^^^^^^^
I^ it?matisku un m?r?tiec?gu dar* tMi iiiNK^ttiinot austr?lieus ar postu un nelaimi^ kas draud katrai br?vai f i u M , Ja ^ noklOst sark Mas- Is?vis vaif A U s t r ^ ^ vis- UM^n^^ ar! ai ze mi adiilei kop?js latvieSu centrs, k U l pagtfiv vai veidoj?s vis?s lie- l A i l f i t ^ K ^ ^ zem?s. B?tu diMakl^ kfti?da vad?t?ja im saska- ?ottja centra organiz?anu uz?em tai klda no lielSklm Aus^?lijas latviaitt Uedrib?m*
nelaiika?a, diem?l, valda ne tikai miisu, bet ar! Igmi?u poU- lUko darUiddm starp?* M^^ v?l itci^fisfies milini kreiso a p ^ taiiiji^ 1945, g. i d f i JH smagi
?lOf p ^ ^ IMurl^ jp^?ilillc^ Fii^ ^Eiis, apvaiBo-
mtott^ ( gadiem k M i l i Ig imi kio jaima^ Puku mi^i^ ^ loreiz nevis par adalbibu ar videSiem, bet gan ko-
mmmifS;l? \ So baumu i t i j s ir bij, valsts .^ prezidents
A . j r t d i P i t o ^ ^ ^ ^ goda t l l i i ^ p t i p f l ^ u i ^ H ^ i i u ^ i C ^ ^ kas ilg? ^ l i t i ^ ^ ni^^?as, go^ tiesa k ^ i i ^ u s i Is^m atristi t J ^ s ttdii l i i i var^ t i i l i l i d ^ uztic?bu l i e l Puku 1 ^ darMm komu* rtltilota^ ti^-
a i t e pmcmigui *Pur kinv l 5 ^ ^ apatlkW ittOiAtald^ tioiant Sej?m neb&tu sapdfijusi ne^ k?dai gr&tibas; k? Reji vei:8i8 pret Puktt tngmtl?iua apvaint^umus, j^^^ dB B^?m pret P. j?atvainojaii tte- iSJimt^ Heiz? t i m ?litmsi, k? ?ri Poks apvainojis Be}# sav? ?tbUdei rdtstt |)?d?jam* par to sa vuk?rt Pukam J?atvainojas pret H?jtt
N O R I G A S R A D I O F O N A :
hKHH ? Ik B ? R N I V A I R S N A V J ? P A M E T G R ? V J O S K A S I R T A S , K A S K A
E R G U S T R A U C ? - ~ M A Z S K O M J A U N I E U P I E A U G U M S
Jauns j?jamais zirdzi?S radiolo^ nam un presei, ar ko mu]?ot pa dom?ju cilv?kus, ir Stokliolmas mie ra kongres?" pie?emtais aicin?jums vis?iu taut?m c?n?ties un atbalst?t pasaul? mieru. Darba viet?s, kol hozos un m?c?bu iest?d?s notiek sa n?ksmes, kur?s padomju ?udis, k? vienm?r spont?n? saj?sm?", pa- raks?la miera aicin?jumu (padomju ?aud?m alla kautkas j?paraksta, j? aizdod vai par kautko j?gavil?. Ref.) Spvjetskaja Latvija ievad? Tautas balss un griba teikts, ka padomju vara ?steno taisn?gu poli tiku^ iev?rojot visu tautu ties?bas m neatkar?bu. Padomju cilv?kiem ir skaidra Stokholmas uzsaukuma mil2|g? no:ame. Anglo-amerik??u imppipsti p?riet uz tieSiem agre sijai^ ?kUem^ bet kur ir Sta?ins, tur uzvara; miers uzvar?s karu. R?gas vago^ r?pn?c?, gorkoma sekret?rs Avoti?i st?st?ja, ka 76 valst?s pie-* vienoju?s miera piekrit?ju kcnnite- Jai tm cilv?kiem, kas cinas par mieru. V?rd? miers" k?uvis par ieiOfltu j?dzienu kapit?listiem. Pa domju tautas c?n?ju?s tikai a i z s a r d z ? b a s ica?os. Plaas sa n?ksmes notikuas ari cit?s darba vietfe, kur neUg? laik? sav?kts mU- z?gs skaits parakstu, lai t? ,nodro- inatu savu b?rnu laim?gu n?kot ni**, var?tu dz?vot padomju zem?, kur ?audis ne?aus- izrais?t Ica?us", var?tu str?d?t v?l vair?k un la b?k". (Miera uzsaukumam ar vis? diem vilt?giem un kr?pan?m komunisti un vi?u a?en ti v?c parakstus ar? Rietumv?dj?; pai nezinot, ko paraksta, im tr i kam par upuri kritui ar? vair?ki pret?om?nistisld v?cu kult?ras un l??k^aa darbinieki Rei?.)
