0
m
L A T V I J A Sestdien, 1950. g. 26. augusti
bahi$
ummiumt T? k? kopS l j?UJa ir sp?ki Jauni
Kfoiadas imigr?cijas noteikumi un p?d?j? laik? atkal vairojusies latvie u izce?ot?ju interese par Kan?du,
Latvija zi?o, ka iedz?vinot L N P tad sniedzam ik?ku intorm?ciju l?mumus, LNP prezidijs nol?niis par jauno noteikumu saturu, papil- attiec?g?m iest?d?m pazi?ot, ka dinot to ar Kan?das pavalstniec?bas prieknoteikumi latvlelu viru salst! un imigr?cijas ministra koment? Sanal c???m Korej? ir vispirms iz- riem un Kan?das latvieu naclon? beigt bij. latvieu karav?ru izskrln?- l?s apvien?bas (KLNA) papildu pa- lanu un atraid?anu no emigr?cijas skaidrojumiem par iece?oanas lietu un darba; latviei var piedal?ties cf- ierosin?anas k?rt?bu un praks? gu-* ??s ka Latvijas armijas karav?ri. to pieredzi. Vai te b?tu k?ds p?rpratums? Katr? Saska?? ar jauno Kan?das vald?s gad?jum? ar lo otro l?mumu, kas bas r?kojumu p?c i g. 1. j?lija iece atkal atg?dina glob?lo** strat??iju, ?oana Kan?d? visp?r at?auta: ?) m?s nevaram b?t vien?d?s dom?s, britu zemju, ASV, ka ar? S'rancij? Vispirms, ^ t i saskat?t pietiekamu dzimuiem Francijas pavalstnie* sakar?bu starp IHO skrlnlngiem un klem; 2) person?m, kas iebraukuas karoanu Korej? un, otrk?rt, ne jau Kan?d? k? t?s bru?oto sp?ku pie amerik??iem vajadz?ga m?su pali- der?gie un v?l?k atva?in?ti; 3) vis?m dz?ba Korej?, bet gan mums b?tu person?m, kas atbilst pavalstnieci- vajadz?ga vi?u pal?dz?ba, atbr?vot bas un imigr?cijas ministra pras?- Latvlju. M?su m?r?is ir Latvija, bet b?m. Visp?r?j?s pras?bas ir; iece m?su skaits nav liels un citam nol?- ?ot?jam j?b?t piem?rotam Kan?das kam, lai cik c?ls tas butu, m?s ne- klimata un darba apst?k?iem, k? ari sp?jam ziedot nevienu cilv?ku, Kad sabiedrisk?m, izgl?t?bas uc, prasl- stunda sitis, tad Latvijas atbr?voa- b?m, un tam nedr?kst b?t nev?lams nal c??? iesim visi. Bet l?dz tam la i - Uzivea veids, paraSas, vai ?pauma kam eentisim^^^^ savus so?kus sagla- ^p^g^mniekoanas veids, bat, t?pat ka to dara valstis, kas jau sa??muas U N aicin?jumu c???s pie- daUtles,
lantic District, Department of Citi- zenship and Immigration, Immlgra- tion Branch, HaUfax, N. S. P?r?jo ?etru distrlktu nosaukumi un adre ses ir : Eastem Distr., Montreal, P. Q.; Central Distr., Toronto, O n i ; Western Distr., Winnipeg, Man.; P a cific Distr., Vancouver, B. C. Sa- relplt?kos gad?jumus gal?gi iz?ir Otava.
