L A T V I J A Sest(Ue?, 1950. g. 12. august?
Miris s Drava
Apmekl??ums gul?li?u pils?t? V?stule redakcijai no Edenas
Kolom?, Savienoto valstu IyC?iga" nas tat? 2. augusta vakar? miris politiski sabiedrisks darbinieks un redaktors J?lijs Druva. Jau ilgi vi? slimoja ar sirdi, bet moais gars l?dz ?im bija pal?dz?jis p?rvar?t sird^ v? jumu; t? iztur?ja p?rbraucienu uz Ameriku ai pavasar?, un v?l j?lija vid? Druva rakst?ja, ka, dz?vodams au^u koku pa?n?, ari pie 38 gr?diem Celzija j?tdtles labi P?d?j?s dien?s labsaj?ta gan pasliktin?jusies un va jadz?jis z?les lietot vair?k, ta?u ne viens nedom?ja, ka likten?gais bridis tik tuvu pien?cis, pek?^a stipru s?pju l?kme p?rtrauca vi?a dz?ves pulsu. Druva atst?ja kundzi ar divi z?niem, kas kop? ar citiem Kolomas latvieiem 5. augusta p?cpusdien? vi ?u pavad?ja uz p?d?jo atdusas vietu.
J?lijs Druva ir zemgalietis. Jau pirms pirm? pasaules kara vi? redi ?? av?zi Jelgav?. B?g}u laik? Vidze m? Druva satiekas ar K?rli Ulmani un kop t?m dien?m ir latvieu zem nieku organiz?taj?, Latvijas valsts dibin?t?ja un prezidenta uztic?gs l?dz gaitnieks un dnlt?js par vi?a idej?m l?dz savai n?ves stundai. Kad 1917. gada revol?cij? satricin?ja krievu imp?rijas pamatus un tan? iek}aut?s
LATVIEI, IGAU?I UN LIETUVIEI REPREZE?T?JAS BUENOS- AIHESAS IZMEKL?TAI SABIEDR?BAI
AIN? NO BALTIEU REPREZENTAaJAS VAKARA Aiz latvisk? stenda galda st?v: 3* no kreisSs mtkil, J . Znntakt 4. prof. Dr, matli.
L. Slauc?t?js.
,^ X , - , ^ - I I 5. j?lij? Buenosairesas baltieiem tautas savi??oj?s neatkw^ ^^ ^ivei, k y a ueia diena: pirmo reizi vi?u Druva kq)?vd8flemd^^^ kult?ras darbiniekiem riskiem darbiniekiem K. Ulma?a uz- ^^^^ pla?ka iesp?ja st?d?ties devum? k?j?m apstaig?ja Vidzemes priek? sabiedribai, kas zin?m? m?r? pagastus, nesot ?mniekos to poUtls-reprez ejienes lab?k?s aprin- sk?iorganizBan?s un Latvijas cilv?kus, kuru v?rdiem ska?a dibin?anas ideju. Vi? pal?dz vel- Uigg Argent?n?. IzciU biia reprezen- dot zemnieku partiju un t?s presi un t?ti preses darbinieki, m?kslinieki, o a u K s a n o b a r oaiH^siem p?c amnieku saviem?as laikraksta L^ti?i, Uter?ti, zin?tnieki. To starp? redaktora Freivalda tra?isk?s n?ves k^i tsdu v ? r d u , k? ?eviS^^Si^ M^ ^^ ^
1 Hogar un vec?kais Buenosairesas laikraksts The Standard.
K. Zvlrgzdl?l.
(pirmatska?ojumu R?g?, 1933. g., iz- pild. Lilija Kalni?a-Ozoli?a) pirmo da?u.
