L A T V I J A JS?SSLS?^ Oskars
karrakstlja adiao?i,mSdzateikl!,ka i i i rdms, jo^ lai kfi vJ?S pOpos,! ya|<uirtdas,9alRifi^M^ nekad vi?am neizdodoties sasniegt <Uf ujata, ka esat paifl?. T?da ir IT. it-Bfopasfina meistaribu dzivfis drives IjJJ tl^oianl. Nedom?ju, ka Atspulgs gri- feM^a^^^ b?ja Mopasfinu kop?t, kas b?tu p?vi- barlfil, Ukp^t tnkU ao apmkliti|lem on aam neiesp?jama lieta, bet vinS piini inmeu mikiuaieko aiezniai daudz nflliifis. lai ifisnieirtu t o i ^ PariH ihiims, fraaH IrU^Skle paiu vienMrIlbu un vieglumu, un stnUeta tirgotavis var aakttt viraepti-lai bez Jebk?d?m blakus tendenc{hn,NamlDrof nratikot vitturtikoi. prieki-val t?a b?tu soci?las, mor?las vai di- ^ iPl^''S^\^P' daKUSKas dabas, rakst?tu prozu, kas kn?ig gtvtitiis miktiu baiitibaf no vi-bCltu cilv?kiem, dz?vei un savam lai- M S patiniet, n Moderno mikiin mtiieJi kim t t l ^ t tuva k? Blopas?na m?k- ffi'?fS? ttekt?ettlpnitma-^t?va- norvi?a
n Bd paam j * d m ^ mum$ nav prozas rakstnieka, ko m?s Iii, uekat, bija vi^iasiki nn punitm var?tu d?v?t par latvieu Mopas?nu. Mancba ikate, k?da jebkad tamipta. Bet an |toem fran?iem is rak?t- d^^^^ arriir8i.fi%44^ ?iaban vltliellki eie?l, par tiem raktta, nieka nav atk?rtojies. tos rekiami. KUttot pa tkatem, htum Uterfitiiras p?tnieki nav atraduSi ?jftf j f Rteat i g a t " ^ akamt, |0 vi?i ir tikpat neklasilii^ parldlba, ka var atjaunot reklSmat trok-Jitns k? visi ?sti m?kslinieki. Vi?a i ap paialam veen Uetn, nepaiotiet pie-ave, un mpat daudzpus?gi un ne-1 vai rekiamat mannerllat ^ika plrmS^ norobeic^ami, k? pati cilv?ce. M. Uisv pieanfomnr daibos attaots visa t? laika fran?u , J J j ' " r"*"^*^^ o giemufa-S E ^ a 5 J W ^ 1 ; ff ot a v ^ C vSf ?SSgrSTpoS didltigo p?rst?vjiem un beidzot ne-|tna maiejn var it erti Intaigit vieni UeUeitt tm iel?s meit?m. Vi?am ne- J??i* tJ >? is??muma pfiret?vsti k i vienig? ar tavu luverSna takit- pMct piuuu vM,ivbZrH
Bidn roku un gani atipogu?ot palu nii nnjamiea moiviriniL ku lo- MvL At to vi?i laist?ts vis?m a- ASllS?^ ''^ "J^ 'S." *^ btt vai^a pur sevi teikt: No visu 9iiiik tai aatn taprotanuk, bet tie pa-bOt?u Instinktiem, no vis?m vi?u dzi-JSft?*^ ^ ciina, Raben-
inojamai, iHeva panesta komedianta la* ridet. Tnr ir teitri, kat tpill vien?gi kla ti?ut, Ir tmpat, kat tpedSlis?JoSfis tikai ns modemistleni; tur ir lokSlt, kat pU- nlgi atgSdIna Parlies TaburSnn nn kvSt nntajat pinnklatlgat franCn trupat; tnr Ir vSti angln ttUa rettorSnI, kn?ot par tvinign ga?lalk?Sanot jStamaktS milxn nauda, nn Ir tp(|n maPnSm piekrauti kaktu krogi, pUni alidomigu un tumSu lautu, fil IeU ir vienm?r pSrpUdIta un trijot nakti tikpat gaiSa un dz?va k? pus- dienS. Dandi ubagot?ju nn lelat dziedo ?u. Bet tie nebflt neapvaino aei ar tkran- dim. SoUdi, pat eleganti t ^ t i , vi?i dzied
