i
L A T V I J A Sestdien, 1950. g. 26. augusti AMModn Vlmuanm
Z. Meierovica 25. n?ves ( 1 9 2 5 / 2 2 . 8. - 1950. 2 2 . 8.) Caui um?u viltiem ^ s ? e m letet ^^^^ vi?S nav no tiem diplc?n?-To Inas draudz?gas, ito senUiikus tiem, kas run?, lai nepateiktu, vai kam ?sten?b? nav ko pateikt. Vi?a formul?jumi Ir skaidri un tr?p?gi. Jaa sedz Vi laikiem nezin?miem mflsn zemes smUtis; Bet uzman?bas pilns tam b?s lals vletis miegs, Jo, cti?ot dzllonUL vl?S klaus?sies k? trieks P?r T??u Latvij? arvlenu dliu ciltis. CB. Virza Z. Melerovleam 1925. g. t7, august?.) . Ir k?ds att?ls no Meierovica p?d?j? trimnl?l? .brauciena pa Vakarei-ropu 1925. g. J?Hj?. P?c tirdzniec?bas Hguma nosl?ganas ar It?liju dal?bnieku grupa nost?jusies k?das telpas priek?. Musolini, It?lijas diktators, v?l pats Jauns un slaids, ar laipnu uzman?bu sej? kop? ar savu ?rlietu ministru Grandi ir atvirz?juies s??, lai centr?tu Meierovicu, kas tur st?v pla? naid?, lieh, skaists un ?oti ele^ts. J?, vi? tie?m tik man?mi izce?as starp visiem. Liekas, ka visi 7 gadu pan?kumi, kop vi? uzs?cis un vad?jis siN^ as valsts ?rpolitiku, at-ipo^ojas ai saulainaj? smaid? vU^ a sej? un vis? droaj?, vingraj? it?j?. Ne maz?k?s p?rvar?to r?pju un gr?tumu sv?tras augstaj? pier?. Laim?gais! o epitetu vi?am devis Virza kapa uzrakst?. Tie?m kas aj? starojo?, viside?l?k? tipa diplf^t? vairs saskat?tu to b?ra z?nu, kas b?rn?b? pa? v?rdiem run?jot tik biei skumju un p?rest?bu btlios piest?jies ?belei, at-kfirtodamis pie sevis m?su s?r?s tautas dziesmas v?rdus, un sa??mis ?be-ilai balstu h^ a gl?sta viet?. Tur gr?U saskat?t k?du l?dz?bu ari tai laudniedskfi Jaunekli, kas k?d? cit? att?l? kai^ri s? savu Tukuma pils?tas skolas biedru vid?; var ledo-m?ties^ ka tas Ir tas pats Mlronova komercskolas audz?knis, kas p?c ituiid?m skol? l?dz v?lai naktij j^ tocalda no nama uz namu, no viena pils?tas gala uz otru, lai pasniedzot stundas citiem, sapeln?tu sev skolas ,un ^Ikas.?audu; kam, uzs?kot studijas, t?pat viss Ir j?sapelna vien?gi paUm. Liekas, ka ta nav pat glu|^ tas Jaunais nedzird?t?s zemes ?rlietu ministrs, kam v?l pirms tik nedaudz gadiem tik smagi, tik ??kstoi iin tik negrib?ti v?r?s citu di]()lo-in?tu durvis. Un ko tik biei l?dza : par?d?t uz kartes, kur tad ?sti var?til 'b?t t? par kuru vi? grib run?t. / Bet tagad! iPagad vi? var atskat?ties uz nep?rtrauktu rindu lielisku ?rpolitisku sasniegumu savai valstij; Tagad vi? nekur vairs nav k?ds nezin?mais, bet viena no vispazlsta-m^?m person?b?m starptautiskaj? politik?. To jo spilgti It visur par?-, dijis sevi?i is 1925. g. vasaras brauciens. Sei>ti?u gadu darb?, asas Uztveres un Izpratnes sintez?tos v?rojumos un pieredz? vi? ir Ieguvis plaas zln?lanad un lielu skaitu tuvu pazi?u un denit?ju vis?s pasaules