Konceriam sekoja iepaz?an?s ar visu triju Baltijas tautu m?kslas amatniec?bas izstr?d?jumiem, tautis kiem t?rpiem un vienu otru intere sant?ku izdevumu v?l no m?j?m. Satikanos ar baltieiem bija atzlm?-
- r f j-u m I Jsii min?m tikai t?dus v?rdus, k? Le uz?emas Briv?s Zemes vad?bu. Tai ^ns BuS? (iUustr?t? urn?la El Hogar ir visai gr?ts, bet pan?kumiem un (pa^ards) direktors), liel? dienas sa^egunUem bag?ts laiks. T? J T M ^ La Nacion redaktors mitiga ci?a, kas torei^jam reMrto- j^doifo Mitre, m?kslas kriti?i Kora- ram jfiiztura no toeis?s un ari no ?^ini, Sramls un Enriks Laroks, kom- labfis puses, un^k? jau c??as laik? ponjgtg ^iberto Peralta, tikko no Ei- m?dz b?t, iani iez?m?jas viens kopag atbrauku? portretiste Mai3ja skarb?ks vilciens, kas darbam un ?l- vrede Osi pirms brauciena uz Ar- c?bai dod savu pieska?u, ta?u viss ?entinu gleznojusi p?vesta un B. tas^darits latvieu tautas un valsts g^va portretus), modern?s m?kslas *^5r 1 1 I 1 1 . 1 1 I instit?ta direktors Marsels de Riders,
Zemnieku orga^?cij?m uzplauk- m?kslinieku gripas Pro Arte dibin?- m un paplainoties vi?u partijai, t?ja Sara Diela AJerza de Moreno rodas nepledeamlba p?c darb?bas Ujejo, (Hueyo), ang?u gleznot?js Mils saska?oanas, un z ^ e k u s^ ^^ ^ urn?lists Viktors Gaspars, ba jemDruvu par ?ener?lsekre Lukrecija Devoto de Ko- Redakcijas darbam paliek maz laika. Ljoj? (Codoy) un daudzi citi. Izcilo Druva pulcina pie laikraksta Jauno viet?jo sabiedrifeu p?rst?v?ja Maria- paaudzl, no k u ^ izveidojasjtoi?- no Rivera-Haedo ar kundzi Elzu .uL,?? nedaudz^gadus v?l?k ^bija (jj^ j^ j^ Krati?a), iev?rojamais ardii-
atbadigl.tMflai^ ar d?lu,
kop? ar nel?k?. ^g^^^^ Bi l - Makinleja, firstiene Lidija Bo^ gese u l * 5 L " ^ S ^ ! l * i^^^I preses de Skorcesku (Scortzesko) (vi?as bie<M)u, bija t?s prieks?dis un iz- virs pirms kara vair?kus gadus dar- buv?ja Rakstnieku piU Siguld?, uz- kojies R?g? k? rum??u diplom?ts), '^ SS. 1 ? ! 'i?^ **^ ^^ *^^ pien?kumu sa- gfjene Kleinmichela, gr?fs Betl?ns v?kt lltold^s prilvaiem l^^ devu- ar kundzi, Dr. Pelegrini ar kundzi miem. Varb?t tagad?jie saimnieki Birutu (dzim. Kalni?a, agr. Lietuvas
J^ '^ S*^ '^"^ l^^ f^ i^ Pfauj?em s?t?a Auktuo?a kundze), komer- no toreiz reprezentabli izveidotaj?m gants TortareilU (vi?a kundze ?rika telp?m, bet rakstniekiem un um?- patlaban atrodas Eiropas ce?ojum? stiem reiz bija rad?to m?tne, kur k ^ ir viena no izcil?k?m person?m var?ja uz?emt pras?g?kos j i e ^ ^ ^ ^ latvieu kolonij?) un citi. un pai pavad?t atp?tos laiku. Pruva bija viens no vistuv?kajiem San?ksmes rikot?ja bija Elza Ri- K?r?a Ulma?a lldzdarbiniekiem ilgus verb-Haedo. Vi?as v?ra dzimta viena gadus. Vi? zin?ja prezidento nodo- no paz?stam?k?m Argent?n? (vi?a mus un tiei, gan netiei sekm?ja tS vect?vs bijis pirmo dzelzce?u dibin?- domu iedz?vin?anu. Paklaus?dams t?js un t? v?rd? nosaukts pat k?ds f l ^ l f 1 * ^ 1 ^ ^ ^ uz?emas Rakstu Buenosairesas kvart?ls). Haedo kun-
