L A T V I J A ??tertdien, i m g. 13. augusti
Lasit?ju balsis I r H e p i a l a
V?STULE IRMAI GREBZDEI P?R;30RA
Aniavs EgUtis
Amerikas ies
Tik Uf i neesmu 4ums rakst?jusi. Noti kumi , kas l a i laikft i?iU t ik besj?dzigl un chaotlskl, beidzot liekas dabOJuil savu jegu, un tafad atskatoties, i r skaidri sa redzama to lo?isk? sec?ba. JOs patfstat mfistt HV?czemnieku nervus**. VarbOt t?s visu laUcu Ir bijulas t ikai priekinciantas. ko rada k?da nejauii uztverta nop?ta k?ds negaisa l ibs^it debess maU, k?ds m?jiens, ko no austrumu puses atnes v?JS.
J?s esat pabeifusi savu rom?nu. A r lie lu zi?k?ri ik reli^s izlasu Jauno turpin? jumu, loti uzman?gi un |oti l inam, un t? pat aug t r i mans prieks par to. Es J?s apbr?noju. Ir vajadz?gs Uels miers, liela tic?ba un Uels sp?ks i a i var i lanal . Vn Ir vajadz?gs a r i avots, no k? lo sp?ku smel Ues. U U cik sav?di tas bfltu, ito sp?ka dev?js reiz? mOs uztura un IzsAc Tas i r las?t?js, latvieiu las?t?js. Reiz sa??mu k?da tautiete v?stuU no Uela a iuma . Un tas, ko vi?i pateica, par k?du manu t? lojumu, l ika nodreb?t sirdi j : . . . Ja Jfls neiztur?sit un p?rst?sit rakst?t, ticiet, ka a r i manas dienai iegrims tums?.**
Velt i i r kurn?t pret Ukteni. T? laikam Ir eiet?k? paties?ba Jo tu vair?k vari panest. Jo smag?ku nastu tev uzUek. Un Ja a batu t ikai viena vien?ga dv?sele i a i ?auu J?r?, kas salkstot pret tevi izstiept rokas, k? tu dr?ksti to nepaba?ot? Ik rei zes dodams, rakstnieks ar i ?em. T? i r vis tiei?k? mijiedarb?ba. T?s It vismaig?k?s un reis? vintipr?k?s saites, kas vieno rakstnieku ar tautu, la i cik neredzams a d m i i s sakars.
jrai esat tur, es te. Nevaru iedom?ties, ka ans bfltu var?jusi uzrakst?t savu ro m?nu, ddvodama piln?gi atS?irta no sa viem ?aud?m, no savas tautas. Ir tiesa daudz lialn darbu radulles, rakstniekam esot g lu i i vianam trimd?, bet aiz vi?a a l - l a i st?v?jusi vi?a tauta un ideja par sa vu tautu un zemi. Mums b le i l p?rmet, ka m?s neesam pietiekami aktu?li, ka ne esam savas taitttu ^taur?t?ji**. Tas nav pare i i t M?t Mam tie. Jo ne tauta atbalso rakstnieku, bet rakstnieks atbalso tautu. Vi?a darba idejas un noska?as katr? zin? Ir tautai idejas un noska?as, maz?kais, sIn?mM t a u t u da|as. Cit?di tas varbflt i r ar m?kslinieku, kas savas t a u t u atrauts^ dz?vo piUiIgi svei? ideolo?isk? gaisotn?, bet ar i tad, Ja vi?? dz?va un tira i r sen- ?u asins balss, vi?i ar i uoei?dams un p?rrad?dams, virsis to uz s a v u U u t u m?r?i.
V?l?dama Jums visu labu Jflsu Jaunaj? m?jviea, gribu izteikt cer?bu, la i Jums un p?r?jiem latvieiu rakstniekiem vi?? krast?, k u tagad uz laiku/ esat atraduil mier?gu aizv i ju s t i p ru un Jaunu n?ciju pajumti, dr?z?k pai?irtos ce?i nost?ties nev?rt?gi blakus tiem k u l t i i r u c?l?jiem, kas ein?i par cUvikn brfvibu, paties?bu un taisn?bu. Tas nemiers un balles, kas tagad p?r?imuiu JBlropu, Jums v i l t?lu. To d i | neii loj let mds, mums pietiek, ka l i l o jam pali sevi.
?ujorka Ir varena pOsita, ragaina, ne ticama, skaista, un katr? si?i |oti gles- nieciska. Kad tuvojamies ?ujorkai no oke?na puses, debesskr?pju smaUes iz nirst no balt?s df lmaku k? kalnu galot nes un pakaru gais? p?ri tvaiko?u virk n?m; aps?stoties pie centr?lparka d??iem, debesskr?pji pace?u a i n a v u fon? k? mU- z i g u , pel?kzUu masas, kurn kristalla sie n u saules staros i l l b lnon ugu?o. Un nakti , kad apgaismoto logu dzlrkste?ojo- tels audums aizkl?j visu izplatijumu, a i na i r neticama un nom?c?ja nek? tai Udzlga nav vis? pasaul?. Nav izprotams, k?p?c amerik??u m?kslinieki ?ujorku neglezno. Vien?g? ?ujorku aUiava, ko esmu redz?jis, atrad?s B I g u pils?tu m?zej?, un to bija durln?jis krievu glezr not?js L a t v i j u pavalstnieks Vlnogra- d o v s . . .
