:v,;;;
K?ds roni??ta
tatten 4x0jaf mikilai Jantiimiiiem - M l a M i d M s mOmi ^ a b m^ritfim fMr niM pfot^t?miiii nm?ts ari Vair?kos itftiltof ns sif |tos disputii no ?refer?to nMm?p U Israttlla vcsellfii reakci?n*
PL lida irdda sakiistiiiM?bt pamodl- slfast saskar ar Blotimielropas tautu un AaMfIkas Jamio fikstnledbii, kora pilni- M UMoiB kvIMiM arlHnlekleiii taia mA?ptim sasBlodsana TS ir ilfl gaid?ti t f i i i i i i i ar itotumtt gam kam no Uels
fiS g i i i  ri9vlilt un t ^ o t mfis tOMu bt?lat bmikaL Zlnsms krass^b- dlk|M% ipriadiimii nekaiitrtnlt slM?u- iSi^iatltoksllil m?ia Hti?o raka- diNt ftkilo|iis inflsii koltOras tf^tet U afi?MMklIJiiml p?c f i l M i  ffotu savi la^ka nu liik mo-
IttIiMiaatI tiple varkilt kdf?i pakisvi-
H M ^ 910 Utenrajim vikricilim ^Jle
S?mm "^m itoritltlyo koltflras Jilota. VioM ko lottnikaif loodorni^^^^
u i istolksmtti pa?lmleiiiem j?r loi^Jsls Mttoiofi Mi a&tist vls, kas
talltritftri f^^SJS*^^ ?S?U itnetSf Mvii?ds ^ okso?ns. B f^t
SSi votda monoloKs ko i r i ^
i i f fsi&i-t^^^^ ^lii^^-iliiiiiW Bi6ii|blogs
It^ksm MkMttii tonna, kas d<Ml d m s Jntiski tiUrtoti iztoilunil
M iMMiiio?pski nakipl. Ei< ^Sm?mm momf ntirt
(tutptnijumi no 9.
l^rionallet pa leln, k?rn laist: MVim> sala, domija Sturmdiis, Hagnus tai- mons, lai laimei Laime ir savids nieks, klng-biiif, pat ae t?ds nieks, k i svans. J3, Ji , a tad iodien neki paldies, i i , tnr neki nevar l?dz?t.*.'*
Te ir m??hiits l ^ k o t biIvaJiO asocli- cl|o piotmat. Kad Stormdils sajat iHais- tfU ddens smarin, kas atgidin? eum, vi?i atcferas Virnnsaln, kur Vi?i iastapis BSagnosa Lalmona miti. Magnuss Ir vi?a irlanllkas d?ls, kam nav sevilkl laim?ga ddve, MUim Ir savids nieks** skan ki 81igera rinda, seko rinda ska?u asbelici* .
{ 3 u . . ' ^ . S 5 S ^ l % i r i i ? ^ l ^ > nemlert&s un satrauktas, ?as un ir?jie Iesp?di sakopotas lekliji Bet vi?a smaid?ja, monologi, kur domu pavedienam nav dots notikts virslens.
nleki?ji monologa veidu Eiropi iedSI- Inija Btems Didss <#ames Joye| savi
91. gados saraksaa romini misi (Vlsrs- ses). Tur ^tstisUta kida Leopolda nama difvei diena, kas eplsodu als episoda dod noz?m?gu un Ironisku paraU?lt OdIsfJa U
l>le durv?m Mauv?ja. |pat Jc pir^^^ Nezin' k?p?c Vilnis paraudzll?sciem, k toreiz, kad mes abi vasa-
rokas pulkstS. Tas rfidija bez ce- ras brivdien^ turkfaa desmit Tad. aSi p?rlaidis U i un Kaln?ju g ^ I s t ^ skatu, vi? n?teiktiemun ap- d?r^ Bet ^v ^ 5^ ??nigiem soliem pieg?ja durv?m un^^?^ atv?rot?s.