Blipiiem noraid?ja report?u par Dre?li?u kolhozu Cl?ar^ kur str?d?-^ jot visi, no, liel? l?dz mazajam. BSnii kolhozi esot U0 atbalsts darijil^ un visji vidi pionieri vai kom jauniei. ??ui Bi?ernieku skol? ir
izlaidums, ari ?d? svitku dien? b?rni str?d?. K?da kolhozniece sa ka: Tagad ir b?rnu d?rzi, bet ne k? budu laikos, kad b?rnus vaja dz?ja pamest gr?vjos vai uzsiet uz muguras". B?rni dzied: Visu cU- v?d tu vadi, priekgal? k? ?rglis trauc, vi?am vienam visas sirdis, vi? ir m?su gai? diena, kas ne m?am nenoriet", bet citi de klam?: Ai, kop?g? s?ta, tu kolho za b?rniem tuva un m??a, tu, ko p?g? druva, u t i "
Komjaunatnes 8. kongres? zi?ots, ka jaimatnes iesaist?ana Icomjau- natn? notiek neapmierinoi (nek? nevar saprast: vienreiz saka, ka ie saist?s visi, citreiz atkal, ka ne apmierinoi Rel) Zi?ojumi un de bates atkl?ja pavir?bu, form?lismu soci?listiskaj? sacens?b?, tr?kumus augstskolu un skolu k>mjau^^u organiz?cij?s. Ar! Rokpe??a mk" st?, ko nolas?ja 5. j?lij? ?loan?s, ka paidagogiem nav cieas saska res ar komjaunatnes organiz?ciju, par ko liecina mazais komjaunieu pieaugums m?c?bu iest?d?s.
Sudrabkalna rakst? Dai?a un sp? c?ga dz?ve teikts: Nav zemes pa saul?, kur tautas milz?gais vair? kums nestaig?tu kompartijas ce?u (Rietumv?cijas zemju parlamentos komunistiem dr?z vairs neb?s ne viena deput?ta. Ref.) Tagad tautu taisno lietu izsaka To?ati, Polijs, Tor?zs. Augstsird?g? krievu tauta alla snieguid skai^oi neizsak?mu jmUdzIbaj S e k l ? a u r a bija se no latvieu baj?ru dz?ve. Soci?lde mokr?ti un zemnieku savien?ba ie galvoja sevi par tautas domas iz paud?ju, tautas domas tom?r piede r?ja lielajai krievu tautai, ?e?inam un Sta?inam. ASV monopolkapit?- listiem latvieu tauta interes? tikai tik daudz, cik to var maraliniz?t un izs?kt. Velt?gi: m?su rokas un smadzenes vairs nevergos; velt?gi Volstrita lidojoie cietok?i atmal- d?s virs Latvijas.