Prof. Dr. med. J?kabam Alksnim 80 gadu 22. august? paiet 80 gadi, k c ^ Durbes m?c?t?ja pagasta ?lvl?u m?j?s dzimis prof. Dr. med J?kabs Alksnis. Ja latvieiem Ir paiem sava medic?niska literat?ra un krietns skaits labu chlrurgu un urologu-spe-cl?llstu, tad par to liels paldies pien?kas prof. Alksnim. 20 gadus vi? vad?jis Latvijas universit?tes otro diirur?lsko kl?niku un las?jis lekcijas. Visa m?su vid?j? paaudze prof. Alksni uzskata par savu skolot?ju. Vi? devis Latvijai , daudzus labus speci?listus - chlrurgus un urologus. V?rdu pasaules llter?t?ir? prof. Alksnis guva ar savu plao darbu par ur?te?a fiziolo?iju un ch?rur?lju. Ieteikdams pats savu ur?te?u uves veidu. Uz o darbu modernie autori v?l vienm?r atsaucas. Nodibin?dams Latvieu ?rstu urn?lu un to visu laiku vad?dams, prbf. Alksnis veicin?ja latvieu medic?nisk?s literat?ras veidoanos, pats public?dams vair?k nek? 50 interesantu zin?tnisku darbu. Ari m?su kaimi?u tautas pratuas nov?rt?t prof. Alk?a nopelnus medic?n?. T? Kaunas universit?te vi?u Iev?l?jusi par Dr. med. honorls cau-sa, bet Somijas un Igaunijas ?rstu biedr?bas par savu goda biedri. Bez tam prof. Alksnis vienm?r bijis ?oti akt?vs sabiedrisk? lauk?. Ie?emdams atbild?gus amatus gan pils?tu pavald?b?s, gan ari profesion?l?s biedr?b?s. Cik dzirdams no Londonas, ari tagad vi? Izr?da lielu ros?bu gan
Prof. Dr. med. All?niB darb?. sabiedrisk?, gan medic?nisk? lauk?. Nov?lam sirmam tautas un zin?tnes darbiniekam v?l ilgi labu vesel?bu un sp?ku darboties m?su Latvijas lab?! F a l l l n g b o s t e l ? , 15. 8. 50. Dr. Verners B?rzi?i
Vi?S run? lieti?i ari ar pretinieku. Un bez tam vi?am Ir k?ds gais, saulains, neuzb?z?gs, bet ari neatvair?ms arms. Ari tas Ir k?uvis vgl piln?g?ks. Var just, ka vi? pa iem gadiem Ir Izveidojies ari pats, un pav?ries pilnzled? ne vien iek?ji, bet ari tirl ?r?ji. Vis? sav? par?d?b?. Vi?? nav nek?da du?lisma. Viss vi?? Ir organisk? sasalstib?. Vi? nevar?tu b?t smalk?ks Iek?ji un rupj?ks ?r?ji, vai ari otr?di visur un pret visiem. Vi? nevar?tu kalpigl klan?ties lielajiem, bet kundziski lam?t kalpot?ju. V??iam visi Ir cien?jami cUv?kl. Bet tas tikai v?l vair?k un bez k?da afekt?juma pasvit?) vi?a ?sto noblesl. No vi?a Izstaro tik dab?ga un atbru?ojoa burvest?ba, ka vi?am ne?em to pat ?aun?. Vi?am nav ari nopietn?ku nelabv??u. Liekas t?p?c, ka vi? ir tik Sevi?s, tik neatdarin?ms, neviens pat Tie-skau vi?a pan?kumus. Pavisam sav?da par?d?ba! Tiesa, atrodas jau gan pa k?dam, kas zina visu lab?k un Ikvienu var pam?c?t Kas zlna" par Meierovica gr?fa tituliem un mui?m ?rzem?s. Bet ie ?ukstl atlec pret k?du m?ri bez atbalss. Tas Ir v?l vesel?gais tautas pr?ts un t?r?bas saj?ta. Un v?l kas vair?k. Bez U-?lbas, bez fr?z?m, ar savu darbu un person?bu is cilv?ks, un valstsv?rs ir ieguvis pavisam ko retu: savas tautas sirdi. Tik plai un dzi?i, k? reti k?ds. Vis? piln?b? tas par?d?s k?du m?nesi v?l?k. Bet tagad vi? tur st?v, 1925. g. j?lija m?nesi pirms