NEESMU
"MigaduB vecais
ma-
filicimu'pazinis V i - '^'^ ' bet vienm?r
neesinu pazl* V l takeb Cem-
MM piepras?ja, la i nekav?joties
iiEtoujfit otrreiz apakkomiteja
iKir?Jie vi?u t ie - M K?rU. Bet
ka Alders .4as biedrs un ^PrisUlas biedru Cembersa starp- j?kfi liec?bas da?a smberss pier?d?ja, ?9(i2?st H I s a ' m^^^^ l ^ f i l ^ u s , aprak<^
)!t>as, automobi?u dtus rakstur?gus
esat ar mieru at-
' i%!gtt dar- " no abiem
?bu. Dau- ?m s?ka l?dzin?jo
I?invi?a draugi ia v?tru par
Ito" vald?bas padom-
ietniV apvainot. un n?ka-
Alders Hiss Rad vi?am
)ersa fotograli- iienib? ai sejai i r k?du manu pazi- mma i r gr?ti no-
labpr?t v?l?tos re - u
m kS?a Hiss piek?-v a i m gadS " vi?i teica,
msjA bija um?- ple manis p?c in-
Fordu, _P i f t jAdz igB , Jo dt?auto/* T?Ut
II ijEteicienu v?l- iS?na neesot vis
_"Si nodota "Kros - c? starp citu Hiss Croslejs" ?res nau- reiz atnesis kfidu tagad atrodoties
l?smas gait? Ue- len vair?k. B i ja ims, ka Cembersa ?jas dz?ves ap- l?bai. Beig?s N i k -
v a i tas b?tu ar melu detektora
;ot, k a Cemberss atbUde bija gara
^ s?ka plai dis- ?ektora labaj?m un
apaub?t ? apa- ;?bu. Beig?s vi? n?. Bet komite-
ildes bija radusies T? nol?ma
AlderuHisuun konfront?t.
i
Tredien, 1950. g. m jmij? L A T V I J A
T?VZEMEI U N Mag. iur. L. Kr?ms
BR?V?BAI I S?ru mars mor?lei Cilv?ka dz?ve noris sabiedr?b? ar
dtiem cilv?kiem, un visa m?su dz? ve pak?auta dada?d?m sabiedris- d^anv discipl?n?m. Katrs cilv?ks i r an?mji ties?bu subjekts, bet ties?b?m sltbilst citi korespond?joi pien?ku m i Blakus personisk?m ties?b?m I^V koUekt?vas ties?bas ar valsts k? ftligst?kas organiz?cijas ties?b?m
iekgal?. Tautas un valstis gavu- saist?tas ar cit?m taut?m un^
jt?m .vispirms saimnieciski, tad "^ i politiski, un ar? e vesels komp- ^ > tiesisku attieksmju. Ties?bu un ?len?kumu sfairu valst? k?rto* v is pirms l ikumi un likum?gas varas n?- ^I?und. Bet rakst?tie l ikumi nekad liaV sasniegui un nesasniegs t?du plln?liu, ka Vi?i ar sav?m norm?m aptvertu visu cilv?ku sadz?ves satu ru. ?ikp?l k?rto tikai to svar?g?ko, 1]^ .^ a t^em talk? n?k nerakst?tie go d?guma un tikum?bas l ikumi, kurus vecie romiei sauca par boni mores un pirms?kum? tos koordin?ja ar to, ko cttevl b?tu at??vui vai noliegui. Visu konfesiju m?c?bas t?pat k? rak st?tie valsts l ikumi, un visi nerakst? tie moraBskle principi st?v par to un m?ca, kS indiv?dam pien?kas dz? vot sabiedr?b?. Vec?kiem talk? n?k SI?^ un paidagogu uzdevums i r ^s?lrm? k?rt? audzini^ tos par kj^ ettiim^^^^c^^ Cilv?ka gar?go d j o v l i c ^ apr?p? ?em ar? bazn?ca. Tfil??ji&u n?k sabiedriskas organiz? cijas, ^ 1^ 1 t?l?k k?rt?bas dienests un visl^idzot prokurors ar soda l i k u miem i^??. N?k pr?t? tas pag?ju? gadu simte?a lauku puis?tis sal?p?tos pel?kos sv?rcinos, kas sestdien? do- 4wnies no skolas uz t?vu m?j?m, ar nopietnu paapzi?u sveicin?ja uz
.lielce?a ikkatru vec?ku pretimn?c?ju un atradis uz ce?a sveu naudas ma ci?u, aiznesa to m?c?t?jam ar l?gu mu pazi?ot par atradumu no kance-