P?c l?guma iesnieganas pie imi gr?cijas lietas ierosin?t?ja ierad? sies ier?dnis p?rbaud?t apst?k?us. Ierosin?t?jam var pras?t parakst?t' piln?gu (Imm. 55) vai vienk?rotu (Imnt 35a) veidlapu, ka vi?S nodro ina ieteiktajam iece?ot?jam dis?- vokli un uzturu resp. garant?, ka ie ce?ot?js nek??s sabiedr?bai par na* stu. Vajadz?bas gad?jum? imigr? cijas ier?dnis var ar^ pras?t galvo t?ja bankas konta izrakstu un cieu darba nodroin?jumu, kas gan v?l nenoz?m? darba l?gumu. Lab?lc? darba garantija i r darbs k?d? no t?m nozar?m, kas parasti paredaS- tas iece?ot?jiem lauksaimniec?b?, mesaimniec?b? vai raktuv?s, b t^t, izsaucot radiniekus, der?ga katra
Padon^???)losa sp?ks un v?jums N A F T A , T R A N S P O R T S U N R?PNIj;ClBAS P A R C E N T R E S A N A - TRl3
VAJ?S VimScJVnLZE?A BRU?U JOSTA
h rjiiia mmm nm\ M\m\w W m\vSii Lai k?di bfltu mlnlittinl psr IcspS-
jftmo ii??ke pontisico un imUtsro ^t- stibu pasaufe, visu So l?jumu cen tr? H? Uelals ue^p?mBls" st?v ala dieln prieklIUTft nolzolBjies koloss PsdomJu sftvienlbA, kurM istps kus,prteKSrocnas un vaj?s vietas, pl? nus un taktiku ?sten?b? p?rredf un slna vien?gi pats Eremll. Tom?r rie tumi, it levi?l AIV, p?d?ji Ulk? uo- dodas iuteniiv?m ? Uel? nezin?m?" studij?m, pamaz?m rodot viena otr? JautlJum?Uellktt skaidr?ba. Amerik? ?u lumin Look M. ftUfuiU numurs sniedz savas Vaingtonas redakcijas efa RiCarda Vllsona plaSu apcer?ju mu par P8RS, k i i dibin?s uz tieSiem nov?rojumiem Psdomij?, padomju publik?ciju int^uslv?m studU^pi, K? ?fi ni amerik??u Izlfiko^anas dienesta siepenajlein materi?liem un p?tniec? bas teit?u ttiiiiumie?i, U o k redak cija pati rakstu nosauc par pirmo au toritat?vo ?da veida apceri kop auk st? ka?t l?kums. kss stblld u visiem svaris?kajiem jaut?jumiem par Psd. savien?bas rsursl?m, bru?otiem sp? kiem, sagatavot?bu karam, lekS?jo po litisko it?vokU utt TSdfi? sa?sin?ta veid? iniedsam o nopietno un Ue- tlS?o apceri vair?kos turpin?jumos M I mfisu las?t?jiem
Mums J?m?c?s dz?vot pasaul?, kas Par jauno ieeHana8 noteikumu! farantija Ja itsaucSis ir plam?roSanu ?pau paskaidrojumu ? '""^ r^ I ^arbu sav? lauk- b"esmu, nesen ^ n? pulk? devi. Kan?das jjavalstoieciba un ? f . .^ . !? .^ . ted tomer^ i l^?^'^^AiSas bjSs^^^^^^ imigr?cija, minlitra. Valdib, ir p?- J iece?otajam gads J?nokalpo ari ^ '?\/3Xrvien9^^^^^^ tliui acstfiklu. k a . Imlflr?cHai l i - ^^^^ apst?kli neatbilst vis - , a' ^'f"? , - n]ui apsMK?u, KB. im>graci] u . T , / standartam M d o . adr- ma att?lum? no Savienot?m valst?m