(ntAiroim NO KOBISNA BIiUSlB IR^^ (Beigas)
bija fi?lista ar v?ristldm i e k r ^ Friki atitiuii putstai mi^ savl^Wk? piesl?jies Eml^ '%*^s?? das^es lldi komekventam refiismam tara gietnim, kulai^riaiki leprieciju. vi^r?aluiilismam. 1 ^ aeii vi?a ikdieni. Frikt btkft fttnJhi natur?listi aizmirsti, 1 tf^^^ v Z L s w ^ ^ * m J t . r ^ \mrn oienu notur virtfgui koneertut, ko fcop?iur Flob?ru k?uvusi nemirst?gi. Upatekisugi var nokiautltiet par br?vu. SfItdSgaJ? un izl?dzin?taj? St?Stp* gremota ar litiem jrragonira panno un ]i^ #UIEpIW^^ gletncaamlem (atveltiem np ki vdod?i s ^ ^ ^WzIvoJtoa, J ^ r r ? e i i ^ l!Sl*SSL^" lijtltia un l?ldjuma elementi izHdzi. SS|^ n?ti; n?v neviena m?ksl?ga efekta, I bru?ojiet targt^ tsrpiet pavitam protitkt I N l ^ g a nervozas l?k?- fcraiat cepuri 1*^1.jitrtj- Ckaa iSrih4i1rv 117 nWp1rt!vft ilSgianai ivanam, lle krietnie WWlH>Wbimva u^ ODjerovo vai y,rt meta us apmeklStUiem ki poUcUai (Art& Visu p?rvalda smalka gau- rSolJo veikdami, on - daioa mirk?oi tel-me> kas negrib nekur pacelties p?ri wi,ft^ftikiat ^ pidsjait tkatiUMt no mm tei* im savu l l d M ^ ^
ttiii^imuLnt . M i % < i U M i ^ t j i M I' Sfajoraa w teicami veitantKie mnieji. m?ra gaimi?l m masas instinktiem, i^ iurtott veteU nami - Lulzlinat plan. Bfeistariski vi?S Slivos darbos prot tora muliai pili, Bottonai vai FiiadelfU atie^ot visus noska?u elementus, [MVMPUto?u nami un tii joproj?m. Jo Savi pna inaksli M. bija Flo- fflj "f ^ .rtSSi "T'SI'n??'2fi ^ i * bira i u ^ k n i s . kuru vi?u aalstlja pJS. '^ .^ SS'^ /^ ^^ Uga un deSa draudz?ba. Flob?rf bija Cik?gieii Mni ii?a ?njorkieioi vii p?r-arft?^ kas vi?u m?dja v?rot dz?vi - kWm?ieja iek?rtota ve-t i e l ? , ^ ^ ^ izvair?ties 2 ^ no tuklas teoretiz?anas, virspusibas gait?, jatmat ieiet krodU?? nn nodier. un skan?g?m fraz?m.l)esmit sava fs? tiet to laiku disrienui, noikatitfei m?m? miaS^ ruitg?koa gados ML sarakst?ja lotograiam It iUumua, starp tiem 5 lielus r o - h ^ ^ - J ^ " ^ ^ ^ ^ ^ . a i -
i l ^ U i , no kuriem visi latviski tul- prlecn vieta nn d?rgu veikalu iela. Bet krtl t0a?r par rakstnieka liel?hft- Uik negaumigui, laurui, piebiiv?tut ikat-tates augst?Kajfim galotn?m uzskata?in leiat itOfa. OrUti tlcst lavlm ac?m* V^^i noviles; Ipaii Ivetu, Divus drau- DirgUeta veikala log? viiafo dimanti s, gusi fttj? m?ju, Uz ?dens uc. r *^!S!K*V?H*i^v*^i}^^