n?ves, savas slavas un sp?ku pllnplauk?, 38 gadu vecum?. No ?rzem?m darbs aicina m?j?s. Bet, k? paredz?ts, tikai uz ?su laiku. Sal vasar? vi? jau gan Ir pan?cis visai Iev?rojamus, It sevi?i saimnieciskas dab?is atvieglojumus m?su valstij. Vair?k nek? par miljons m?rci?u ar l?gumu London? ir samazin?ts m?su iest?v?juais kara laika par?ds Anglijai. Samazin?ts un atvieglin?ts maks?jums Francijai. Nosl?gti tirdzniec?bas l?gumi ar Be??iju, It?liju un Jap?nu Vakareiropa ieinteres?ta un saimnieciski sasaist?ta ar Latviju, kas l?dz ar to dod ar? liel?ku politisku leinteres?tibu m?su neatkar?bai. Nomudin?ti Uelpolltlskle grubu?i cle?^ kal Baltljar valstu politiskai un ,^ liimnie0i9}t?l. sadarb?bai. G?d?ts par; ???iby|ly[9 ??n^^ mums ??Blt?s Tautu Savien?b?, Iev?rojami pavirz?tas ?r?j? aiz??muma lietas. Dr?zum? san?ks Tautu Savien?bas sesija ar vair?kiem m?su cie?a tik svarigicim jaut?jumiem. Vi?am ir J?gatavojas uz to. Vi? tur tagad viens no vad?t?jiem galvenaj?s komisij?s. Bez tam pa im ned???m, kam?r vi? bijis prom. Ir sakr?jies-tik daiidz darba ministrij?, kas gaida vi?a nok?rtojumu. N?, vi?am nav bijusi atp?ta ?rzem?s. Un atp?tas neb?s ar? eit. (Turpin?jums sekos)
Ko saka Ingri^ V3K par savu jauno
Ingrida V?ksna. S?kdama Iespiest Ingridas V?ksnas ro* m?nu Mums J?brien JOr?, redakcija Ienes pagriezienu HdzSlnSJ?s latvleiu trimdas preses trad?cij?s V?cij?. SU Ir plrmaU gadljumsr kad laikraksta lesplei rom?nu. Iz?iroties par io darbu, redakcija vadi* Jusies no t?, ka rom?n? apcer?tais trimdiniekiem tuva un tik labi padstam?s b?g?u gaitas, pie kam Ingrida V?ksna, b?dama pati Ugad Zviedrijai net?lojusi to person?g?s pieredzes un p?rdz?vojumu vieltt, kas radusies b?got no R?gas un uzticoties lielajam gl?bi?am - JVral. Uel?kajal trimdinieku da|al, kas dev?s uz rietumiem, a maz?k paz?stama. Autores v?rds gan pros?, gan dzej? paz?stams Jau kopi tiem laikiem, kad lug? Dzimtenes kaps?tas (Turpin?jums no 5. Ipp.) pjA apmekl?t tagad Ir ncMdegums. Un vai k?ds maz aiziet ar? uz BIgas Mea kapiem un uzliek br?klen?ju vainadzi?u uz Poruka kapa? Latvijas laik? vienm?r tur t?ds bija. Pie savu pieder?go kapiem m?s vairs netiekam. Bet Ir tom?r mums k?ds satiksmes l?dzeklis, kaut vai Jaunsudrabi?a sap?u kamanas, kas skrien p?ri robdi?m, p?ri J?r?m. Steigsimies pastaig?t k?du soli katrs pa sav?s dzimtenes- kaps?tu baltajiem celi?iem. Vecie str?lnieki, brivoanu c??u j?alflHOis^v^?i?i^^ un ^sip kas clnlj?mtes '^ iMtr^^ dzimtenes br?v?bu iesim ari in?s pie saviem krituajiem c??as biedriem. Bt??a kapos, Lomet?ju kift^ n?, pie Diiugavas, Ventas, Latgales laukos, Vo?chovas purvos, f)ie Ka?e* Ies un dttir. Dz?v? un c???s bij?m vienoti, neatst?sim savus draugus ar? m??bil. M?su sen?i^ krituiiie karav?ri un tuvinieki m?s ?idna fA^ griezties, jto ?s smiltis te svdium? nav raditaj? m?su kapam. Zieme?u Karolalnfi, J?lij?.
