L A T V I J A
90. august? ar ku?i ,,Qeneral W C. Haan'' no Gronas uz ASV aiz brauca L C K priaks?dis, LNP un LCP loceklis Haraldi Klarks ar ?l- miol un lievai t?vu, veco str?lnie ku dibin?t?ju J?ni Goldmani. Klarks bija ^iens no akt?v?kajiem latvifliu cinitijiem trimd?, to|s^ vai r?kus gadus pild?dams trimdas aug st?k? izpildorg?na vad?t?ja amatu, i r guvis v?r? ?emamus pan?kumus latvieu trimdinieku b?du, r?pju un vajadz?bu remd^an?. Aizbraucot
Sestdien, 1950. g. 26. augusti
laik? n o ^ imi- g r ? ( a t ^ W ^ V | | t o s t r r a i " l ^ F?cli?mfM^iM. Marl?i^re- dit?ja p^latvieSU'iSrst?vfirfe IRO un augstajiem icomifirim. Klarks noorganiz?ja un sasauca pirmo LNP kopsapulci, kuras darb? vi? vien m?r , ietur?ja,, ^izlldziii?t?ju l?niju starp maz?kumu ' (pariarhent?rle^ iem) un vair?kumu. Klarks k? pir mais LCKJoceklis apmekl?ja Latvi* ja i valsu ?i^cirtlj^ i H l l i v a r ^ un s?thi tC: aii?ni ^ n d o n i un nooN ganiz?ja sut??a 'V?cijas apmekl?ji?- mus ang}u i in a|i^ rU(?^u josla.
Klarka vtet? iLCIt prieks?a ple^ n?kumus uz??n#s L C K vicepriekl- s?dis V. J a ? ^ p iat^aiu^ p l i ^ st?v ja pien?lnimus pie IHO, au?stS komis?ra Mekloj? un Bonnas val d?bas p?r?amli L C K vieepriekSi?dis V. Lambergs, kas reiz? ari vadft L C K amerik??u joslas deleg?ciju.
V. i.
Haraldi KlMks.
no Vidjas^ Kla?rki neaiziet no la bled??ik?i dz?ves un neizlaid?s no rok?m c^^as ieroCus, bet ar! ASV l i k i liet? laval izcilai ip?jas un pieredzi m?su tautai brTvn>ai un ties?bu aizst?v?an?.
Klark i i r tautsaimnieks, b?icb s^ LatvUai universit?ti. Latvij?, darr bojiei pasta kr?jkas?, ar kuras ko dolu 1941 g. oktobr? p?rvietots uz Pomer?nija V?l?k plrg?jii u? Sakilju, kur p?c amerik??u ienik** ianai uz??mies viet?jo un no Cecbi- Jai plOitoSo latvieiu sakarnieka pien?kumus pie amerik??u ieita- dim. KopS 1945. g. mUja Klarks dz?voja Vircburgas centr?laj? no^ metni, kur piedal?j?s t?i noorgani- l?liinl un bija t?s ilggacUgi komi^- te ja ipr iek l i ld i i un v?l?kais admi nistratorei. Lldztekui vi?i bija'^Ba- vlb!ljai latvleSu padomei un Latvie- Itt centr?l?! padomes loceklis uh L C K finan(!tt;nP2are|^^^a(|lt|jiv?9^ g. 3. marta jauniev?l?t? 4. ??P-m Klaifku iev?l par I^ GR^ i ^ f i i k l i i ^ k?du ainatif vUjS izpil?ja Udz sa vai izce?oanai uz ASV.
Klarka vad?t? L C K bija ?sts darba kabineti, k u pan?ca li latvieSu augit?kis p?rst?vniec?bas legaliz? ciju pie mO, sabiedroto augstajiem komis?riem V?cij? un pie Bonnas vald?bas, k? ar? LCP un L C K leg?- liziciju v?cu#iei?, kai L C K deva iei(^jai teikt droU' un ikaidru v?r du V i l i s b?g?u aprftpes un tieiiik? it?vdc?a lietai. Klarka darb?bas
^Sadarb?ba ar b?g ?iem pan?v?ba"
saka v?cu Sl?zvig?-Ho?tein?; ir apm. tikpat
daudz b?g?u no V?cijai auitrumiem, cik viet?jo iedz?vot?ju* J?lij? noti* kudaj?i landt?ga vilS?anfi milzu pan?kumus guva v?cu b?g?u partija BH, ka i k?uva par treo liel?ko partiju un j?tami ip?j letekmSt k? vald?bai sast?d?anu, t? saimniecisko un politisko dz?vi.