Par?zei Ir sava nepuak?ma burv?ba, Romai pieder Ueliska izbal?jusi god?ba, BerUne prata aizraut ar nopietno, lletiS- ?o ?iprumu, bet v i s u t?s bija norm? l u * * , aptveramu pils?tu, kurpretim ?u
Oskars^ Kal<Ms i
Ko dara musu gara darbinieki Zviedrija
Rakstnieks A . Dzi?ums, ap kura rom? nu Tomas gr?vra?l V?cij? Izc?lui?s pla tes p?rrunas, tagad Zviedrij? sfr?d? pa p?rfabrik?, bet rakitnleka darbam nodo d u agrSs r?ta stund?s, turpin?dams pa s?kto rom?nu. Veronika Str?lerte k?rto Jaunu dzeju kr?jumu un tulko Flob?ra BovarI kundzi. Dzintars Sodums paSrelz tulko Stelnbeka darbu par Pel?m un c i l v?kiem. Vi?i i r ar i Latvju v?rda, Latvju Enciklop?diju un gr?matu apg?da Par- n u s burtlicis. A r i J?nis Gr?ns, kas kop i k?da laika aizg?jis no darba Latvju Zi?u redakcij?, Ugad k?rto savu st?stu kr?ju mu. Art?rs B?rzi?i raksta otru dafu ese^ Ju un monogr?fiju kr?jumam Paz?stam?s sejas, un nobeidzis monogr?fiju par J?ni Jaunsudrabi?u. M?rti?i ZIverts raksta Jaunu lugu, bet dien? aiz?emts darb? Stokholmu stacij?.
Itosigais V?ciju gr?matlzdev?js J . Abu?s Zviedrij? ieguvis sav? Ipaium? neUelu m|Jl?u ar daZlem hekt?riem zemes un, pUdot Ugumu, spiests vispirms l0 dienu nostr?d?t me?, p?c kam cer atjaunot ap g?da darbu, izdodot Jauno A . Dzi?uma rom?nu. Izdev?js P. Mantnleks nesen cie mojies Zviedrij?, kur nodibin?jis sakarus ar daiem zviedru gr?matu apg?diem un armijas Utograflsko institiltu. Vi?i Be??i j? atjaunojis savu kartogr?fiju Institiltu un Izdevis fran?u un fl?mu valod?s Ma- Bo puaules atiantu ie.dOS eksempl?ros. Darbu turpinot. Mantinieks Uddls tirg? S k o l u atiantu be??u skol?m un tie ie spiesti a r i portug??u valod?. Iesp?jams, ka tildi par?d?sies ar i zviedriski. P?c Jaunsudrabl?a Za??s gr?matu Mantinieks k? n?koio izdos A . B?rzi?a monografUn par J?ni Jaunsudrabi?u.
Jorka-lr monstrs. Ti if ?rk?rtigaw vie n?ga. E u t?s par b a i i ^ var?m k u U k n i u cUviklem k?pt sev paliem uz gal v u un triekties, ce?ot s a v u virs s t ? ^ vai palos m?ko?os? Neviens neiest?st?s a d u bl??as, ka vain?gs bijis gruntsga balu d?rgums. T?p?c Jau Ir automobi?i, la i pabrauktos gabali?u t?l?k Varb?t t u i r bijis sacens?bu gars, bet dris?k pat k?da Ipate aps?st?ba, izaicin?jums, tiek sme p?rbaud?t cUv?ka sp?ju. Jaunbag?t nieka a l k u ?stenot un pier?d?t savu va ru . Amerik??i n e m u nav tik praktiski un salti apl?s?jl, k? Eirop? parasti dom?, v?l bie?k vi?i i r traki fantasti un ha- zardisti. Bet - praktiskie apsv?rumi cU- v?ku dz?v? aUa nozim?juii no?lojami maz. Materi?lisma la lkmeu, k u patUban raust?s agonij?, m??Ui?Ja tos IzsludUifit par noteic?jiem, bet velti uz katra so ?a un katru stundu m?s redzam, ka sa pr?ts noder tikai lai post factum** at taisnotu un kautclk izskaidrotu aig?ml- bks, ko IzraisIJuiu cUv?ku kaisl?bas.
