|auju, apso-S&i^ S^ ^^ Jj^ ^^ Fra?djai visu iesp?jamo psHdUbu. Towta vl?l>[. nizia i-imiabrik?m p?rtraukt Ikdienas pat?v??a produkdju un DS-uz bru?ofianos . V?l?k o prezidenta iikojumu akcept?ja ari Jo p?c tam sekoja Peri Harbora, FlUpSnas un svarig?k?s Sa-Tlenoto valstu pozicUas ?frik?. ye un svanga a ' Prezidenta Tr?mena eventu?lais : piepras?jums kongresam jo nozim?-iiksklust t?p?c, ka ari liel?s amerik??u arodbiedr?bu apvien?b?s AFL , (Assbciaticm of Labor) prieks?dis VttJems Grltos tikai daas stundas v?l?k presei sniegtaj? intervij? deklar?ja, ka vin^ piepras?s visa Savienoto valstu &rba sp?ku mobiliz?ciju. Es nedom?ju, ka st?voklis pareiz b?tu tik' draud?gs," teica Gr?ns, b^et mums J?sagatavojas katram gad?jumam." Sniedzot o inform?ciju, BBC politiskais redaktors piebilst, ka prezidenta Tf?meha un Sa-irlettoto valstu liel?k?s arodbiedr?bas apvien?bas prieks?a deklar?cija ir loti noz?m?ga. Karus nekad nav iz-. karojui cilv?ki. Laim?jis vientn?r tas, aiz kura st?v liel?k? saimniecis-' k? un financi?l% vara. Pasaulei pa-; reiz nav j?aub?s, kam ir lab?k?s
f labrilf;as; kvalU???t?kais darba sp?ks ; t<n lab?kie Iero?i C Satli^lMJ? 1^ ^^ ir v?l.i??ds z?m?gs nbtikim^ kas liek dom|t, ka cilv?kiem J?sagatavojas - uz v^a^^iSI^ m^smM Tr?mens un Viljems Grins nebija ' public?jis ?vu deklar?ciju, amerik??u progres?v?s partijas prieks?dis Henrijs Volless pazi?oja, ka vi? k? amerik?nis katr? laik? nost?sies savas t?vijas un Apvienoto n?ciju pus?," ja izcelsies kar .ar Padomju
kuras prieks?dis ir agr?kais Savienoto valstu prezidenta vietnieks Henrijs Volless, ir ?oti tuvu rada komunistiem. Kingsberijam Smisam sav? laik? sniegtaj? intervij? Sta?ins bija apz?m?jis VoUesu par vien?go cilv?ku, ar ko Savienotaj?s valstis var?tu run?t. Ja tagad ari is korifejs atgriezis Kremlim muguru.
Zi?o par jaun?m
tas noz?m?, ka vilan?s bijusi p?r?k liela ari visuzticam?ko rind?s". miga izb?dz?ja", raksta The Sun.
apm?ra deport?cij?m Kl^ lb?ra (Six). MilzIga apm?ra masu deport?cijas p?d?j?s ned???s v?rojamas Padomju savien?bas okup?taj?s, milit?ri svarigaj?s Baltijas valst?s Latvij?, Lietuv? un Ipu-nij?," zi?o Sidnejas lielais laikraksts The Sun, s?kot garu aprataitu par ?sdienas posta ain?m Baliilj?. P?c The Sun speci?l?s inform?cijas, k<^ p?d?j?s ziemas aizvesti 600.000 lietuvieu, 250.000 latvieu un 200.0Q igau?u, pavisam ap miljons baltieu. Daudzi no tiem nodarbin?ti Kolim?, S^bril?, bet no nedeport?tajiem baltieiem liels skaits iesaistits vergu dart>os milit?ro nocietin?jumu b?v?s turpat Baltij?, sevi?i Igaunij?. S?ku?s ari lielas t?r?anas Baltijas valstu le}]u vald?b?s. Tiei p?d?j? laik? pastiprin?jusies baltieu partiz?nu dart)Iba, sniedzoties pat l?dz Stetinei. Pret partiz?niem c?n?s speci?las ?ekistu vien?bas. BoIevild Baltijas valstis piln?gi nosl?gui no rietumu pasaules. Zi?as par o Baltijas cletoksnlt?d?? iesp?jams ieg?t tikai no k?da dros-
Paredz dibii?t begln bankn DP deleg?cijas apspriede ASV augsta