kMi^^^tauHi^a pMom?l'p?r rudzu maizi. Kad
t?U^ Kolorado St?t? man C?l? galdfi paas ceptu
rudzu mtMf man atmi?? n?- e?^ dai?dii trimdas laika mai-
y M ^ ^ ^ iVficij? maiz^ Iri laukii cilv&am pieveda
kl?^ >et t? m tuvu n^dzin?j?a Latvijai maizei V?l sav?d?k ir eit Amerik?, kur maizi jau ??l?s sa- g r i i i ^ ^ pap?r? tftu, cel . priek? i ^ ^ M T l t f k i r r ^ , bet - i?tvidu t e m n i ^ purina galvu un nof^it^^H^^^ vi?i dar?tu kairai lai k?, l?d pils?tas ceptuves sabumbo- t ^ l i l f ^ i s?ktu streik^^
iBi Izbaidos, nrnn gald? smaro latvldc? rudzu midze. Tai ieraugs, ko iedeva vec? Ddles m?te^ laikam g?li vO ?dri Ie?emts no Latvijas l?uklim fiSadonai aprin^ Un ta4 dom?t kav?j?s pie t?m t?kstc^ un Vair?k?m l?tvieSti maizes <i^ p?j?m S?it Amerik?. Vai uz??m?gi dlv?ki nevar?td atrast s?kumu lalmm da$r bam, liekam dol?ram, dodot gar?gu un vesel?gu latvieu mairi savltif tautietim? Biju?s saimnieces uii mazpulku dal?bnieces dar?tu gudri, ja latvisk?s maizes cepanas m?kai ne?autu ier?s?t^ kaut ar? eit ir Amerikai Man i^et, ka ar! tas ir ce? uz latvisk? gara saglab?anu, JQ maize, ?st? rudzu maize, latvie tim ir vair?k nek? tikai uztura l? dzeklis vien.
t
* i - .
Laikraksts las?t?ju balsis past?sta patiesu notikumu par k?du tautieu ngudro" izriribu ang?u zem?: P?c d??gas gar?g?s" stiprin?an?s dilt?tiUdtt g?ja m?j?s un, laiku ka v?jot^ lika skan?t dziesmai, jo -lat- vieli ta?u ir dzied?t?ju tauta. Bet k?rUb?a sargs jauko dzied?anu bija notur?jis par br?kanu un laipni apjaut?j?s, kas kungiem kaiot No Sl jaut?jmna tautiei man?mi at irga un paskaidroja, ka. esot k?das sektes locek?i un dziedot savas t i - rib?S driesmu. JBet k? tad j?su g?jienam tik maz dal?bnieku?" bri- nlj?s k?rt?bas sargs. M?s esam pavisam maza tauta un t? pati v i - soi'v?jos izkl?din?ta." T?, bet k?das taut?bas tad j?s ?sti esat?"
,,M9i esam s??i un apdz?vojam apgabalu starp Igauniju un Somi ja** K?r?bas sarga sirds p?c iem paskaidrojumiem k?uvusi malgia un v ? ^ laiAs kungiem mier?gi iet t? li, gan pieradin?dams: Bet tad nu gan ziniet, ka tik v?l? sestdienas vakar? Am?^? uz iel?s nem?dz ivMas driesmas dried?t"
Munlc?as bazn?cas neparast snOba B B G ? U M ? C ? T ? J S S T ? S T A P A R B ? D ? G I E M U N S K A I S T I E M B R ?
I E M S A V ? S G A I T ? S
Pirms k?da laika no Eiropas ?? r?s m|c. A. Em6tsQ](^9i. kas p?d?jo gadu. (idarboJiB :Vi^orias tranaiin^. metn?. Airi>raucot vi?, m?c, Laines skubin?ts, past?sta mun^ par sav?m b?g?u gar!^ stiprin?t?ja un g?dnie ka gait?m pag?juajos piecos gados.
Iebraucot V?cij?, k?uvu par m?c? t?ju Gotenhafenas nometn?, kurai toreiz cauri pl?da milz?ga latvieu b?g?u straume. Nemiers, steiga, uz traukumi, neparedz?ti p?rsteigumi, skrieana pa da?d?m iest?d?m m sv?tdienu dievkalpojumi,* viss tas raksturoja m?c?t?ja darbu ?d? no metn?. Tas pats, tikai jnazliet dt?d? veid?, atk?rtoj?s Ventorf?, kas ir britu joslas v?rti uz ASV. Komplic? t?s p?rbaudes beiguie tautiei man S?il bija j?izvada t?laj? ce??, ari te ?iilan?s un nezi?a par n?kotni no spieda vi?u sirdis. Latvijas krasti k??st arvien t?l?ki, un nezi?a ilgsto ?ka. Vai jel maz im sird?m Imr b?s lemts k?ds remdin?jums?