Uz sliek?a st?v?ja meitie v i ^ man d r a i ^ SiUeSu Janka, vai j ^ pavasara m?tel?, un vi?as gai?s ads priekstr?dnieks M?rti?, bet ne tas, zembiezaj?m, kop?saaugiaj?muz^ ne Zarfins? . / "
Zarfins ir komOnists." Komunisms i r pasaules uzskats,
komunisms nav pats cUv?kjR." . ,^om?ni8ms  tas ir pats v cu-
dslediJumlem. Varo?a leki?jis kttsnbu atspogu?ojas parasti Iek?ji monologa for- nU?/pdii p?d?ji nodanjumi, kas nIs?enL dauds desmitu Ikppnio kei komitlom var eltim Interpunk^as OttOm, lHoiss to* m?r pats atiinls, ka Ir fran?n faksikleka pij^rd?na (Edotturd DurjaMIn) Ietekm?ts, IpaSI no vi?a romina Les Uuriers sont f onp?s, kas izniels jira Ut7. gadi. T i tad iek?jais monologs Ir H franCn autora atklijnms.
niii?rd?ns pieder?jis fran?utokoUstu grupai. Savi romina tedmikas nosar? l^r^pats sevi pieHdzina tai sImboUstu Uriku, piem.. Malarm? saimei, kas savos darbos nosuecas virzieni ' uz sap?iem, zemapzi?as un pusapzi?as izteiksmi un brlvajim asociicijim. Saprotami, ka a* kurni tikai nedaudzi saprata jauni for mas veida plaiis a t t ? s tu Iesp?jas, kaut romins modinija pla8u uzman?bu t i lai ka liter?rajSs aprindis. Viens no ilem saprat?jiem bija simbolistu vadoais dzejnieks Malarm?, kas jauko izteiksmi
Nepa2isti vairs? Negribi padt?..." atskan?ja zema balss, kas bija rak s t u i ^ vi?as kalsnajam un z?n?ga- jam st?vam.
.Jiedc mier?," vi? mazUet Pa-| t 4 t i 4 4 i i i * * f i 4 f f f * t i 4 i i i skarbi teica un, sa??mis vi?u aiz el- ?  ^ kona, p?rvilka slieksnim. i i^odoii dii^
Aina! Novelc m?teli un ats?dies,? i e ^v?na. Es tikai nesaprotu, k?
aprim?jls par Iesp?ju nogribt aeumlzldl pie r?kles**.
K i otra t i laika Uteriri nos^mlga per son?ba, kas apsveica jauno metodi, bija iStoorgs Brandess. Kad St gadsikita sikn- mi kida ce?ojuma laiki Iragdna'kupeji Demss nZolss izlas?ja Dilard?mi darbu, robl?ma par iek?jo monologu atdtfvo- lis un iemiesojis Vilsi. Savus apbifnott- lus D2(M novad?ja pie pirmavota Dl- jard?na romina, norididams: Laslet, un jOs redz?sit, kas t ^ Ir.**
lek??jals monologs ir fran?u tei^nlns, ang}u zem?s ias^ guvis apsim?j?mu;---lap si?as plSsnia -r T?to stream M COIM^OUS*
par ,^ 8elb8tzerfleisdiunr 4- i s v l i saplos?anu. Nekas mOs t? nav paiembjis mOisu un citu ads, k? pa l u ^ d a s . \ Nekas m?s t? nav sar?g tin?jis un laup?jis tic?bas sp?ku mu- g uzdevumam, pacie?u un upur?- I   TOC "T^fi''^vsBfp?^ S^^^ nota|is Uli^; neviens I r ^ l ^ ^ l ^ tUti? mums trimd? nav nodar?jis tik daudc posta, k? pau nelatic?ba^ kas skaud?bas, atrieb?bas tm de?undj?ci*- ?? veid? nodevusi gan leiifcddnteka rdeis,|an i?paSmogojusi p^dikSakiai Eirpi i i neskait?mus tautiiel^s un - r - tui^ina to darit ar? tagad vpl--* gan iat krasta gan ?pai ar? v?li no vi?a krasta, tour nodev?gajam d?rienam vair?k izredia palikt i?ies^ tkl?tam Kura i r t? norma im kas t(j> ielicis d l v ika rok?s, kas dod ties?bi?i spriest privitu, bet aj? acumirkU I?ik nozi na dz?v?bas vai n?ves tieu? Vai ta i slepen?s v?stules autors, kas aiz ticis k?ju priek? izce?ot?jam vai tas najuttsias k? slepkava taj? bridi kad Eiropu p?rpludin?s austrumu invidja? A r k?du sirdsapzi?u vi? sa f a t ^ Jauno laiku? Un air k?du dUitU l?kosies jaun?s Latvijas vaig? tit, kas. savu pieder?bu un s^vu p ^ lattf?o s?t?bu k?j?m m?d?dami ar? tagad v?i; laika a^ m?m paif sp?ti, gi^ anst person?go amb?ciju,; maizes naidar karjeras un godk?res d?ksn?- j?, dar?dami to it k? nacion?lu ide? lu v?rdu? B^t p?ri visam  k?da b?s t? m?su iek?ja skaidr?ba, t? ga r?g? un dv?sel?g? ^r?ba, ar kuru ie iesim, jaunos p?taud?jumos, kas da am labam no mums var pras?t visu  ar! vairiik nek? karjeru un mantu vien?