tes. Lauku dz?v? Izauga m?su gar?gi '^v?rt?gais s?kstais laucinieks, no ad?ts darb? un savas dz?ves pr in - Ipos. Bet pasaules varenie nebija pra tui izk?rtot' starpvalstu lietas: s?k iun?t lielgabali vis?s mal?s, cilv? kiem dod rok? slepkavoanas r?kus Un liek nokaut citus cilv?kus, kurus tie sav? m?? nav redz?jui, un kas vairum? ir savas tautas, savas valsts god?g?kie pilso?i. Labi audzin?tais cilv?ks p?rv?ras par asinsk?r?gu
kum? bija jau aizg?jis tikt?l, ka zemlidot?ji ar lomet?jiem ap?va mier?gos ieclz?vot?jus uz pils?tas ie l?m, vai ar? g?zu kamer?s izn?cin?ja daudzus cilv?kus tikai to rases d??. 3et kara v?tras alla mitas, uzvar?
t?ji atgriefiis apk?ruies ar orde ?iem; kapu zaud?juai pusei k a r?tavas un asaras. Visas ?s briefe- mon?bas tiek segtas un attaisnotas ar t?vu zemes m?lest?bu un pien?kumu pret to, un patriotiskie v?stures rak st?t?ji arvien atrad?s attaisnojumu saviem uzvar?juiem un ar? uzvar? tiem valdniekiem. Bet kara laik? ie drag?tie mor?liskie principi v?l ilgu laiku v?rgu?o, ta?u r?tas sadz?st l a i ka tec?jum?, un cilv?ce k? fiziski, t? garigl atze?.
Tom?r pasaules sabiedrisk? dz?v? p?d?jos tr?desmit gados god?gums un tikum?bas principi ari miera laik? vairs nesp?j atkopties un visa pa saule mor?liski n?ku?o. Tas jo b?s tami s?ka par?d?ties p?c otr? pasau les kara, kad Pad. savien?bas vara un iespaids pasaul? izrais?j?s vis? sav? spoumi. oreiz nerun?sim par ausm?g?m un atbaido?m noziedz? b?m aiz dzelzs priekkara, bet tas pekles ?aunums, kas tur valda, grau joi iedarbojas ari uz god?g?s pa saules da?u, un mazais cilv?ks ar ausm?m noskat?s, ka pamaz?m, bet arvien strauj?k sairst mor?liskie principi zem pau k?j?m. Mazo c i l v?ku m?ca un vi? ari saprot nepie cieam?bu norobeoties no visa ?au na. Bet ar Maskavas lielo ?aunumu sl?dz l?gumusi, sabiedrojas, s?d pie konferen?u galdiem, tirgojas, un v?l nesen bija laiks, kad mekl?ja sapra anos par katru cenu. A r lielu gan dar?jumu maiRais cilv?ks sav? laik? v?roja un pien?c?gi nov?rt?ja to, ka A S V ilgstoi neatzina Padomju sa* vien?bu, bet ari tur c?lais mor? liskais princips krita par upuri mamonam. Nodibinoties nesen ' sar kanai ??nai, notika gaiidr?z vai skriean?s^ t? atz?an?. Mazam cij,- v?kam-k? neapstrldau?u ?tisku?ipri?- cipu m?ca god?gu ll?timu pild?anu, kas jau pie veciem romieiem bija sv?t? cie??. Maskava turpretim sav? laik? atkl?ti deklar?ja, ka vi?a sa vus starptautiskos nol?gumus atz?st par sp?k? esoiem tikai tikt?l, cik tie neapdraud padomijas intereses. Neskatoties uz to, god?g? pasaule
PARI ROBEAI NO KARA ATBO?U TfiLOlUBOSM ASI?AINA GAI8BIA AUST
apspiest?m taut?m, kad tur nokra t?s apspied?ju varu un pal?dz?s no dibin?t vald?bas, kas vien?di ar mums saprot un cieni god?gumu. T? k? vis? cilv?ces v?stur? visas lielas lietas k?rtotas netik daudz taisn?guma, k? varas iespaid?, jo viss jau notiek p?c stipr?ka iegri bas, tad nav ari nek?ds brinums, ka visas cilv?ces civiliz?cijas un kult?ras auts i r tik ?idrs.