Iljam Erenburgam London? vai - n m u , i wmn pmu I'o^enr fiirv?^laVd^" "^^^Jas karam, lietojot paraugu. c?U, kidu maclbai iest?di vi? Pr- U P J M prindp. par ?uiada. ' ^ ^ P ^ M ^ b J ^ r v ^ ^ ' ^ P a w U par velti ieguvusi no st?v. Riga. univef.lt?ti, bijusi atbU- vot?ju pieauguma veicinMa?u. Tas rietumu pasaules, un pie tam dara de. Kad V8k vaic?t, vai ?. ir kt^ sp?jams ar piem?rotu l'Wci 8 ' miera un br?v?bas v?rd?. Visur viatl, vi?i lepni atbild?jis, ka Ir Sd, Ukumdoianu, k a . ^utu samenga ?^3^ !^ o,JuL <1W run?jam par padomju mlst?- piezim?dSms,'^ ka R?gi e U 60.000 I^ skait? Iepl?st Kan?d? t?dlam iwelo- f ^ejaj^^^^^^^ , riju aiz hem?tlsk? a U a r a ; kur nav du, ka . run?jot vecais ebreju valod?, tijiem, k a . ai zemei piem?roti w ?f^ P^^ J^ "?^ iespjesties. Tagad tom?r Liel?kai, plrsteigum. kl?te)Siem dom? tur palikt. Imigiicija tom?r r.'*7r7 ""^ saistiDam ar oarpa t?kstoi zin?tnieku, sociologu, bija, ka S. neprata ari o valodu, Vt nedrlk.* p?rveidot Kan?da, iedilvo- T ii*!JL 1,1 m i....^.>. v?sturnieku, mlUt?ru, r?pniec?bas un Jaut?jumu per IBdu br?l?bu B. nor?- Ju paroatraksturu. IpaSs ImlgrB- , L ?uma, kas noUegtu blJ. karav?ru lauksaimniec?ba, ekspertu intens?vi diJJ, I art New York Times redak- d j u dienesta p?t? iesp?ja, iece?ot?- L^i'*TK''^"^"^' 2?^ ''^ V*"' .,v" ?r*' P*"^ '^^ cauri im ton Ir aos. bet. vi? gan tara neJQ- Ju itvietofianM un ar saviem pie- 8ak PSrbauda droSIbas komijfii?i, aizkaram, lai atkl?tu to sp?ku pa totle. nekad, br?lis. Beidaot vaic?ti, dz?vojuilem ieid?lem pallds l iv ie- P f L .^^^"^^ vai IsCT?la Jr kapit?lUtlska valsts, uz tpt laucinieku ?imeneu amatniekus. J' ,3" isl^>t i " - ko Ilja lldaj?tjgl noteicis: 0 . tie na- k? ari maau. tirgot?ju, un uz??- ^
m?ju tauku apgabaliem. U i atvleJ MJl^JEfr**", tad dakW ?dus g?otu Kan?da, uimniecibai plerol- P**Jn P ' " " P ^ t " * * ? ? rotfiko iece?ot?ju laveii. ImigrSclJair*'?'? K ^ P " : ?P?J*g mi - iend?u. apm?ci, darba ministrija, h j j ^ "PSJJf i Mrtiba attiecas m
^ pa?trin?tu iece?oanas gaitu, L H A ^ S f i i u s l tautieus Kanadil bllejaiatvlejtem' t i k i 'pies?t?ti St-? i ^ ^ ^ laiku pa ?*fmL^?*^3u^ig/r^^^^ lina. partija, un vald?bas sveicieni. Pa^i?os, k?du kat?goriju lfcelot?j,A .^ JJ?^ /j^ g^?^ J^ ^^ ^^ ^^ A r KalnbBrjti?a parakstu Pravd? pa- Var letaist bea ?paas mmistrf P>o- pjc iesp?jas lietder?g?k ianantot r?d?j?s raksts Padomju lejc?rtas va- krUanas. I^tlaban ?. kat?gonjas U gg^a^, vajadz?bas gadiju- Jas galven?g probl?mas - krievu
ks un pat ^Ivu numuru ler Uoteiktas ?da! a) Ang?nas utt. pa- tautieiem pakalpot ar papildu! m?n?g?s .mentalit?te? atSift?anai.
Pad. s&vlenlbas t{pt?nU-Oh ,vSjumu. Si valsts apogoj??i;tri5JWat>nklein
- , . v j .w,,.v... . ,.>..ww . . ^ r l'< '^^ ain?m, Mt^^ il Jifil^^'?ir !E" U^ du varitu pav?rt vel daudziem Ir robi Tukstojiem b?g?u atkl?jui ir^^^^^u^m nv vM^a t . i I ^ . . .Bi^a. j - n u - ^ ^ i - . S I I r ^pstak?us daj?dzas piespiedu darbu
nometneiun st?sifjult polltisr kicm ii^re?ijumim MvtJ? un Uk raina, DiezM^. .jj?tu(^ izpau ar? ofi ci?l?s padomju statistikas uh t. S,
badzl?i ir pavisam alki kapit?listir
U T V J U ZIWA$
Padomju Latvijas deimit gadu ]u*
tieo dabu, ka sagr?vull Amerikas 3apnl par nodMfiln?tu un mlermlligu pasauli.