amatu, L^e uzsver, ka vi?a c?lusies no lat- labl zin?dams m?kslas pasaules u n L , i ^ i v / f s f ^ *,f/is4e4 T ? ^ savu amato br??u aud?g?s domas un r ^ f ^ff impuls?vo dabu. Vi? grib?ja Sos^^f FJff ^ T ^ ' ?rzemnieku, gara ?audis salied?t vien? organism?, r ?iran?s patur?jusi savu kas augst?k par visu uzskato kalpo- P^ ^^ s^k? meitas v?rdu Krasti?a. Hae- anu valstij. Bo?eviku iebrukums iz- ^ paz?stama ari k? redaktrise un beidza Latvijas uzplaukuma laikus, rakstniece (k?da vi?as gr?mata god- sagr?va valsti un aizdzina sveum? algota). Daus gadus pirms otr? pa- a?l t?s uztic?go kalpu. Vi? ciei ti- saules kara bijusi Latvij? un centu- c?ja Latvijas atbrivoanas stundai, I sies samekl?t vecus radus. Visdzi??ko hpf nirr54orr .TK8 ^ . C O . I ^ T ; ; iespa?du atst?juSl Br??u kapi R?g?.
Varenaj? j?ras cietoksni, kas ar saviem UelgabaUem p?rvalda Sarka n?s j?ras aurumu, iebraucu n? In dijas oke?na puses. Osto p?rpild?ta neskait?miem ku?iem, jo visi stei dzas izmantot izdev?bu Eden? iega d?ties degvielas, p?rtiku un citas mantas, kas eit k? brivost? ir l?t? kas nek? vi?u izcelan?s zem?s.
Lai var?tu non?kt sauszem?, no ku?iem j?p?rs?as maz?s laiyi??s, kuras sp?c?gu arabu air?t?ju vad?b? ?tri vien sasniedz krastu. Tan? iz k?pjot, katru viesi ielenc veseli ar? bu pulki, lauat? ang?u valod? pie d?v?dami visl?t?kos pulkste?us, vis skaist?kos tepi?us, vissmar?g?ko opiju un reibino?ko haiu, vissmal k?k?s Parizes smaras utt. Tikai ar gr?tib?m man izdodas atkrat?ties no vi?iem, lai apmekl?tu pils?tu un ie paz?tos ar t?s seju.
Pir?i? Edenas ?patn?ba ir t?, ka eit visi gu?. Ielu mal?s, vai katru ?nu izmantojot, saldi aizmigui ede- liiei, nabadz?g?kie t?pat uz kaila bru?a, bet tur?g?kie pakl?jui apak ? salmu pinumu. Gu? tirgot?ji vei kalu priek? un pat valsts naudas mai?as biroj? m?klers uz letes, l?dz biroja z?ns to uzmodina ska?iem saucieniem. Cit?di Edena at?iras no redz?t?m arabu pils?t?m ar savu lie lo tiribu. Policija raug?s, lai ielas slauc?tu ?etras reizes dien?, bet lie lie kazu pulki savuk?rt no t?m no lasa nomest?s ban?nu mizas, sak?u atkritumus un visu citu, kam k^ut k?ds sakars ar augu valsti. Kazas te staig? brivi un par t?m r?p?jas vie n?gi slauc?ji, lai ieg?tu pienu.