Jaut?sim sev, vai ar? m?su nesa tic?ba, citu nomelnoana un savt? gums e trimd? nav savu pateic?bu par?d? visp?r?j?m mor?les sabru kumam? Ja ar? b?tu t?, tad inteli ?ences pien?kums tom?r ir visiem sp?kiem c?n?ties pret to, c?n?ties par lab?ku n?kotni.
zv?ru, kas iemetis gr?v? savu k u l - tom?r sl?dz l?gumus ar Maskavu un t?r?lo mor?les ?idro autu. Pedeja tai padot?m valst?m. Mazo cUv?ku pasaules kar? cilv?ks sav? zv?ris- -^r^- ^ =
Karola D?le
4. VI?I PALIKA KAUDZ?M Krasts paskat?s pulkstem. Ir Jau
v?la p?cpusdienas stunda. ,J3r?z b?s tumsa", vi? run? pie sevis, nek?da liel? d?a vairs nevar izn?kt". To m?r vi? iet no v?ra uz v?ru un mu dina mest priek? augst?ku zemes
P?RTAPANA Tu esi "m?ls T? Kunga rok?s No t?, kas bijis, ir on bOs; V?l simtiem katedr??u gr?s,
L?dz asinis U Uetus iSs, Un neiedom?jam?s mok?s Dzims ?ista saule, v?rsies kaps.
Un pasaule par Jaunu taps!
valnL Tad s?k krist gran?tas, ^^ena
spr?gst pavisam tuvu kapr?lim K l i n t?m, sp?c?gam milzim no ?onl?iem, un saplosa galvas kausu. V?rs i r beigts uz vietas, bet k?du citu t?l?k ab?s k?j?s smagi ievaina Bedre pie- tec?jusi asin?m. Kad uguns uz bridi p?rst?j, tr?s ievainotos v?l a t n ^ no gaitarieiem. Ari visi sma^.
Pien?k Krasts un Iedod katrani pa cigaretei. ,J>??gi tur?j?ties, l a i m?gu izvese?oanos", vi? nov?l un mudina sanit?rus pasteigties.
Vakar? atkal Ir dai ievainotie un krituie. V?ri rok turpat klus?dami bedri, ietin seg?s, iegulda, p?rmet krustu, tad aizber ciet, un Krasts at z?m? vietu kart?.
Pav?le: onakt visu nakti j?atk?p jas, Bet krievi ta?u virs? nemaz nen?ca".
Selt n?; bet abos fiankos". V?ri i r nogurui l?dz n?vei un v a i -
i^k velkas nek? iet. P?ris uzmetas mun?cijas ratiem. Daus v?l pa?em gar?mbraucoie triecienlielgabili tos, kas dienu dab?ja vieglas kont? zijas, bet sanit?r? ma?na vairs ne sp?ja uz?emt
O ? ? e r t i L i c p l y 8
Legfion?ri m?su literat?r?
Rfita Daibe Klinerltes Kad vasara i aizvad?jusi J??us
ar l?go dziesm?m un smar?giem vai?agiem, d?rzos s?k zied?t k l i n - ?erites. Klusas, s?rti zeltainas man t?s gribas saukt par pietic?bas un gaismas ziediem. Tikai mazu zemes cin?ti t?m vajag starp smilg?m un cit?m z?l?m, mazliet gl?sto?s sau les staru un k?du l?si no lietus pa debesim, kas karstaj?s vasaras die n?s veldz? sirdi un dara modrigu pr?tu.