B?din partiJM pras?bas nav neiz- p i i d l l i l l a i i l i e t f t m 11^^^ c?gas ju^as^un laba^griba ^prasties ari ^rt|l9P^ m. ^^J dzimt?s m?jas. BHE praia visu b?g ?u vienl?dz?bu ar viet?jiem! iedz?vo t?jlem, la i val i t i un pavald?bu ie^ Bt?d?i vad?t?jai perionai b?tu ari b?g?i, lai b?riem maki?tu pilnai pensijai, lai izdatitu i agr?rreformu utt.
Pret ?d?m BHK prailbfim ir k r i i - tlgo demokr?tu, br?vo demokr?tu un v?cu partijai izveldotaii bloks; Ta i tom?r nav tik i t ipn, lai b?tu abio* l?t? vaii^kum?, oet u z i i d i pret BHE Ventu al?t?dju, kas dak?rt iet Jau p?r?k t?lu Utt'skar ari m?i, i r^
\Mx b?glui; (JoibsdUeitem uzi?kta m ^iMtbrn^jim-^Si Neiit^t
oi^tr^blBlii^^^Ui^r l a n i k im l d^fU%^ D^^^Pra^ nor?di ja, ka 94 pioc ffSE v?l?t?ju lot kreili n o i km^o l i tm? i pie?emtu l?daitlbu ar b?gtiem, t?. b?tu m?m pan?v?ba." V?cu deput?ts sav? tuv redz?b? ?iet ncnnaz nej?tam sava apgalvpjun^ nepai^toS^u, ko < ta?u pier?di ,?|| | i p al|t|v? ap vienoto, t? pareiz; vel mala st?voo ?rzemju^ b?^U vas|if naidi un bez kompr6xni6a'ofq[a^pret kom?niimu.
ka |ie-
septemb?a
Latvijai s?tnie# ia?iftiitii daudztti^ kur lOda W o r m l ^ i ^ ^ iz saukt ui Sav. valsiliaa l i i i i savus piedengoi, kas oe?mo V?cij?, itrij? vai I taBj l BinI J?iuttliNI s?tniec?ba 16. august? paskaidro jusi sekojoo: .
Pirms div?m dien?m pie?emta W ^ ^ ^ i M ^ ^ v ^ i p d W i i ^ - ^
V?SIULBS
REDAKCIJAI VAI VI?IEM JAKAVSJASt
) sa?os norfidUnmos Meli plnatt Dp. tie ??v?tos izce?ot oa mi?iii&t\i ^ novileinSt ftisbraokano. Par Uiii
be??a vairumu, otanupr?t, to fsa apttlh vot nevar. Nometn?s Ir _cilvilti, kai ?aa
strukcija pie 1948. g. DP likuma papildin?juma, saska?? ar kuru z i - nfimam Skaitam b?g?u no cit?joa JSl^ ropai valltim paredz?ta iesp?ja ie-* ce?ot Sav. valst?s uz ? DP likuma papildin?juma pamata, ?rpus k?r t?j?s ?iml?r?cijas kvotes. fcieresen- tiem ieteicams nekav?joties re- ?Htttnei. tuvikaj? A8V konsul?t?, Jo l?gnimui caurikatti pieteikan?s k?rt?b?.
V?zas piepras?t?jam vispirmi j? b?t kvalific?tam iece?bSanal saska?? ?r visp?r?jiem DP likuma noteiKu- mianu Bez tam vi?am j?atrod k?ds Sav..valstij dz?vojos ASV pi l sonis, kas ir ar mieru dot nepiecie amo garantiju resp. atrait v?zas piepras?t?jam darbu. ?dam spon soram j?izpilda un j?iei?ta piekri- t?gajam ASV koniulam Ijpai lor- mul?n: Porm DSP 41b (7r-25 50) Asturance by an Individual or Individu?li (For uie under Displa- ced Personi Aet ot 1948, as amen- ded). So formul?ru var dab?t ASV _ ?rlietu ministrijai (valsti departa'^ 'koiuTium?ie.'
m?neus ar nepaciet?ba salda aictauu _ jumu uz transUnometn?m, bet nevar vien
tiir vM3o5r*BbTO^? '?^ jigtldlt. Sevid?i tautleil tio brita |QIU r t rT^ i i irar?c n=^flpkt^t vle- 'kas tagad spiesti iztikt ar tr?c?gajiem to* Bez tam uz vizu var?s reiieKtei vie ^^.^^ aizg?d?bas pabalstiem, dibliiiti l i l
lat^ves^t! ?trikl izc|oSani, lai rt l i tSku pie k?rt?gas maizes un darba.