Tirgot?ju vair?kums ir arabi un ?di. ?sto cenu iepirkumiem var no teikt tikai p?c ilgas kaul?an?s, ku-
Jauna kom?nislu taktika elpai pret kato?u bazn?cu
Kominforma ci?a pret kato?u baz n?cu satel?tu valst?s ieiet jaun? sto- dij? ar saukli: nacion?lu bazn?cu tautas demokratij?s, p?c ortodok- s?s bazn?cas parauga Pad. savien? b?. Lai to sasniegtu, kominforms lieto jaunu taktiku: at?elt kato?u zem?s bazn c^aa no Vatik?na, likvl- 4it ..reakcion?ra ^gfi*Idzntec&u^ uii ^ ? d ? t priekgal? sev uzticamus b?skapus, kas tod sastr?d?tu ar tou- tas demokr?tij?m".
Rum?nijas vald?ba jau nogriezusi katru bazn?cas saskari ar Romu. P?c vair?ku b?skapu apcietin?anas val d?ba tagad p?rmet ari apustuliska- jam nuncijam b?skapam OPHaram un vi?a tuv?kajiem l?dzstr?dniekiem sazv?rest?bu pret vald?bu. Taj? pa ? laik? komunistisk?s vald?bas pro- tektor?t? un k?da ekskom?nic?ta priestera vad?b? nodibin?ta kato?u akcija".
Ar? Ung?rij? p?d?j?s ned???s ap cietin?ti vair?k par t?ksto prieste ru, m?ku un m??e?u. Ung?ru iz gl?t?bas ministrs Revas apz?m? ka to?u bazn?cu par klerik?lu reakciju.
bet aizg?ja m??b?, to nesagaidllis. Vieglu atdusu! Arv. K l . Baltijas tautu upuri brivibai
The New York Times public?jis Jaunanglijas Baltieu - amerik??u biedr?bas prezidenta rakstu Baltieu atbalsts Apvienoto n?ciju akcijai.
Rakst? starp citu nor?d?ts, ka bez 46 n?cij?m, kas apsol?JiSas pal?dz?bu Apvienotaj?m n?cij?m Korejas jau t?jum?, eksist? v?l mazas mierm?l? gas tautas, kas t?pat b?tu ar mieru sniegt savu atbalstu c??? pret agre siju. Diem?l, ?s tautas patlaban smok vergu j?g? aiz dzelzs priekka ra. Kaut ar? t?s izr?da iesp?jamo pretest?bu, to balss paliek nesadzir d?to. Bet m?s, amerik??i, t?l?k
^ teikts rakst? kas c?luies no Bal tijas, varam un ari pace?am savas balsis Latvijas, Igaunijas un Lietu vas v?rd?. M?s gribam, lai Apvie not?s n?cijas un visa pasaule uzzi n?tu, ka ?s tris maz?s toutos katru dienu upur? savas dz?v?bas par br? v?bu un tom?r nesa?em nek?du pa- l?djdteu no ?rienes. Lai to iegaum? ikviens aj? Korejas agre.^ ijas un Apvienoto n?ciju ievad?t?s akcijas gad?jum?.
Neko taml?dz?gu vi?a citur neesot redz?jusi.
Architekts J. E. Birabens sar?koju mam bija devis savu priv?to m?k slas salonu, kas ikdien? ir vi?a dar ba istoba . . . T?ri ?rti tan? novie toj?s p?ri 200 san?ksmes dal?bnieku. Sar?kojumu ar ?su uzrunu atkl?ja E. Rivero - Haedo. Apbr?nojami, cik koncentr?ti un pareizi vi?a uzz?m?ja Baltijas toutu v?stures ainu un pat reiz?jos likte?us. LatvieSu liel?k? sv?tn?ca nav bazn?ca vai muzeji, bet gan vi?u Br??u kapi, kuros apglab?ti krituie par latvju tautos br?v?bu," vi?a teica un nobeidza izska??: Va jadz?ga m?su visu izpratne un pre timn?kana, lai eit atbraukuie Bal tijas tautu pieder?gie var?tu str? d?t to darbu, ko vi?i sav? zem? tik pamat?gi m?c?juies. J?cenas, lai ?rstiem vai m?ksliniekiem vairs ne b?tu j?str?d? m?rnieka darbs vai fabrik?s."