Klusas un zeltainas klin?erites staio Latvijas d?rzos kop? ar s ir m i m vecm?mi??m un smaidoiem b?rniem. Un vepoties p?r d?rza s? tu ziedu saulain? gaium?, man t?s; bu no saviem god?g?s pasaules l?dz- ?let daudz skaist?kas par izsmal- cilv?kiem? T?s i r asinis, kas br?c dh?ti smar?g?m roz?m, gr?tsird?- uz pasaules vareniem. U n velta i r bu apdvest?m hiacint?m un cit?m taisnoan?s ar re?lpol?tiku, kas p?-
arvlen m?ca nepamest savu tuv? ku briesm?s: sodu likumos par to pat vesels nodal?jums. Krievu inte li?ence pirm? pasaules kap? k? sa biedrot? c?n?j?s pret V?ciju; bet kad komunisti visus os lab?kos krievu cilv?kus izn?cin?ja, tad ne sabiedroto ne citu tautu inteli?ence netikai neg?ja pal?g?, bet pat balsi nepac?la. Vai tad ir savienojams ar m?su cilden?m ?tisk?m un mo r?lisk?m m?c?b?m tas^ ka v?l o baltu dienu izn?cina masveid?gi ne vain?gus cilv?kus un izn?d? pat ve selas tautas? Ko lai saka mazais cilv?ks, un ko var no vi?a pras?t, ja m?su pasaule redz, ka kardin?ls Mindcentijs varon?gi sace?as pret apspied?ju varu, izmis?gi c?n?s gai dot pal?dz?bu no ?rienes, bet t?du nesagaida? Vai tie simti t?kstoi partiz?nu alis dzelzs priekkara, kas nesam?rigi c??? kritui par savu br?vo garu, un tie, kas v?l o baltu dienu tur Izmisum? c?n?s, vai tie negaid?ja m negaida re?lu palidz?-
Pi^ leftionfiriem ottS pasaules ka^S salttIjSa ila|a tautai cer?bu par Latvijas lemes nosarf?* sanu un Udz ar to neat k?r?bas atjaunolanu n l * kotnS. Kaut ari H S ce ribas nepiepUdIj?s, dau dzi le?lonfiri krita, d U g?ja moku ce?u un v?l
citi kl?st pasaul? kop& ar plT?jitni trim d?ulekiem mis^uz v l % j ^ : m i ^ u ^ k? uz varo?iem, cien?m un ,f odlfi?m tos, Le?ionSrus gau nosoda aiz dzelks aizka ra; Selt par tiem neatskan neviens sUkts v?rds. Sac?tais attiecas uz le?ionfiru t? liem rakstniec?b?. V?l nav pasp?juSI ras- Ues liel?ka sUla darbi, kuros le?loniru epopeja b?tu apskat?ta vis? plaSum? t?di sacer?jumi mums ir gan par str?l nieku laikiem, par br?v?bas c???m. To m?r ari tur, kur le?ion?ri pasp?jull pa r?d?ties daos AnSl. EglISa, M. Zlver- ta, R. Rldzenieka, Hugo P?ri?a uc. d?r kos tie att?loti ar ac?mredzam?m au
tora simp?tij?m, cenlotles Izcelt vi?os varon?go, patriotisko. Cit?di jau |as t r l nemaz nevar bOt, S?du pieeju p r m na cion?lais lepnums, taisn?gums un godde v?ba miisu br??u un d?lu tra??dijai. Lle kas, it k? visi rakstnieki k? vien? mut? grib?tu apliecin?t beletrlstlk? to, ko Aleksandrs Plensners piteicls stv? pub- Uclstiskaj? brofiOr? Inform?cija par lat- vieSu le?ionu: ,4al gan liel?k? latvleSu karav?ru kop?ba p?c valsts neatkar?bas zaud?Sanas, latvieSu le?ions, radis ne tad un ne t?, k? paii latvieSl to gri b?tu, latvieSu vienpr?t?g? doma bija ari iajos apst?k?os to izveidot k? savu bru ?oto sp?ku, savas nacion?l?s armUai at- jaunojumu, ar t?s garu un trad?cij?m.**
Maza disonance pret augS? apr?d?to at rodama A . Dzi?uma rom?n? Tomu gr?vra?i'*. Dzi?uma sacer?jums ietur?ts Uter?r? tom^ bet satur daudz faktiska materi?la, ac?mredzot Izlietojot autora autobiogr?fisko pieredzi. Kaut ari autors p?ev?rd? aizbildin?s ar rakstnieka brivf bu, p?rgrozot daus apst?k?us un notiku mu sec?bu, att?lot?s personas t? laika no tikumu l?dzgaitniekiem visas viegli pa zlstamas resp. at?lfr?jamas. T? k? perso n?? taisni pietr?kst did?lkas m?ksUnle* cisk?s konstrukcijas, viengabalain?bas, nav att?lotas sievietes, nav par?d?ta ro m?nam nepiecieam? plai?ka p?rdtivo* jumu gamma, tad sacer?jumu n?ktos la b?k nosaukt par rom?nu-cbroniku. M?s
Krasts ir mazliet aizsap?ojies un kaut t?pat k? viiiem, ari vi?am kaulos ieg?lis smagums, dun|^ dzies mi?u:
Kad p?r dienvidiem nakts kr?slot s?k,
M??? meitene man prit? n?k. Dz4i kr?tis Uesmo sapnis kv?ls, Acu priek? zaigo m???s mei?as t?li.