Laiks un notikumi rit, tuvojas slieksnis, kam reiz b(b j?p?rk?pj p?d. M?su gar?g? higi?na prasa no mums  cilv?kiem un lat vieiem,  lai nezin?majam br?dim esam mor?liski sagatavoti, lai esam t?ri dom?s un darbos. Jo tagadne nav tikai tagadne. Reiz t? k??st ar? par pag?tni, kas n?kotn? prasa nor? ?inus, k? m?s to visi zin&m^ Taisna vai netaisna sabiedrisk? doma tagad ties? m?su le?ion?rus par vii^u varo n?gajam darbiem pag?tn?. Sabied-^ risk?s domas, cilv?ku mor?les un Dieva likumu tiea ne vairs t?l? n? kotn? liks atbild?t ar! tiem, kam ais nevaronigajos laikos nav varon?gu daibu. Un t? b?s taisna tiesa. Jo glu- i i k? v?sture piedod k??das, bet ne piedod mu???bu, t? latvieu ?sabied- rik? doma nekad nevar?s piedot darbus un nedarbus, kas apkaimo sabiedr?bas ?tisk?s un mor?lisk?s J?tas. Dareiz d?vainas, l?kumainas im gausas i t laika gaitas, bet nekad tibr neaizved gar?m ce?a nmei, uz kuras rakst?ts ^ person?g? slava.
K | zin?ms  t? var b?t laba vai dlkblu iKrn?r^ ^^^^^ vienas saimes Ioed^lw^^ savu na- Icotni, i r s r i ^ ^ ^enam W dili ittb?ttt J?kaunas.
n?ss, ku?k darinitijs Ir abierlki?u psi tkologs Vlllams Pi?mss. Vi?i lalldsiha ?pzi?u ar upi, kas plSst dr?z itrik, dr?z l?nik, reiz? lespogul?odama sevi ainavas im lietas, kam t i iet garim. Tas Ir tas pats uztv?rums, ar ko Iez?m?jat leki?ji monologa forma. i
Ar i slinio psldioio?lji; Skk?ojii H S H teriHto formas uztv?rumi. Asoci?ciju sa virkn?jums pie daSl^m gari vijiem lei^ miyii ar nedaudz atkirtotiem virdiem, dazim stereotipijim, k i ari ar pirstei- dzi^iem virdu jaimdarlnijumiem, bez tam asodicijas bieti seko ska?u ndzl bSm. Visas sIs Ipafilbas, vairik vai ma tik att?st?tas, atrodamas rakstnieku iek- 9?jos monologos, Jo biei, tieil, lai att? lotu s?liikuiM tm s l l f f l dv?seles stiv?k^ |3s - k i a jpaia filvinda Jonsona Ko- mentiru otri dsli,
AplSkojot Jki> liter?ro paridibn plaliki v?rieni, atrodam, ka iekS?jalt. monologs ir tipiska tis sajauktis apzi?as, vai pa reiz?k pirmapzi?as Iztelksnie, kas rakstu- ilg? inodern^un cilv?kam. leki?ji mo nologa paridna??s pag. gadsimte?a b^* gis, liekas, noz?m? ka a|r?k t? nav bl
v?jaddga vai dab?ga. Ja nn atkal p?c pirm? pamles katra t i pkridlinii pie DSolsa un vi?a eplgo?lem, j?dom?, ka t? Ir z?m?gs Instruments, ar k?ru p?ri kkstlgo, bet sa?elto asod?dju tipu, kas k?uvis parasts sabiedr?b? ar stelMgu un nelzUdzInitn ritmu. P?c Iek?j? monolo* ga atjaunot?ja Dolsa tam sekojuii dau dsi paz?stami fraii?u Rakstnieki, k? Vaie rijs Larbo, v?l?k ari sviedri, kura ttler?- tflra t? guvusi jaunu - un nodmigu rad? anas formu.