Ootmiihafen? sabiju 4 m?neus, Ud:^ 1945. g. janv?ra beig?m, kad ar visHel?kfim p?l?m izdev?s izlauzt ce?u uz oke?na tvaikoni Cap Arcona, kas ar v?cu b?g?iem atst?ja ostu, lai dotos uz rietumiem. Nok?uv?m Nei- tatl?, bet no turienes Gliktat?, kur p?c V?cijas kapitul?cijas organiz?j?s nometne ar 300 latvieu b?g?iem. Te |>avad!tai8 laik^ l?dz 1948. g. sep- tembrim paliks atmi?? k? visb?d? g?kais, jo, neskatoties uz pils?ti?as daudzsoloo v?rdu, m?su d ?^ve eit bija nelaim?ga. Daudzreiz ciet?m trakumu, bet visvair?k gr?t?bu rad? ja ipaSi tautiei, jo nometn? bija sa pl?dui da?di avant?risti.
Kad nometni likvid?ja, tiku p?r celts uz Icehoe, kur dz?voja ap 1200 latvieu. Te pavad?tais laiks l?dz ld4p. g. febru?rim j?uzskata par vie nu no vislaim?g?kajiem man?s m?- cit^lja gait?s V?cij?. Nodevos dar- bain skol?, draudz?, v?l?k ari Yiy[CA. Seit tautiei bija uzc?lui ?patn?j?ko bazn?cu pasaul?. No auto gar?as iedz?vot?ji, vec? Lini?a t?va un galdnieka Augusta Za?a aicin?ti, bij?st s?kui nest un novietot tuko mun?cijas kastu caurumotos re?us no^ netnes kstormju b?ni?u telp?s, ku^ * vispirms Izveidoja mazu sv?tn? cu,, bet v?l?k izb?v?ja ar? alt?ri, kanceli un kr?slu rindas. J?nis Va- silis uzgleznoja alt?ra gleznu u^ A S V sarkan? krusta sain?u kartona, A Za?is pagatavoja sve?turus un krucifiksu, bet nometnes sievie|es iztm alt?ra segas. T? no tukaj?m mun?cijas kast?m Lini?a vad?b? iz auga vesels m?ksliniecisks veido jums mun?cijas bazn?ca, ko apbr? not brauca pat v?ciei no Hambur- gaiu
Kad 1949. g. janv?r? n?ca r?kojums par nometnes likvid?anu, rad?s do-
Ma$kmw ad$ un au$i$ ASV vald?ba (3)
Nodev?js klust par
K A S PAL?DZ?JA FORMUL?T J A L T A S U N SANFRANaSKr NOU GUMUS - DIVPADSMIT? STUNDA TUVOJAS - N E K A D NEESMU
PAZINIS PERSONU, K A S SAUKTOS VITAKERS CEMBERSS - MISTISKS VIRS AR STIPRI BOJ?TIEM ZOBIEM
Vitakera Cembersa dz?ve rit?ja t?l?k parast? gait?. Tikai 1943. ga d? vi?u pirmo reiri apmekl?ja dai FBI slepenpolicisti, kam vi? pa st?st?ja savu parasto st?stu, gan ne visu. J?s m?s ?oti interes? jat," teica viens no FBI ier?d?iem. Bet pag?ja gandr?z v?l divi gadi, iekams l interese k?uva kaut cik
ma So neparasto pieminekli saglab?t varb?t?jai p?rveanai uz brivo Lat- Vljv(^ u|{|ijpu l a i M reiUzeti pateicbtiek Icehd?s V?cu draudzei pr?vesta B?lfelda pretimn?kanai. Vi? at??va bazn?cu p?rvest un no vietot lielaj? v?cu katedr?l?, Sv. Laurentija bazn?c?. $im nol?kam m?su r?c?b? nodeva bazn?cas phmo balkonu, kur atrodas bij. v?cu ?ei zarienes stikla loa. T?s tuvum? uz st?d?j?m neizjaukt?. veid? m?su a l t?ri un kanceli, t?pat ar? da?u nepa rasto solu. barbu veica pai nomet nes iedz?vot?ji un visa vajadz?g? p?rveanai bija nepiecieamas 8 smag?s auto ma?nas. Lai v?r?tu ga rant?t ? v?rt?g? trimdas laika pie- mhiek?a saglab?anu, draudzes lo cek?i saziedoja 300 DM, ko nodeva v?cu bazn?cas p?rvaldei telpu ?rei uz 3 gadiem, pret? sa?emot rakstveida garantiju. Bez tam draudzes locek?i deva sol?jumu l?dzek?u v?kanu tur pin?t, lai par telp?m var?tu samak s?t ar? t?l?k.