Braucot pa nebeidzamaj?m, numuriem apdm?taj?m ?ujorku Iel?m, uzm?cu ne sapratne, kas Uels ?aud?m suplesties tik milz?g?, neatrisin?m? ?emur? darot dz? v i tik apgr?tUi?tu, neveseUgu un nervo zu? Priekpils?ta BrukUna viena pati i r liel?ka par Pariz l , prieklpils?ta Bronksa neb?s daudz maz?ka, bet Kvinsa sp?j m?roties ar palu Londonu. ?ujork? i r vair?k it??u nek? Rom?, vair?k v?delu nek? Mlncfaen? un vair?k n??eru nek? Jebkur? ?friku pils?t?. Das nabaga eml grauti?i dom? d k Jauki, es tagad ap metlios ?ujork?, kur Jau m?t daudzi ma ni draugi. Veltes cer?bas: la i apciemotu draugus, stund?m Ugi J?krat?s apakize- mes dzelzce??, vai autobusos; ridzlnleks daudz ?tr?k var?ja sunlegt draugu S i gulda, Uek? ?ujorkietls ?ujorkieti.
Vasar? ?ujorka Ir bezdiev?gi karste a atrodas vien? paral?l? ar Romu, bez tam ^ t? atrodas pie Atiantika un Eiro p u centr?lapkures Golfa straumes, kas nemltigl ve? p?r debesskr?pjiem nebel dzamas sutiga gaisa str?vu. Milz?g?s, ne izm?rojam?s kr?imatu nokalst k? pirts akmeni, dzi??m aiz?m l?dz?g?s ielu i?lr- b u piepild?s kod?giem benz?na tvaikiem Ja kautkur aug k?ds koci?i, tad t u noU els pel?ku putek?u miltu nob?rts; Ja uz- p?S v?ji?i, ted tes U e k u n?k Itk? no kr?sns speltes; gaiss svelm? tric un vibr?, augiup paveroties, liekas nami gr??oju un ?og?s. Kungs, ap?lojies par tiem kam vasaru J?paliek ?ujork?!
Ko la i Ies?k nabaga cilv?ks, kas kreklu no biks?m izr?vis, lekalsui?s acis piemie dzis, klimst pa pap?ros un cit?s draz?s ?aukstoiaj?m iel?m? ~ Vien?gi vi?i vai Ieskriet k?d? pre?u nam?, kinote?tri va b?r?, kuros gaisu m?ksUgl atv?sina. Be vid?ja ?ujorkleia maks pa Utlkam pa pl?ns.
Das dom? n e k u , pacietisles, kam?
Visu p?cpusdienu Mar?era Ulvfins nogul?ja, lielos kaulus ?rH gult? ie groz?jis. Vi?S nco?llia ne 4aunagfi,^ ne izejam? laJkS itaigfit Domas metin?j?s viena aiz otras un virzi- ?s prom uz Piebalgu, dzimto malu.
Pirms ?etriem gadiem vi?a priek ? atv?r?s is dziecStavas durvis. No s?kta gala vi? brauca uz Piebalgu catru pavasari un rudeni atgriez?s;
l vasara pag?ja sp?kojoties ar dru dz i Palika neredz?ts Inesis, Tau-
??ma no trauka termometri un spieda Ulv?na sauj?. T?. No 8 paa br?a ne soli nespersit no gui tas ?r? bez manas zi?as. Ja ne klaus?sit ar labu, ?emu pailg? di. rektora bardz?bu."
M?sas draudi pieplacin?ja invin^ plecus cie?k palagam. Bet karsta v?l?an?s pab?ra zem muguras og. Ies.
M?si?M" vi? neapvald?ti iesan* c?s," at?aujiet celties tikai o v?ka. ru. S?kot ar r?tdienu gul?u k? be; dz?v?bas nog?zies koks."
M?sa aizg?ja l?dz durv?m. Bo^ , turi satv?rusi, vi?a pagriez?s pakal: So dziesmu nedzirdu pirn
Liels v?rs, bet m?t?jas ar tuk. iem puikas sol?jumiem. Ar laba
Ulv?ns strauji pagriez?s pret sie< nu. A r daiem v?rdiem mSsa sa trieca vi?a nodomus. Jau va'.:ar dien vi? pieaudzin?ja stund?m sp?rnus o vakaru gaid?dams. Masa tos atr?va k? ?auns b?rns nevatlgam vaguli?am un pau iemeta gultk Kas vi?ai, ka Izol?cijas kambarUt galdtja Jaun?s pacientes un veicara b?d? Svekrs. M?sa v?l vi?u nosau* ca par puiku. Bl??as! Tikai pui kas s?ja pie gultas ar varu. Ulv?na asin?s Ielija jauna uguns. 2lgU vi?i p?rmeta k?jas p?r gultas malu. So?i atd?r?s pie skapja. Vados kar?j?s str?potais < virskrekls, kakla saitei, ad?t? vest, pel?kie sv?rki ar krOa kabat? ieloc?tu lakati?u, bet biku tr?ka. Pi^etim r?goj?s tikai tukais koks. Rokas izvand?ja visu skapi, un tukas no}uka gar s?niem. Acu
sapeln?s naudu un var?s nopirkt auto ted b?si pats savs kungs, un kad pat?k sies, var?s izbraukt za?umos. Daudz?s Uel-
rlju pel?k?s Istabas un m?sas d?tais valgs. Dzied?an?s neveic?s, kaut vi?am netr?ka sp?ka ne mlegal, ne garam. Par visu vair?k grib?j?s dz?vot, nejaut?jot, kas notiks r?tu un parit. Diias sadal?jum? Izejamais laiks mij?s ar klusaj?m stund?m. Dien?m l?dzi n?ca vakari. Vakari dzled?tavas dz?v? bija lab?k? da?a. Mar?ers Ulv?ns tos prata Izmantot veiksm?g?k k? dt l . Izmald?ju?s pa Izbristiem d?ksn?jlem domus sp?ji atcnlez?s atpaka?. Vi? nevar?ja vairs novald?t augumu gult?. Priek ? st?v?ja lielais g?jiens: g?jiens uz izol?djas kambaritl. Jaunatbrauc?- jas Udu Alzderdzi un otru, kuras v?rdu vi? nezin?ja, v?l neviens ne bija apdemojls. d t l v?riei Izol? cijas Istab?s Iesp?ra k?jas reti.
