V
L A T V I J A T t e l d i ^ m g. 19. ] t t )|
PISOMII PAB T??A M GR^lMilTU - PA AIZAUGUBUf TAKSM
^Hv?tt jMiivief Mflsotles fran- H BotlMlift narialu Petimi tavas tautas n k m ^ ^liuajl. mmmlM Mu? taCn io-
J n l ifOaillo^ ^^ ^ Kar tiulms ko 9ladtii |adliii norvlM omi par
mmsmk Itekas ia% i vtoo sltoS- cita ir 4aatfs B e l i ^ mmm mati mmm M
n k i l M ar lati soB nomiifiiitii pasan- ftM itovst lakstnlfki ?m Oarlls k)iivli
m m i lealtflras lavlai mantolnntoi
.jp ail c R ^ poU. tiiiua irapai vai. ^ IHs tis kalpM, vn Um^ mmW Banisimii lo^dil la par ^ ini impidjaa laiki pubUcitaJleiii t m i fiMieii? k ^ ari io* tfiitt jN^oaa atsaikts kamir franei ar fttipv ikllif tm krmuileeiski n ! iMtfIC v^m etatokni^ Bamsttas ida lo- i ^ ^ i ^ M v ^ i l l l l , M aUi v?pp
f.'faiuri^^^v^^ pa ne^ fpHiiifkiinUii, a l niiialiis vi?i tika mocila p i l pa psidiUttrisko kmilkiu i
par
IM<>l!<i|i nupat saaimtui P?tera Ai?ii*' leeaiiiiJa par l l . ZIverta in
? p i Attiaitdorfi Itvlvajol liilo intsretl, kas par io
b radosies, k i ari Utvieiii kalta- mm salaartWsaos VicOi^ re>
snleds io atkirtbto isrUes atfvmUma m aicina art pains lasl- mm tmfpmik pieiatll tiifliii lailorik- mm tavai sp?t?damas nu vlrti|ii. mii b damiem iraltoiis notikit- miem ieskaitot, Itridcib kdncertnsi Midmi tta ?kdOiaikails^ 1 ^ fibiipitntibi^? pAiUclslm. m adMMaa i koitdias noda?ai*
tnrplnol tamdUos a tdejlsket ai?kii l i lMi^ Miitivi^ ^^ ^^ trimda ieit?t ufmi^^ ^ laatttt skatuves darbi ^^^^^^^^mM^^jf^ i iw nm^m^ nav li^ |i is i|i i^^
|i( isiverfl p < ^ lifpii?ilpci ar J a u i ^ tB^^evirdJlma ^enio^
iiil?lKdti(?|ai to noved ttil* k p l p i ^ ^ bn iu* p p i S ^ ^ ^nvks. kas fi*J
aar Mvt ar, salaidi^ piU%i piniis mut a^kiitt, ka vb?ia e v l n ^
va. bQosi mmAdg?^ vi?a darbs nepU* MnkstM pat vi?a aa i e S K ^ 4 m n i Hmbols Dr^
fods satfiee n nejaue pldfios pamatus^ I fcuflem metstifs Vaidembs dlbnii|i> sava dllves latml M velns atsedsis ell- Vika rakstura Uunis pusesr piriile taurit motis, Irja var aldet us dilvl, bet mUitaram Valdem?ram vairs aug jupet?a navt
iHa pesimisms nekad nav bljlt tik nmaalns m ^k pamatots k i ieltr Bet
un Ib sevllm skatuves m?ksla _ ttt ellvikl del un vflasail turp- mH elest ui io jautijumu sav?rts is* iSm m na subjekt?vai atbUdes* Kas VMbi v ^ vaim?ias tld]ba niev?m vai lastinicSEiB* inittes beliis pattek mIkUu Wmk batlsliu plenikunui-nav node- S p t i l t a i tUtus M skatitijs lustos jsi l??'MiMttliias sftlas no kuras navJx*
CManu liga piasa dSSiku trakti. Ittiia un pIMfitt tvirumu. te nepietiek ariMellst^ Iff^elka nr. Tode w&Mmu$ l|i#lelto et nevarllu jemiclt pitt s i ^ l l n t r b e t cUViks to dara ar laiudiui^?Cevims, ?^ ^