Iz??mums gan pa da?ai varb?t Ir ?aadli, kas vfl joproj?m str?dS IBO lettldCf 5
r?an?^ zem? nav ties?bas uz past? v?gu dz?vi resp, kas spiesti ?sos in - ierv?los ^M l^^^^ f^ l l ? h?s at?aujas, ? i ^ ' "''''^ iumu ga??gi il?^ irs'^ juz ^
VASARAS NOMET?U VIETA JAUNATNES IZBRAUKUMI
Britu josl^ VMCAS-VWCA5 vad?ba pa- tt?ojusf, ka 0 Idgad sraira'ttrtkos vasa ras atp?tas nometnes jaunatnei, bet to viet?, s?kot ar augustu,^Vu dionu ilgus izbraukumus jaunieSiem no 10 g . vecuma. Pledalllanls maksa DM i , - dienfi, teskair tot usturu, P&mikSi^pkna par^z?ta tel tis, kuras piiii^ptr. ekikursantiem b?s j? uzce? tm Jinojaiio. Q. o.
PINBBIJIGA p?c altljM uni^ versltatejj darb?bas Jzbtigsanas bijui lekciju ?ka vair?ku? mijAeSus st?v?ja tukSa. Pa to l?lku dabdnlt?u kabinet? l^ni?u telpas (t?tad ?oti Biem$irot? vletfi) bija apmeties ga?auaino siksp?r?u. 4?$ris.jragad S?a pirb?v?ta v?cu skolu vajad?9b*m, un 17. augusti taji ar imesmfim ieso?oja v?cu
^ s^em labas aiias. i:mlgr?clj^ centros I jKrOkit p?emlra, kar strUft visi DP
Menei locekU tm kas mijas aarbam a b?rau aukl?anai paSl algo papUr
ijiav br?mms, ka vli ?Utai^vaeiji U b i bV^tlomaraud lei _
nleclbt, t? t?l?t ari rodas v?l?Saais Itria? tikt-tts ku?a*
TaSu visum? S?du cilv?ku nav dands i vlBpSnjo alnn vi?a nottlja daadi aemi^ za. B?tu J?dara viss^ lai licelolanas M i cesl pa?trin?tos un aomotntt ?tr?k t t m i otos. * A V a n a g 8 , Svelnfartl
Maize, margar?ns un zivis R l J?drivo. lai iittktu a r i D M dieiuli
Vecie ?audii un darba nesp?j?gie ?nemju b?g?i, ka i p ^ p?rieanas v?cu saimnieo?bi la?em 27-*^ D M pabalsta mineii, nost?d?ti imag?s probl?mai priekl? ?M ?m dz?vok ?a ?re no min?tai lummai nav j?- maki?, ta?u par elaktiibu, ?deni un kurin?mo J?g?d? . paiam* Norm?li elektrisko J t r i vu m?n^il pat?r? par 2,00^ DM par malku un^ ogl?m j?izdod tikpat ^ kop? apm. 6 DM. Uaturam paUek 20 l?da 30 D M m?- neil vai 0,65-1 D M d?ani K? ?au* di i iiUek ar So lummu? Ko ^oks^ dipn k? tm taga<| div?, bro- kaita, puiditnu un vakari?u galdi?
3vieitu kop . iek?auSfin?i v?cu
par 4 DM, atli?ui?a 46 n^a?kai (Pm. 1,90 D M di^ na,- ? person?m) aada??* tai l?di: ?mizei spa^ aivis - r 1 DM saehar?ns,' .kafija, ^ d?rze?i, kartupe?i l ikumi feni?u. T? v?cu b?g?i c^pejijieki M i vjsus? p?ckai^, X ^ u r u * ?vlestu, iwi?u; aui6?wnv?oie& redz?- ju?i tikai; ikatlogos.. Katru dienu pOl?juies atlicin?t pa feni?a?oit M r ^ gada cet?irkin? var?tu noskar t?ties kddu .fttmu,rrlai vistnas: reizi ned??? var?tu nopirkt Jaun?ko lai?- ntotu.