Ien?ca m?sa, un vi? palika gult?. Nu, palaidni Paskat?simies, vai
nevajadz?s apguld?t uz Ilg?ku laiku," m?sa sm?j?s, smilu pulksten?ti sauj? ripin?dama.
K?d?l, m?si?'?" ,J?ats zin?t bez*>rasHanas.** Piln?gs nosl?pums." R?tu ?rsts pateiks. Pulss atkal ? pridcfi, k? ?tri purin?t? siet?, l?ks*
Jo?o. Temperat?ru neesi m?r?jis, k?? ja sarkani un za?i zir?i parasti." Gai??dams tos prom, vi? aizvil*
,J^?c sv?tkiem gul?u c?t?g?k k? I k?s l?dz gultai un nikni nospieda Dziesminieks. Vasar? Tauriju gaiss svana pogu. T?da? lesteidz?a kop?# pieveiks slim?bu gal?gi" ja L?na. Ulv?na izskats vi?u sa-
m s a noskat?j?s gul?t?j? bez l?dz- ^^ ^^ ?^^^ Jut?bas. Liel? v?ra viS neW .^TJl"^' ^ Nu vairs n?. ^ ' k ? r t a s dr?bes. Tikai pier? dega dzU
I vas acis S^ f^frj;!! atdodiet manas, blksesr Ul , Tiur ^ i.^lSl^'^^lV^l^ ^"t^ t""^ va^- pac?la kr?t?s leriis?juo balsi Ang?u balets pirm? viet?
Balebijelster?s; A v Ko?lpys?is
pa Rietumeiropu. ?pai London? un Par?z? Ieg?t?s atzi?as m?kslinieki cer izmantot darb? Stokholmas K a raliskaj? oper?. A. Kozlovskis Lon donas Sadlera Vels? trupu v?rt? k? pareiz izcU?ko baleta ansambli E i rop?. Tas seko vec?m p?rbaud?t?m trad?cij?m un ari baletskola Iek?r tota p?c k?dreiz?j?s Krievijas ?eiza risk?s skolas parauga. Tur audz?k ?iem m?ca ne tikai dejot, bet sniedz ar? daudzus vidusskolas kursa priekmetus. Par Anglijas latvieu kult?ras dz?ves smadzen?m un dv? seli baletmeistars atz?st komponistu Albertu J?rumu. Par Par?zes b?ileta m?kslu A. Kozlovskis dom?, ka t? nesasniedz Londonas l?meni. T? p? r?k pak?auta eksperimentiem, kas ?pai sak?ms par Llf?ra inscen?ju miem, bet operas baletam tr?kst tra d?ciju. Ar? Par?zes baleta skolas ne var l?dzin?ties Londonas skol?m. Pa r?zes edevrs pareiz ir Rol?na PetI balets Karmena un blakus tam l i - f?ra Ikars balets bez m?zikas. Apbrinu pelna Preobraenska, kas par sp?ti saviem 88 gadiem v?l jo proj?m dejo l?dzi sav?m audz?kn?m. Vi?as zin?anas atsver visu to, ko var dot p?r?j?s baleta skolas kop?.