#jmleti l o ^ l ^ Vit' IS ?^iiirtn^ l i r l pallkuile aktieri ^ iiiidis i4do|uil rapl- f i trb?^ nAiovt^ ^ nsbide-Balt* parvt?i i t i t i ^ sp?l?s jipiino- hmt?^ kapi lan vletamls pletrdkit lidiH mae in dhiimlkas. publM taCu norit iSdbIaiiui laiki satraukti talsotai, bet nb t ea^ttkuma Inseenitd^^ bila ^ llcls Ueti tUeaS maiu da|L Skatu Isplinoimt vmal^^^M^ nosiigitais
IRaldi Mevska dekoricIJas pieska?o* m luiis rlimajam pamaUoidm. sko plem^iBlealem miksllnleks sniedili ali* birtas patvertnei Jiaii|a llsta^ Valdemira t?loja P?teris numpls. Ar?ji muki un testos aktieris plrtti&ija, maaik lidevis vietas, kur llusbaBii lemi^?M? it^riMU. vi?a sto- va lAurn Beln Ckibrine trakt?jajd rlk- pUsmiIku semlmentilu sievieti, kam Jau aledn laiks pirt. Malta Damrose nette-EIrJas lomi atplauka kola un attu trausla, labi kontrast?dama dstvibai I ar nives Jausmim, Dr. Todu t?loja Otterit Piri^ckls, Vi?a velns MMs par W M v b l n U i ^ Tikai p?d?ji skati at SKl^t^SSraMol^ n&kslinleka talants w koratli lu?K^ kapriio un godki- J S b ^ o ilmottju M atjgtou ska. tavet flUiUai ?notija veiksmi t?loja volonti?riijUi^^
^ v a stimdn gari liride bas Vid j i pa^ llkuilem taatliilem v?rt?gs mikslas gu vums, Latvieiu lugu plrmlnides m?su kult?ras dtfvl vajads?tu plrv?rrt par gt?tklem, Biirti?i 5^^^^^^
MDeimItreli labpritik es s?d?tu para a cietumi, sakalts ??d?s, neki ^vles sevi ipidsinit, ddvojot kopi ar valrik vai masik trakiem cllviklem psldilitris- k i knnlki," saka Aaauans savi diena grimati (Aul ttberwadisenenPfaden* Paul list Verlag, iMtK ^Mt sOmnlei v?l nekad nav Ievietota veseliks cilv?ks par fUtanl,* kant gan avfi?f tiek pausta sl?a^^ka Bamsuns Ir Ntabmcis un kop- j amSi*
/^eianis ar Hamsunu k i psidilitriski klbil|;i, t i sUo?pia ir neledomiJaaM:
Otrti Ibnm logn Pofi?i
Vai bezforma"
avlien nedr?kst la?emt, aif grimatas n?, un Ji slepus kas gadis roU? tad Bain-
^.^^^^'"^ V ^ * ^ ^ U lal^ ft*" HT
sItn?Bias, Upa u?es, IeUek vapTgo kr?s la kljo, saul? iiv? v?stules, ko kop?ja tmlli paput?s Hmire?jusl kaflji, k i Us
" notiek, bet kad rels pats vienu tti mijim, lai atsflu Jaunus Vede Ir beigti un, lai nekristu nost, pirsleti ar auklu), tad,
m??inot sasniegt pastkast?ti, vi?u . poUcIstL Iedod dunku muguri un
nibl^ujr Milarir CIturels neap??rbuios iiranl no gultu ui pratlnUanu, kas,
,.^4M, nenotiek, bet tikai pail?o. ka 1 ^ Uetu iitlesiiana atUkta --HNia kuro reju ll>t lai tikai sagaldltn B ^ ni - v t u l i t i ne?rti iuniktb privu var?tu l i - belgi Bet Bamsunst Hit?s mirsim gan, bet ne nu taisni tagad, saka August?ns,^ * Un Iror tad ptf(batriskis Mlnlku virs* irstf^ un profesera Lagfeldta lemiski ri<
kUfU noUlkus var IsstaUdrot vieni' ka tam bIJIs m?evums Bamsunu tik iilu, Ods vaf lidot liec?bu, ka
la?, nav vairs sp?j?gs par sevi at-