Interesanto sv?tn?cu apskat?ja ari LWF p?rst?vis britu josl? Christian- sens un izteica savu atzin?bu. Sv?t n?cas att?lus bija pa??mis l?dzi uz ASV ar? k?ds aizce?ojis tautietis un par?d?jis tos amerik??u m?c?t?jiem. Att?ls tiem iepaticies, un tagad k?d? ASV bazn?c? l?dzams t? palielin? jums. Tas novietots dievnama telp? un visi draudzes locek?i to paz?st. L?dz ar to vi?i paz?st ari DP, t? k? galvojumu sag?de aj? draudze nori t?jusi ?oti sekm?gi.
Bazn?cas veidot?ju v?l?jums b?tu o neparasto gar?g?s rosmes piemi nekli trimd? reiz p?rvest uz R?gu, kur tas droi vien k??tu daudziem par m??u sv?tce?ojuma vietu.
man?ma, 1945. gad? FBI lika Cem- bersam identific?t k?du P?tersa fo togr?fiju, bet p?c tam apgr?tln?ja" vi?u vairs tikai retos gad?jurnos, kad bija nepiecieama inform?cija par vienu vai otru atsevi?u komu nistu.
Alders Hiss ai pa? laik? strauji dev?s augup pa savas karjeras k?p n?m. 1944. gad?, kad kar tuvoj?s beig?m, Hiss k?uva par speci?lo poli tisko lietu biroja vicedirektbru un daus m?neus v?l?k par direktoru. Tas bija jau loti noz?m?gs sasnie gums. T? paa gada august? vi? kop? ar Kordelu Hellu, Hariju Hop- kinsu un citiem amerilcfi?u politi ?iem pal?dz?ja izstr?d?t Apvienoto n?ciju diartas pirmprojektu. Dr?z p?c tam Hisu iec?la par prezidenta R?zvelta padomnieku, un ?d? pos ten? vi? piedal?j?s ar? likten?gaj? Jaltas konferenc?. Saska?? ar vi?a paa liec?bu, Hiss ,^?m? m?r?" pa l?dz?ja fomul?t Jaltas nol?gumu. Cik noz?m?gs bija ? spiega st?voklis, ne tiei pier?da Jaltas konferences ame rik??u deleg?cijas telefona saraksts: prezidenta R?zvelta t?lru?a numurs bija 1, bet Ald?ra Hisa - 4. Pie tam j?iev?ro, ka konferenc? *piedal?- j?s tik iev?rojami v?ri k? ?ener?lis Marals, admir?lis Kings, Stetiniuss, Hopkinss uc.
P?c Jaltas konferences Lielie tris vienoj?s, ka Hiss b?s ?ener?lselcre- t?rs n?koaj? Sanfrancisko konfe renc?, kas san?ca daus m?neus v?l?k. Sanfrancisko vi? tie?m pie r?d?ja lielu organizatora talantu, reiz? tott?r darbodamies p?c savu pagrides' prieknieku . instrukcij?m* Starp citu Hisa nopelniem pied?v? falctu, ka Sanfrancisko konferenc? UJSh,prganlziclJft,;$^v? .HpaspS?;^ ?". h?lfn?: komunistu kontrol?to pasaules fed&iedrfbu feder?ciju. Valr?ldc?rt amerik??u pres? par?d?j?s ri?as par Aldera Hisa komunistisko darb?bu, bet ofici?l?s iest?des m?mi klus?ja un izmekl?anu neuzs?ka. D?vain? k?rt? His p?rdz?vbja" ari netieu, bet nep?rprotamu apvainojumu, ko par vi?u izteiba Igors Gusenko padomju atomspie?u af?r?s atkl?j?js Kan?d?. Gusenko ASV uii Kan?das policijai nopratin?an? past?st?ja, ka Sav. valst?s darbojas pavisam ?etri spiegu tikli. Bez tam vi? ap liecin?ja, ka Padomju savien?bai ir k?ds a?ents ASV, kas 1945. g. maij? bijis ?rlietu ministra Stetiniusa asis tents. Sl liec?ba glui nep?rprotami inkrimin?ja Alderu Hisu, bet at kal nekas nenotika.
