5SANA - TRiS
pUteu auto !ab ikus. Uz nomas l i * rkanarmi?a: p?d?ji nerimu sma i ku?u b?v?tavas Md?? ?a^ mlljo-_ tettpalU
vienu trelda i i i vienu pjekt-l)a produKoiJas, tebric?t vajadz?gos Ud l^k?us. triUiums padom* I? p?rliec?gi la milzu r?koju-... u? kon- iiiin Apeilbas
Ral- M l l?ldCkaSa J)t|a gitavoti tirauda, -Tagilu aii UM. Kime?-fabrika lu ar* I, bit leni pa^ nitra imiab- fcrteij?
itinija irt S?lta ga* ^ ^ i l t kam?r vicu It ?^oM?^^ un ?o- jat^JI pie^Mli jkusf Viiii p i o ^ 0 ali ?te??gsutes^ tom?r evittiga p?rmain?t r?pnicas. tagad at-
iiJljaii "iniegu- ^MSf^ft^ vis-Ari pieg?dea r||fsa uzbrukumiem, '^u me ,^ no ku* (iiomjtt liaftas at-iiintu kilometru no ' t i e m viegli "uz-, b?zes ku?iem jbaz?m Zieme?afrlkfi. ? padomju naftas
n?v daudz lab?k? it zieme?os no Kau- rd8wniem trilku*
ftviU datus cttui* , tagid biJW P^ a. iteju kriwi taut? imu.^ StrMntBkui
li?t vi??diem Udiak*' 4^140 I?lrvi mata-
It Uel?kci un caur- i^eonliA vairlk n -
padal?tu maaik J?ta- , propaganda cansai iu saimni^ii c??- ttagumus iedzIvoJMtt Ikdienai dz?vei ?rtl- )at smaras, m em trOkunUem ?domiju r?pniec?bai J?nov?rt? par emu. v?rt?jumi padomju la??u produkcija pat- 80.00Q gada, bet p?c
fem sasniegs 120.000. fa-^ liika rekordsasnte- /IJh?maSIntt ga<}a r?peclbas br?numu.
(Baban v?rt?jamo Pad. k d ? J o produkciju w ?m sasniegumiem kaf? lam J?dus skait?us;
Sestdien, 1850. g. 26. august?
It 29 milj. i , tan- t^ 60.000; vJlelgabali--iO,000; loJmet?ji \000 padomju pus?. em Tad. savien?bas 6/ 3p?s^ raot Jau 120.000 lidma?nu, aJu, 1,85 milJ. loJ^Jl slfcp Iero?u un 22.200 katr? zi?? t? ir daudi it?te nek? t?, ko saira laik?, pie tam pa-mat?k t?rauds. Ame-jfbas mimstrijas optimistiski paredz, k i fniciju tot?la produkp-:dinot ar padomju i * " Bdi 1960. g, b?s tnl*
turpinUnm? la^ le^ Itt kolhozu sist?mas vaifcsmL
L A T V I J A
PA JAUN?BAS EKAM LstvlJI ik vaiiru ivineilm kapuvetku9v C?su kalna kaps?t? Rfgas osejas mal? pie pagiem v?rtiem ir liels ?uguna krusts, uz kura zelta burtiem rakst?ti Sle vec?s gr?matu gr?matas v?rdi: Kas es biju, tie J?s esat; kas es esmu, tie b?sit". B?rn?b? un jaunek?a gados esmu iim krustam simt?m reiu gar?m g?jis, vienm?r pac?lis acis uz to un vienm?r las?jis SIs zelta rindas, Seit, ce?a mal?, kur pl?st g???ju un brauc?ju straumes, kur dve dz?v?ba un skan jaunu ?au-lu valodas un dziesmas, is uzraksts lik?s k? pati n?ve, kas, izl?dusi no kapa, tev atg?dina, ka reiz b?si tr?dos mironis. Allai man paticis kl?st ari pavisam sveS?s kaps?t?s. Vec?k? paaudze pirms pirm? pasaules kara kapu uz rakstiem blaii izv?l?jusies sv?to rakstu pantus. Das, m?ilb? ieiedams, dom?jis