Teic ak nakta, vai mana meitei^ Jztic?gi gaida dzimten??
Vai varb?t jau dtam mi?i smaida t? Un ir aizmirsusi, ko man sol?ja?
Vai par savu z?nu nedomi. Kuram sk?pstu deva Gaujmal?? Nakts, jel nesl?p man vairs itneko St?sti visu man mei?u mf?oto!
T? ir Austra, kas nost?ju laji mirkl? vi?a acu priek?. Meitene pilna Jaun?bas un prieka. Ari toreiz bija j?lija nakti, un debess tipat ap m?kusies, bet nelija, kad vh^ tUcfis. Vi? n?ca pa Rai?a bulv?ri no stad Jas, aizvad?jii uz Daugavpili vildenu draugu, kad pret universit?ti gandrii blakus ierun?j?s paz?stama balss: ,JLabvakar, Krasta kungst". BUridl vi? bija apsviedies un no p?rstei guma gandr?z zaud?jis valodu: tt ir vi?a b?rn?bas draudzene Austra Vl Jupe, kas ?elm?gi smaida un sniedz roku. Laikam nepaz?stat vairs?**. Tad vi?i bija staigiJuH gar kaoil malu, s?d?jui uz soli?a, un mijai atcer?juies tikai ta<i, kad auitrumoi Jau bija debeii metudai i?rtt un galvu pac?lii spirgts ritenis. Pamo du?s iealc?s liepas, bet pu?es do b?s ni^urinfija rasu . .
Krasts novirz?s uz ce?malu un t? am brien pa z?li, kur? ari ir rasa,
dienvidus sauli un gaismu m?lo?m pij??m. Vien tikpat m??i es varu pleglauztles jasm?nam, no kura zie diem pl?st sidrabaina gaisma.
U n kad Ieraugu klln?er?tes sveos d?rzos un ce?malas t?lu no L a t v i jas^ es zinu, ka visus os gafos tums?s gadus ari klln?er?tes Ir stai g?juas trimdas ce?us, lai saglab?tu ftivu zeltaino mirdzumu Latvijas tdarzlem. Un kad vakaros ieeju Istab?, man pretim smaida klin?e- jJtes. K? b?rna vaidzi? pilns gais- Biasim siltuma.
Pamaz?m norimst dienas troksnis. h logu istab? n?k m?nesn?ca. T? Piti, kas baltaj?s zieme?zemes vasa- 2 naktis p?rstaig? rasainos l au - iois un; smaras pies?kusies, iegul- stas platlapain?s liepas zaros. Tad 5 ^ pa?iras, kalni saplok pie k?-
d?jos tr?sdemit gados novedusi pie br??u kariem un pie mor?les sa brukuma.