Igau?u m?ksliniekus koncerta da?? p?rst?v?ja dzied?t?ja Lidija Laksa, Uetuvjus jau Buenosaires? atz?tais jaunais pianists Andrius Kuprevi?ius, bet latvieus pianiste Silvija Ber- tolda-Ozoli?a un dzied?t?ja Marto St?re. Silvija Bertolda-Ozoli?a iz pild?ja ar? kl?teso? prof. Leon?da Slauc?t?ja klavieru son?tes G-d?r?
Neietingas lifa pr?va Augjbav?rijas pils?ti?a Nei?tin-
g? Jau vair?kas reizes plos?jusies v?dera t?fa epid?mija, pie kam p? d?j? epid?mij? 1948. g. boj? aizg? ja 97 cilv?ki. Tagad Nei?ting? s? cies tiesas pr?va pret toreiz?jo ap ri??a ?rstu Dr. H. Smitu un pils?tos vec?ko Virtmilleru, kuru nolaid?g?s r?c?bas d?? nekas nebija dar?ts epi d?mijas nov?ranai. Prokurat?ra pieprasa aps?dz?tos sod?t ar 18 m? neiem cietum?.
Mums interes? atz?m?t, ka vainu par 1948. g. t?fa epid?mijas izcela nos Nei?ting? viet?j?s v?cu iest?des m??in?ja uzvelt Neietingas latvieu nometnes vad?bai, kuras administra tors toreiz bija LCK viceprieks?dis V. Lambergs. No Minchenes izbrau ca vair?kas lietprat?ju komisijas, kas beidzot bija spiestos atz?t, ka t?fs izc?lies nevis no k?das pl?suas ?densvada caurules latvieu nomet n?, bet gan no maz? strauta, kas tek cauri pils?tai. 1948. g. t?fa epid?mij? slimoja ar? liel?ks skaits latvieu, bet visi izvese?oj?s.
kas ir stiprs atbalsts imperi?listu piektei kolonnai". T?p?c nolemt sl?gt visas toolo?ijas fakult?tes Un g?iljas universit?t?s.
Cechoslovakijas vald?ba Jau pirms gada nodibin?jusi .Jcato?u akciju" kuras vad?bu ari uz??m?s k?ds ekskpjn?nic?ts prie^iri^} k?ii'^ kurai
: komunistisk? koncepta ir j?b?t no Romas br?vas komun?las bazn? cas cf?as pjergardam. Vald?ba ap liecin?ja, ka is akcijas dal?bnieki ir akt?vi c?n?t?ji par bazn?cas un valsts sadarb?ba Kad b?skapa konference primasa Ber?na vad?b? nost?j?s pret o akciju, Cechoslovakijas zi?u a?ent?ra dar?ja atkl?t?bai zin?mu, ka akcij? jau akt?vi piedal?s 500 (I) garidznieku, kas uzskatot Vatik?nu par kara k?d?t?ju. Priesteriem esot j?nost?jas pret b?skapiem, kas akli sekojot Romas gribai.
ai zi?? sav?ds st?voklis ir Poli j?. Gada s?kum? ministru prezi dents Cirankjevics deklar?ja, ka Po lij? darbojoties apm. 300 patriotisku priesteru grupa, kas bez noteiku miem sastr?d?jot ar vald?bu. Inte resanti, ka vald?ba 14. apr?li paslu din?ja valsts l?gumu ar episkop?tu un to no bazn?cas puses parakst?ja nevis episkop?ta seniors kardin?lis Sapieha, bet Lodzas un Plockas b?s kapi un Varavas titul?rb?skaps. Sapieha tai laik? atrad?s Romas ce ?ojum? un, atgrieoties sav? zem?,
?u papildina zv?r?ana pie praviea )?rdas un dz?an?s paka? neapmieri n?tam pirc?jam, lai tom?r p?d?j? br?di tam iesc|fr?tu savu preci. Lai gan iepirkan?s prasa milzuma laika, es m mani biedri nopirk?m lietas, kas patie?m labas kvalit?tes un maks? varb?t treo da?u no t?, ko m?s b?tu izdevui citur. ejienes tirdzniec?b? apgroz?s visas pasaules val?tas.