sevi taisnot, cits vienm?r juties k? gr?cinieks, kam j?l?dzas ?lastIba.K?d? AugSzemgales kaps?t? las?ju: Tu esi mani atpest?jis. Tu esi mani pie sava v?rda saucis, un es Tev piederu". Turpat celi?a otr? pus? uz pel?ka akmens krusta ir vienk?ras rindasj ..Kungs, esi man, gr?ciniekam, i?l?gsr^ Latvijas br?v?bas gados krustos un pieminek?os liktas ari m?su rakstnieku domas un panti. K?d? Vidzemes kaps?t? uz ma;^ a z?na kapa akmens redz?ju Bal-?a tekstu: Jauns zledons visus kop? v?ks, viens vien?gs putni? nep?rn?ks", bet k?das Jaunavas pieminekli greznoja Andrleva Niedras pants; ^ Ui sniegpukltes ziedi?a kr?t l?na asara, Lai paliek citiem pavasars un ziedu vasara". Vn k?d? Vidzemes J?rmalas kaps?t? var?ja las?t ??tl, SUUeru un krievu dzejnieku Nadsonu. Paties?bai par godu J?saka, ka kapiltu iiklrtoiinl un l i i p l i n l VidsamabiJi pinka par iMiOdun Zemgali. Pirmi ptrmi paiatidMlI?i mfliu gartgo diM i?ira Diiii?m. KurMHnH fubfr?ai bija lava liatu p?rvalda *-koniiitorija, Mja savi^ ttlaiu^ ?ap^ koniiitorijai tika apvilktai avanl lutar. bazn?cai vinvUd?, izdeva vienu dzieimu crlmatu. m kapiltu leklrtojumi palika, Vloiimai draudzei biji lielai, tftili panitt . nott >-4 pagasti. DtauiM M i i
apkopan? pieder?gie un draudu darbinieki savstarp?ji sacent?s. Otr? pus? Daugavai vien? draudz? bija vair?ki kapi, gandr?z vai katram cie mam savi T? Saukas-Alk?u draudzei bija 16 kaps?tu, Neretas 14 utt Kapi bija mazi, un ?audis tur necent?s kapus apkopt. Kapu sv?tku sv?tdiena Latvil? ies?k?s t?li? p?c J?niem un turpin?j?s vliu vasaru. Sevi?i grezni un lieliski tie notika plaaj?s Vidzemes kaps?t?s. No rtta Jau agri pa ce?iem pl?da g?j?ju un brauc?ju rindas ar z!o-du klSpjiem rok?s, citi daUbnlekl no pils?t?m ierad?s automobi?os un. kapu sv?tkos tad satik?s dz?vie ar dz?vajiem un dz?vie ar miruiem. Jau ned??u iepriek kaps?t?s notika ros?gs darbs, lab r^fa, tais?ja, kr?soja so lus, ogus, veidoja un greznoja kapu kopas. Ak?ciju, jasm?nu, ceri?u un ziedu kr?mos sl?p?i krusti un pieminek?i. P?ri visam c?l?s lielie kaps?tas koki un deva savlaic?gu ?nu un savlaic?gu saules gaismu. Latvijai kaps?t?s nebija dr?m?s n?ves no-; autai, t?i bija k? jauki, kr??i atp?-ai d?rzi noguruiem ce?nleklem, Jauka, za?o Amatas l??u p?avu le ogota, ir manas dzimtenes Skujenes kaps?ta. T? aiz?em visu kalna vi?