Padomju avl?gnlbas p?t?Sana ASV jau k?uvusi par saVa veida atsevi?u ^r?pniec?bas nozari", un nav gan dr?z nevienas svar?g?kas iest?des vai instit?ta, kas nestud?tu k?du pa^ domju dz?ves nosjari. ?diem p?t?ju miem nododu ar? redzam?k?s u n i versit?tes, pa da?ai vald?bas uzdevu m?. Maz ie p?t?jumi i r devuSi pa-
renais sp?ks vadraksti
uz bru?oSa?os un, piem<, auto 2ab rik?s b?v?jot tankus, Uz nomas 1I gurna pamata sarkanarmija p?d?ji kar? dab?ja 500.000 amerik??u sma* g?s ma?lnas. Krievu ku?u b?v?tavu beidza b?v?t pre?u ku?us, k l d ^ ASV Pud. savien?bai nos?tiit miljo nu imm ku?u. T?pat krieviem pali* dzeja amerikfi?u lokomot?ves, dteli ce?a vgcmi un transporta Udmallu nas. A I ! lobrid v?l padomju r d ^ niec?b?, kas r^o tikai vienu trtidi ?u ti? A S V t?rauda un vienu piekU da?u no ASV alum?nija produkcijai, nesp?j vienlaic?gi fabric?t vajadzljp)! ieroSus un transporta l?dzek?us.
Treibis svar?gais tr?kums padom* ju bru?oian?s sist?m? Ir pfirliedgl r?pniec?bas koneentrldja milm komblnltoi. P?c politbiroja r?koju* ma p?d?ji kar? padomju imago rup> niedbu lizc?la aiz UrIUem ua centr?ja; t u notika ne vien dro?bu d??,4bet ari, lai kvalific?to tebt sp?kA neizklaid?tu un, k l domi Bal* mondi, lai ar saviem mlliu kombU n?tiem pirsp?tu kapltiUstlikls ae mes. K m kulminldju bitdl, katli treft? padomju gran?ta bija gitavoti no Mig?ltogorskl ieg?ta t?raudl^ puse tinku nica no ?ltnlJ-Tiiau un Ce?lbinskas r?pn?c?m aiz UM* lieho, bet puse alum?nij?/no Kame?* skuoUra?skas. Milz?ga tanku flbrlki novietot? Omikl, Puii padomju tilfci jM r?toj? fietrls rOpnleli, b i l pusi yliu spridzek?u no vieni pa* ? Irtiki OsntrUtaUi le iat i nitn ta. ?dm?llnas nic? noSibirilu & kagui*" - Novoilblnk?is MUIntib rik?! Inrdlovaki, p?c p?lu k r l m apgalvojumi, pirspijot Krupu. K i r?pziieclbu giganti ne vien kutlnij? padomju godk?r?bu, bet ar? ?ita rant?jam droiibu tolaik, kam?r viou avi?cija bumboja Roterdamu un Ko- ventriju.
Savu produkcijas karu Pad. Bavt nlba uzvar?ja galvenok?rt 20 Uelll r?pn?c?s. Sta?ina jauna?i piecgade kas beidz?s ogad, lie ipgantl Uuvu* l i v141el?ki, un puse v isu padlDmJtl t?rauda produkcijas aiaA>IdIt? ^ Ur?liem. Sis piecgades laik? tom& notikusi k?da ?oti svar?ga p?rmai?ai is k?dreiz dro?s r?pn?cas, tagad at-
.rodas amerik??u lidma?nu sniegu- ^t?lum?, un; A^^^ r idbt ir vif
kempaiHiJas C K sekret?rs Kebins un precto$, Ja n?kamais v?rs sp?j ap- tautiP^iam vi?a Uetuvaa koU?ga A, 8nekus, U^d?t sievu, d) lauksaimnieki p*^ ^^ '?' Visur skaidri redzama cauri viena un ptetiek^mlem l?dzek?iem larmas ap- t? pati reisora roka, kas lld? p i - haimniekoSanal Kan?d?; e) iece?o- d?jam s?kumam r?kojusies p?c viena ??jI, ?o individu?li pieprasa darba kop?gi centr? izstr?d?t? pilna. Visi ^evej. pier?dpt. ka darba sp?ks ne. notikumam velt?tie apsvelkm^ ?a vien iece?ot?ju skaits ^^ fi h^ t^r? piepras?jum? nep?fsniedz 25; l?dz?gi, Vien?gi igau?u un lietuvleiu U jn?jkalpQtlJl un m?su pal?gi vai kompartiju sekret?ri vair?k nek? balldaes rnurses* aidsV i) leeelotail
JMH vniziiiiia IP ai- ?etras liel?k?s bazn?cu organiz?d^^
jai, kas atbalita DP iece?oanu AfiV? ar I?Q atbalstu nodibin?juas Jaunu
toanas dienests. organllBcljU, lai speci?li veicin?tu Attiec?ba uz. radinieku ielaianu jntelli?ento profesiju D F izvietoanu
atvieglots l?dzin?jais ierobeojums, ASV vi?u pa?u profesij?s. JaunSSf kas ??va iebraukt tikai pirm?s pa- organl^cijas oficfHals nosaukums b: kapes radiniekiem. Tagad tas at- mational Committee for Resettle-