komis?ra staba
Maotsetimga iin Stapna slepenais fgiuns
P A D O M J U S A V I E N ? B A I T I E S ? B A S IERIKOT JpMA A T B A L S T A P U N K T U S 10 B H U . I^ DlIIESU D O S I E S S P A I D U D A R B O S U Z
K B I E V U U ?ujorka (E). Amerik??u organiz?cija, ko sauc jjar Sabiedr?bu ?iriieu. politikas p?t?anai", in?s dien?s pubUc?Jusl slepen? Ugum^ tekstu, kcii S. t s?kumi Maotsetungs pcu??kstija Krenill ar Sta?inu. v?l?fa Krimlt nosI5<toa Padomju s a v * ^ neuzbrukanas l?gumu. S l e p ^ }^Ut?xA?mm VSsSm urOft-l?stam, risk?jot ar savu dz?v?bu, izdevies izvest no ??nas un tas ?ujork? public?ts sestdien; P?c is vienoan?s Maotsetungs garant?jis Padomju savien?bai ties?bas ieiikot ??nas territorij? sauszemes karasp?ka, flotes un avi?cijas atbalsta piii^us. L?guma t?l?kie panti r\o-saka, ka Pnas tautas republika apsol?s sag?d?t krieviem 10 milj. str?d-savienibu." VoUesa pazi?ojums, k? I nieku. Vissvar?g?kais tom?r ir vienoan?s p?d?jais pants. Tas nozi?o BBC un amerik??u prese, rad?jis satraukumu ari vi?a paa partij?. Daudzi progres?vie amerik??i" pazi?ojui, ka vi?i izst?sies no partijas. Ja Volless savu deklar?ciju neatsauks. Pats Volless uz to esot atbild?jis: Tad aizieu es, un J?s var?sit, mekl citu prieks?di." Der atcer?ties, ka i s. progres?v? partija,
saka, ka Maotsetungs pal?dz?s Padomju savien?bai nodibin?t tautas republiku Iek?j? MongoUj?, Sinkiang? un Tibet?. L?guma teksts sa?sin?jum? skan sekojoi, ??nieu tautas republikas vald?bas ceiitrfil? komiteja un padomju savien?bas augst?k? padome, iev?rojot abu n?ciju draudz?g?s attieksmes, nol?muas parakstit 11-Jauni incidenti pie Jugoslavijas Bulg?rijas robeas Belgrade (J). Jugoslavu iest?des gusi bulg?rti v?stniec?bai Belgrad? sestdien no Jauna pazi?oja, ka bulg?ru karav?ri atkal izprovoc?jui tr?s Jaunus robeincidentus p?d?jo ^ stundu laik?. P?c Belgrades radio^ fona inform?cijas Jugoslavu robesargi non?v?jui vienu bulg?ru karav?ru, kas iegIJis Jugoslavijas territorij?. Marala Tito vald?ba iesnie- Marals Tito s?k
atk?pties Belgrade (E). Jugoslavu komunistu partijas centr?lkomitejas loceklis un marala Tito tuv?kais l?dzstr?dnieks Milovans DJilas pirmdien public?ja ofici?lu uzaicin?jumu Padomju savien?bai izbeigt konfliktu un vienoties par turpm?ko sadarb?bu un draucbsigu sadz?voanu". Sis aicin?jums vienla^Igi adres?ts ari vis?m Maskavas satel?tvalst?m, M?su domstarp?bas nav tik lielas, lai m?s t?s nevar?tu p?rvar?t," saka DjUas. Jugoslavijas vald?bas v?rd? es t?p?c aicinu Padomju savien?bu aizmirst visu kas noticis un parakst?t l?gumu." Londonas un Vaingtonas politiskaj?s aprind?s 0 Milovana Djilaa apell?ciju koment? ar lielu iev?r?bu. Daudzi amerik??u un britu milit?rie lifetprat?ji dom?, ka Padomju savien?bas nervu karu un sevi?i karasp?ku koncentr?ciju pie jugoslavu robe?m ari Tito stiprie nervi nav var?jui iztur?t. Ar sava tuv?k? l?dzstr?dnieka muti vi? tagad m??i na atrast k?du ia^dzin?jumu.