-sotni no balt?s bazn?cas l?dz kalna nog?zei pret draudzes skolu, viena no kri?ik&m, ko esmu redz?jis, ir Mazgalacas kaps?ta, k? pussala, ko ap?em Salaces upe. Llfl? Pieba?gas draudz? ir tr?si kapi. Viertl no tiem Jau aizmirsti. Nav vairs dz?vo. ?is tos koptu. Jauki ir Kronvalda kapi sl?puies za?o koku ?n?. Jaunie kapi llifi, plai. Liepu un ozolu rindas ?no dusas vietas. Pie klusa me>a atrodas Cesvaines ?indaru kapi. Mela ?n? kapu virknes mali?? rakstnieka Sauliea kaps. Aps?nojuu akme?u s?tas ieogoti ir otri Cesvaines kapi, ari tie ir aiimiriti. Ueli krusti un stalti pieminek?i ieaugui ?^ o^oi un kr?mos. Kapu kopai tikkol j?tamas. Ift st?v? Ogres krasta Blauma?a ka* pi ?rg?os, Nogrieoties uz Katrinis lielce?u, laukakm^I cirstais Blauma-" nis k aicin?t aicina katru ce?ot?ju ieiet un pas?rst pie vi?a. Veci b* ie kapi. K?ds uzraksts latl?u valod? liecina, ka vi?u s?kums me-
aps?tas W?J?5w iP iW2, gadu. Draudu m/lcitiji un rakstnieki biei apcer?-^^ iL?^ ^ dzimtenes kaps?tas, ari R?ikiliiaekl tos gleznojui. Bikstu apklrtniJild?s m?j?s redz?ju Kals-niavai-Vlltrivas draudzes kaps?tas ^m?jtbndSi k?d? t a u t i e a ^ . tnl Ir K. Miesnieka gleznota Jaunpiebalgai kaps?ta. . A r i m?su pils?tu kaps?tas ir dal-?ai. Visiem kapiem p?ri st?v?s R?gas Mea kapi, Valgb?s k?di l?dz?gi pasaul?? Ti^ nebij? kapi parast? nojdm?, bet Uels t?lniec?bas br?vdabas muzejs. Daam patnc ?rlietu ministra Melerovlca kapa t?ls, cits atz?st Poruka akmen? veidoto L?vijas t?lu no Br?klen?ju vainadzi?a par IP?r?ku. ^ y M?su R?gas Br??u kapiem neb?s pasaul? l?dz?gas piemi?as vietas krituiem varo?iem. Bet daudz vair?k Jo br??u kapu ir bijuo ci?u vietls. Pie Lomet?ju kalna Sllinleku m?ju liel? ozola ?n? atdusas 8. Valmierai str?lnieku pulka 167 str?lnieki. Visi kop? vi?i g?ja Ziemassv?tku kauj?s, visi kop? vi?i dus m??b?. T?di kapi v?l ir pie Olaines. N?ves sal?, pie Ik?ilea, Stopl?iem. Esam ?irti no dzimtenes, esam ?irti no sav?m sen?u dusas vie-telm br??u un mocek?u kapiem. Kas gan tur vairs aiziet pie vi?iem, kas vairs uzliek ziedus? Br??u ka-(Turpinajums 6. Ipp.)
Mariartta Kovs4evik> ?iepa st?sta otru pasaku PAE Mm FEIZIBRI, BUMBU ViRIEM UN BR?KLEN?M L?k*, ko man pastlitlja ?iepa: I mancel M?lest?ba Udo gais?, lido Gandr?z kaitrs, kas aizbraucis t?- iog* - t^^?. S?du gult? k? l?k pasaul?, st?sta par cilv?kiem, svece un klausos, klausos, un nekuru vid? vii?kam j?dz?vo. Nu, mums varu aUdaujUcs. Un tur tum? ari ir t?di vis?di, gudri un ne-, mDcstajfi melnum? birl?lem gudri ?audis, ?akli un slinki, bag?ti' staig? ukrai?u Jauniei un dzted v?l un nabagi. Mums ir sirmas cien?ja- ?r?S??kl. Es esmu noburta, es esmu mas d?mas m kungi, kas run? ^burta lauk? no ?st?s dz?ves, skaist? lzm< l^?t? krievu valod?. Un mums ir po|l, kas biei kauju Mums ir uki'al?i, sirsn?gi un izpall- sav? starp? un sv?tdienu r?tos daa
T, Za?l^alna piemineklis jrsnlm Poroktm.