mm aV^^ . 11 vSrtlb?. Kokgd oh nekur citur nav re-U ptedzima 1880. g. 5. august? ?m tik tieU mi vlrtlgl akmeni kop? a-i^btelngU?. bet uzauga un m?c?j?s vairum?. Bet k? tie itiidRi! iri pa-Hotoandija, piedal?j?s prilSu-frani^ t m I M lofiA < B*i4 ^latilia?ts briljanta ivan cena nc. viii un uoz 1680. g. str?d?ja par io#| pum, \wp\nlM pie lapi?ai, Inkatli, It iertdni izgl?t?bas ministrij? Par?z?. uTd?rgaknie?l botu nobirti ui pap?ra at-Me^^m nodev?s vien?gi r a k s t n i e c i . u p a t . a ^ ueUtki daudikjrt bal, bet Jau 1890. g. s?ka Par?d?ties b T u ^ progres?v?s paraHzes paz?mes, kas iz-tumiimem lamtiem, paiisptu ipuidlu paud?s past?v?g?s galvas s?p?s unlaiirdinini sudraba nn zelta ipogtt|u at vaJManas m?nij?. 1898. g. J?lij? M. SfJT '^ SU? il5^S^rt^^ ?^.4?-gadu.vecum?. Vi?a l a i k a K t t o g S S ^ ns t?ipat biedri B i raksturo k? neparasti man?mi I?idr?ka nek? citihi Ielai, nn to dgtt un veselu, drusku parupju cii- P '^^ ^ ^ * i pssaniei flnanCn pa- vfii, kas nodarbojies ar sportu, bijls^h^^^ ^ P"*'^' ^ ^ ^ ^ ^ ?oti sabiedrisks, izteikts baud?t?js un izdaudzin?tai Brodvejat gaiimai reki?-m?lnieks, k^ ari laikam bija ie- mat t?kum? p?nteldz ar apm?riem, bet meslrfvi?a gar?gajam sairumam un J " P^** tiirutfrftl nivof neredz mltlnfijumn veidot k?du m?kiU-p ^ g ^ n a v e l . nl^ cltkl ndmarotn ainu. 81 UeUtk? nn Latvieiu sabiedr?bai Mopas?ns labi iespaid?g? rekl?mai nozare atrodat vil paz?stams; Vi?a darbi daudzk?rt tul- P*5?* bimautot. Ra??lS? apg?d?ja latviski vi?a kopo- ari mllUg?t te?tru z?let. Telp? ar IMI tos ralntus. Trimd? O??erts Liepi?S Sdvlet?m liimat vii varbat var izr?d?t, vi?am?a p?d?jo posmu att?lojis i^ ,;S^ .JS^ ^ gtfi?tfi Giia Monai?nn nSvA P n! r m i l z ? g ? s skatuves siasia w]a Mopasana nave. E. R. Ipir?d?i rivija. - aktieri, dejomjat, -
telpai lielunu tos Iprij. Ar neapbru?otu aci redz tikai sHins ?iparus k? skudras Ml?oj?miet kaut kur pamali, bet ar bl- nokU tkatotiet, pagaist kopiespaidi. Velti
CTurpln?Jumt no 5. Ipp.) |Sfir^f%?!l ^i^tt^ i - A - i . A . ? mikrofoniem: Ja int?ma dziesmi?a d?rd nun?rfi latvju tautas p?rvficotfijus. gar griestiem k? pirkons, tad J?n?k pie Pafs Dr. Ulmanis bija nopietni ne- *!*^*'^ ^'^** t*P* niains valodnieks, pats k?du laiku ?flSSl"" ^ " " ^ ^ atvisin?sanas pasniedza latvieSu valodas stundas, Us Brodveja var atrast viiu ueUtkut, ku?r?s aicin?ja talk? semin?ristus h^*^^'^^* ^'^^ inscenijumus, un no-ple sava kapit?ldarba latviefiu ' ' v?rdn?cas sast?d?anas. K? v?l?k PO?MAS PAR PADOMJU m?su valodnieki Endzellns un M - LATVUU"
S^^ ^ ^^^^^^ m?neraksts ^ ^ i ? m?su dzimtenes zvezda ievietojis 3 dzejo?us, kas p?r- S ? t e n ? c ^ J ^ i l 4 ^ ' " ^ ^ ari movas ,J>o?mu gr?matas par padpm- J ^ u a . T? semin?ristos tika mo- k? kolhoz? ieved skrandainu un dr?-