Ejot pa pils?tu, dr?z vien atrodu gul?anas ?sto iemeslu. Tas ir ne?- ?gais karstums, ko izstaro katrs ak mens, katra klints. Seit katrs burtis- u v?r?s sav? sul?, jo sviedri spieas pa vis?m por?m, l?dz apkl?j ?ermeni un tek lejup liel?m, taukain?m l? s?m. Sv?st ne vien eiropiei, ari gu l?t?ji arabi peld vienos sviedros.
Neviens nevar teikt, ka redz?jis Edenu, ja nav apmekl?jis vecpils?tu. Ieeju tan? sarg? milz?gi, klint?s cirsti v?rti, kurus esot c?lis ??ni? Z?la* mans. Pati pils?ta apjozta stipriem cietok?a m?riem, kuru kaujas tor?i slejas nepieejam?s klinu galotn?s. auraj?s iel?s redz aizpl?vurotas dai ?avas, kamie?u vilktus vezumus un . smag?s ma?n?s apbru?otus ama- nieu karav?rus, sarkaniem turb? niem galv?s, jo eit biei gad?s kon flikti arabu un ?du starp?.
lepaz?stomies ar? ar t?kstoiem gadu vecaj?m ?dens tvertn?m, kas sp?j uz?emt miljoniem tonnu ?dens un k? grandioz?s sist?mas izejpunkts ir augst?ko apk?rtnes kalnu galot nes. No kalniem l?dz pils?toi da?d?s pak?p?s izm?r?tas tvertnes vid?ju sporto stodiju lielum?, kas sav? star p? savienotas ?ie?e?iem izkl?tiem ka n?liem. Senas arabu le?endas st?sta, ka o ?dens apg?des sist?mu c?lusi teiksmain? Zabas karaliene. Vi?u ta gad papildina milz?ga fabrika, kas destil? j?ras ?deni, apg?d?dama ku ?us un pils?tu ar dzeramo un k? bla kus produktus v?l ieg?dama v?ramo s?li un citas ?imik?lijas.
Edenas arabu pasauli v?l var rak sturot k?ds epizods, kas norisin?j?s, mums atgrieoties uz ostu. Labu lai- ku nopaka? tec?ja mazs un noskran dojies arabu z?ns, st?st?dams, ka Ir b?renis un izl?gdamies d?vanas. Vi?a b?d?gais paskats lika manai ro kai autom?tiski iesl?d?t kabat?, bet visa s?knauda bija izdota, t? k? tur atradu tikai piecu m?rci?u banknoti. P^?dfju to z?nam un teicu, ka m- v^ ruF l?detf ^i;lt do?s-^ ^ ^^ mjftta:^ sir,^"vl?S^ ndsadja* fe- iy'^ 4ftiv?m skrand?m izvilka pilnu sauju bdtu'^ naudas, storp to ar? daas desmit SP li?u z?mes. I c?n diange," vi? tei ca, un man neatlika nekas cits, k? ?irties no puskronas.
E d e n ? , j?lij?. Rom?ns Reinfelds <
Teicama ang?u gr?mata par Daltiju
Bernarda ?flmena (Bernard Newman) gr?mata Baltie Background iidott Ui pirms kara un 1948. g. P?d?j? izdevomi izlaisti s?kumi, bet ar apbr?nojami ko^ r?ktu un bag?t?gu faktu materi?la ine* koti kara un p?ckara notikumi, kai DO< veda pie tr?s Baltijas valstu pak?&vet. So* mijas un Polijas sadal?anas un apr??i^*" tiem, bet negudriem padomju ekspanii* jas centieniem. Noda|? par Krieviju ?fi* mens o vilt?go varas poUtiku llustri ir spilgtiem piem?riem un punktu p?c pank* ta satriec komfinistu ieganstus pSc vaJi* dzibas iek?aut Baltiju Padomij?. BaltIJtl iedz?vot?ju labpr?t?bas" Uustr?Sanal au tors cit? interesantus s?kumus, piem., kl v?l?anu rezult?ti ar 89 proc. j?" pM vienu kandid?tu sarakstu public?ti k?d?