Hn t idu Uetu var?ja notikt ar Bam< suBili Bada Pana, Viktoriju, AugusU Piiiules apbrauc?ja. Zemes sv?t?bu m mi?im tikai palus populirikos darbni)
iru, kas Jaa pirsnledtii N ga^ ve- iU, un t u vartla ttotUct m8sn ap- "otaji gadu rimai
lllfgrimata alikustina, bet reli? las?ti Ju Pir??m kauns kauns, kids sametis vienm?r, no malas skatot notiekam Udu neiiov?rta?itt nej?difbu. T i Ir aptadSba
lalkmelam, un tom?|r t u nbv . ibis raksts, Vad t u vairs nebfltu
uttMaifc n ir g M grima ta,|mi?jr l u pats vecais flamsuns, k u
' r BdiiB NMSkjsItimlem agrik rad?ta* t?Uem nu pievieno klit v?l nebiju pats sevi. Tur malnis ik> dram< pieilmes ar p?ki?im refleksljiiii,
?u bsoclidJim,kUtsnledsas asakai pat vlijiia Ameriku laikiem. Kaut grimatal Ir tntlskt apiikitonit,
Baa?suna humora diirkstt k i allai. T u ir alelstartgl usnieets peiportrets Bam- snni?m hOntuif?aJi stili, un Ja teji kas - - tad ne Jau kids savn valb^
legludinijumt bet |an asa paikri-
wm SI grimata ir Bainluna t?alja ap- Ued?iijums laiki, kad t u Ir tlds nie- vitsJi un t?ri cUv?c?gals moments un i l - n i H aktuiuate io darbu vi?a pir?jo
Rakst? Sp?dola un taur?t?ji, (Lat vija, Nr. 42) V. Dambergu neajpime- rina veids un redzes viedok?i, ar k? diem rakstu autori dak?rt tuvojas rakstniec?bas un m?kslas jaut?ju miem. Mana atbilde, protams, at tieksies tikai uz m?kslas formas jau* t?jumiem.
Pareizi: M?ksla i r formu valoda un saturs nav ?irams no formas, bet^ ja labi grib, var jau b?t, ka no mana raksta M?ksla un daba aiz matiem var izvilkt ari pret?jo domu. Visp?r par formas un satura nedal? m?bu maz?kais latvieSu irakstnieku, dzejnieku un j^eznot?ju uzskatos domstarp?bas gandr?z nepast?v. Bet V. Dambergam acim redzot nepatik j?dziens ,,Kaila formai bet b?tu
pareiz?ki teikt bezforma". Vi?S saka: M?ksl? kailas formas nav. Vienk?rSs l?niju un kr?su kombin?^ Jums v?l nedod formu resp. m?kslu. S?s kombin?cijas var b?t piln?gi bez- form?gas. t^ai Se b?tu mekl?jama ,kail? forma*?" Pareizi, tur vi?a b?tu mekl?jama. Bet par o divu j? dzienu ,4caila forma" un bezfor- ma" lietoanu domas var tom?r da l?ties. Nav jau ar? ,Jcail? forma" sevii?i pateic?gs attiec?g?' j?dzien? apz?m?jums, bet ne vienm?r var no vilka tik krasu robeu: forma bez- forma resp. m?ksla nemfiksla. Liekas, tuv?ki 81 jaut?juma atrisin? jumam ir gleznot?ji, kas darbus v?r t?jot dak?rt spr ie i vai darb? ir vdr?k vai maz?k m?kslas". Piem. m?b zin?m, ka m?kslai pieder ar! #3metriskai8 ornaments. Omamen- H?ij?a, protams, nav m?kslas sasnie gumu aust?k? potence; n^ Sksl? jau ar? vienm?r run? gan par augst?- kfii?, gan par zem?k?m m?kslas v?r t?b?m. T? k? ornament? arvien ir ^dnfims ritms vai k?rt?ba, t?tad i r
(No nove?u kr?juma Ekselences (5. turpin?jums) ?t?bas nesag^dlsl T ^ d skaldni Ab i sastom?j?s, 1^ ^ P ^ < > ^ ^ JL?dzu. l?dzu, kara ^ ^ . ^ - m e 4.