Tikt?lu br?v? atst?st?jum? doc.K. F?r mans. Interesanti, ka z?m?g? forma par? d?s ari Ernesta Hekitngveja rom?n? Ar^ *
a
dlevas iero?iem, kura latvisko tulkojumu veicis Dzintars Sodmns (p?rtulkojis ari Dolsa UUsu). T? Ir k? svaiga v?sma, ku ras uzdevums nav vis ?rd?t, bet apaug?ot liter?r?s rad?anas darbu, padarot to ni- v?ku patieidlgumam, kas ari It viens no Hemingveja rom?na vislab?k?m Ipal- bSm. Nevar?tu sac?t, ka latvieu pro- salstlem vajadz?tu piesavin?ties o for mu negroz?t? veid?, ta?u t? ir nenolie dzami noz?m?gs ce?a r?d?t?js uz Iesp? j?m, kas past?v, lai atdSIvin?tu konven cion?l? tradicion?Usm? dibin?tos t?loa nas pa??mienus.
tu atradi mani S?s jau ir tre?s m?r|\^{ jas^ kuras es ?s? laik? esmu main? jis. Tu zini, manu br?li K?rli apde-1 osindovskl tic?gs pavadljii, tin?ja. Laiki t?di nemiei^gi . . . " Uds aiinriM gr?matu B M ^
Vi?a aps?d?s un pam?ja ar Salvu. iigigi T a d ^ a t e l c a :  . J  ^   * ^
M?s dz?vojam e pat, aiz st?ra, 48. numur?. Kad tu^^vitt?es, es tevi 1 ^  . ^ ^ l^ po?au, btei redz?ju. P?d?j? laik? tu i^ej Rgg Wpo| v l ^ ^
i x i \ j j M ^ a M satik?m tursirniiibwistt,
p r S i e s ' .  . ^ L S ' M - I ' ^ r.dHm ""via negrib?gi atvilka roku. ? . Jg^to vH - pte I?bft.
S S n u S i c a ' m l , tikai v a - f f i f f i ' S S i h J i K ^ S ^ kar b?tu ??ruies." kSSK " IMsmis
M?s^?r?nUes pirms gada."   ^rpum sl?pts kS liliena tuasa niaiSn?T . . . I ?bmlk . J i , taisni 13. J?nij?, augstskolas ^
gaiteni, tad tu noUkl MVU valsts I?n^ . ^Us mirdsumi. tad apgarotu p?rbaud?mu Es appr^^^^^ .pofa valgu oe| k i ^ :
* esi piedevis?' gredienu, io sUvas gadu rota
iest?j?s Idusum Vienlitf pa a^^&to ^ik Ilgi apsl?pta grediens ?ina logu, ko aizsedza melna bezzvaig?ul dus?s, nakts, augup vankst?dams Mpa pirkst? mauks to cien?gs auto motoru troksnis, kas negrib?ja ? nmntinieks, nemaz rimties. |xjn EIroDa tad bail?s m?ma klus?s.