, ^ , Londonas av?z? 24 stundas pirms v?l?Sa- atsauca o l?gumu. T?pat r?koj?s nu beig?m, t?pat par 12.000 kritumiem lle K?rija un Vatik?na oficiozs Obser- vatore Romano.
tuvieiem. kas sac?lusies pret okupan tiem, s?koties v?cu armijas ku&tib?m. T?kstoi aizb?ga uz Zviedriju un vrcijo.
Jau Vatik?na dekr?ts par kom?- Ari p?d?j? aps?dz?ta varm?crtU pret bal- nistu ekskomunik?ciju pag. gada j? lij? satel?tu valst?s rad?ja satrau kumu. Tom?r kominforma jaunajai taktikai im pastiprin?tai c??ai pret
tieiem. Dro?ba gan nepiecieama katrai valsti],
bet tas nedod ties?bas pak|ant maz?kos kaimi?us; t?d? gad?jum? Lielbrit?niji ^ - r?tu ier?kot b?zes Be??ij? un Holand?. Atombumbu un ra?eu laikmet? telpai
kato?u bazn?cu Vatik?ns nesen at-ioav noz?mes, sapraan?s un draudrib bild?ja ar jaunu ekskomunik?cijas iS?if'i^.^*^^*'* S!2fll rio?rrs+ii. r^\^Ar.^..A , 1 1+ robcu izstlcpana, br?dina ?omeni dekr?tu; tas piedraud ar l?stu kat- un prasa Baltijas taut?m tlesn^as pa?m ram, kas bez Sv?t? kr?sla at?aujas noteikt savu iikteni.
VAI SABOTIERI MEKL?JAMI VALD?BAS IECIRKNI
Londona (lv). SkoUend Jarda ier?d?i pielai varb?t?bu, ka bieos sabot?as ak tus ang?u kara flot? r?ko cilv?ki, kas mekl?jami Londonas vald?bas iest?u ie cirkni. Slepenpolicisti tagad izseko tr?s bijuos valsts ier?d?us un daus polus, kas kara laik? britu uzdevum? organiz? ja sabot?as V?cij?. Tagad vi?i dz?vo ka ra ostas Plimutas tuvum?. Aizdomas Skotlend Jards pamato ar to, ka p?d?j? mun?cijas liellaivu eksplozij? izlietots t?ds pats deglis, k?dus kara laik? lietoja V?cij?. Sabot?u organiz?t?js slepenpoli cijai izskata p?c jau paz?stams. Dom?. ka vi? izb?dzis uz ?rzem?m.
bazn?c? radis jaunu k?rt?bu vai no st?sies pret rom. kat. iest?u auto rit?ti. Tas noz?m?, ka n?kotn? kat ram, kas izdar?s vai pal?dz?s izda r?t k?das p?rmai?as, kas v?rstas^ pret bazn?cas hierarchiju. j?r??in?s ar ekskomunik?ciju.
M?c. A. Liepi??
LIETUVIEU C H R O N I K A Izce?ojot uz ASV. amatu atst?jis Lietu
vas sarkan? krusta prieknieks Dr. D. |a- saitls. Vi?a viet? izraudz?ts prov. Mak- Cinskas.
Lietuvieu trimdas kop?bas p?rvalde V? cij? turpm?k atrad?sies Detmold?.
Austr?lijas lietuvieu te?tra noorganl- z?t?js P. B?tenis anga?ts C. Vlljemsa te?tr? Melburn?.
Sevi?s fonds Dr. K. Grlniusa darbu iz doanai nodibin?ts ?ik?g?. Amerikas lie tuviei savam bij. prezidentam tur uz st?d?jui ar? cien?gu kapa pieminekli.