Heroiskais reallsins jauns bo?eviku
m?kslas virziens Re?llsms, kas lietas r?da t?, k?
t?s patiesi Ir, nav re?lisms, bet na tur?lisms, kas savuk?rt nav nekas dts k? dekadent?s rietumu buru ?zijas Izteiksmes forma," ar ? du m?kslas Izpratni", k? zi?o AP, ung?ru m?ksliniekus p?rstdgusl tu rienes komunistu partija. Ieteicot str?d?t heroisk? re?lisma" gar?, kur priekz?me esot Padomju savie n?ba. Heroiskais re?lisms,, r?dot lietas nevis t?, k? t?s ir, bet k? t?m J?b?t M?ksliniekiem, kuriem jaunaj? virzien? v?l neb?tu ideju, K P n?k talk? ar padomiem, ieteicot gleznot vai z?m?t ?dus sietus: ,3o- beu patru?a apdetina spiegu"; IekS- lietu ministrs noklaus?s polidjas ko ri, kas dzied krievu dziesmas"; Tiesnesi8 piesprie sodu tautas no dev?jam"; Mitlass Rakoi, ung?ru komunistu efs, nogaro jauno mai zi" ; SaimniecIbas ministrs Geroe ung?ru str?'dnieku v?rd? pateicas Sta?inam."
T? k? p?c aug?j?s defin?cijas he roiskais re?lisms lietas r?da, k? t?m j?b?t (un nevis k? t?s ir), tad rodas jaut?jums, ko tad robeu pat ru?a, ieklietu ministrs, tiesnesis un ung?ru str?dnieks dara ?sten?b??
na, kam?r Iz?d?s cauri satiksmes putras kalniem. Nevisai sen tikusi sarikote sa
Bikses?" nesapratusi L?na p> iuiiniia. t^evisai sen U K U S I sanKota s a - f i r \ m i 144.84 cikste, la i noskaidrotu, kas ?tr?k veiks K S MASkaVa SailCr*"^ u . i t rrn I^T, I
km garo ce?a gabalu no v o i i s t r i t e * ^ " i v i u a i i i i v a ouu\ , ^ ? , bikses! T? man tikko iz. debesskr?pjiem l?dz centr?lajam parkam teksometrs, priv?ts brauc?js, vai k?j nieks. Pirmais, p?c pusotras s tundu at braucis profesion?lais iofers, p?? pusml- - , . , , , ^ nfltes sekojli^ k?jblek^, t t priV?tels brau-1| 1 Rldzinleklen^.
ta Rig? atskan zagtas no skapja. * Istab? citi nav bijui k? j?s un m?sa." JB9 ta6u staig?ju brun?os. Pati
ij?t, k t ie lKjr i iula un aizg?ju
LATVIEU K O R A IZCILI PAN?KUMI A S V
J?lija beig?s ASV Kllvlend? notika bap tistu 8. pasaules kongress. Dal?bnieku skaits - 45.090 - t?lu p?rsniedza visus iepriek?jos pasaules kongresus, k u sa n?k pa S gadiem. Prezidents Tr?mens, pats b?dams Vallngtonu pirm?s baptistu draudzes loceklis, bija ats?tijto v?stiju- mu, kur? uzsver mor?lo un gara sp?ku izi?irigo svaru paireiz?j? pasaules situ? cij?. Deleg?ti, p?rstevot 40 mUJonus ak- tivos un pas?vos baptistu draudu locek ?us, bija ieraduiies no v i s u pasaules, iz ?emot zemes aiz dzelzs prieklkara.
Jau atkl?anu dien?, kad notika teutu par?de, latvieiu grupa izpeln?j?s iev?ribu. Kongresa muzik?l?s programmas sniega nai bija izv?l?ti tikai lab?kie ASV bap tismu kori un soUsti, un ari latvieiu p?r- savjlem bUa Izdevies pan?kt sava kora piedal?anos. MUdgais dal?bnieku skaits ar vlsUel?ko Interesi klaus?j?s nacion?los t?rpos ??rbtej? kori, k u n?cis no b? d?m** k? bija teikts programm? un
GR?MATNIEC?BA Redakcijai ples?tits m?neSrakste Kr is -
tigs draugs, k u izn?k Braz?lij?, ?. nu murs l?dz ar pieUkumu Dieva pr?ts un cilv?c?gie maldi m?su Izce?oSan? no Lat v i j u .
Anglij? izn?cis T r i m d u ekonomiste L numurs rotetora technlk? ar prof. E . Hunsdorfa, agr. P. C i m a l u u c rakstiem, k? ar i V?cijas, A n g l i j u un ASV saimnie cisk?s ddves apcer?m, rakstiem par pa- ustamicm latvieiu saimnieciskiem darbl- Bleklam o a Uterfiio ptelUnitiiii,
p?rst?v?ja mocek?u pulkus ?li dzelzs priekkara,
Latvie iu baptistu DP bija r?p?gi iestu d?jusi Jurj?na kant?ti T?vijai, V . BaStlka Skaidram b?t un K. L?daka a4. J?nlja upuris) Sv?ts. Ko r i bija 70 balsu un tos vad?ja Dr. E . BaStiks. Solo dzied?jumus IzpUdlJa brIvm?ksUnlece Irma Kolberga- Ozola, klavieru pavad?jumus Fanija St?rmane. Latv ie iu korim bija J?dzied ar i kongresa liel?kaj? dievkalpojum?, a dzie s m u uz??ma ska?u plat?s, noraid?ja pa radio un bija J?uzst?ju telev?zijas raid? jum?. Kongresa beigu v?rd? s e v l i ^ uz sv?ra, ka latvieiu kora uzst?San?s bijis liels notikums, k u licis dal?bniekiem ie degties no Jauna sv?tajai c??ai pret va j?an?m un apspieanu un ar i pal?dz?bas darbam DP lab?.