j . BMmaiii
V?l Izn?ca y . Cedil?i un A. Podnieka vtu dltais ae^eias laikraksts T?vijas sargs ar plaSu llteruo pleUkumu. Ari visus trimdas gadus bigrida V?ksna, verigi izsekodama p?rdz?vojumiem tautas psldie un Aotlknmlem sabiedrisk? didv?, laiku p ^ k a m devusi trimdas prese gan pa die ijolim, gan miniatarai proz?, gan pa asam publicistiskam rakstam, Icas, plem., vinai paceltaj? naida ideolo?ijas Jaut?jum? savi??oja daudzus pr?tus. Vi?iis rom?ns radies, k? gandriz visiem autoriem trimdL aret?itos, neillemerotos apst?k?os. MBeiflzot darbs ir pabeigto/* saka auto-re, non sviedriem valg? p?rrakst?to. Ma*
9k ?sa rakstnieces darbadiena sakasot vakari? bet ari tad l?ga neusdroiinos kla-binlt no Zviedrijas latvieu studentttm alUUto rakst?mma?nu, mostas augQ j^nlku. T?pat ari modern?s un ?rt?s zvle dm dz?vok?u kazarmas Ir celtu t?, ta pat cauri sienai kaimi?i smalki dzird k| uzvelk rokas pulksteni vai noi?and?s. Tt es ar saviem pap?riem paduse ce|oJu pa dz?vokli iurp un turp, Hdz atd?ros vii tnve, kur, iepolsterejusl mailnn spilve, nos, cenSos tom?r kautko darit. Ja m?^ nii nkstift dieni, blakus manuskriptom uz rakst?mgalda apmet?s ari abi deu, oa baksta ar pirkstu burtus. Dareiz patiett Ir tt^ ka vajadz?tu skali br?kt. Jo Jficm Jau ari bdtu. Bet ko lai dara - iotos U cilv?ks starp divi front?m staip m?jai pien?kumiem un spalvas darbu. K? tapa rom?ns? Bez Jau pieminetaJ?BL vtoliel?k?s gratlbu man person?gi pai??i sag?d? rom?na varo?u v?rdu Izv?le. Val tas t? Ir ?ri dtlem autoriem? T?pat galva J?lauza bl|a ap virsrakstu. Vienu fra^ mentn tatvlia Jau reiz iespieda, toreii darbs vei bUa puse t? k? raksOJusi oa beidzot pabeigusi esmu apmir?m ui-k i . Toreiz rom?nu bija Ilustr?jis V. ^ bls man neko nepatika, lik?s p?r?k modemi, nesaprotami. Esmu sa??musi ai* eltt?jumu nodot lavus ,4?ri brid?jus" ail citiem ap??diemi, bet nu bdiu priedga redz?t to lespl^tu UtvIJ?t dilvoja ?rpoi Stokliolnas, U vl|lAt vilina iad tad ati. braukt ttir un beidzot pIc pieciem gadiea trioidi reiz Justies k? dlvekam. Tie nakti darbi ar rom??u nemaz nebija tik viegli,** Izmaiitolot modtmis latlksme i prieMh roc?bas, kidai y^ Ilgu laika pie kah V i d j i bUa liegtas, redakcija saria?j?sai lamk? rom?na autori telegr?fiski, OQ to-Itfrafiski ari sa?ima atbUdl. lHa?uskrip* tam, kas no ZvIedriJis pe? daS?m dlt-n?m pien?ca Vidji btja pievltnotu i?^ das autores rindast Mani priekipttiltis dz?ves tempi lids zibens no skaidr?m debesim satricina nervus. Biju Jau iedom?-Jnsles, ka mana m?u leviinsles k i d i k i i - nu a i l i , kur pairelz kipele, pavadldttat atva?in?jumu,, un nu brec, lai skrienam vlUrt foi. Bet nu labi, ka t?,<* Kododama rom?nu uviem las?t?jiem* redakcija cer, ka tai pilnam iemantos !& teresi, t? kl?dams par vienm?r dz?vu sal tl laikraksta un las?t?ju starp?, un novIB ari autorei vi?as velmju un nodomu plo pU0Iianoi dz?ve un darbi.