o r e f e^ pa lirielJu," tilmope^tora JKaut kas nediird?tsr Saiutmt ironisk? Piekiajn>? pai?va draugam
?sp^i atdrivoties sag?st?to aejim. Spirgta imsma^ iesitusies, t?- Apz?mogot! K? lopus . . M?t
kamd kaWnajn plauas, bet reiz? ar esam a n ^ karav?ri, nevis k i a K i izn?c?ji ieelpoja ari k?du s.- ne??li, un pras?m dlv?dgu pWih vadu, it.k? ba i togu pinnsork?na n o ^ \ ^ _^ ^ draudu pies?tin?tu gaisu, kas. .Tas laite i r pg f i j i s , ^ t ed^^ pret?j?s puses atv?smodams, vien? po?iem var?j?t ko pras?t," |i?tafle% mirto sadrebin?ja sirdi un padaiija?nants paaugstin?ja toni, i . t g r tp* (&lus va??gus k? kastanjetes. . prasa no jums, un eidet patataSil
Vi?i pac?la rokas, nok?pa piecus Dievam, ka vi?i prasa tik mt^ i^km?ns pak?pienus un, sUiajos sta- Ejiet!*^
ros acis piemiegusi, l?n?m g?ja p?ri ^ Zobus sakodui, paz^jumam i ik Bari? sakumpuu st?vu s ^ a , ?nis kars?jot, g?stek?i pagrte?a n i
Kad R?ta luv Vaig?ls atrad?s ielas ? durv?m, > vid? un pie m?jas, kur iepriek v?^? ,.Zi?ot?js paliek eit!" padWW dn?ja palagu, auten?m uz rokas pa J?na., un, pieliekusiei k(miffiHlter|?? r?d?j?s vair?ki pus dvHi pus miU- izgr?da s t d d z ^ v?rdu viriBil.^ ^^ ^^ ^^ ^^ 1^ ^^ t?ri ??rbuies b?r^dni v?ri, komiu&-1 r u n ? ^ dant?ras ?k? noklaudz?ja sl?p?ts f i?ja noz?m?t tiklab ,J?", k? m ' ?viens.
..Fon Korbs..?" l?pas nekustin? dams, . iemin?j?s serants.
R?ts so?u ritm? n^oteikti pa? poja galvu, \lens risina mezglu t?, | otrs cit?di Un kas zina varb?ti ? izeja, ko par lab?ko atzinis ko-i mandants. palaik ar? i r lab?k?. Vi? neatbUd?ja,
(Turpmik beUiip)
HDZO ROM?NS
vldO! Isdala ar v?l Ipaiu akcentu, T i iH trimatu Imikiana Oslo k}uva
piMT iMrmfs i?iru Uteriru sensidju: dl- v n i t u n d u ^ l i ^ p i n p ^ lidevums Jau
lAtrieiu nudtijam, ku b^ Bamianu anai bIJIs dett draaiEdbi, va r?tu %at^kal viena v?l?ianis lai atl kiite nb aiiltn Isdevilbm io dubn ap- iiditC
m?kslas to izmest nevar. Jo piem.. al^ faitekt?r? ornaments biei ie?em ?oti redzamu vietu. M?s gan zin?m dk?das ?eometrisk? omomenta iz celan?s teorijas, bet par k?du satu ru parast? noz?m? var?tu run?t or nament?? T? saucam? ^abstrakt? m?kila"T? Mftti tuvojai viftnkfirSfli ncs ilament?cijai, un Udz ar to. diemi Vienm?r nevar?s J?dzienu bezfor- ma'' attiecin?t ad uz ,.abstrakto m?kslu".