Negod?gums ir daudz virulent?ks par god?gumu, un ja p?d?jais savas na?vit?tes d?? dom? savu partneri apkarot ar br??oanos, tad vi?am boj? eja nodroin?ta. Vai to pie tiekami skaidri nepier?d?ja t? pati Jaltas konference, ar kuru padomi- j? par ?etru dienu karoanu ar J a p?nu ieguva tik milz?gas koncesijas ?zij?, ka p?r?jie konferences dal?b nieki v?l tagad nav ?sti atj?gusies no zaud?jumiem? No vis?m pus?m satrauktas balsis prasa vai nav jau par v?lu? Mazais cilv?ks to nezin; cer?sim, ka to zin vismaz ?e ner?lt?bi. Bfet mazais cilv?ks gan zina noteikti, ka uztur?t sp?k? ta gad?jos apst?k?os mor?liskos pr in cipus netikai skata p?c,^bet patiesi, ir par daudz pras?ts no vec?-
ISm, un es eju uz dzimteni. Tur ai kiem, skolot?jiem, m?c?t?jiem, pro- vasaras vakar? ??ni smaro p i r - ' kurora, tie?m un visbeidzot no. ?iais siena kl?pis un d?rz? starp Marala pl?na. Atves^oanas n?ks kSpos^u un burk?nu dob?m staro tikai tad kad tiks sme^re^^^^ eltaln?s klln?er?tes. ' l i^z lba visam aiz dzelzs pndckara
tom?r Sordz negribam kav?ties pie NTOI- nas gr?vra?u** liter?ri kritiskas aniOIiM, . . . . . . . bet pie virsraksta t?mas, t u ir - skatt^ brien un nemaz nej?t, ka izmirkst tles, ki gr?maU raksturoti le?ion?ri. z?baki un k?jas kl?st slaDJas . .
Dzi?ums nav t?lojU le?ion?rus vtaurni,! f?f^rr^n^^ mpjn . . . bet can konkr?a laur un viet?, t u If - I ? ; ^ * ^ * * " ^ t ! 15. divitliu bOvpulktts pie Tomas, lesi-1 J S i l i?toiLnt**;iS 'S.hJioilfiJS Pav?ldi? kaptei?a Seibe?a balii to S S W . i r T p ? ^ ^ S atsvie re?Ut?t?.^^ ko J?s re- tkirta tikti neUtU'LIloalra 4i4a ken-ldzat ptlekM uz kaliia, tr DuplL Tur
T4i lU?SKair t.<i..d, bunkuri un grfivjl. Tur jSpaltek mtt- sauos Kadiiomos ledtiims divos pvi>lsu bataijonain un atkal jfituraa. JOi
reprezent? AnrI Barblss, Ertchs BfttrU P^_,*"^^i 0 ce?a. Kam?r mier?gi, Remarks uc. Pirm? cenftas uzsv?rt pa-1 v i r i var atkrist Un nu marli" trlotisko pusi, varon?bu, ide?lismu, uz-1 C?n?t?ju soU nodimd ofir kMni upur?Sanos skaistumu. Otr?s nol?ks Ir l x ^**"**>" w f i i iuaima par K B O U Slav?t mieru, apki^ot k^S p ? c iSi?fi U"^ upes tUtu. ku?as v?rdi nav tiek r?d?ts no atbaidigU puses, t?lojot atz?m?ti pat viis?k?kfi kara kart?, un ierakumu dub?us un ievainoto asinis un 1 tie M^t mM4jk Mllnft Ir fiife?Afl karav?ru psldiolo?U? izce?ot negat?v?s SroiilVn^li^T.*^^^ T T ^ ?paRbuj g??vumu, brutaiiati. ledkvoU- P^r^ti t?da? pav?l Mazajam okup?t n?s k?ri. Protams, ari t u kar? gad?s, bet i vienu no t?m un uzv?rit kafiju, kt nevaram piekrist, J tikai t u , k? to ? m?r pats vi?S ar vadniekiem un gru- cenlu iegalvot Ipa?l autori (t? raksta par I u^^J?T-i^ * ^ rietumniekiem udzl krieVi, p?riedami U^,Kp'na<iie?1emaizsteidm UZ no- saikan? jOsmolatt?, tikl?dz vi?iem jtop-i r?d?tiem Ierakumiem, l a i novietotu raksta padomju armiju kara gaitu). poste?us. J?, te ir pamat?gi dilli U e ^ P e S T k S s & ^ i S ^ natur?lista nosUect Varbflt tfp?e, neap.|?<ff^ priekSlauks. Par Jaunajiem zin?gi sekojot savu ^skoUsj?mugf
lSr.l Atgriedes Kraiti iz( u paraugiem!ierakumiem priec?jaa ari viri
(natOr?Usm, k? zin?m, ar sevii?a velk-1 A^mt^ v^^^ t j padktt t?lo dz?ves I n u puses). Atgriedei Kraiti izdzer v
vi?i ari le?iona piedz?vojumos saslaitljls I trii kr?zes karstai, r?gtai kafijai, veielu
Baltijas tautas grib dz?vot
LatvieSu studentu korpor?ciju prezldUa konventa izdevumi sadarb?b? ar LCK In* form?cijas nozari izn?cis rakstu kr?juma Balt i ju tautu grib dz?vot Nr. L doc B. ?bera un mag. Iur V. Lamberga redak cij?.