?oja gl?ti ??rbies kungs, Pie kr?t?m ? ?auts viiA^m Wm radiniekiem, bet ment of Displaced Professlonals, Inc. sp?d?ja Latvijas vairodzi?S un galv? U r not^i^im^ pie- T?s dibin?t?ji ir National Lutheran alus gr?da, krietni vien p?ri nest- r?da I^ MI'411^ 1^ i z t f i t a i liee?ot?- Coundl, Church W<wld Service, N
Sidnejas tramvaja vagoni letuntu
sp?jai. Kasieris pras?ja cik t?lu jam. s ls i iot i lkums ^attiecas uz tlonal Catho?ic WelfaP? Council un kungs braukiot. J am a Latvian. person?m, ?as neapSj sevi uztur?t United Service for New Americans Nextpub pleasel" skanfija ska?a un regp. apg?d?jamiem* ?imenes lo - (du) p?rst?vji, braman?ga atbilde. cek?iem. Par jaun?s organiz?cijas prerfden-
Plrmals karnev?ls beidzot Ir k l i t ! Vl$os p?r5^ gad?jumos, kas ne- tu iev?l?ts luter??u organiz?cijas Vi?a gaid?ana notiks . . . august? Ietilpst iepriekS uzskait?taj?s septl- p?rst?vis Pr . E. C, Krumbholes
, Kollngvudas pils?tas nami ar deju, ??s grup?s, iece?oanas l?gumus (KrumbhoU), kas sarun? ar m?su vakari??m, dziesm?m un uzjautrina-? virsis t?l?k Wni8t??im, kas paskaidroja, ka SV?I- jumiem. Siropisks deju or?ert?ls, Sl g?nu m?zika. Sejas maskas pie ie ejas, bet kost?mi dab?jami tur un tur. Bufete vad?t?js bij. Daugav pils garnizona virsnie?oi kluba eko- noms Prids, Atbildlgel$ rikot?js A. Novackis." Kaut t? nav ?sta preses balss, jQ ir tikai sludin?jums, ta(u ari tas nodod zin?mu liec?bu par sa biedrisku darboanos un tautieSu iZ" darfbim pasaules piektaj? kontinen t i , kur. ac?m redzot, eiropisks ak cents t?d? pat cie??, k l Elgas kar nev?los sav? laik? bija viss austr? liskais vai ar?entiniskals. Patiesi, Austr?lij? valda karnev?lu laiks!
MMfcALSS
izlems ?dos gad?jumos: h) ja imi - rig?kals organiz?cijas uzdevums b?s granti ieved Kan?d? kapit?lu r?p- steidzlnlt intelH?ento profesiju DP niec?ba? vai clt?i uz??muma uzs?k- ievietoanu ASV, ar propagandas lanal ; i) Ja lece?otlj} ir amatnieki pal?dz?bu apgaismojot amerik??iem, vai mazi uz??m?ji, kas grib ier?ko- v?rtftas glab? Sle augsti kva- tles uz l?uklemj j) ja br?vo profe- Hfio^tie darbinieki, un g?d?jot tiem siju d?riJlnlekl vai citi lece?oanai Sa^vojumus vi?u M S U profesij?. P?c kandldlti uzskat?mi par t?diem, kas ^^^^^f ^ ^ ^ ^ v?l esot ap 2000 sp?j veicfai?t Kan?das saimniecisko mtelli?ento profesiju p?rst?vju, kam vai kultur?lo dzlvl? k) j ir runar.*^.^*^^^*^^*'^^^^^J^"^^- org?ni- par iece?ot?ju grupu, kas nav le-r^^*^^^ galvenais miteklis atrad?sies tverta iepriek?j?s defin?cij?s vai ?ujork?, kur tedmlsko darbu vad?s visp?r par Iece?ot?jiem, kas ir v?la- sekut?vals direktors Dems Bruno ml Jaun? likuma ietvaros. Pras?bas, (fw^t), bet paredz?ts dibin?t ari ka3 attiecas uz imigrantu vesel?bu, VeTS ,1**'^ * apaknoda?as cit?s Visp?rfiJo raksturu im dokumenti- Ciju, ar jauno r?kojumu nemain?s. . Krumholcs uzsv?ra, k? pirms
Katrs atsevi?i m?s neesam tauta, bet visi kop? esam iev?rojama tautas da?a, kas sekm?gi var veikt pien?ku mu c?n?ties par brivo Latviju. m% g. bija br?dis, kad par m?su de jure tika mesti kauli?i, bet toreiz o ne laimi nov?rsa citi. T?d?? tagad pa st?v absol?ta un kategoriska p?a siba mums katram savu d??vi vad?t t l , lai i l d l br?i neatk?rtotos, kas savukirt no mum^ prasa rad?t orga ntilciju, kas vienotu m?g visus un lautu mums paiem st?v?t par savu lietu, To mis pislm, ja vien mums nepietr?ks ener?ijsis un labas gribas pielikt roku pie sabiedrisk? ^^rba.