c?ku aplok? aiz ciema vec?k? n * - ^ii?,5S?^^ Jas. B?li. bai?u un nezi?as m&ti^ tur priek? Jau n^?j?s p?r?jie d z ? - h ^ T ^ v i palikuSi?B foh Korba ?audis, 251^ ^ ^ f l *^ ' " *K
Savrup nost?juies, abi zi?ot?ji g j ^ ^ Idus?ja. i B U ^ ^
R?ts dom?ja par m?j?m un, p ? c | l e j | ^ j ^ w ^ as? sasprlitonfijuma reakcijai HSa!^?Sw^^ m?coties, mo??J?s ar paSp?rmetu- p i i m i & ^ ^ J i ^ miem. Vajadz?ja vi?am toreiz i e - ? r u ^ ^ , ^ slidin?ties ai raibaj? kara burzm?! L iK i5 * ?? i^* * * ' \ " .? 4 . *5^
4 ^ Anna Sakse, l l t darU Nevar?ja vi? t?pat k? viens otrs -^Ifir vi?u komoau romins Pret katau kupi kaut k? ^ 8(r k?du z?moga fikt?vu ?SS** SS5&*** komjauii^ -r i S
k}?da. - Nu par v?lu ko labot B e t [ ? * * ? ^ ^ ^ Hi.iyt.j?Sji v d l?p5t kas J?labo? K?da i*!- ffiffis,"^^^ me ^ vienam dlvSkam, Ja iet b o J S I J S S S ^ m^SlSMS^ vesdis , tautas? Neliaita, absoIlMl j W t J ^ nek?da Puteklis. tl?T tom?r>T- cik noKd?tl rieb?gi i r sajust par pu-?SSa,^! M < ^ _ teUi tiei - s e v i . ' ""^ ? tert .^#?^||v*eft^ domas uzmiMjis, dr?mi novilka Val-?ta* r^b ktf M?i?toriTKn M kt gals. ..Gr?ez k? gribi, lil^enis pa-|ia^betx|tt lai
Itil Bodikiai,
Cirkui xhgi pr?t mSli?m ko tad tu te dari?^ izsau*
cos^ k^d nesen Leipcig? ieraudz?ju savu veco pazi?u Herbertu, Es?f atvai??ja Herberts. W^
tad tu nezini, ka esmu pirmais re ferents! m?su tautas republikai cen tr?l?s pl?nsaitnniec?bas p?i^aldes ?irtirdzifiiec?bas ncKla???''
^ ?del?iski, apsveicu! Tad tom?r no tevis if?l kaut kas izn?cii,'' teicu. Jdet k l a tas ?sti i r centr?l? pl?n^ saimnil^ c?ba, irtirdzniec?bas noda ?a?" i
Ak,| pareizi, tu jau nezini tu ta?u e^ ?l no rietundem," viegli nidgi noteics^ Heri)ert. J l u tad paklau sies," vi? turpin?ja, nevar?dams nolaist acu no i?nan?m Jaunaj?m ziemiHia ?das kurp?m. , ^ u g i ,
Imaxiuels Kants pie visa vain?gs
ivelctetuHagdUenu AebI spalvalple- der m lp bleia grimata Ka?t8 BegrtUi dung der deutediea Pbllosophle**, k u nu patSvelc? paridUusles apgidi Verlag Mr Becnt un Gesettsdiatt, _
Autore, runijot par Biropu palreli?jo neiaUBl, par tis c?loni uirida nevienu d - inlilUoiofu nnanuelu Kantu, Vi?i esot pirmais vicu barbarisma nodiblni?^s un faftffmi^ Kopi Kanta laikiem vicu gara diSv? an domiiani valdot subjekt?visms, Vlaa tubjektrrisma fUoiofiJu Ietekm? etottaau&s fldite, bet sevtii?i tuvs sub- jekttvtems esot blJls BegeUm. Tilikf at- tfstibas Onija vedot taisni us Fridridiu Nlfitt un us eksistenclonillsmn, k u savu* k i n esot IgralriSls veselu revol?clju un alhOliBa paridnanos Eiropas gara dilv?. CtHHUm Bt varu neatkar?bu apri?a, ko Kants ttiUlt, Ir visu paireli?JSs pasau-; Iet mlalmes sakne saka Magdal?na Albl, OHe ungebeure Mad?t des idi steUt ticii alto a^ elfentUciie Wunel des tlbel
^i^eu kritika ib ?MEOdalenu AebI gri miltu nosauc piJ^liuttu ,Ju>rlferlju*s ku nikbt b rietuanen ne austrumiem.