Jaunaj? Izdevum? m?c. Ara. Lflsls rak sta: BalUju tautu sauc p?e pal?dz?bu. LatvleSi, UetuvieSl un igau?i, ko dzelzs siena atS?lriul no ?rpasaules. deS un iet bo j? . . . Vi?u pal?g? saucieni ir mirstoSo br?din?jums dz?vajiem. Vai pasaule sa dzird?s vi?u balsis?
Otr? rakst? autors Pr. Igals not?lo Bal- U j u valstu okup?cUu un bo?SevIs?clju. Notikumi, kas labi zin?mi ikkatram, k u pats tos piedz?vojis, var likties melonigl demokr?tisku valsts pilso?iem, tie tom?r ir paties?ba; k u atk?rtoju un atk?rtoju visur tur, kur sarkan? vara g?st virs roku.
Bal t i ju U u t u grib dz?vot Sls klie dziens nedr?kst rimties, Udz savu malu mu uzs?k Dieva dzirnas, l?dz Balt i ju tautu atbr?voju no sarkan?s n?ves ?nas, kas t?s nospie Jau gadu desmitu.
Studentu organiz?cijas izdevums sniedz v?rt?gu materi?lu, k u izmantojams k? propaganda, un Ir v?rt?gs ari k? Intere sants patiesu faktu un notikumu t?lo jums. J?cer, ka Izdevums saist?s las?t?ju interesi un pal?dz?s piev?rst pasaules uz man?bu pailg? saucienam: Balt i ju tautu grib dzivott
atkl?an? un re?istr?an?. M?s zin?m, k a j P ^ da?m min?t?m i r aizmiddi. No- reli?m rakstnieks var n?kt k i tlesiUUi v?di traukui vi?am lldz?i saritinfii un iaust savu Uutu, kaut p?lam d r d i l a r i Mazais. AuffSfi nid tAlAfAnft m . ulno. T? raksUja, plem., Ibsent. Bet I Sit ^J^Iiut. ^ ^ ^ o n a pa- grlbu dom?t, ka Tornu gr?vra?ui** -rl^ sakarnieks, cerot, DHIums bOtu grib?ju ko labot i No pel?k?s puikr?slas ?r? a i l Latvieil nebija n^ornu akciju** Itrosl-lloffa lau k luvia Tu?iHiinm o a l i a A i4 n?Ujl. no vi?iem neku neatkiiriij?s, d e - r ^ i ^ f ^ .,f*"^ ^ r l lan?s un ua?ik? neviens U t v i e l ^ nav|<if^* ^ skaidroties un, paskat vain?gs. T?plc ar d?vainu joto?u las?mi I Vien p?c bria no m?ko?u malas visai biez?s kr?s?s ietur?tie atk?pian?s I izlien saule l l e l A un ttnt\9A un Bk apraku, un rodu aubas, vai te n i lat-liZ^?S* * ^ vieSu* tautu neUek mesu nepelnlU ?na,]'^^^ vai autors nav le?ion?ru Itk? neg?Uvol Asto?l, bet v?l mierigS, kaut i z -
vi?u izdUuiie biklu ee?gau un atv?-|"^^ am pulks n?ca cauri nakti rui?s z?baku toles draud?ja ik pret? n i - | .JPlevelk !qp?kus,'' negrib?gi izmet c?jam sargies no latvieSu briesm?ml I v i rs no 1 V A H O Iraa A A9\Ji s T?da palama i zsa lk i^ iem Tor?u i r ? v - r ^ ^ , ^ . * ' X ? ! ' ^ ra?iem staig?ja l?dzi vis? i^cUfc'* <m. P t^ gu?us aizk?pina dgaretl ipp.). nPiU?tt s?k?s UupOana. . . (Stea-I .^protama." at?em kftdi Htt n1iw n?, ref.). Alkohola un cigareu flmu rel-1 ^;T7*^rr^^ aii,?)ie- bum? ?rd?j?s v?cleSl. pofl, latideSl. Dz?ra! ^ ^ t l?dz durv?m un tur pa- visi - sievietes, kareivji, virsnieki.** <ISS.|llek. iSJi^fS^^ nokr?t p l m l diovu izKtijCpameu pUrtfi?uss^^ Uelgabalu l?di?u s?rija. Rel- liktenim.** (135. ipp.). Kurzemes kauju I z? aizdegas vair?kas m?jas. Poste?a