form?lu protesta notu, uzaicinot Bulg?riju nekav?joties spert nepiecieamos so}us, lai izbeigtu provok?cijas abu zemju pierobe?. Sofija savuk?rt iepriek?j? dien? bija apvainojusi Tito karav?rus Jaunu robeincldentu rad?an?. Atbildot uz iem apvainojumiem, Jugoslavu ofici?l?s aprindas apz?m?juas tos par izdbm?tiem un fantastiskiem". Belgrades radiofons t?l?k nor?d?ja, ka Jugoddavijas robeu p?rg?jui vai m??in?jui p?riet apm. 65 bulg?ru karav?ri. Incidents, kur? nogalin?ts viens min?tais bulg?ru karav?rs, norisin?jies kalnu ciema Klisuras tuvum? 38 J?dzes austrumos no Sofijas. Jugoslavu ?ener?lt?bs pagaid?m tomt?r p?rliecin?ts, ka robein-cidenti v?l nenoz?m? pla?ka apm?ra ofens?vas s?kumu pret Jugosla-viju, bet ir tikai t?l?ks solis ilgstoaj? nenni kar? starp padomju satel?tvalst?m un marala Tito refimu. Situ?cija Balk?nos, dom? amerik??u nov?rot?ji Belgrad?, katr? zi?? tom?r arvien vair?k tuvojas augstspriegumam". Glui cit?du uzskatu par st?vokli Jugoslavij?, Bulg?rij? un Rum?nij? pau ce?ot?ji, kas p?d?j?s dien?s ieraduies no ?m zem?m Triest?. P?c vi?u inform?cijas preses zi?ojumi par karasp?ka koncentr?cij?m Jugoslavu pierobe? esot stipri p?rspD?ti. Bulg?rijas, Rum?nijas un Ung?rijas rietumu robeu tuvum? palaik gan tie?m notiekot manevri, kuros piedaloties ari maz?kas padomju vien?bas. MMiev-ru mot?vs vis?s ais zem?s skanot vien?di: Aizst?v?an?s pret ienaidnieku, kas n?k no rietumiem."
gumu, kas regul?s abu valstu turpm?k?s attieksmes. Sl vienoan?s paredz, ka abas n?cijas pieliks visus sp?kus, lai stiprin?tu pasaul? mieru, apkarotu Jap??u imperi?lismu un nodibin?tu Jaunu k?rt?bu ?zij?. Savas vald?bas v?rd? l?gumu paraksta ??nieu ?rlietu mi-nistirs Cuenlajs, bet no Padomju savien?bas puses ?rlietu mlnistirs Andrejs Gromiko." L?gumam ir pavisam 17 pantu. Pirmais pants paredz, ka ?iniei at?auj Padomju savien?bai nodibin?t sav? territorij? sauszemes karasp?ka, avi?cijas un flotes atbalsta punktus, lai stiprin?tu pasaules mieru un apkarotu imperi?listu agres?v?s tieksmes. Vienoan?s t?l?kie punkti s?k?k preciz? pirmaj? pant? Kremlim pie?irt?s ties?bas. Treaj? punkt? min?ts, ka ??nieu tautas armiju apm?ca padomju virsnieki un instruktori un kara gad?jum? t? ir pak?auta krievu virspa-(Turpin?jums 8. Ipp.) Sta?ins v?las run?t Jauttdeilii (D). Pag?ju?s ned??as beig?s Indijas ministru prezidents Pandits N?ru ar sava v?stnieka starpniec?bu iesniedza Sta?inam person?gu notu, kur? bija l?gts da-rit visu, lai izbeigtu konfliktu Korej?. Uz o notu Sta?ins atbild?ja sv?tdien. Pirmdien indieSu laikraksti public?ja atbildes tekstu, kur? nor?d?ts, Ica Padomju savien?ba ir ar mieru uz^ Eikt sarunas par konflikta likvid?anu Korej? Apvienotaj?s n?cij?s". Kremlis vien?gi v?las, lai Dro?bas padom? nes?d?tu marala Cangkaieka, bet Maotsetunga p?rst?vis. Sniedzot o inform?ciju, BBC politiskais koment?tors piebilst, ka konfliktu T?lajos austrumos varb?t ^^ 1 izdosies p?d?j? bridi nok?rtot sarunu ce??. ?oti iesp?jams, ka Padomju savien?ba i^ildls ari Dina E?esona pras?bu, lai komunisti atvelk savu karasp?ku aiz 38. platuma gr?da. Politisk?s aprindas Vaington? tom?r dom?, ka Sta?ina Jaun? nota ir t?ds pats acha vilciens k? sav? laik? bija INS Eiropas redaktoram Smisam sniegt? intervija.