Aina nemit?gi sakust?j?s.^ P?r to vM *  u k? m?ri trieks.- Vai es dr?kstu nogarot vienu
^oUi? Tie laikam ir no tav?m m?- h^^j griUnata, sen isU^ta,  ....  . . . L .  * a d pievalto benniegii Jauns Mmdas
No man?m biju?m m?j?m. Tas rilg, irvi88,^ko es toreiz no DaukStai pa- iet cUv?ks, zv?rs un Dievs k i railiB ??mu l?dz, kad br?li apcien?ja un I g^|g es dab?job?gt. Es vi?us glab?ju sa- ,emi teiksmainu, kur valda,mita. yu acu pHekS?. L?k, k?di vi?i Jau? sa?^ ^ i^^S??^^?*"W'Wt puns iedomu es sevi mimi griezties t?va m?jfe. Bet 8d! Tu tos ? i^ trakums r d lakilis dr?ksti m Ceru, kal vi?i neb?s pa U?u^ tieSini redzu atkal Cinfishilin, o laikii k?uvui r?gti." Kas gredzenu par sirpi p?rioais!
Sieviete parauddj?s vi?? uii iekos- ^ ^ _ to ?bolu atkal nolika atpaka? 14 l>  m m?li ??vja. ^
^ J d ! K?p?c tu to Uec atpaka??" ?v?ks. CUv?ks - brut?lais, nei?Ugiis, vi? izbrin?jies jaut?ja. {instinktu un varas cilv?ks."
Tas i r patie?m r?gts. Tik^t? ,,Vilni," v i ^ atrais?j?s no vi?a r?gts k? tava sirds ovakar..." vi?a piesk?riena. Vilni, vai tu ari par teica un pac?la acis, kas bija lielas mani t? dom??" un ru(?aina mirdzuma pilnas. N?, es jau teicu, tu esi t? imtii vJCas ir? Tu esi nelaim?ga? Tu esi|tu neesi komuniste un nekad
uztraukta" Vi? pieg?ja kl?t un uz lika abas rokas vi?as v?jajiem z&na pleciem. Tu gribi zin?t, vai esmu tev piedevis?"
J?," vi?a teica, bet ?oti dr?z. La i  ka maz."
Un tad tu t?li? aiziesi?"
Vi? nop?t?s. ,,Zini, man tu esi tikpat skafsta^
n^?a un laba k? toreiz," vi? mie- rigl teica, ,3s tev to nevaru nepie dot. Aina, tu labi zini. Es nevaru BA sev nepiedot, ka tevi tik bezgala m?l?ju, ka es m?lu tevi v?l obrid,
un pasaules. U& tu, tu esi ar viig^eii Bet ko tu teiktu, ja es apsol?tos pN iet vi?u pus?. lai nodotu savu br?li, m?su, savus pieder?gos, lai nodotu toi, kas slepeni pret vi?iem str?^ c?n?s u  dom?? Tikai  tev jfik??il manai Jau (ial^WJau t?li?! Ha, ha, ha, ha!"
P?rbied?ta vi?a iespieda savu seju d?v?na st?ri v?l dzi??k.
Tu nodari sev un man p?ri, VUnl, m??ais . .
gSfesauc mani par m??o," vi? r?gti lesm^fis, varb?t es jau visu o lai k u esmu traks. Padom? par visuj k? es ai laik? esmu izcietis un pazau d?jis , U? t a g ^ tu n?c un uzpl?s v?l nesadziju?s br?ces dzi??kas. Bei dzot tev j?sa?em alga par to. Mandi| tev j?b?t, ? vai t?. Saki, kS gribi J? vai n?."
Vi? nost?j?s k? pats liktens vi? priek? bargs un nepiek?p?gs.
;Jl8 prasu tev, vai tu Zar?nu?^ i Jfi," vi?a psklausigi caur asar?m
atbild?ja. mim ?iet, ka J?." nTev I?iet. vi? nomurmin?ja, 4ibi, ?oti labi. Vai tu esi vi?am
neuztidga?" iJf?, nekad." J t e i j a tas reiz notiktu?" ' Vl? tam nekad netic?tu." ,JCs ari n?, Aina, es ari tam nekad
netic?ju . . .** Un tom?r. Un tagad tu ierodies, lai v?lreiz man visu to liktu p?rciest un p?rdz?vot Tu esi tikpat ?auna k? visas sievietes." .