N, 0,
katra lautas rapuiblika pl?nveid?gi. centriljbE?ti un p ^ piln?^ noteiktas si8t?m$is sekm? savu ?rtirdzidec?- bu."
uNu. interesanti, k? tad tu t o ^ - ri," sadju. Heri)erts beidzot mm skatiei^u no man?m kurp?m m im^
i^n?jar ^iTasf i r t?. Redzi, m?s eU Sak
si j?, piem?ram, raojam 400 mlljo* nu ?ielHu m?nesi Nu. ko tu par to saki?" ^
M^Md. Piln?gi fainomen?U! Tad Jau J?s var?sit atkal atjaunot savas pils?tas."
Herberts sarauca pieri: Tu at kal ar sav?m naiv?m iedom?m par tautsaimniec?bu! Mums ?ie?e?i nav nek?ds b?vmateri?ls, bet gan pir m?s ?iras ?rtirdzniec?bas objekts, citiem v?rdiem m?su tautas re publik?nisk?s centr?l?s pl?nsaim- niec?bas p?rvaldes ?rtirdzniec?bas noda?as darb?bas pamatbaze. ?ie ?e?i iet uz Krieviju, un m?s par to dab?jam lab?bu no Polijas. Skaidrs?"
Skaidrs gan. Tad jau J?s var? sit beidzot likvid?t maizes kart?tes."
,JKo niekus," smaid?ja Herberts. 3 n n k 3 r t , m?su p?rtikas kart?u sist?mai lieliski attaisnojusies, un, otrk?rt, m?s lab?bu eksport?jam uz D?niju, preti sa?emot sviestu!"
. A nu gan saprotu. U t a d j?s margai^toa viet? varat ?st sviestu."
K? t?? Sviestu t&cu m?s s?t?m uz It?liju un par to svara attieksm? 1:6 dab?jam pret? tom?tu biezeni. K? tev tas patik?"
ttUri labi, bet ko j?s dar?t ar v i su to i)iez8ii?"
,.S?Uim uz Zviedriju zviedriem to vajaga savai zivju p?rstr?d?anas rilpniec?bai M?s par to dab?jam gatavas koka m?jas ar ieb?v?tu wa"
^Koka m?jas ar WC pret tom?tu biezeni tas labi main?ts. Tad jau Jums dz?vok?u krizei b?s beidzot gals, vai n??"
Atlod tu ar savu aSg?mo dom? anu!^ ' pa ndpietnam s?ka skaisties H^berts. ,JEk??Jas m?s eksport?jam uz Ung?riju un par to import?jam tabaku visaugst?k?s kvalit?tes."
Nu gan beidzot saprotu. Tad Jau j?mg j beidzot Saksij? b?s k?rt?gs n?-"
Pag. pag, nerun? atkal mu???bas! Tabaka aiziet ^ uz Rietumv?ciju. un Bonmi mums dod prat? cirkus zir gus; drkus ziigus 4n?s s?t^ m uz Krieviju, un no Krievijas tad sa-
smam m?lus." M?lus?" biju izbr?n?jies. .,Kam
tad Jums m?li?" ..Nu ta?u tiem 400 miljoniem ?ie
?e?u, kurus eksport?jam uz Krie vi ju!" jau zaud?jis paciet?bu, at kliedza Herberts.