dzigi, t?di, kas ?oti per savus b?rnus, bet vakar? gari stiepti k? bezgal?g? tuksnes? dzied saviem m?lu?iem ?pu?a dziesmas. No kurienes vi?as n?k, kurp ce?os t?l?k ?s gar?s un ?l?s dziesmas? Vi?i dzied skaisti, bet daudzi jauni t?vi un m?tei nem?k ne rakst?t, ne las?t Nu vi?i spiesti m?c?ties. Pasaule Ir Ue-la atv?rta gr?mata, kur? var iek??t tikai tad, ja prot las?t Karst?s tveic?g?s d i ^ s strautmalas p?av?, kur daudz zirgu sk?be?u, z?l? gu? viri gr?mat?m rok?s. No t?lienes ?ietas, ka tie ir k?di studenti, kas vasaras br?vdien?s sme?as zin?bas rudeni p?rbaud?jumiem. Bet n?, kad tu pien?c tuv?k, tad dzirdi vienmu?us, gr?dieniem Izteiktus balsienus. CUv?ks nopietni Mc?s ?-b?-c?. K?-da mu???ba ^ m?c?ties! Vakar? is pats ?imenes t?vs. kam r?p brauciens uz Austr?liju, pa?em git?rl vai ermo?ikas un atver muti s?rai ro- Mag. oeo, E, Sv?de J?nis Cimze un vina semin?rs
IZCILS LATVIETIS UN E?R0PIE4? TIS NO GALVAS LlD2 K A J A M Cilv?ku un tautu dz?v? ir momenti, kas uzliek par pien?kumu run?t citu ne paraito valodu, ^ kad visa atmosfaira pies?tin?ta ar kaut-ko neizteiktu: visi gaida o jauno valodu, un viss sagatavots, lai uzklaus?tu jaun? praviea balsl. Kron-valda Atis dziesmu sv?tkos goda mielasta laik? piln?gi Intuit?vi saj?t, ka pien?cis br?dis lietot o jauno valodu. V?l sav?s Nationale Beitrebungen un visp?r attieksm?s pret v?cieiem vi? pietur?s pie taktikas, kas ved uz sapraanos, un p?l?s nost?ties uz pretinieka l?me?a un iedom?ties vi?a mentalit?t?, bet tad tom?r sit savu pretinieku ar vi?a paa Iero?iem, novezdams to t|i ad absurdum, Bet L dziesmu sv?tku laik? Kronvalds saprot, ka l?dzin?j? taktika ir j?atmet, ka klaus?t?ji visapk?rt gaida no vi?a atpest?t?ja v?rdu. T?d?? valodas un to?a mai?a. Un tom?r Kronvalds v?l neuzbr?k ?stiem vaininiekiem un nesauc ?sto pretinieku v?rd?, bet v?ras pret B?lenteinu un Cimii. Politiskais moments t?tad pleika neskarts, lai gan runas ?stais kodols nevienam nepalika nosl?pts-Kronvalds, run?dams it k? pret amzi, likten?gi atk?rtoja v?rdus, ko Cimze priek 10 gadiem bija teicis aizejoiem audz?k?iem: M?s v?cieiem par skolu un Izgl?t?bu nek? neeiam par?d?; izgl?t?bai k? gaisam j?b?t visiem pieletamail" un tad v?rilas pret B?lenteinu; M?8 vairs neesam b?rni; m?s esam patst?v?gi, pilngad?gi, mums nevajaga v?cu aizbild?u un vad?t?ju." Kronvalds ar n?jas otro galu gan tor^ jlz paties?b? sk?ra ar? pats s^vj, io stingri ?emot ar? vi? k? t? laika l?ms nebija piln?gi bez gr?ka latviet?bas konsekvent? izvean? sav? priv?t? un ?imenes dziv?. Cimze gan bija prec?jis R?gas liel?s ?ildes elterma?a Mol?na meitu, sarunas valoda ?imen? bija v?cu, un viena no vi?a meit?m apprec?ja Maskavas P?tera-P?vila bazn?cas ?imn?zijas skolot?ju Balsoni -dilmuu latvieti, bet Maskavas to^ ?elz?jos apst?k?os zuduu latvieu tautai; bet jaun?k? meita slimodama nobeidza savas dz?ves gaitas V?-eljas sanatorij?s. Bet ar? Kronvalds bija baudfjig v?eu lagUtlbu, bija sa??mis atbalstu no v?cu m?c?t?ja, pre^jls vicu sievu. T?rbatas semin?r? m?c?ja savus audz?k?us v?cu valod? un tftai sava is? vecD?ebai-gas laiki paraieto lu valod?. vi?a deis latviski vairs nerunSJa. E i vi?u atmmo? vair?kk?rt redz?jis B i f , pm^? mu b?dams, p?c tam. ^ ^^ S^l Kronvalds, mnapju ^^P^ J^^ ^^ '^ blia iest?jies aptieka par miceHU -vSgiS latviski run?t vairs neprata.