VII daU komiti, k?ds fritrojias, m M darbs H ^ t o UB v u ttdot ss VleUi lei^leiaa?l Utvij?.
lliMis iiitiik iut? R O M ? N S TUdco izkust?jies no Elgas stacijas, vilciens atkal apst?j?s. Oktobra nakts bija tuma un dr?gna, starp kust?gajiem m?ko?u kluClem dabr?d pazib?ja k?da nespodra zvaigzne, bet biezaj? kr?sl? abpus vagoniem var?ja saskat?t sastinguus tilta sprai?us, kas uz saviem plaajiem lokiem balst?ja lietain?s debesis. Taisni uz tilta," platformas st?r? Ierun?j?s piesmakui v?riea balss, labas izredzes dab?t bumbas u galvas." Neviens neatbild?ja. Tikai ur tur sakrauto d??u aizV?J?, starp kast?m un sai?iem, zem brezenta gabaliem un seg?m, sakust?j?s sak?upui, pusgu?us atlaidusies augumi, un k?d? st?r? lekrmkst?j?s It k? b?rna balss. Varb?t nekad es vairs neredz?u ? tilta arkas, namu ?nas un bazn?cas smaili krast?. Varb?t nekad vairs sav? m??," Dagnijas smadzen?s piepei Iedz?l?s neganta doma, un, atbalst?jusi ?)lecus pret nezin?ma satura rupju, mitru maisu,, vi?a atkal un atkal pus?ukstus atk?rtoja os v?rdus, Hdz tie no v?sa un vienaldz?ga ska?u savienojuma p?rv?rt?s dz?v? un briesm?g? draud?, kas nemit?gi k?pa un c?l?s no tumajiem ?de?iem visapk?rt: Varb?t nekad vairs sav? m??. Varb?t nekad vairs." Vienpadsmitos m?s izbrauc?m. Nu b?s pag?jusi vismaz pusstunda," atkal iemin?j?s Iepriek?jais run?t?js. Gan jau pusnakti ie droi b?s kl?t, k? parasts. J?cer, ka l?dz tam laikam v?cu kungiem Ien?ks pr?t? m?s aizvizin?t vismaz no tilta prom. Kas to zina, uz k?d?m pulvera muc?m mes tagad s?am," un run?t?js piedauz?ja ar z?baka pumu koka kast?m, kas bija sakrautas vien? platformas gal?, kam?r otr? pus? gul?ja krust?m ??rs?m samesti d?p, da?di maisi up p?ris, aizst?potas mucas. J?dom? ta?u, ka nest?v?sim ilgi. Jau t? tr?s stundas v?l?k vilciens aizg?ja no R?gas," ieteic?s spirgta, jauna balss, un np brezenta apakas izk??oj?s meitenigs st?vs. Kas gan to var zin?t," cit? st?ri ?l?gi teica k?da ve?i?a. Jelgava beigta, krievs pie R?gas v?rtiem, var b?t, ka te ar? paliksim." Gan jau k?du gabali?u m?s v?l pavizin?s," atkal Ierun?j?s v?rietis, bet dk t?lu, to gan neviens velns nezina. Un labi v?l, ka tik?m vismaz uz ?s plik?s platformas. Ja is nav p?d?jais vilciens, tad priekp?d?jais ga? droi"