Un tom?r divpadsmit? stunda neatvair?mi tuvoj?s. P?c vair?ku citu padomju spiegu atz?an?s, kas visi nep?rprotami apz?m?ja Hisu par vienu no iev?rojam?kajiem spiegu t?kla locek?iem, iest?des gribot ne gribot bija spiestas s?kt kust?ties", it ?pai v?l t?d??, ka par spiegoa nas af?r?m bija par?d?juies jau ga?l im plai ri?ojumi amerik??u pres?. Pretamerik?nisk?s darb?bas izmekl?anas komiteja tagad p?k?i atcer?j?s" labi zin?mo Vitakera Cembersa st?stu, ar ko tas bija uz- plijies iest?d?m jau pirms devi?iem gadiem. Cembersu uzaicin?ja lieci n?t komitejas priek?, un 1948. g. 3. august? ?ujorlcas, Vaingtonas un dtu ASV pils?tu laikraksti pirmaj?s lappus?s public?ja vi?a sniegto in -
m
form?ciju par Krem?a a?entu dap b?bu Savienotaj?s valst?s.
Divas dienas v?l?k k?rta pien?ca ar? Alderam Hisam, ko Cembersi gribot negribot {)ija vair?kk?rt pie min?jis sav? liec?b?. 43 gadus vecais spiegs, preses ?auu un fot(^rafa starmeu ielenkts, smaidtdakns no st?j?s komitejas priek?. Hisa uzst?s an?s bija ?oti droa un p?rliecin?ta. ,J?s nekad neesmu bijis un ari ta gad neesmu komunistu partijas biedrs," viji)& apgalvoja. ,J>?c rba- nas lab?k?s a p z ^ ari neviens no maniem draugiem nav komunists '^* Cikt?l vi? rinot, Hiss nekad neeM saticies ar viru, kas iaucoties Vm^ kers Cemberss. P?c tam, k?d vi?im par?d?ja Cembersa lotb u z ^ m l i i i , vh^ turpin?ja kat?gori?U no^igt, ka tp paz?tu. Nopratin?toai visi komitejas locek?i viens p?r cent?s Hisam atvainoties, ka to 10- gr?tin?jui. Visi, iz?emot vienu Ri?ardu Niksonu. s visu laiku jutu," teica Niksons, ka Hiss fa* p? r?k uzman?gs liecinieks . . . Es ie v?roju, ka vi? nevienu* pau reU neteica: es'liekad neesmu'pazinis takeru Cembersu, bet vienm?r lietoja frari: es nekad neesmu pari nis v?ru, kas sauktos Vitakers Cem berss . . . "
Niksons kategoriski piepras?ja, lai dai komitejas locek?i nekav?joties dotos uz ?ujorku iztauj?t otrreiz Cembersu. Izraudz?t? apakkomiteja Niksona vad?b? satik?s ar Cemberau jau n?koaj? dien?. Vair?ku stundu ilg? sarun? Cemberss vispirms aplie cin?ja, ka Hiss un p?r?jie vi?u tie am pazinui tikai k? K?rU". Bet t?l?k vi? apliecin?ja, ka Alders Hiss tom?r Ir partijas biedrs un maks?jis savu un PrisUlas biedru naudu partijai ar Cembersa starp niec?bu. Vissvar?g?k? liec?bas dc^ a bija t?, kuf? Cemberss pier?d?ja, ka vis?s deta??s paz?st Hisa m?jas un ?imenes dz?ves apst?k?us, aprak* st?dams vi?u istabu iek?riu, iem??o*' t?s brivlaika nodarb?bas, automobi?i veidus un da?dus citus rakstur?gus^ s?kumus, Vai j?s esat ar mieru at^ k?rtot sav5J liec?bu ari tad,, ja ?
mtrol?tu lar melu detektoru?M N; Sons p?k?i vaic?ja. J?, ^ Ja tai neiecieams," Cemberss nevilcina- damies pateica.