DF nonm vttfMli n fpMttlo lietu padondevlls iBMrflKi?i Mf- l i kottiiirs ntbi Svops wp) ar savkm amani vwOWm 7. Jft- UJI iteikfari? vkt??mtk pie 110 akraditsto DP laatlim p?rstivju 4 viru deleiicUu. kufi bUi ail LK priekia?dia & Kliiitt. Vairik tte- tt a gIVBdai Og? apspriedi augitl komlAt IttiNi darMaiiM ar DP piniivjv delegidju plmiiiija gan- dria visus Jaut?junras. kat ir deii iakir? ar DP pairdaUo dsivi un oikotiil Viens no galvenajiem tematiem
N?kamo karu uzvar?s aviadla CIridie (Is). veices laikraksts Die Weltwoihe public?jis interviju ar bijuo v?cu galsasp?ku' ?ener?lt?ba prieknieku H. Stumpfu. ?ener?lis uzsv?rto, ka katram v?cietim Jaun? Eiropas kara ad?jum? pamatotas ties?bas cer?t uz okup?cijas karasp?ka aizsardz?bu. N?kamo ka-fu* p?c Stumpfa dom?m, iz?irs gaisa sp?ki Pirmaj? g?jien? krievi gan viegli aizsniegs Atlantijas piekrasti, bet tad rietiunu armiju nep?rprotamais gaisa spficU p?r?kums nodroin?s gaHso uzvaru. Komunisti ndcid? gad?jumi nepaliks Rietumeirop?, un eiropiei Jau kara pirmaj? tazi b?s izjutui komunisma ?sto seju. Lai Eiropa saglab?tu savu neaizkaramlbu, par vi-
Oin Uetlin M Jfikipina mlUtirie ?pfic?s, kas itiv vligiam pfvttak f l * <q Rietumeiropas sasl?ganai vien? kop?b? ir noteikti vair?k nek? sauklis vieni BiJ. v?cu armijas tanku ?orieri-lis Haso von Manteuf^ ls k?d? AP intervij? pasv?troja, ka Rietumv?-dja J?iek?auj Eiropas aizsardz?bas ?nij?. V?cijas apbru?oana nevar apdraud?t nevienu rietumu valsti. P?c v?cu kara r?pniec?bas iznicin?anas lidma?nas, tankus, l iel^-balus un muhldju t i var sa?emt tikai no Amerikas. Rietumv?djas iek?auana Rietumein^ aizsar-dribas front? ir neattlekama pras?ba. Tikai viengabalaina aizsardz?bas sist?ma no Gibralt?ra l?dz Ubekai'' var gl?bt mieru.