n?s z?l?, kad i i i lielais latvieu darbinieki, elropletli no galvu lldi pap?dim, mier?gi un cien?gi, nek?di nevll?damlai vint ui ievi uzman?bu, ii?imtl MVtt vietu alu. TMamii balvu IiuraMi Btarmi nii Jndiili?i vi giimitl amtt^ no Valmiarai piit^ laka: JMo^ Sls Kronvalda protests dziesmu* sv?tkos pret visu nelatvisko bija pie tam ari izprovoc?ts no v?cieu Ienaida gara, kas sl?p?s aiz vi?u draudz?bas apliecin?jumiem un vi?u izi?dlt?s labv?l?bas, lai t?d? .ce?? atg?tu j?taud?tQ uztlclbii ?{i t i o ^ -tu v?l sav?s rok?s vad?bu alrt/Iat-vieu lietSs. Pie t?diem provoc?joiem p?rpratumiem pieder ari BI-lenteina ieraan?s sv?tku mielast?, vi?a t?vi??gas pam?c?bas toni iz* teiktais latvieu tautas dziesmas sal?dzin?jums ar lauku pu??t?m, kas nav st?damas blakus kr??iem, bag?tos d?rzos Izaudzin?tiem v?cu ziediem, un beidzot vi?a divkos?g? iztur?an?s Latvieu draugu biedr?bas prezidenta lom?, kur vln starp citu bija Ieradies ar? aizv?rt ?s biedr?bas durvis R?gas Latvieu biedr?bas p?rst?vjiem ka nev?lam? jaunlatvieu gara nes?jiem, Kronvalds t?d?? jut?s k? savas tautas trib?ns, kas kompromisus nevar?ja pie?aut Bet tai pa? laik? tas neliecin?ja par Cimzes darba izpratni. Kronvalds gan savu toreiz?jo p?rsteidz?bu atzina sav?s v?l?k?s v?stul?s Cimzem, bet vi?a p?ragr?s n?ves d?? is p?rpratums abu o lielo lat vieu censo?u starp? palicis neno-lldzln?ts. AdoUs Allun?ns sav? gr?mat? le v?rojami latviei, att?lo s a ^ pirmo satikanos ar Cimzl k?d? koncert? Valk?, un past?sta, cik dzi?u iespai du uz vi?u atst?jusi Cimzes ieraa
kura viiiaa iitaili piimlMi vt-sato ua etti i i l i * l i v I r a l M ^ migi m IIM^ 4Mk 4 ^ ua aakad napiPit#a|ii li^Mi^ ^ ttmiSSSM ua IHUbai. Dieva iUiiDbai. Stingri pati prtt savlt aptfaSp lavu pianlkumtt pU^ im ijndivumam, dnahl, uittelgi lavam Ueli pleticibl un itipn eiiiiali, paraugs un piem?rs skolot?jiem, t?ds bija J?nis Cintze. Lieki neb?s atelm?t Fr. Sillera panti?u no Val-lenteina, ko Onue m?dza Ukt zem savai ??metnes, kas biei bija redzama clmzleu dz?vok?os; Und setzest Du nlcht Deln Leben ein, So winS ei Dir nie gewonnen seln!" T? bija Clm38 dev?ze, un p?c t?s vi?i dz?vojis un str?d?jis. 8ll gaiais, c?lais Cimzes t?ls radies p?c mana t?va st?st?jumiem par savu labo skolot?ju un p ^ visa, ko par vi?u esmu las?jis; vi?u palu gan neesmu redz?jti, Jo biju tikli pusotra gada vecs z?ns, kad vi?i nUra. 8o gaio t?lu es grib?tu nodot mOsu jaunatnei, m?su n?kotnes veidot?jai, lai t? to sv?ti glab?tu Tas vajadz?gs, mums izkl?stot pa saul?, jo m?s, latviei, neb?t neesam tik bag?ti ar izcilus person?b?m kufaf atmin?damies var?tu t? veldz?ties, k? tas ir ar Cimzl klusuma zeme - Koreja