Hanss RIbauss
Uek liktenis? t? saka pr?ts, bet - - I k f f ^ S S S S ^ b?tu pau zm?, var?tu sipivu piUtii|^ieigiyMm,^ A^ asi?K lietderig?k izmantot, t? a tk iU U S l S ^ a ^ ^ lenalfidbki iMimAA saka i^rdv Droi vien t ^ I r t ? j g ? * ^ ^ ^
, . ^ l j b l W j j ^ p a t t k t p i ^ ??te^kan ne f ?b i^^ komof!^
va?? jau pie R?gas." Leitnants p?k?i padrta seju
up: Beidz!" 1 * ..Piedod...", seritents jekoda l?
p?, ,.es t? negrib?ju..." Elm?ra R?ts bija ridzini^ k?
vi? to var?ja ai^Sctot? Bez k?d?m p&?nai?to^^
proj?m stundas. TlkaimSi sajiflieL i-1 ?SSirJSfu^. maz?m p?ricait?lS, aldinoi^ 4 ^
Baltijas tautas b?s p?r st?v?tas starptautisk?
kult?ras komisija No kongresa kultur?lai br?v?bai
kas notika Berl?n?, Stokholm? at griezuies zviedru p?rst?vji, reiz? ar vi?iem Mintauts ?akste, kas Zvied rijas laikrakstos atst?sta savus no v?rojumus. Kongres? nolas?ti ap 40 refer?tu, kufu galven?s t?mas kult?ras br?v?bas krize; zin?tne un totalit?risms; m?ksla, m?kslinieks un briviba; pilsonis br?v? sabiedr?b? im miera un br?v?bas aizst?v?ana ?pai iev?r?bas cien?gs ir fakts, k starptautiskaj? komisij?, kas, k? jau zi?oj?m; r?p?sies par turpm?ko kongresu noorganiz?anu, k? an par starptautiskas universit?tes dibina Sanu, viena vieta paredz?ta ar! Baltijas tautu p?rst?vim.
b^iL IM pilili?i
^ M ^ v r i r i negrib?ta par sevi pti . n l t Blt komoa aeus?emsim,< Mi
dilal atbUd otois. Citi vieti iis pats Oso?s aprij savu Im^
mUnittlsko aroda briU, k u visus die kolhoii, piedraud?dams tiem ar apilbMk ' - tautu ienaidnieks} n atvar un
disk? p % ^ r t u s i ^ , k& pau sfitatm prie^?datnbv kar?j?s debesu kupo- a smiailS Dedzinoo p??u uzveikti,
v?ri I ^ i ^ ska?as. P?cpusdien?^ kad sakaltuajos
m?slos gul?ja bez iz??muma visi, virsniekus ieiiuca . ciema vec?k? m?j?:
Sv?tbild?m piek?rtaj? goda istab? iestraipu?ojot, R?ts nesp?ja notur?t sl?banu smaidu: l?k, dz?ves nez?- d?gfi ?paS?ba te tu k? rota?u ?i pars st?vi kft|)h?u vien?, te otr? gal?! S? tafiii bija t? pati telpa, kur vi?i dzttoja vakar vakar?, t?s paais vakar?jai personas kuru vid? tag?duirt?v?ja lakoniskais par lament?rietim virsleitnants ciema vec?kais un J?na. jauna, melnma-
veselim lappus?m. Pret? iiem netibilem
taina meitene. Tikai apst?k?i nu bija citi. Vecais suits lik?s pa nakti ^^^^t^ ^ . i paaudzis mazliet liel?ks, vi?a izta- S S M ? m S ^ ^ ^ pig? seja tagad stinga auksta un nt dierianu un^ dtu '
sfrften? iiei^itai bet pim W ?pBf v?lik plevtttu ?eka. ^to paia^ krats osols nesaka neU? I dia bUibia laudii a^Sil dia asarkam sitmaluiba l^rlftki neiakojol
Kalatrija Ulma?a atog|l^valtb^ ^ o^m^mm ^plerida*' ar anumeiiftL |a BAtaivia oUtt tti 0 ^ ekqjaipl i i A l i K ^ Amerflctti bet |a 1 Viljrtanju. par j budins nn to ttditkri|iintb B(Wlib tore tos tad art riMa mmiS3Smwm tis. K i tikai nav lali {MNala pti f i i
Edomji pretimekn i la f i i -va% UvItiJi. tabottol. mS lotijiL ko O. kopi tt tatvilu aimar?s, poneistg an viea l i * rto atMt aatael Ir v lmtan t u j M J?driens, Vi?u iausma daiM a p m M
cieta k? Jap??u bend?m, un meite nes acis, ar R?ta ?so, trulo skatienu satiekoties, vairs nekust?ja, bet d? ra. Nesl?pt? naid? vi?a noraudz? j?s g?stek?os u?. k? garlaikodam?s, rota??j?s ar mazu, sav?ztu p?tagu kaula roktur?.