viT^iiaTvia^t^iiSK^^^^^^ ^ilrs^^^; fir^oiS^snS ari tmf?k n" P"**^* pe^i?listl^m, k u -lormaciju smeo, m tuv?k pa- i iirtans l?dz im hiiis nfinnckan skaidro tece?olanas lietu lerpsin?- I^ms'v?!^ f s i ^ ^ ^ anas kart?bu Ue^s Ierosin?t var jaun?s erganiz?rijas prezidentsT visu pgrasti UM k lds Kan?d? dzIvojo- ener?iju veltfs to' D P speci?listu at- ais. Ludpt Ielaist k?du^iece?otaju balstjanai, kem vel visp?r nav bijis individu?li, lauksaimniec?ba vai k? iesp?jgs izpa?gt. E?pes par tiem, kas radinieku, tuv?kaj? no pic?iem d i - m iece?ojui ASV, bpt vel nestrid? striJrtiem vai no tuv?k? imigr?cijas sav? arod?, pagaid?m j?atst?j mal?, ier?d?a J?pieprasa Department of un nav ari a?pi pasak?ms, vai p?c Citizensbip l?guma formul?rs Imm. visp?r?j?s igvieto^nas programmas 55 un izpild?ts ori?inil? un 5 no- beig?m orgapl?|ci?ai pietiks l?dzek- rakstos turpat j?iesniedz, Adreses lu, lai vi?u profesij?s p?rceltu ar? ar paraugs sarakstei ar imigr?cijas ?e- citiem galvojumiem iece?ojuos, st?d?m* District Superintendent, At-? A . L p
?sten?s darb?bas uzs?kanas b?tu
pakritika pres?, k?d?? ari politbi rojs uzskat?jis pa? vajadz?gu nesen Ierobeot amerik??iem Maskav? pie* ejamo preses izdevumu skaitu.
Lietprat?ji sen Jau atmetui uz skatu, ka viss, ko krievi saka un raksta, Ir t ikai propaganda. Tas gan ir ?rti tiem, kas v?las Ignor?t Pad. savien?bas sp?ku aug?anu. Bet t?pat lietprat?ji noraida. Iedomu par pa domju valsti- k? nep?rvaramu kolo su, un rezult?t? rodas m?rens, his t?rijas neietekm?ti skat?jums uz o zemi. Vispirms is skat?jums skar padomju r?pniec?bu.
IeroSu raoan? Pa4 savien?ba gandriz sasniedz A S V p?d?j? kar? rekordl?menl. T?ds Ir secin?jums speci?lajiem p?t?jumiem, ko Look uzdevum? izdar?jis agr?kais ASV milit?r?s Izl?koanas padomju saim niec?bas nozares efs 1844.46. g Elsvorss Raimonds.; kas 1939^3. g. ari A S V vestniec?D? Maskav? no darboj?s ar l?dz?^em p?t?jumiem. Vi? ar? no paa pieredzes paz?st pa domju r?pniec?bu, un vi?a sl?dzien dibin?ti u 9 m?neu ilg?m studij?m Huvera bibliot?k?, Stanforda un i versit?t?. Jo Ilg?k Sta?ins izvair?s no kara, jo vair?k vi?a r?pniec?ba pietuvosies A S V l?menim," t?ds ir ?^j?^o^da;5ecin5Jums, V i r i Kremli nav nek?di r?pni^oibaa br?numdari A r i vi?i iedara s?p?gas k??das. Pat ' laban un ^ W vismaz piecus gadus vi?us kav?s vesela rinda svar?gu tr?kumu.