m?m un jOt?m, atg?dinot savus darba ri-?^la ?k ar asi?ainu seju un tauj? kus - trulai l?pstu. . . (isL ipp,). ,Mt|p?c sanit?ra. Puidm ?emba drusku vieSn virsnieki vairs nesp?ja uztur?t dis* I ?egkrambfiiufti I m i a A tToiM. nm^t^i^ cIplTnu... Iero?us vl?lein nevar?ja ro- X i u i l f P?rsleU k?s dot, jo k u gan par vi?iem frontes ? vi?a aidet atpaka? pild?t savu uzde- sabrukum? var?ja galvott** ?vumu t?l?k. Vair?k ar o uguns r iku
Udzigt autors r?kojies, veidodams rak-? bo?eviki tom?r ner iko la i l w iaS st?rus. Vlsreljef?k lirim?U Kurzemes bet S?k kauju pulka 1. nodt?u prieUnieks mest m?nas un aut prettanku liel- vitn, pusgaiiis, kura uzdevums Ir p?rzi-1 gabaliem vair?kiem uz re id V?l alz n?t kult?ru l ietu un vad?t turn?lu I degas k?das tris maisa P M i S a Kurzeme'. Sls virsnieks not?lots k? f n i - | 2 n?ajM. P?rej?s p? u varonis, Piet?ka Krusti?i un plesavi-? "^'^ neSKanas, nav V?ja, un UgUnS n?t?js. Las?t?js tom?r jaut?s, vai vi?a I UZ t?m nep?rsvieas. Pie vienas no uzdevums nebija p?c iesp?ju m??in?t t?m lerikollea ftrtiiaHiafl n / v , . A * ^ * 4 uztur?t patrloUsko garu? Visi jau nav j ^ " ."^^ aniiertjas nov?rot?Js dzejnieki, kas katru relri sp?j rad?t ori- ?"^ Vada uguni. Divi smagie prettan- ?ln?lus teicienus. Vienk?rs vlrslennants I kU lielgabali, kurUS uzst?dft h imnt var Ulldz?tles ari ar atk?rtojumiem. D. sd2fi uz ce?a I s u l ar loSr: 4aliIS Att?lojum? kareivji Pusgal? r u n u o- J^.^s?*,^^ ^ , tlSo t?m?Sa- kiaus?s ?irg?damies par cementu, ar ko?" ?ajmeJcus, kas vair?k?rt m??ina sacement?t tautu vien?bu** (Ui . Ipp.). I p?rn?kt Upi, noslauka Dat?autmu
Varens sp?ks paUesttial. Tai Uela no- bl?V?S k?rtafl im r^^iuiT ^^/KST z?me ari m?ksl?. Vi?u v?r<U autors var ^ 7 f L o i ^ ^iJ^^ ^TI^^ teUrt un t?lot pat nepaUkamu lietas. Bet ievainoto vaidi un kliedzieni at- u d pras?m, lai att?lotais UeS?m i u k a n i n a K pat l?dz kompunktam s?d?, ar faktiem.
Esmu run?jis par augmin?to sacer?ju* mn, k u izn?cis divos izdevumos, ar daU' dziem T o m u dienu dal?bniekiem le?io n?riem un virsniekiem. Tie to nosauc par destrukt?vu darbu.
N?kama^ turpinljom? ladet: K A U M PIE OOLUBOVKAg
lv H I