M?s ar t?vu iek?p?m vii? vagon?," s?ka st?st?t ve?i?a, bet tur m?s andarmi Izsvieda ?r?. Sak?pa Iek? karav?ri. P?c tam m?s viens v?cietis uzst?ma eit aug?, bet grozi? ar ce?a maizi gan pa to bunmu kaut kur nokl?da," vi?a nop?t?s. Kur tad J?s, ved cilv?ki, t? skriesiet?" v?rietis drusku nic?gi Jaut?ja. Vai tad no n?ves val bail? Gar?m jau tai netiksiet." No n?ves v?s nav balles, bet redz?t otrreiz sarkanos gan vairs negribam," tagad atbild?ja virs. un tums? legall?j?s s?rkoci?, ?su bridi apgaismodams b?rdaina lauku saimnieka seju. Vai tad m?j?s pam?t?t Dieva zi???" pirmais run?t?js negrib?ja rimties. Nodega. Tik vien pagl?b?m, k? pliku dz?v?bu. Zirgu nosita uz lielce?a. Labi kaimi?i atveda m?s l?dz R?gai," strupi paskaidroja saimnieks. Mums uz Kurzemi aizprec?ta meita, brauksim pie t?s," v?l piebilda ve?i?a. Kas zina, tad jau v?l tiksimies," atr?ca balss, un saruna p?rtr?ka. Vilciens st?v?ja. Bieza nem?l?ga tumsa gul?s p?r kailo platformu, pasl?pa krast? tumo namu un tor?u kont?ras, un dzi?i lej? sapl?da ar Daugavas ?de?u nemier?go vi??oanos. Abos krastos aptumot? pils?ta tikai ur tur izmeta pa p?k?am gaismas staram, bet upes vid? k? nedzirdamas ?nas izmilza k?tras liellaivas un sasvilp?s velkon?i. Naksn?g?s debesis gandriz visu laiku sl?pa dobju lidma?nu r?ko?u, bet kam?r motoru dziesma bija gara un vien-m?riga, tikm?r ?audis uz platformas palika mier?gi, t?s bija v?cu ma?nas, kas c?l?s no tuv?j? Spilves lidlauka. Sarkanajiem putniem bija glui cita r?ko?a tie ?siem gul-dzieniem, it k? atgr?zdamles izplat?jum?, smagi dzina uz prieku savu bumbu kravu, un tos jau p?c ska?as pa gabalu var?ja at?irt no v?cu ma?n?m. Gaistoo r?ko?u m?ko?os nemit?gi pavad?ja k?da cita dobja dun?ana cauri tumsai spied?s vienmu?a rite?u grab?ana, asi pakavu piesitieni, rets nogurua zirga sprau-slojiens, un, ja acs v?rigi ieskat?j?s, pa veco dzelzs tiltu var?ja redz?t ve?amies smagi piekrautu vezumu rindas, kas k?tras un ?odz?gas krat?j?s pretim otram Daugavas krastam. Nemit?gi, neapst?dam?s, ja vien andarmu ??des uz laiku neaizspostoja ce?u, ie paj?gi vilk?s cauri R?gai p?ri Daugavas tiltiem, atst?dami aiz sevis degoas m?jas, tukas s?tas, izkl?duus lopu barus un izpost?tas dz?ves. Bet tie v?l bija laim?gie, kas bija atk?uvui tik t?lu un tika p?ri tUtiem. T?kstoiem Vidzemes un Latgales b?g?u, sa doti no ce?iem t?rumos un meos, palika pie N?taures un t?l?ka R?gas piev?rt?. Tur tiem bija j?nob?g, lai tos nesa-mitu tanku k?pur??des un panik? b?goo karot?ju z?baki.