LatvleSu baptistu prezidents m?c. R. V? tols nodeva latvieSu sveicienus atkl?Sanas dien?, m?c. P. Odl?S un G. Lamberts ru n?ja kongresa dievkalpojumos. M?c. A . Klaupiks att?loja kongresam apstek?us Padomju Latvij? un vajadz?bu DP no metn?s. Klnga kolledu m?c?bas sp?ks K . Lejasmeijers kongresa im m?c?t?ju s?d? run?ja par apsak?lem komunisma J?g? un nepiecieam?bu sadarb?b? ar c i tiem kristieiem IzpUdlt augsto s?t?bu c??? pret s?tenlsko varu, k u iekaro pa sauli. Kongresa dal?bnieki U?os aplausos apUecln?Ja savu plekriSanu. T?d?j?di no latvieiu trimdiniekiem Sal plaSaj? foru m?, k u p?rst?v?ja vienu no visaktiv?- k?m pasaules bazn?c?m, virpu?oja dzirk stis, kas iededrin?ja t?kstoSlem siru Jau nai akUv ia te l . Prese par to v?stija Ame rikai un daudz cit?m zem?m. \ K ? r l i s L e | a s m @ l | @ f @
S n V d l i ^ f S 5 n S f ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ Vippers, krievu v?- Ur tuk?m rokim." n?tlMiai pa??bis no p?rp?l?an?s. lUtv le- {Uu-n?ato ka<i rakt?la oar^ iat^i - i .^.'^ / . . ^. M ir ?oti k?ri uz maSin?m, bet ?ujork?. I *^ a8 raKsnja an par wx-? pasauciet misu." kur tie pelna ?tr?k un vair?k nek? Jeb- vieu v?stures jaut?jumiem un 1941. ? ^ _ . ^ kur citur Savienotaj?s valstis, masinu i r | gad? dev?s krieviem l?dzi UZ Pa-1 iMfisa ar Dr. Barviku Iet vakara **?uj5?ki'^iste^^^^ p a r a s t i P i ^ ^ ^ j ^ ^ ^ ^ ^ public?jis gr?matu vM^^s^ Bet ko vj)a dar?s ar j?su lieTptJos Ltute V?t^ ^^^^^^^ J?ni Briesm?go. Ofld?l? bo?Se- b&s?m? B?s pa??mui kfid^ ^^ ^^ ^ ka l pak?peniski p?riet tir?cig?kos un bei- vlku m?kslas pasaule o darbu ga-P^^^l: Svekrs va i Dziesminieks, ue* *!SL" u*"t*'?^ K^^?!' /ev? par ??musi ar Izcilu atzin?ba Un k? segas. M?sa lika pieskat?t,
c i^i bhik?m. Viens solis no spoaj?m,re- p?t: J?nis Briesm?gais, saka Vippers,! ,Nevar?W dreb?dams Ulv?ns at- teS'SjnS*^^^^ ?stenais priektecis, ta- ^ S!*^ - ,Ji^a sasedza un STaStil?^Vb'^^^^ Vi?S nov?rt?jis par zemu b W U ^ ^ ? ^ V ^ ^ ^ ^ ^ ^ . dito ?res kazarmju vid?, k u ?ujirk? no- smas, )m tam draud?ja, un vi?a iz- P^^\ H^ , J . Si^^^^fS!'^'^^^^^^ Ji* 17**'*^^^^ t?r?anas akcij?m triikayi*JH^*^^,*^^^* sp?ku Ulv?na f ^ H J * " ^ ! p w a " - Slaven?s Ko- ^iJ' ^ vlsDus?tfuma. K a ta- locek?os. Bikses ovakar bija jalz- l u m b U u universit?tes greznie, modernie P ^ ^ un vispusiguma. La^i V.^^^ ^ p,,^- naslielcanes VinI nami, sporta laukumi, p iaas av?nijas iz- ?lns bijis labs skolnieks, to redz v i - | ^ " l Kaut no eiies pasueKsnes. vi?s be idzu pie kola parka terases ar l ielisku sa pasaule vln savu priekgfi-l '^^ ^ Svekra Skap i Bet