P?c zi??m no Argent?nas, turienes lietu viei visum? iek?rtojuies izdev?gi. Dai k?uvui stikla un metalla izstr?d?jumu fabrikanti, citi amatnieki iek?rtojui sa vas darbn?cas vai atv?rui friz?tavas.
Lietuvietis K. Lnkuilus zemkop?bas iz st?d? par priekz?m?gu traktora vad?anu Ieguvis sooo franku pr?miju, (ek)
Ar dzi??m simp?tij?m un cilv?c?ga l i - pratni autors Izseko p?r?jo zemju dz?vei un v?stures gait?m. Vi? uzsver, ka Ut- vija bijusii Krievijas province ne vairi ; k? 123 gadus. Savas br?v?bas 20 gados t i piedz?vojusi uzplaukumu, kas strauji pt" Uelln?jles, Ulmanim p?r?emot reHmtt. Taj? nebijis faisma, t?r?anu, vaJ?tniL Zemnieku vadonis nekad nevalk?jis ool- formu. nekad neticis apsarg?ts. b?daJBf ?auu vidti. T? bija maig?k? revolUdj* un t?vi??g?k? dikt?tfira, saka ?dmeo** Iemesli, kas pie t?s noveda, bija piedil' vojumu tr?kums demokr?tiskai valftt formai, ko viegli p?r?emt, bet grfiti val d?t. Fantastiski, ka pat ?diem bija trif partijas, izsaucas autors, p?c visu partiju uzskaites <Uv?s lappus?s.
R?gu ?Omcns apraksta k? skaistu pW' s?tu, bag?tu modern?m un senccltn? un piemin, ka daudziem r?dziniekiem I vasarn?cas j?rmal?, kur ?imene pavada vasaru un v?rs atbrauc ik vakarus. Zem nieki ?d labi un bag?t?gi. M?su sk?bi putra autoram negaro, kaut t? esot ve sel?ga. Taut? dz?va dzi?a p?c lzglltn>as, patika uz dziesm?m, ziediem, tiekan?s romantism?. M?su br??u kapiem nekU l?dz?gs skaistum? un varo?u godin?an? neesot redz?ts.
Gr?mat? desmitiem labu Ilustr?ciju, par Latviju ?etras. Braitonas pils?tas biblio t?k? 10 gr?matu 2 gadu laik? ??mui las?t?ji. To var ieteikt par lab?ko pro pagandas materi?lu. Gr?matu izdevis ap g?ds Robert Hale. Ltd., 18, Bedford Saa- are, w. C L ^
Abnii
IrlMleilM.*?
ien?kumi di?if (siuni, Stuc*" m nebija. Bet ^ nsKLApilrba gal so liri?iem laiki( Jm mantas dlv?l ?am tuvi bija viei vfld, tuva visa Jai Bnman?bas vi?i vumu un netaisni
rakstniekam K?r vad?ja T?vijas Ut vien mudin?ja St vui darbus. B^i i Jaumu temtui m
karus, kuros vi?i dzejo?us vai kolpoi lespiestfii piez?mei, visbie&k dzird J^tei Piebalgu, ko drau ]^ vi?a lab&kajiem. <
Vair&k gadu d St. sav?m dziesn smd?t no Araijb ii Te vi?i dzied par? egl?m, Araiu H par kapi?tu un Kidreiz norun?ja! stfi k?das garlift m t Mirulo pil ^ublJSi: v?l tm nekfi rakitijif, vai Jau ned?ji divai t ini?a atheia pieciS Itamai bazn?cai i l*u bija atradis pa vam Itmekl?jfim ^ tSm nav l?dz
^Wa8 dienas v?li JSJl^ mJ dziesma. W varen?ki. - ^^ "^ <^teJo?us baz
atnesa v?l k?(
J^ lfik parSdIJfig K apmekl?ja art diej n t^oties kld?
^ . j a nrsen 'ec II azeio?a