Hrm?t tu teid - laba." JNt, tu asi ?auna, Vi?i tevi samal-
Sis Zarfins , . . Aina, gl?b savu dv?seli. A r katru no mums diV ben? aiziet da?a m?su t?vzemes." ;
,JCo lai es dsiru, Vilni, ko lai es daru? Man vi?a ir i?l un tom?r H vi?u Ien?stu? Naktis es neesmu gul? jusi, mekl?dama izeju. Es esmu tik viena. Es j?tu, ka visi no manis no v?rsuies, mani senie draugi, studiju koll?gas, pazi?as un pat radi. Es es mu glui viena . . . Uh tad es ierau dz?ju tevi, kad tu atn?ci urp, bet nan-k?uva v?l smag?k. Tad es dzir d?ju par tavu briOi . . . Es tik ?oti bi4dIjos par tevi. Un tad es kidvu dienu grib?ju n?kt pie tevis, izst?st?t visu, atiltlei sav? mald?. K a vi? &r kom?iiists,to es uzzin?ju tiktd pig k?z?m. Es br?n?jos, ka to vi? mst sl?pis. Zar?ns teica, ka is lietas esot priek t?d?m sieviet?m k? Es vi?u m ? l ? j u E s patiesi^ mfl?ju. Varb?t es vi?? m n ^ savi, savu m?lestfbu, Es m??in?ji vi?? saskat?t t??ai\^v?ku, bet ais4 vien vair?k un vairiUc es samanOu kaut ko dtu^ Ar mani vi?i ir mdgi v?l aizvien, bet pret citiem neiecte- " un d?ts."
,iUn tomir tu vi?u mlU?" Aina m>lieca galvu un p?k?i s?ka'
nevald?mi raud?t.  (Turpin?jums sekos)
k?uvis
NOTI
gaisma
Citiem liekas ka vini dzTvo cepures kuldami LATVIESV MAKSU 1011 o<; :U PARIS lEKiRTOJAS SIDNEJA
P?c pirmaj?m gr?taj?m gait?m Austr?lij? pamaz?m iek?rtojas ari m?su gara darbinieki, kaut tiem ob lig?tais darba l?gums dareiz sag?d? visliel?k?s nepatikanas. Ja k?dam ?iet, ka latvisko rotu darin?t?js Eduards Polikevi?s un dziedone Mir  dza Polikevi?a tagad dz?vo, cepures kuldami", tad j?zina, ka ?l m?su m?kslinieku ?imene smagi str?d?ju si, lai atkal tiktu atpaka? taj? darb?, ,4cam jau sen nolemts ziedot visu dz?vi".
E. Pollkevi5s ieguvis Sidnej? m?ju un veikalu vien? celtn?, tikai 12 min. braucien? ar tramvaju no pils?tas centra. Cer?bas n?kotn? lielas, bet k? t?s visas realiz?sies, redz?sim v? l?k," saka m?kslinieks. Rotu darin? an? jau tagad vi?am darba p?ri galvai". Austr?lieu liel? uz??muma Prouds Ltd. vad?t?ji s?kum? bila pat p?rsteigti par sava jaun? darbinieka ori?inalizdomu rotas liet?s, bet . Polikevi?s paskaidroja, ka vi? neko nav izgudrojis, vien?gi latvieu etno gr?fiskos elementus atdarin^is rot?s. Tad brinumi biia v?l liel?ki. Tiei m?su etnogr?fisk?s rotas, vismaz v i  dusm?ra austr?lietifs cieni maz?k, bet v?las t?ra stila darbus, b?dams sa j?sm? par latviskiem gredzeniem un sakt?m. ,J)audz latvisko rotas lietu p?rdevu jaunaustr?lieSu izst?d? Sid
nej?. Pamaz?m ari pau tautiei k??st turig?ki un arvien bie?k tiem darinu Namela gredzenu zelt?", pa st?sta E. Polikevi?s.