Stavoklii miazlie? ualabojiei, kad sa??mufii t i . d?rda?bai piemaksu ap 6 D M m?nesi Pusotra gada va*- ladz?jii ik p?ri.
idm^i^fl^^ }& mrmmit'' drebou ^ JRudeni Jau k? n ^ p?rlaim-* - -
lim,' ' piebil?t k?di d t i tr?c?g? pa*^ balsta ia?im?|i, bit k? b?s ziez?Si kad lauksaimniec?bai raojumu ce^ nas celsies? A r ^ feni?iem dien? iztikt nevar?s,^ *
ti?g?u p?lto np Site^is, kas vlsiis p?ckara gadus iztlds ar aiz g?d?bai pabalstu 90 D M (v?ram 2(, 9i?M 21), Idcl?ata i a ^ ^,gudr?- bu", kas l?dz?jusi isv?l?V dviv?bu: alektdba m malka m?he^ pat?r?ta
ir
noriet? wlaii v^^il^iaii^:^^ raud, glui ?fi m?s, par aaud?to diimteni M Vi? saprot ar! l a ^ vieu blg?lsi^Has p?rdot varb. pJdJa ftta l ^ ^
Wb?tu, JlbadpJWi na iJilvi?ktt*aa'tv??^ aama?i?si un. aizve?d latvju ntfmu?u tur. Vi?i vartja. protami, ?? starpnieci te la bi nopeln?t, bet to nedarjja, jo i r t? paa neatv?ra vaj?tais, no k? blganf
ARI MES GAID?M PALlDZiBU No visiem kontinentiem, kar vlea Hli
Uiks skaiti latviaiu, pleaik slnas pir a| vienoanos, orgaiUBSianos na biedr?ba binilanu. Diem?l, par FrancUti to aeni sac?t. Tb f e b?ta j?viias^ui taatlelalMi 'pas iic viet?m nekav?joties alkta, ema? s?SIhls 4ar|>a un mis vienreli non?kt pie savas orgamilcUn ai v ^ nacion?l?s Komitejas, Pelren tl< o^guiltlcfla, kls attlstfjasl auMka bibn, maeijas latvieBem Ir H?Mm komiteja ?arl8?, kuras gaivenf m m i l velt?ta savsti^ljas palidin?s darbm iH tr?kumi n^nikuio mateHUam a fU ls l l^
Lai organlsitorliko dari^n atiAvlallik. vajadijga akt?va ierosme* Bail " vienm?r esam sa??muH vilamo p Konkrits piemirs 8tm porMfJiaiia b?ta savi laiki notlkaM vlfftai aki^ Akcgas organiz?t?ji bija i?Esitliida fW paraUKVistu?a tautleSlem an in?a oifei nlsietjiffli, bet stai^ t?tt AereiHIa aii i viena parakta franen valodL 1!ie aMii n?ca ari pSo mllsa Ipala U?tainl, m . bija norad?ts, ka mas m n d laiMfap kas tik. lablpirvalda traadon, UI fi rita pali Kidas Vlitolei aaraksllli JrnHk toties a i to, no savas pasei teair mM darijuli, kas bija m?su i^ei , l l4;|Mk kums izdotos^
!
iu rietumus ari angjn valod? rad?ja Ueni nteresl manos fran?u pazinis an grima* a g?ja ne^rokas roki. ^ .\ Bo mi Mtffi i apslIMa ^v^Sg}!!
iautleHgaida m?sa eenirito erfiiMd|a paHddbu an pala aktlvika iewit - . MlsUI i i loni>tnad|l
PIENAKUMA" iinLDliANA Ir zlnims, ka oUvikl ar v l | i pl?nlki-
ma izjai? ( ^ e g ? i ^ ^^SLdaSb
var abdarft, savas M P l e M m ^ pirik jQ#M IzpUdol vai pirpietsl.