Uzklausieties!" virsleitnants skar^ bi vi?us uzrun?ja. Ko esmu sol? jis komandant?ras v?riem, to pild?u pret visiem var?sit iet, kuip pa t?k, un es dou jums apsarddbu Hdz galvenajai osejai. Tikai viens kas m?s pa?emsim j?su t?rpus un iez? m?sim j?s!"
Grupa sakust?j?s, Es nesaprotu," sp?t?gi izdvesa
sirms leitnants, kas st?v?ja R?tam ^blakus. Iezim?sit!? Kas tas i r?"
J?nas l?pas saknieb?s. Vi?i nesaprot!" piev?rsusies vira-
leitnantam, t? dz?l?gi teica. Tad es pateiku skaidr?k j?su dicilt? gaj?s pier?s iespiedis o te lieti?u," divos pirkstos meitene pac?la no galda rupji darin?tu dzelzs z?mogu. Man gan j?atvainojas, ka t? b?s drusku karsta. Un lai J?s zin?tu un atcer?tos kuru no jums m?su c i l v?ki sastaps v ^ i z . tas vaira ?ias-
pie malu Bdiko o, tiem pirkstu. Pa vid?m vil mfli tam cukuroti saldena (MDrdn ya ?eeeritt vM i l l aa foto), U Itpriegm un a?propu laims. sL nes klimBu im visam fiuagbl t i fM ? j i amtlemna karjera, Vida u3lii Ifli v?ki, kuri im tiek midti glall k i MM
pad<miju kirtibu art, sit, Man a i M t un nodot laiki Ub?ba mTifllila vilitij, l i i r vairiOc vai masik pbHM masa, pel?ka un ballu taatta. kuMal ?emta vi?u balss un seja, vinlem ftftt nav savu domu, Ja tis nesaskan ar Otili domim, un vi?i nedr?kst neki d a ^ mrinl J S S d S ! * ' ^ ' * " ^ * ~ ^
Kvauativl darba stipri algidtaa viH kos Sirta vai Vl|a l3 ^
domju rakstnieku parauilem aar vielu, tfkal forng ? S S a ^ g ? ^ ^ ^ Nav neviena tikitura, k u bita i a iM i i ar milM?inleka tv?rimiu, teISDOISMS V^\JP^^ i metole, labli an |aail% 5" J? ?obott einis savi starpi, paBBi* rinidami kip?c P?c a a i s e f / j ^ f !
domju i M t i a i L iMotSMtii tm?MUm naj?umi i^ibtiBliua w MdonU tf k i i tu n ktdhon piteMiodUta. < ttini imBiani nkMta arf ettv ,
m U i t u tm?u u miUM mm mi teja M f M ,kiiftM. n M
pinrftAM par teiks dmmika n pa^
tf^lSs
stanm?ift, da?u 00
bds iaH' kontitenta
Geteborgas latoksts - aizvien kra<9Ul8 Rem, p?c tvaiko?fii Vanas rakst?ja, ka ^braukualiem labi .Zviedrijas ka vi?i teDjepalidL
m lailoraksta'plnnt :)^?i iev^iam vie :<tfein. A t u ^ a s ta( i^<Uji.stteu ) ^ 4 ^ y kas ielauzuies- mistn ' f M i t va?? nami *
S^* PMm bijifi!