Komiteja tagad s?ka r?p?gu dar bu, lai noskaidrotu, kur no abiem V?riem devis nepatiesu liec?bu. Dau dzi nodev?gi fakti pamaz?m sSka satricin?t Aldera Hisa l?dzin?jo spoo reput?ciju, lai gan vi?a drau^ S'ac?la pres? ?stu sautuma v?tru par to, ka nopelniem bag?to" vald?bas ier?dni un paa prezidenta padom nieku varot tik nekrietni*' apvainot Niksons tom?r neatlaid?s, un n?ka- 5aj? nopratin?an? AldSen Hisi uva jau piek?p?g?ks. Kad vi?am par?d?ja divas Cembersa fotogr?fi jas, vi? teica: ?sten?b? ai sejsd Ir zin?ma l?dz?ba ar k?du manu peri nu, bet p?c uz??muma Ir gr?ti no* teikti spriest. Es labpr?t v?l?tos re dz?t pau personu . . . " . P?c stundas ceturk?a Hiss piek? p?s v?l t?l?k. 1933. vai 193i gadi es pazinu k?du v?ru," vi? teici, kas pavad?ja zin?mu laiku miot nam?. Vi? var?tu b?t uz??mpsi redzam? persona. Sis virs 0iM Dords Kroslejs. Vi? bija urol- lists, kas ierad?s pie manis p?c i&^ form?cijas." T?l?k Hiss nor?d?ja, ka Kroslejam bijui stipri boj?ti vM\ Hiss esot p?rdevis vi?am k?du auto ma?nu, k?du vecu, vecu lordu kas mums nebija vairs vajadrigi, jo bij?m jau nopirkui citu auta*' T?Ut vi? pasteidz?s savu izteicienu vfi^ reiz kori??t: automa?na neesot vii p?rdota, bet vienk?ri nodota "Kros- leja" r?c?b?. It k? starp dtu Hi v?l piebilda, ka Kroslejs" ?res nau das viet? vi?am reiz atnesis kfido pakl?ju, kas v?l tagad atrodotld Hisa d z ? v o k l ? . . .
T?l?kaj? nopratin?anas gait? Hs* cinieks sapin?s arvien vair?k. BI|i nep?rprotami redzams, ka Cemberss aprakst?tie Hisa m?jas dz?ves ap" st?k?i atbilst ?sten?bai. Beig?s sons jaut?ja Hisam, vai tas b?tu* mieru pak?auties melu detektora p?rbaudei, piebilstot, ka CemberU tam piekritis. Hisa atbilde bija gara un nenoteikta. Vi? s?ka plai dis kut?t par melu detektora labaj?m un ?aunaj?m pus?m un apaub?t ? apa r?ta zin?tnisko v?rt?bu. Beig?s vi?i nepateica ne j?, ne n?. Bet komite jai ari bez is atbildes bija radusies pietiekama skaidr?ba. T? nol?ma jau n?kamaj? dien? Alderu Hisu un Vitakeru Cembersu konfront?t.
Mun?cijas bazn?cas alt?ii>. kancele un d^i soli neizjaukta veid? p ie stikla loas v?cu dievnam? Itcehoi. v . G r ? v I i a uz?em.
N?kamaj? turpin?jum? lasiet: ARI ATMI?AS K??DAS" VAIBS
NEGL?BJ
ka visu
Jdtosikuml te'' toJnl b?tu atg?
o puMagogu iditl au*
li?o imaTuz
'Ai|iiiulei^ < varenie
lunH vis?s kittn dod Tok l slepkav ?n liek nokaut dWa cUv ^ savi m?ia nav vairum? ir savas tautas, god???Me pilso?i. Labi cilv?ks pkv?rfias par 2Vru, kas iemetig t?r?lo mor?les ?hlro pasaulei kar? ^Ivlks
U t i Daibe
dawo8 s?lE fer?tes.' Klusas, s?rtf f gribas saukt par
lf??3M8 ziediem.;-* rttj?tl t?m vajag starp
kas karstaj?t Saveldz? sirdi u n ^
^^?^m zeltainas ^ Utvljas d?rzos S^? vecm?miE^'
K a Tf daudz skaist?kas S t^t smar?g?m ^ J^^vesl?mMaS^
ffi^;Vi, tik A