4 . 3 man- mu noziedznieku un ienaidnieku", ^ ' mudin?ja vi?us kas izskat?s p?c zv?ra un nesp?j sa-? vak- prast, ka m?su droo pasauli na^le-ie^etoja sav? tik sp?jams uzspridzin?t, ka vi?am ne-lBtot5t? Driemu lot? Bez t?s, paHdz?s dti zv?ri - uztic?gie Feld-Dievs rina, vai latvie^ teutas dzl^s- ma^^ draugi". Dzejolim pievienota mu ska?as b?tu var?juas atskan?t piez?me, ka .J'eldmanis ir burujis-
ar Uelu nonialansi, nep?rpfllidaml balss saik?us, nn ubago ar paScie?u. J?s Juta* tiet pagodin?ti, Ja drikttat iemett Ubi Iz kr?totat un elegantai d?mai gUtaJ? k?r bi?? tavu piecu zentu gabalu. 8le ubagi pelnot UeUikl, vi?u darb?bu p?rraugot Ipalat organiz?cijat, apmir?m k? arod* biedr?bai, kat Iztnledzot pabalstu bezdar ba nn varbat ari ttreiku gad?jumos. Nav sUkti bdt Hifujork? par nbagn.
Otrs ?ujorkai tepriecu centri, lOM ro m?not un fUm?i izdaudzin?t? Koni tala, Uek vlltiet. T? aptver milzu territoriju gar oke?na piekrasti, Jo vikendot tai J? uz?em vair?ki miljoni peldit?jn un prie- koaju, bet tpi}n mailnas, mir?i lauSa- nat nn trauku tiianai bfldat Koka-kolat b?ri?i, kamtefl nebeidzami atk?rtojas, un grfitl liprait, kas saista milz?gos |anlu barus pie tik prlmitiv?m izpriec?m.
Galven? atrakcija ir milz?gs izplet?u tornis, ko saredz k? b?ku Jau par Uelu gabalu, kad ku?is tuvojas ?ujorkai. Si<< rop? uz Udzigiem tor?iem drosm?go l i - ciju uzvilka ar liftu, bez steigas lespr?- dzija ?st? izpletn?, ?anjot izbaud?t visu pirmsliciena balgumu, un tikai tad, svi n?gi nolapoja lej?. Koni sal? liciju Jau tor?a pak?ji lespiet dr<Hl? sidekU, zibens- ?trum? uzrauj augiS (ap desmit izplet-
Jm** reizi), un pirms ,4icijs" paguvis at-igtiet, tas ir Jau atkal lej?, - 25 centir L?dzu, n?kdktisi
Neraugoties uz visu, ir Uels vilin?jums paUkt uz d?tivi pasaules Uel?kaj? pUsit?. ' rtd ?audis^ kas atsak?t no Sls lespijas, dara pareizlT K?ds gluii svaigs imigrants man teica; Ja V?ciju un tai lldri Eiro pu neie?ems krievi, tad mans brauciens ?ri oke?nam, saprotams, izr?d?sies Ueks; a ?ujorkai neuzmetis atombumbu, tad
ari p?rcelan?s uz Savienoto valstu vi dieni Izr?d?sies aplama. Bet Jo drizi variiu p?rUecin?ties par savas ricibas imreiribu, vai aplam?bu,** un vi?i nor? dUa.uz JaundIbin?tiU ?ujorkas atom- poUciJas*< p?rst?vi, kas, glft? pelik? uni form? tirpts, pastaig?j?s pa piekto avi- niju, 8t poUciJa g?d?t par k?rt?bu traus- aj? civniz?cijat ieitildijum? Uelpilii-
t?isl^ulljum?. Ja amerik??i p?r?k Ugl le- kotn tavam paradumam netteigtiei ar ta- l?pijuiu probl?mu izi?iriana.
? u j o r k ? , jaiijfi. (BeigM)
J?nis Cimze
i viQ)?rIg06 dziesmu sv?tkos lu^?. (Turpin?jums sekos.) k?s latvieSu vald?bas galva Ameri k?". - Koment?ri Heki!