e?al - ?ujorkas 4 s ^ daudzk?rt nSrsDgi L a i t n a . kaimi?a bikses vi?am neder?ja. A t - centr?lajai dalal; bet dai pak?pieni le- } 1 T ! ^ ^ - , J J ^ l i k a vienTi?! DTleJminieks T? ca- jup, un J?s iegrimstatin??eru kvart?la ties?ba labi tur?tos galvfia ari tiem vien?gi pziesmmieKs. 1^ ga H?r??mu melnaj?, s?adigaj? dr?zm?. latvieiem, kas v?l nav nomait?ti K^^ ^P*^ ^ ^i?am, alzsnieoza 01- ttTiwS nul?te D^ ^^ ^^ ^^ pa laikam apdemo Padomijas V ? , ? ^ H""*. ^^^^H ? i e i y ' M ^ starp citu Sile tur viesojies P^lSfHv..?^^^"^:! l i ta m?teli, UI- ki?j?gi, pat dentlmeniski, Jo biei gau- ?eningradas Pukina te?tris ar l u g u r ^ *^ "^ j^a gaiteni Ugunis mi?- mljl ??rbusies, sevlS?i Jaun?s, mundr?s Neaizmirstamais I f l l f l sada k t i r a f t U^ja tukaj?s ej?s. Slimnieki vel n??erietes, k u brinumaini prot ar roal- J^eaiamrsiamais gaus, KU?as ii^kHtiiiSl Hafi^ Saurai niem, gaiSza?iem paste?to?iem Izcelt savu centr?l? persona Ir Sta?ins. Krem- , J , T x . ^ u m . z i i ineino vai okol?des ?das kr?su, - ne- ?a m?kslas Ideolo?ija turpina arvien P^ "^^ "^ ^*^*^^ '^^ !^ s\mx^ gap vienam nav nek? ko iebilst pret melna-1 dzi??k iez?sties ar? la tv ieUu a t i tnn i iel?pu p?r gr?matu, ku?tt Jlem^^^^^^^^^^ 13
k??st Jau a pasav?di ap d?lu: J?s ejat Saules l?kts jau dzirdami veco krie- P^M*^, ? ^ ^ * ^ ^ ^}^^^ un ejat pa io H?ri?mu, nesastepdami ne vu revolucion?ru dziesmu mot?vi sveiniek?. Kaimi? vi?u apciemoja ^ a V J?rj Smelo' t ? n ^ T e n S V ^ ^ ^ S f , ; ^ * ^ neviens ?ujorkletis H ? r ^ m T n e a p S ^ UC , bet pati pirm? ?rija Ir ar - f ^ ^ V ' P^^Jdusu'na bria rinu*cS%n?'2^^^^^^^^^ 2andarml daudzusP^'l^i^ ^ ^ ^ ^ ^ v f i n s a t ^ k a ' S ' ^ ^ ' S l k M S ^ ^ ^ ^ ^ ^^^^^ arest?ja". T?lot?ju f f ^al^ esotezganbhtiSS!7a1ial^^^^^^^^^^^ Ir Vi?umanis, Fr?nbergs, Vera F M ^ * ^ l^'^l!?l!'^,.^^^^?^il !^i^.'l^"****''^"*^^"^*^*"^^^^ Ludi?a, Dakovs, Herb. , , ^ piemekl?ja k??me," vi?i f a' f%%SS" 0^ <>1^ S bet diri?ents ir A . J a^ons ^ ^ ^ s . ^ ??em s ^ ^ e n o t e T M ^ vada Vasi?jevs, deko-L^^Nu. n u ! " Dziesminieks noskafi^
*"P^^^^ A . Pall?, kormeisters H . T*^^ ^vu visgar?m, bet nek?da! SSSS2'*'^ ^ 5^f* n??eru Mednis koncerhndstars R V M i a M vainas neredz?ja, paapzi?u, saradies daudz melno bag?t- u 1 * Koncenmeisiars K . vanags, 011,-^. n n o n l n m TTn t i ka i oait- nleku; pielietojam? m?zik? n??eru stils baletmeistare R Birznier^e. I . tOiKses pagalam, un tucai p? i r noteic?js, daudz?s sporte nozar?s mel nie baltos pavisam Izkonkur?jusi. R?su preteS?Iba sl?pj sevi gr?tes probl?mas, kas reiz b?s J?lzS?lr Hdz galam vai no- robeoties, vai piln?gi sapl?st. Bet ameri k??u dab? Ir izvair?ties no nepat?kam?m probl?m?m cik Ugl vien iesp?jams, kaut ar i vilcin?an?s dar?tu lietu ?aun?ku. Glu i t?pat vi?i vilcin?s ar i ar komunistu Jaut?jumu.
(Turpin?jums sekos)
JAUNS LATVIEU DOKTORS PSICHOLO?IJA
Mlnsteres unlversiates f i lozof i ju fa kult?te J?lij? promov?jusi Dr. phU. P? teri NorviU. Jaunais doktors stud?jis Lat vij? filozofiju un baltu filolo?iju, bet trimd? V?cij? piev?rsies pslcholo?ljal un sl?vu filolo?ijai. Pie s a v u disert?ciju Zur Ph?nomenologle der Aufmerksam- keit P. Norvil is str?d?jis vair?kus gadus v?cu prof. W. Mecgera vad?b?, k u i r vicM no redzam?kiem tegad?j?s veidolu psiholo?iju p?rst?vjiem.