A r i dziedone Mirdza PoUkevi?a Austr?lij? turpina savas m?kslinie ces gaitas. Vi?a so?o uz augu, kaut visur j?p?rvar gr?t?bas, jo m?ksU- niece ir  ?rzemniece. Te koncerta apmekl?t?js ne vienm?r izv?las skaist?ko m?ksliniecisko sniegumu, bet m?l iet to ce?u, kurp vi?u aizsauc ska?a rekl?ma. Mirdza Poivvi6a to-
l??, vm nevar?si k??t. Bet tavs v?rs."
Vi? ir tikai mans vlrs.'^ Vai vi? zina, ka tu ovakar esi
pie manis?" ,Jl?, Vi?a nav m l^fis." Vai vi? biei pamet t? savu Jau
no sievu?" J?, biei Dareiz vi?i nav ari
nakt?s m?j?s. Vi? str?d?. Vi? str? d? ?oti daudz."
Vi? str?d?, laT sagrautu visu to, ko uzc?lis vi?a t?vs un t ^ t?vs."
Vi?a nolieca galvu, ,3s nek? no visa t? nezinu. Jo vair?k es par viiBU to dom?ju, jo maz?k saprotu."
Vai tu redzi visas ?s ne??l?bas?" Varb?t es redzu un zinu daudz
vair?k nek? vi? dom? un t?p?c..." J?, un t?p?c? Vb?^ k? mierinot viegli aizsk?ra
vi?a elkoni Vi? p?k?i strauji at^ r?v?s un vi?a dr?m? seja bija k?das meon?gas ap??m?bas pilna. Lab l Un ko tagad teiktu tavs
v?rs, ja es tevi vairs nelaistu tik g??vi prom k? toreiz? Ja es tevi pa-, tur?tji onakt pie sevis, daudzas nak tis un varb?t pavisam?"
Ainas skat? pazib?ja acun^rkllgas bailes un k?da nedro?ba.
Agr?k nekad tu tik strauji nebiji ?ejdco, Vi lni , " vi?a m??in?ja smai d?t
Vilnis skarbi iesm?j?s. Cilv?ks zaud?jot daudz |co m?c?s
m?r dn?s, im  ar pan?kumiem. Nupat, j?lij?, k?d? iev?rojam? Sid- , , nej?s raid?t?j? vi?a atska?oja divas maz? biedrene. Es aj? gad?  ac E. Griga dziesmas. Dziedones dar b? liels pal?gs ir v?ra d?vana  kla vieres. Mrdza Polikevi?a str?d? ro ku rok? ar m?su pianisti Mirdzu St?ri. Iesp?jams, ka tautieus Aus tr?lij? jau vistuv?kaj? laik? gaida sevi?i lauks not^kumf?  abu lat vieu m?kslinie?u koncertce?ojums!
Aizmirs?s v?l pateikt, ka dr?z Sidnej? durvis atv?rs E. Polikevi?a ^Itlietu un dai?amatniec?bas salons. Saj? pas?kum? daud?. p??u pielikusi ari jaun? salona ?panieka kundze. M Polikevi?a! t?tad nav va?as visu laiku velt?t dziesmai vien, bet j?str? d? vair?k?s front?s".
Kanb?r? , j?lij?. Arnolds Sndts
pret aci, zobu pret zobu. Ja es ne varu cit?di c?n?ties pret vi?iem, tad l?k, es no?emu vienam sievu. Kas pieder vienam, pieder  visiem. Viss ir tautas manta, tautas ?paums L?k, t ? . . . " Vi? p?k?i strauji ap kampa vi?u un pac?lis vi?as vie^o st?vu, gandr?z ar vienu roku Iesvie da d?v?n?.
Tu man^esi daudz ko par?d?, A i  na. A r i Zar?ns
Vilni, Vi ln i ! " vi?a aptv?ra rok?m galvu un palika k? salauzta gu?ot smag?s els?s. ,j:s tevi vairs nepa- 2^stu. Tu esi dz?ris vai esiiraks."