194S. | . l i i lWdl lett kari eletnll|lett latvieu k l h i i r M ^ vaJaMJa atsilt ni> tillii un d?Hes xm tMHH nktoia aisM> vliaau Bernm llkii:Ifaic, ka ki^s IH* vieSu i n t i , loftaJoM m bija p i l kut?tos atzinis par 9|A|lem cinuits. . Otrs piemirs. Kopi k M be?gin pu i - Huiijau^a adi, to?l k ld i aa^a Jto l i - ce?^mas nometni Jauns Uhlifc Ints vesel?bas p?rbaudi ripigi apitarta iseele* lanas kaadidita kreiso roka aa, SMilltl neatraidaias dom?gi apiflfco visi t M M - ni; latvieUs n iesaucamoi ladoii - tl* ?am vaJadzSta b?t bljulsa ii^flnsit
A r v . |Cfliitls,ifaaaivilii
AGATEB K R I S n ROM?NS
Ar odienu ikam Iespiest paslgtamis ang|n diini romiiro lakft; nieoes Agatis Kristi romiau Kuri vainigit Taji apeirits atitilnl^ jamt nosieiaoiam kai notieis gaU? pisaUira satiksmis UdmaAni ce|i oe Par?zes a i londona,
ftomina viela vlisl tuva tesiaial d4vel - taisni padijostasltteies noziegumi gaisi, nosilpumtinas lldmailna kauitrofas aa neneskald* roU sabotilai akti laleasivl ttodarbial ne tikai sabiedrisko doiaa an laiktaksta Miitljui, bet Jo sevii?i ismeki?lanas testides. Pie tam, kad l idi notikumi biJa aorlslnSluSles ASV un ?paSi Anglij?, par ko Jan !4?o|im, nesen Biretna salis nbgisii 4 motoriga satiksmes lld* miilna, icaras Udojama iiija sakars ar Ueia stila spekul?cija Ir ?a- lida semja valOtim. Nesen ari Sveici pret k?da klinti bez re lemeu trieeis divyiet|ga sporta lldnia8ina,kii||'||ta<r un viens amerlkinls. v i l lal pavasari akdttiaa ^ r avIieUai nlnistrljai ieridni bija nodarbin?ti ap k?du s kis norlsinijies I^ondonas^panses saUiamesiM^SUil pic starta satiksmes ildm?iin^ vikings vigumidir a t ? t ^ augstumi virs taraaaias ksnila, kad piedz?voja ?rk?rt?gi ekspietja taiv lalmisi .tika novad?ta atpaka? NoriaeltM mi. Ir skaidrs, ka noticis nosl?gums, USu vain?gie ^ l # r laUJa beig?s Kan?d? piesprieda n?ves sodu Albertam Oeljam, kas Montre?ia-Rvebekas gaisa latikimes Udmailni bija levletojjis elles maBnu, lal ti eksplodldtma Ienesta vi?am is.fOl dol?ra, par k?du saauau bUa apdroS?nita vi?a sievas.*'' sis Udmilinas pasasteres diil- vna. Tikai pateicoties gad?jumam, veinil?fgo nodoma, kasbfltupra* BlJls l i ellviku drivlbas, Isaevfa atklit. Va lovasar J?nija vid?, no* g?oties Salgonas-^Pjrlzes pitlierlidmaSInal. gala dab?ja 37 cllvIkU Nav iaaba, ka ari ielt PSstrid?to nozleguink. Lidma?nas paseHern vid? atradis aiI.kSds aussts Trancljas doviln kontrolei Ititides IerUais, k? aif k?ds franfitt inm?llsts, kara portfeli atradis l i - meiiilanas^ materi?U par nestiaatibn val?tas oper?cijim. Bija no- skaidro^, ka Saigonss spS?a j^^dno ?panieks Praallnl kopTar sa viem Uasgaltnlcklem uz vaj? a^s kursu starp?bu nopelna mUJarduii b?do?lnas plastrut, kora of|<.|g|aii kurss 17 franku, p?rveda as Pa- risd, kur lemainUa pret Jianklem. Prankus savuk?rt nog?d?ja atpa- M J ' ^ R ' ^ ^ )^^'.'P*^JJ.'I*kiom m?ksi t piastrut. Kad bandas dainmleld Juta Izi?ekiganas lest?iu taustek|ai, vinl nekav?ja le. rtto maieriilu isnicrt?lanti upur?t ne tikai minito Ier?dni un larw ailista bet vi l 15 eltu Udmtiiiigi pasalie?a dev?bas.