Dziesminieka v?rdi iedrt?s Ulv?-na vaigu galos un p?rvilka ?du ar tumu t?ni. Divi so?iem vi?? ??rsoja telpu l?dz skapim; Vi?j^i^^ kampa pelSc?s E^esminl^a bikses un p?rlika p?r elkoni Dom?m nebija laika apsv?rt drauga v?rdus. Pam?jis tikai ar roku, vi?? ^ ? J ^ J -zlj?s uz savu istabu. ??rban?s pa??ma vair?k laika k? citus vakarus. Vi?S iesmarin?ja r?taino kabatas lakati?u un tad Ieskat?j?t spoguli. Uuktuni?i valgu galos dega, bet sejas pastal?du dzeltenums bija izzudis. Vakardienas atbrauc?js izskat?j?s k?rn?ks nek? vi?. Tuklos sievietes sauca par mikstp?di?iem. Vainas pie sevis ?e-atradis, vi? dev?s uz lielo vestibilu. Vakari?as gaid?dami, pa gaite?iem sl?ja slimnieki. T?Kt.ari melodiskus d?rdlenus izmodul?ja gongs. ?damistab? galdi?i bija pustukSI. Garais leitnants Mazbr?lls ?da viens. A i l pie Ulv?na galdi?a s?d?ja vien?gi Dziesminieks. ,JLabl, ka atn?c?t Cilv?kam j??d dz?v?bas uztur?anas d??. Bet par juras dzird?ju daudz slikta. Vai tiesa, ka izb?g?t no gultas? Bikses aizdodams esmu l?dzvain?gs. Dr?z j?s p?rcelot uz augst?vu. Jums tas n?ks tikai par. labu. veicara b?d? aizvad?t?s dienas un v?l?nie vakari k?va j?s nost." Dziesminieka atkl?tie v?rdi aiz?audza Ulv?na kaklu. Niec?g? ?st-^ griba pazuda. Vai tas var?ja atbilst paties?bai? Ce? uz augst?vu pav?r?s tikai smagi slimajiem. Profesors l?dz im vi?u neskait?ja to pulk?. V?l or?t gar?m iedams draudz?gi uzsita uz pleca. Bet zi?u atnesa Dziesminieks. Sariebt otram nebija vi?a dab?. Ulv?ns tvarst?ja ?iajukuSas domas. Vai neveiksmju viens gals nealzstlep?s l?dz pazudu?m biks?m? Laimes vl^t? t?s v i ?am pa?ira ce?u uz augst?vu. Ari izol?cijas istab? zin?s, ka vi?i stai* g? patapin?t?s biks?s. Nazii un
')a, kas no* ^ovatair, ^ A nebtta attuTUi
MAL?NIEU LAUSKIS A??tiskiik u?i (MIS^ITACIJA Bte'-iJOTiM) Aizp?m, kad atombumba p?c visstipr?k ?jv?rin?to strat??u p?rliec?bas v?l skait?j?s t?vo?a Sama vienl-un person?g? p?rzin?an?, tai bija netikvien briesm?ga iedarb?ba, troksnis un d?mi, bet ar? t?ri p?rda-blgas sp?jas - saglab?t pasaul? mieru. Ne?mot v?r? ne t?s kubat?ru, ne paskatu, tai tom?r bija kautk?da mistiska l ? d ^ ar J?ves pirmajiem bausl?bas galdiem, ko Mozus, padebeiem r?cot un zemei kratoties, nonesa no Zin?jkalna, lai biedin?tu savus tautieus, kas dzina ne??st?bu un piel?dza zelta te?u. Ari onkulis Sams, tup?dams uz atombumbas, deklar?ja: tev b?s un tev neb?s un ja kur kas, tad div-desmlt?etr?s stund?s velnu ?etrr?pus zem pelavnleka padz?u! Velnu jau varb?t ari, bet mierm?l?gais Do Kreml? nesa diev?bas dzirksti sav?s mebaj?s ?s?s un vi? nek?d? zi?? negrib?ja b?t p?d?jais starp demokr?tiskajiem dieviem. Do Izraudz?ja savus skaist?kos ercen?e?us Goldu, Fuksu, Moskovl?u,