Mums gan b?s gr?ti iedom?ties, dzas dziedniec?bas Iest?des un vles-,%a Korejas pussala, kur? patlaban ^ n?cas. Jau kop 1909. g. o dzled-norlt tik s?vas c??as, atrodas apm?ram uz t? paa platuma gr?da k? dienvidus Sp?nija, J?lija m?nesi sp?c?gie monsuna v?ji no dienvidaustrumiem dzen tai p?ri savus slit? lietus m?ko?us, P?anas osta, kuras v?rdu tagad tik biei piemin un no kuras ved armijas pieg?des ce? ua Jongsanu ir pirm? pils?ta, kas no oke?na puses sa?em op monsuna dz?tos tveic?gos j?ras izgarojumus karsta lietus veid?. P?anai ir apm. 100.000 iedz?vot?ju, Kas p?rtiek no zvejas un juras tirdzniec?bas. T?s apk?rtn? bag?t?gi aug bambuka un kampara koki, zied magnoHjas u? lotoal, meos br?vi dg?vo p?rti?i, iez?m?dami subtro^ pisko klimatu. M?fgl za?aj?s bln?s apm. l i km uz zieme?iem no P?anas sastopami vismaz 30 plai paz?stamu karstu, s?li saturou vesel?ba? avotu. Bkal-
nlecibas vietu ar Pusanu savieno elektriskais dz^ itece?. T?l?k Ktmei vidien? starp klin tfm. neliel?m up?m un varz?m pried?m pace?as lieli seni temp?i kas ar savu dai?umu p?rsteidz ikvie nu eiropieti. Tie pieder vliv?rtig? kajiem budlstlsk?s archltekt?ras pieminek?iem Korej?. V?l vair?k uz zieme?vakariem no Puianai s?kas vientu?a kalnu augstiene, kur senie Korejas t?lnieki atst?jui apbr?nai Cien?gus didarbus, Tie ir tik skal sti sav?s formii un ?nij?s, ka godam sp?j sacensties ar seno ??nieu un grie?u t?lniec?bas m?kslu. Klinain?s Kaln^ines vientu?os temp?us atst?jot, ce?iniekam Cik t?lu acis vien sniedz paveram fkats uz klusajiem^ tumajiem me?iem, kas dus r?tausmi (Liel?s tveices d? dien? kalnoa k?pt nav^ iesp?jam tas j?dara nakt?.) Un laikam gan CKff ' ^ ^ ^ y t%*it j a v 4 9 | a Mrwv./ v i i g o * st?s gleznain?s apk?rtnes d?? tes d?- neapmirstamai ainavai Koreja V? par sp?cin?tajiem Parad?zes avo- J?pateicas par lavu v?rdu, kas lat tiem, ko gad? apmekl? savi BO.OOO noz?m?: R?ta klusuma zeme, l?dz 90.000 peldvlesa Seit atrodas ? ar! P?anas bag?toieku villas, dau- Alma Gobnieee-lirBiala