Viens no noz?m?g?kiem ir naftas tr?kums. Sini gad? Pad. savien?bas naftas produkcija b?s ap 35 mil j . pr?t 250 mil j . t 3av. valst?s. Bez p?rm?r?gas piep?les A S V p?d?j? kar? raoja 20 mil j . t avi?cijas ben z?na gad?, ko krievi ogad nevar ce r?t sasniegt. Degvielu gatavoana visp?r nav krievu specialit?te, un divas jaunas degvielu p?rstr?d?a nas r?pn?cas rao tikai nelielu da?u ne cer?t?. Ilga un s?ksta kara gad? jum? Pad. savien?bai nepiecieams daudz vair?k naftas saviem tankiem un lidma?n?m. Tuvum? gan Ir an g?u nafta Ir?n? un amerik??u nafta Arabij?, bet, lai piek??tu tai, Maska^- vai b?tu j?b?t gatavai s?kt karu.
Otrs krievu v?jais punkts i r trans ports, kas palicis nov?rt?, r?pniecl
< att?st?t?k? strat??isk? avificijsf, ^iA* 9u pasaule l?dz im redz?jusi. Ari padomju ierobeotie naftas pieg?des avoti pieejami gaisa uzbrukumiem. Baku urbjamo tor?u mes, no ku-* rtenes tek puse padomju naftu, at* rodas tikai p?ris simtu kilometru no Ir?nas robeas, un tiem viegli uz-, brukt no lidma?nu b?zes ku?iem Vidusj?r? vai b?z?m Zleme?afrikl Ar? otri liel?kie padomju naftai avoti Groznij? nav daudz lab?ki situ?cij? t?l?t zieme?os no K a u k?za.
iem skaidri redzamiem trOktt* miem var pieskait?t v?l daiui cttUl ?rzemnieki, kas tagad b i j ^ l Pad savien?b?, konstat?jui krievu tauti milit?ru pagurumu. Stridntekui cenas uzmudin?t vlildlem Udiek ?iem. At?iriba daildo i?lru mate ri|l? st?vokli k??st Uelika un eaur m?ra padomju pilsonim valrlk ma n?ma. Lai to padaritu mailk JOti- mu, politbiroja propaganda oenlii uzsv?rt padomju saimniec?bu Ofo tienus un sasniegumus ledidvetijtt apg?d?an? ar ikdienas dz?ves ?rti" b?m, ieskaitot pat smaras,
Par sp?ti visiem iem tr?kumiem un gr?t?b?m, padomju rtiimleclbil sasniegumi nav j?nov?rt? par zemUi P?c Raimonda v?rt?juma, padtmijtt potenci?l? lidma?nu produkcija pat laban sasniedz 80,000 gad?, bet p?c pieciem gadiem sasniegs 1?0.000. A S V savu kara laika rekordsasnle^ gurnu 96.000 lidma?nu g?di uzskat?ja par r?pniec?bas brinumu. Ja sal?dzina patlaban v?rt?jamo Pad, savien?bas potenci?lo proaukciju IT A S V augst?kiem sasniegumiem ka?t laik?, tad dab?jam ?dus skait?us? t?rauds 81 pret 23 mllj. t , tan k i - 86.000 pret 60.000; lielgabali - 125.000 pret 240.000; lofenet?jl - 830.000 pret 900.000 padomju pUSl P?c v?rt?jumiem Pad. savienibsi r?pniec?ba 1955. g. sp?s raot Jltt 90,000 tanku, 120.000 lidma?nu, 300.000 lielgabalu, 1,35 mllj, lomf t?ju, 15 milj . s?ko iero?u un 22.^ milj . patronu. Katr? zi?? t? ir dau4l liel?ka kapacit?te nek? t?, ko sa sniedza A S V kara laik?, pie tam pa n?kta ar pusi maz?k t?rauda. Ame rik??u aizsardz?bas ministrijas Ilat* prat?ji tom?r optimistiski paredi, to visu rietumu n?ciju tot?l? produkd jas sp?ja, sal?dzinot ar padomju i f spaida sfairu, l?dz 1960. g. b?s trff k?rt liel?k^.
neveiksmi bal p?d?j? kar? koncentr?joties t i k a i J s ^ e g g ^ ^ g ^
N?kamaj? turpin?jumi lasiet par padomju koibozu sist?mas