LatvleSu sabiedr?ba paz?st P. Norvl l l k? Uter?tu, k? Sabiedrisko lietu min. darbi nieku un k? m?neSrakste Aizsargs" re daktoru. Vi?a br?lis i r komponists J?nis NorvlUs. T r i m d u laik? P. Norvilis bija skolot?js Gr?venes latv. ?imn?zij? un darboj?s Preses biedr?bu ang?u j o s l u ko p?. Nelielaj? latvieu psld^ologu saim? ar
J fo r vU l ien?k ros?gs un ?oti nopietns "~ ' V . M.
KULT?RAS CHRONIKA
Iedod m?sai lai sadiedz." ,;Nozagtas ta?u." Nozagtas! Nevar b?t?" J?, j?. Izmekl?ju skapi un ^
Ju? ned??? aizdevu otru k?rtu pron uz garderobi, EJ nu samekl? Botvtt vakara stund?. Nu nav ko ^ W^ maukt" Saraust?tais st?sts i e n ^
Pariz? operas studijas konservatorijas I Dziesminieka l?p?s smieklus. z?l? rikotej? koncert? dal?bnieku vid? likt bez biks?m nebija joka lieta. IpaSl izdal?j?s m?su teutietis tenors B . Ivanovs ar savu pat?kamo tembru, tedi- nlsko gatevibu, labi nost?d?to elpu un m?kslinieciskaj?m dotlb?to.
Dailes te?tra aktieris Vlliberts Bt?ls Sid nej? str?d? karav?ru atp?tu nam?, k u r i , . . - - - 7 - r?p?jas par pu??m un uzpoi parku. Vi?a istabu, nav. Sitads nevaru raai^ nodoms rad?t Sidnej? latvieiu te?tri Jau ne Svekrim, ne iet pie galda," tikt?l vainagojies pan?kumiem, ka pas?- v?ns nas i ta U itcTin rnSfoia rfurl k?mam rad?ts kodols ar L i ju OaUlti, L i tu n ^ i L augu m?te?a stim. Zemgali, L i l i j u Dombrovsku, ngu Dukur i , Dziesminieks izlaida daus sm; P?teri ili?u un K?rli Gulbergu. N?kotn? klu mutu?us un, ar olrkstu uz skSP no Me lbu rnu uz Sidneju dom? p?rcelties t?m?dama tplra ar i L?cija Kalni?a un P?teris Elsi?I no jo ^ 1 ' ^ . . .^ i^ ^ratn. Boneg i i iu . .,Ja der, pa?emiet im vakaram.
Melburnu latvieiu te?tris Norskotes Dareiz pazaud?tas bikses pav^ pils nama z?l? pirmo reiz i lnis dien?s uz- ce?u UZ l a imi Nesen lasilu oar de- vedls M . ZIverte vienc?liena lugu Div- k a i n n iLr.!!i: , ^TJ mL kauja, L?ciju Kalni?u reij? ar t?lot?- M F ^ T , ^ ^ ^ ^ ^ ^ Dakomo Kazanpva Jlem z. B?rdu, 8. Plakanu, V . Ozolu un Vi? Ka?alau?os pazaud?jis bikiCS A. Liepu. un ieradies J e l c a v S m?teli, zc
Anglij? Vestmlnsteres abtej?, kur? kro- kura fliannSSo tlf^L i ;T! miPSfli: n?. laul? un apbed? Brit?nUu valdniekus, ^ ^ ^ ^ Sl?pu?s gandr?z kailas miesaa^ ^ noticis latvleSu koncerts ar dubultkvar^ ?tr? laik? ticls pie mantas tete un Ks, B?di?u, L. Sepes un G. Tr?- iekarojis augst?ko d?mu sirdis. Bet Xt?TS upe k?uvi, p u kokt?l- ^ ^^^^ du simtenis. MOsU nieku un tagad stud? ASV KUviendes uni- ^m?m ar kailiem stilbiem nevar verslt?t?, kur turpina ptpUdInitfes TIcIJ? r?d?ties." Iem?c?taj? arod? (Turpin?jums sekol)
gestdi^ 11
no 9^ pieooi
Gr&mtU ar savu , vii?l pis?ttnlta ptpIctJ labsi gilmatM mHot?ji
Cena : (brol. unii Sd, 14/-, U K Austi. B. tr. 90,-. UOr-
UO eks. gr?matu jumu un palrotigu p Uem vai apgidL
C e n a : (tikai ASV 9 9,71; K. f iM\
Pieprailat
L A ' m<?{l UtUJM, tom. b vi dabiuuu ne
B- T o m l i i
tw H?u par LtvOu
MU bagitt iuuitj?tt C n : D M " . -
u>nu