?ercilam jauns ien?kumu avots Londona (ej). L?dztekus saviem Ien?kumiem no rakstnieka un urn?lista darb?bas Vinstons Cer?ils tagad s?cis peln?ties ar? ar glezniec?bu. K? zin?ms, popul?rais ang?u konservat?vo vadonis glezno Jau diezgan ilgi, un vair?ki vi?a darbi Izst?d?ti ari britu karaliskaj? m?kslas salon?. Savas gleznas p?rdot Cer?ils agr?k tom?r arvien atteic?s. Pirmo tirdzniecisko dar?jumu aj? nozar? vi? nosl?dza tikai pag. gada beig?s ar amerik??u pastkaru karali" Doisu Hollu, at?aujot reproduc?t 9 savas gleznas uz Ziemsv?tku un Jaungada apsveikumu kart?m. Pan?kumi bija tik lieli, ka Holls tagad parakst?jis ar Cer?ilu jaunu l?gumu uz trim gadiem, ieg?stot ties?bu reproduc?t 16 citas gleznas, galvenok?rt Francijas, Ma-rokas un Anglijas ainavas. T?s l?guma laik? pavairos miljonos eksempl?ru.. Pats Cer?ils par reprodukciju kvaUt?ti bijis saj?smin?ts un izteicies: T?s ir nesal?dzin?mi lab?kas nek? ori?in?li!" L?guma fi-nancl?l? puse atkl?t?b? gan nav zin?ma, bet st?sta, ka pastkaru ka-ralis" maks?ot bijuajam britu premjeram vair?kus desmitt?ksto-us m?rci?u.
Brotmanl uc, un s?t?ja tos, lai ile smalki Izp?t?tu jaun?s atomreligljas ps?chlskos, teor?tiskos un tedinlskos pamatus. 0, Jes, Ssm Ib?rijas bija plaas un z??ainas, un miermi* Hg? Do j?ri?i tur v M tapa savu nevain?go a<hi dS? Bet piedz?vojumiem bag?ti ?irte?i sa-' ka, ka visb?stam?k? sievietes vsilna esot nevain?ba, sevi?i t? d?v?t? acu nevain?ba**. Pie ?s sv?t?g?s atzi?as nupat at^ tapusles ari britu karalisk? vsilt?l?a un steidzam?bas k?rt?b? public?jusi bro?ru, ka iev?rojot starptautisko sasp?l?jumu, atombumba vilrs neesot tik briesm?ga k? tas bUU t ^ p?c Potsdamas konf?rences.^* Tas ir ne, maz?ks atvieglojums cilv?cei k? kad sav? laik? S?obe-?evs pazi?oja, ka turki tik briesm?gi neaujot, k? l?d?jot! Tom?r b?t?b? visliel?ko satraukumu obr?d pasaul? rada nupat pieteikt? skunksu inv?zija Kan?d?. Zin?tnieki vienbals?gi apliecina, ka iem zv?ri?iem esot ?pai mecha-nismi, ar kuru pal?dz?bu tie Izplatot v?jpr?t?gi drausm?gu smaku. B?tu J?dara viss iesp?jamais, iece?ot sevi?as komitejas un padomes, lai mierm?l?gais Do os seskus nedab?tu savos nagos, jo pret?j? gad?jum? mi?urinlel tos sakrustos ar ??nieiem un rad?s k?du Jaunu p?r-mongo?u sugu un tad. . . , tad, cien?jam?s d?mas un kungi, m?su cilv?ka ties?b?m un balamut?Sanai b?s pien?cis gau?m smird?gs gals!.. , KULT?RAS CHRONIKA
V?stumlekg V. Bi|kini tagad dSIvo Rentfsburg? un raksta apcer?jumu par vikingu laikmetu.