,Jl?!" vi? teica, vi?i ir par mani t?kstok?rt trak?ki, t?kstc^k?rt ne ?l?g?ki Vhfi izposta dlv?ic?s, valstis
Himna,
dameittt?if
fale?lurg?.ttnls dlra?s atkutu m?s sv?tku  ? i ^ nni Jau
otr? paSnies kira; JMt ^ , Dr. rtete liuB? j ^ t i ^ f t . ka m
. ^ s ?e?Min?Jot b?rfika a O i O l B o p ^ saulei poB^ko notikman diaadirai, M dnn ?dUcslas m^?o^ tvltkn Hg?Jnii ee- ta^dlen? kcmeoftaprog l i^^ pavteamlN nmm% te vida ail1UHfli>
idjas un BorltoM BliMI talilt?ls. ^ Pie frankfnrtes knlvstilt?tes pait?vo* M Slr^enlusa Initltj?tii kas p l ^
i ^ ^ r i j a I Abiidniju. V?Tiiraki taK p?flt AlMliil|as dlenvl^tettttttt napaA- tam?s tautaBT?aUe Salasi Un?tklekali* rMaaoi 99mlm ?pa? v?stai?i
MasInu t ? v i ^ atU?tu k?da l i i i gidi veca deail nSdas. U d i im I s m i f II gareni valdotts k?das ar Mm?raki aMUi angst?msISa?m.UraknmlHediuL kaiH le&i?juiet io da?di knltanuTlaBiiiU - m?la trauka lausk?s saskat?mas'|ia broasas lalkaiftat gsa trinOra, Kiatsi  i MIk?ttu ietetanitt patfmas.
Pag?ju? n e l ^ Vfidl? visos no&all* kajos kultsras centros ar sv?tini aktfiSi un koncertiem atsUa?ia Uel? v?ea kB* ponista Jobana Bebamaa Bacha m ,gs> du n?ves dienat pitnil?v*    ^ Paritamie Dregdenas fUkanaoal?l dlii* ?enta Helnca Beagarca vadn? septembif paredz?jnft doties koneerttumej? pa Bls tnmv?cljas pUs?t?m.
M?rbnrg? atkUUa anstrumv?cn n?kritt Isst?de Ia papUdIn?jums austhuavfiea knltttias fm aagsUkolu ned??ai Taj? paU laik? atlS?a ail austrumv?cu Uter?tliis izst?de. T? k? Bf?rburga Ir centrs, kar? sakopoti v?sturiski materi?U ari no Bal tijas vatotim, I izst?de var modin?t la> teresi ari latvieu apmekl?t?jos. ^
KULIURAS CHRONIKA , Beidzot M. jmij? ar ku?i Oen. BUtcb-
ford Biropas krastus atsta??it un uz ASV alznaucis jau vair?kk?rt Isvadltali rakst nieks Hugo Krflmi? ar i ^ e n l Beii? sr vi?u tarp m tautieiem aizbraucis m?k- sUnleks A. Prande, gr?matnieks PaudUs uc JIrstu p?rbaudes Ventorf? iztuHiii p?lUs Sk?jenleks un aktieris K. Dzelfc bet tikko ieradies 0|?erts LIepI?.
Melburnas Utvieu tatris augustt p f redz iestud?t H ZIverta vienc?lienu Div kauja, re. LOciias Kalni?as vad?b?.
to^JU latvieu feder?Ustu kustibsi m?neraksta Sandens t?l? 4. numurs. Sa tur? mag^lur. K. Kampes raksts Balles f i !2E> Eavera alclnQums, p?rskats par lOdertU?s finijas san?ksmi London? un U- g g W ^ ^  g ^ ? r a k s t u redi?? B. K i f
" ^ ^ t o r a ladmlk?^lnteul Dzinta ? ? m a ? a dzejoli nomas kr?slas stnnd?. KfiS!  Ipp. un to Izdevi^ spmeattt vien?ba AusekUi, valdemini Avaaa grafisk? Ietupa.
Mtkia no PodMU VlrebuinB lilpm iffln land.
 V t ;