Agates Kristi not?lotais notikums nav ne tU( drausm?gs, ne ari taii piei?irta nozime nozieguma aprakstam - aspritigi, mtri??joSi veidi, paUkdama uztic?ga laba prozas darba tradlcljim; un visai ipralgi rislnijumi, viegli, rota??gi valod?, kori piHb pa smaidam an dslrktt aspritibas, pailstami diku rom?nu autore aU?lo noti- koSi noslegama atrisin?juma gsJto, kas l?dz p?d?jam v?rdam Uek Intens?vi ndzl dz?vot ari las?t?jam.
Septembra saule l?ja savus svilinoos starus p?r LeburS? aerodromu Par?z?, kur bars pasaieru pareia k?pa Promor teja v?rd? nosaukt? gaisa satiksmes lidma?n?, lai p?c ne^ daudz min?t?m paceltos lidojumam uz Kroidonu Anglij?.
Diena Greja bija viena no p?d?j?m, kas ieraus?s lidma- llnfi un m?j?gi atlaid?s sav? viet?, Oaf?m niec?gajai virtu vei un ab?m toilates telpim daii pasaieri jau bija devu ies pa vidus durv?m uz Udma?nas priek?jo nodal?jumu.
Beldrot pusl?dz visi bija lek?rtoJUlies, un vi?? ?jus? ejai, kas kfra numur?t?s vietas vienu no otrai, Jau irtskaofi?ja dz?va k?ada, kur? ?pai Iz?rtl?i augita, ?palga sleviet* balss. D i l n a i lOpai viegli norslustljfii -^ ar ?d?m balsttn' vi?a bija paguvusi iepatitiei l?da apnikumam. ' ' '
,,MI)?, vai tai i r ieip?jams? Mkn ta(hi nebija nek?das rjaumpnai. K?, l?dzu? Zuantep?nat Ak, j?,-n?, n?... Le Pinn Protami, tur vlei^?r ir viena im'tfi pati patltem? sabiedr?ba... 3 e t protami, m?i s?d?sim blakus. Tas ne*- iet? Ak, cik S?l! K a i tad.;. ak, e i Jau redzu..
Diena pailepus no acu kakti?iem uzl?koja run?t?ju>- taa bija neliela auguma vec?ki kungs ar gar?m ils?nl un olai l?dz?gu galvas kauiu. Vi? sav?ca savas mantai un dev?s uz k?du l?dekU aizmugur?. D?na pagrje^^ galvu lin apl?koja ari abas d?mas, kufu par?d?an?s sveajam kuft- gam bija l ikui i tik piekl?j?gi uzvesties. Dzirdot t)ien^indm {i H I ^ Dina k?uva zi?k?ra, jo ari vi?a atgriez?s no t u - '
Vienu ab?m d?m?m vi?a atcer?j?s pavisam noteikti, vi?a atcer?j?s, ka bija to redz?juii pie baJcar? galda, ner* vozi savelkam un atkal atlaiam lavai^ maz?s rokas, kam?r Vi?as maigi smi???t? seja p?k?i k?uva l?rta un tad ap?ji nob?la*. K? gan vi?u lauca? V i ^ a nb D?nas draudzen?m maiiare k?d? skaistuma kopanas salon? So v?rdu bija min?jusi, niev?joi piebilzdama: Par lavu dicilt?bu vi?a var pateiktlei vien?gi prec?b?m agr?k ta?u vi?a bija tikai korista vai^kas l ldzigil"
Otra d?ma toties bija rsta", tipiska sporta ml?btja aristokr?te nosprieda D?na, iekami piev?rs?s M a u k?m. Tur bija redzamas vair?kas lidma?nas, no kur?m viena atg?din?ja milz?gu metalla simtk?ji Pa kabineslogu l?kodam?s vi?a pamaz?m nostiprin?ja sevi ap?emanos ne par ko nepal?koties taisni uz prieku, kur vi?ai tiei pretim, t?rpies visai ko?, zili za?? pulover?, s?d?ja k?ds jauns cilv?ks.
Mechani?i uzsauca vieni otram daus v?rdus fran?u va lod?. Ier?c?s motori, tad drusku pieklusa, ier?c?s atkal no jauna, lidma?na s?ka kust?ties. D?na nevi?us aiztur?ja elpu. Tas bija tikai otrais lidojums vi?as m??, un uztrau kums t?d?? bija piedodams. Dieva d??, izskat?j?s gandr?z t?, k? vi?i t?li? iedr?zlsies k?d? og?. Bet n?, nu jau vi?i at rad?s gais?, pamaz?m c?l?s arvien augst?k Un augst?k, ap meta likumu un Lebur? aerodroms palika lej? zem vi?iem.