Komponists T. ??ni?, parediams, laik? no 15. l?dz 25. augustam .ierad?siet V?dj? , kur DarmStat? amerik??u Ierosmg notiki modern?s m?zikas festiv?ls, piedalotlef Frankfurtes nadiofonam. Komponisti Ie l?gts viesoties ari Tulorar m?ilk?s die n?s pie Viduiijflras. DarmStat? atska?os vi?a godalgoto septetu un stigu kvartetu. Bez tam FranSu nacion?l?s k?mermOtikai savien?ba un Par?zes galvenais radiofons aizTun?JuSi vi?a nule godalgoto ton?tu ?ellam un klavier?m n?kamai sezonai. So darbu nesen attska?oja iev?rbjamaii fran ?u ?ellinieks Morlss 2endrons. Par?zes laikraksti Flgaro un Parisien Lib?r? velti komponista piinfikumiem izcilas atsauk smes.
UETUVIESU CHRONIKA BiJ. Lietuva valsts operas solisti nn
Balt. nnlversitiites m?c. sp?ks V. Ivanaus- kas Bruklln? atv?ris dzied?anai itudiju.
Okup?taj? Lietuv? paSreiz izn?k 11 pret- bo|Sevistiskn laikrakstu, no tiem divi krie vu valod? lzpI;itISanai sarkanarmldttem.
Vi??? un Kaun? notikuoi mitt?oi ko- m?nisti aicin?juli str?dnieku! miegt pa- lldalbu sarkanajai Korejai i fletfiktitt br?vpr?t?gajos c?n?t?jos/
daki?a ?uka vi?am no pirkstiem. Nos?d?t pie galda bija lielas mokai Dziesminieks ar ?gnumu v?roja v?na trauksmi nedar?ja gudrt, Jau ovakar atkl?dama v?l ^ ^ p e i ^ tur?to zi?u. Bet Izrun?tus v?rdus nevar?ja at?emt atpaka? Ulv?ng nebija mazais b?rns. ovakar t? H t? vM nes?d?s viens. Ja bija Izrl^ vies no gultas, Z?le iztukojusies. Celsimies ait m?s,'' Dziesminieks celdamies te'ei Ulv?iis uzr?v?s k?j?s un, platus so* ?us ?bezdams, aizloc?j?s starp g-^ idK ?iem. Tikai istab? atj?dz?s, Vi^J dz?voja un ne< tiks ritu. Vi?SdzIv. ?damistab? AMerc pat i^vja. V?junto n?kt pie galda. Dom? it par jtih naj?m, Ulv?nam plemii^ fis Dsiei* minieka v?rdi Atkal vi?i spogi?li. Vaigos kod?s b?lums, bet no t l vI?S netika va?? pat vasarl Gaiteni k?jas sl?d?ja uz pricUu pi* as no sevis. Vi?i pi^uv?ja ua t?da? g?ja iddUi. Labvakars izn?ca stom?gs. Katra sav? galda gal? ^ d?ja Valija Straume un br?no aea Ip^niece. Min?jumi izmir?ja tm Ulv??a pieri: vai tre? jau pSrvb* tota uz noda?u? < Valija Straumie ne??va daudz do* m?t: ,;Kur palikusi drosme? P?^ tik kautrigs nebij?t N?det d z i ^ un s?stietles. Kalv?nes kundze vl svea, t?p?c snled^et roku. J? tt* patiks v?^ a^ tad AIzderdzes Jaunkundze pfitiks katr? zi?f,** Valija Straume nob?ra, acis vilt?gi iav?r^ susi. Apskatos, Jo sen neesmu taU-Jis,'' attapies Ulv?ns atbUd?ja./Vl?a Melais nebija velts. Tre? g u l ^ gult?, segu kaudzi ndz zodam uzvtti kusi. Ulv?ns sniedza roku Strau nies kundzei, Ralv?neI un viMbt? dzot {ieg?ja pie gultas. MJOS tik ?tri sirdz?ju pulk? le^ dcaitita? Skat?jos pusdien?, t?p?t vakar?, pie galda vieta tukla.