40.000 beigu pro test? pret kar&^ a
Leopolda atgrieanos
apspried? bija par Vfidji palidi Jiem, ls, IRO funkdjim ierobeojoties, arvienu vair?k saskaras tiei ar augst? komis?ra iest?dta. Raut ari pareiz vicu vald?ba sagatavo DP likumu, kas principi nokirtoi V?cijas palic?ju ties?bas un piii k?mus, i^ fi?inoties ar bij. DP k? ar vicu salmnieclbi un lieli m?ri ari Juridikdji idc?autiem, tom?r visas pirvletotis perscmas tik ilgi paliks ameriki?u augsti komisira atiil dibi, kam?r b?s sp?ki UdsUn?JaU okupidjas stat?ts. No t i se^-nims, ka visos gad?jumos, kad vi* cu salmnieclbi un p?rvald? nodolto DP uzskata sevi par diskrimin?tiem vai netiek iev?rotas vi?u ties?bas, J?grieas,pie augsti kpmiara attiec?gu zemju pirstivjiem (Land ommissloner). Tas hsdarims, skatoties p?c lietas svarigina, vai nu ar LCK apgabalu pirstivju vai savas-nometnes komitejas starpniee!-bu. Gan Jiiev?ro, ka vicu salmnieclbi nodotis nometnes ir doml-tas tikai k i pagaidu m?tnes, tid?| nometinu komitejim b?s Jficirto vair?k viet?ja rakstura lietas, tur preti LCK pirstivji kirtos sav? apgabala Jaut?jumus visumi. Vicu vald?bas DP likums pareiz ir bddzamaji tsiiianas stadlJi, ua sagaidims, ka Rietumvidj?s parla ments to apspriedis vistuvikaji laik i ; Ud ari konkr?ti var?s spriest par varb?t?ju pozit?vu vai nc^^vu nov?rt?jumu. T|utibu p?rst?vji, sa-a^pMlums 1 Ipp.)
Brisde (ej). lilbnsas apgabali Be??ij? p?c sodilistisko arodbiedri-bu aidnijuma apm. 40.000 raktuvju un met?lr?pniec?bas stridnieku streikoja 48 stundas, lai protest?tu pret nodom?to kara?a Leopolda atgrieanos uz tro?a. T?raudrOpnie-clbi streiks izdevis simtprocent?gi, un darbs visis ils nozares fabrik?s divas dienas ilgi bija piln?gi apst?jies. Ari tramvaju satUcsme Monsas apgabal? bija p?rtraukta, kam?r g?za, elektr?bas un ?dens pieg?de turpin?j?s ar samazin?tu darbinieku skaitu. Turpretim og?-raktuvju darb?bu streiks sk?ra tikai 50 proc. apm?r?. Jo visi DP str?dnieki, kam l?gums aizliedz streikot, turpin?ja str?d?t
BsaaMMnftA s ia lASfaASMii i i - ravesis pNt?einis spedfli audienci
t O t l i i V l i r i ?wm (vl). Sinis dien?s LCK
KmiM \m LNP pilnsapulces sekio Jinis Niedira LCK uzdevumi apmekl?ja Vatikinu, lai latvieu b?g?u virdi izteiktu pateic?bu Sv?tajam T?vam Pijam 11 un Vatiki* na iestid?m par ^rigo, moiilo un materiilo atbalstu, ko latvieu b%-?l l?dz im sa??mui no Vatikina tfilk kato?u bazn?cas. 8. J?liji Sv?tiii T?vs pl^?ma LCK pirstivi Nledm spedili audienc? Sv. P?tera bazilik?, kur tam bija sirsn?ga saruna par latvieu tautas d?an?m un tagactt-Jo st?vokU. 8. J?lij? LCK pirstivii apmekl?ja Vatikina valsts sekretilh-riitu, kur par latvieu b?g?u liktetd sniedza zi?ojumu Sv. T?va ref^ rentam ar?iblskapam G. BUsuraka un monslnjoram L. PodL Uzturoties Rom? L C K pirstivii apmekl?ja Lajtvljas pirstiM pie Vatikina monslnjoru J. Camani un Latvijas s?tni Romi prot A. Spekki, bet atce?i 2e?evi apaukl?ja latvieu pirstivi pie IRO galve-nis m?tnes A. Skr?beru. Kanclera Adenauera atbIMe LNP prieki-
s&Hm 1 Cefmani Apstiprinot LNP prezidija 17. J?nija deklaridjas sa?emanu, kufi aticirtoti pras?ta Latvijas dcupid-Jas izbeigana un valsts suverenit?tes atjaunoana, Vidjas kanders K Adenauers atbildes raksti LNP prezidija prieks?dim J . Celmam pasv?tro, ka ar 17. J?nija deklari-dju Latvieu Nadon?lfi padome ir atg?din?jusi briv?s pasaules valstsv?riem nodarijumu, kas ir tum?kais traips Jaun?ko laiku v?stiir?. Mekort?rs sa?em UN zilibalto