Udma?n? bija divdesmit viens pasaieris desmit priek?j?, vienpadsmit aizmugures nodal?jum?, neskaitot d i vus pilotus un divus stjuartus. Kaut gan motora r?ko?a bi?^ tik veikli nosl?p?ta, ka ans?s nevajadz?ja b?zt vati, taeu troksnis v?rt?s tik liels, ka apgr?tin?ja sarunas, toties likdams ros?ties dom?m.
M vi?u nefuzl?kdJu," dom?ja jaun? meltma. JBi i negribu! .Tam liav nek?das J?gas. Tad lab?k pievir
% skaistajiem sk?tieb. Vai lab?k gaxi v?l reiz'vliU ilp sm|8Ju i*-vfe?; no p?^
Vb^ ^Ir?iiki pavd?ja dom?m atgriei?ties pie tl, 1 pitt d?vik jpar proti ?pie lozes i e ? ^ loteriJL Protams, t? gein bija iz??rd?ba, taftu vilinoa IzI?Eivdlba, k H bek. tam irag?d?ja daiidz Jautr?bas un zobgal?bu frizieruH* loifA, kurt i?i?a bija n68?^^ kop? ar piec?m cit?m JUk- M m melt^ j^i?m. '
,;R0 tu dar?si, m???, Ja patiesi laim?si?" jr*k,^ ? gan zin?tu, ^ I ^ . . V Gaisa p?ls... Nu, vi?a gan nelaim?ja lWo
Ikiiiitstu, Ta6u t^^ gan ieguva simts ro?rd?u. Stmt m?rci?u laimesta!
Pusl nb t?m tu izdodl, bet otru pusi paglab? gr?tiem hd- kieni,'m???. Nekad nevar zin?t, ko n?kotne nes?s."
;?58 gan tav? viet? nopirktu sev kaoku. Patiesi elegantu, pirmkir?g?u kaoku.!* l i \!Bei ?p? :neat?autos k?du J?ras ce?ojumut"
Iedom?joties j?ras ce?ojumu, D?na s?ka gandr?z sv?rst? ties^ ta?u beidzot palika uztic?ga savai pirmajai idejai: pa vad?t vienu ned??u Le Pin? Francij?. Tik daudzas vi?ai klientei, dev?s uz Le Pin?, tik daudzas j?smoja par io skaisto vietu! Un kam?r vi?as veiklie pirksti ondul?ja, lika ilgvi??iiS,' kam?r vi?as m?le mechaniski trieca vienus un tos paus glaimus, vi?ai smadzenes dom?ja: K?d?? gin lai es nedotos uz Le Pin??"
T?rps Vi?ai nesag?d?ja nek?das gr?t?bas. K? visas Lon donas meitenes, kas nodarbin?tas elegantajos veikalos, D?na prata ar smiekl?gi maz naudas izsekot vis?m modes pras? b?m. Nagi, sejas kr?sa un mati bija nevainojami
T?'tad D?na dev?s uz Le Pine, Tagad no vis?m t?m dien?m, ko vi?a tur bija pavadlJuA
no t?m dom?s palika p?ri tikai viens gad?jums. Gad?jums, kas norisin?j?s pie ruletes galda.
?? vakaru vli;^ at??v?s sev nelielu summu naudas sp?lei, sevi ciei ap??musies o summu nep?rsniegt. Ta?u, pi^ ^ sp?ti parastajai m??tic?bai, vi?ai nebija ies?c?jas laimes. Ceturtaj? sp?les vakar? vi?a gan nedaudz laim?ja, bet atkll zaud?ja, turkl?t vair?k, nek? laim?ja. Vi?a iz??r?s Pf p?d?jo likmi un gaid?ja. Neviens nebija licis uz clparleni pieci un sei. Vai uzdr?kst?ties? Un ko pieci vai seti? Vi?as saj?tas teica pieci. D?na izstiepa roku un Ukl uz sei. Taisni ?staj? laik?; un taj? pa? br?di k?ds sp?l?t?ji vi?ai pretim lika uz pieci.
,,Nevien8 vairs neliek?" jaut?ja krupj?. Lod?te iegrab?jM un palika st?vam.
CIpars pieci, sarkanais,!' sac?ja krupj?. (Turpin?jums sekos)