** Ad? no AIzderdzes neatraudams vi?i si titustf Ja kr?slu, pievilka tuv?k ua aps?d?s, nda Aizderdza lielo, izki^ m?juio v?rieti redz?ja pirmaJS die n?, bet ?tde Ieskat?j?s vi?? tuvik. Vi?a aej? gul?ja kaut kas balsi /a nm^ p l ^ ie^^btuMM l iemtid^ dzfvas'las,^ b?M !asUi^ ?js maska, nda bija graiz?jusi un p?t?jusi mlruia cilv&a miesas bes bail?m, bet skatoties Ulvfinfi vi?ai Ic?uva balsi. , ^ d z ? j l leit esam visi Jaima Jion der pietur?tiem pie gultas,*" ri ?a atbild?ja skatidam?s savdajam ciemi?am ga(];?m. 2a. Pirmie iespaidi noder k? v i j u m i turpmSkam laAcam. Gu l?tiiji io iest?di nol?d, m Pinna-Jiam so?iem ?r? ieskati krasi main?s^ Me?, p?rk?p ujmial? nav ne vienas vieti?as bez sava Jaukuma.*' .,J?, Ja Ulv?ns ce?vedis,^ Iekrita vid? VaUJa Straume,v^di nmettr^ bas pirti?a Ir tikai pirti?a. Mis sf Bro?islavu gudroj?m, Ism Izraut !a bu pavadoni DlWim vien oefrtf staig?t pa gaiteni Un te j?s ent'' Valija Straume satv?ra vMeia pkeu. Ulv?na acis legaU?j?s k? dl^ pos?s. Mut? v?rij?s v?rdu g?zma dfr* dz?t pie v^lna Valiju Straumi ua ducigo latgaUeti, tikai AIzderdzes kl?tieoe sas?ja l?pas. Valija S^u me uztv?ra Ulv?na niknumu roti]!* g? pridc?. Vi?a neatlaid?s. Klu* s?s un padev?g?s Ulv?ns nedenljs* nNeskataities Bd? t?d?m ada Vi?ai odien pirmo reizi iepild?ja gil-su, t?p?c Udzi n?kt nevar. M?s 0 pie vi?as neatst?sim.**; Vi?i ta?u nav mans demi?,'' B* da Aizderdze noteica, ikatidamli Ulv?nam ga f^lm. Ulv?ns s?d?ja d?ts k? koks. Qo^ l?t?jas ads ne mirkli nepagriedl uz vi?a pusi Un diezin vai psvlt* ides vi?? Jel kad. Balss sa??la vl ?a gribas paliekas un pa??ma spl^ ka kripati?as. Du??aina t?ne sis* vilk?s ac?m priekfi un ne??va skat?t otru: Bro?islavu Kalv?nl ?ausim AIzderdzes Jaunkundze gul?t/* pieceldamies fikko sadzirda-ml vi? teica. Valija Straume tv?ra Kalvenes elkoni un r?va uf durv?m. Ulv?ns dev?s l?dzi, rokas k? fS lauztas zve??eles ?podams. ten! ab?s k?j?s sag?l?s akmso* smagums. Ar mok?m vi? aizvi&il l?dz sav?m durv?m un neatvadljisi pagrieza ab?m sieviet?m muguru* V?sais Istabas gaiss Iedrt?s krAfli Sp?JSs k?ss ieplacin?ja vi?u gul^ Puszvl?u gu?ot k?ss mit?j?s un lei saplaka mfpiepUdlt? v?l?an?s. PJ Sultas k?jga?a uz kr?sla atzveltnei kar?j?s vi?a bikses. K?ds tis bij? pa??mis, bet nelaik? attiesis atpaks? Gu?ot virsbiku nevajadz?ja AugS* it?v? t?s bija Heka grezn?ba
SetuQS><$
amt liuniU Bal ptflNm^ bet gsn kuni vlrdi vi)^ i&timi. Tl ir Hl tu. aMen noml] nbMsi t i^f mny lUnim, ttradli diem bag?ti un pat bua iekoj^^ 1^ dzimteni.^ mtta nei uku tu, atenutu^
Sli
p?tfts ifiSrlii^ toja savul.uti ' rama. Pinas ms atafetolja vn dftrgakme?a o^tu viaa Mvf to novirtitit^ tS gttfi sped?ilttl 1 Utt moia gaiim V kai uzrakst?tu vtai 1 ^ T?-^fitT'
KiViskii dHfl^ w?Wi?iull,';