P&J?gi p?r tiltu v?l?s t?l?k, bet vilciens vl vienm?r st?v?ja. Apnikui un nepadet?gi visos platformas stO?os rosij?i brauc?ji, m??in?dami Iek?rtoties Iesp?jami ?rt?ki, jo nebija ko cer?Vka ? b?s vien?g? nakts, kas J?pavada zem klajas debess, kam?r vilciens sasniegs Ventspili Gaiss bija auksti un dr?gns, var?ja sagaid?t ar? lietu, un katrs m??in??a cie?k pieplakt platformas gridai, lai paaugst?s vagonu malai daudzmaz aiztur?tu 4carbo nidens v?ju. Izveidojui no nev??gi sakrautaj?m plank?m kaut ko dz?gu alai, tur gul?ja divi ka?avtri, kas vien?gie nelik?s ne zinis, vai vildens brauca vai st?v?ja. Tie kr?ca saldi un ska?i, un biezie m?te?i, teltene un nogurums tos sarg?ja no aukstuma un apk?rt?jo uztraukuma. Dievs vien zina, k?di t?li ce?i un purvi Jau bija tiem aiz muguras, un tagad sausi klus? platforma tiem varb?t ?ita k? m?kst?k? d?nu gulta. Pazem?gi un klusti, atspiedui muguras pret platformai malu, s?d?ja abi Vidzemes saimnieki, un pa britl?am pui* bals? sa?ukst?j?s. Dagnija Izl?da no savas segas 4;)c(kSa8 un, plevirdjusiei tuv?k malai, paraudz?j?s melnaj? dzi?um? zem vagonu rite?iem, ?dens bija m?ms im bez spouma, nem?l?gs un sves, un t?das bija ari debesis un ?nas, v?j un cilv?ku st?vi visapk?rt starp sai?iem. Nekad agr?k J)agnija nebija Jutusies tik vientu?a un pamesta. Bet d?vain? k?rt? ? vientul?ba un pamest?ba tai deva pa??v?gu drosmi. Sal ce?? vi?ai nebija neviena, ko sarg?t un balst?t. Nebija J?b?stas un nebija J?dreb par k?du tuvu dz?v?bu nebija neviena, kam vi?a b?tu bijusi vajadz?ga. Bija tikai vi?as paas jaun?, modr? dz?v?ba, kas Sd-poj?s virs Daugavas ?de?iem. Sl vientul?ba dari ja vieglai Visas gr?t?bas, notrulin?ja J?tas un iek??va mier?. T? b?u tikai es, kas dz?vos vai ies boj?. Tikai es pati, un man neb?s j?raug?s ausm?s p?rv?rst? tuva cilv?ka seji Kas mani vairs var skart, ja es Kurzemes st?ri neatrad?u savus vec?kus? Vismaz k?du v?sti, k?du dz?v?bas z?mi no tiem. K?du pazi?u no Jelgavas. Ja n? k?da gan noz?me tam, kas notiks ar mani?" un Dagnija l?ni atlaid?s sav? spraug? starp maisiem un ce?a somu, let?dam?s de?k v?l k?dreiz m?j?s austaj? vilnas seg?. Gaisu p?r??la gaudullgs sir?nas kaudens. Jau n?ko? mirkl? tai pievienoj?s neskait?mas dtas, un abi Daugavai krasti sapl?da ?labainos, gari stieptos vaidos. * Dagnija pac?la acis pret debes?m, kas bija pilnas jucddigai r?ko?as, bet t?l?t vildens ar asu r?vienu sakust?j?s, un garais posmainals r?pulis s?ka vilkties p?ri uz otru krastu. Neapst?damies tas krustoja Tor?kalna slieu re?us un aizvien ?tr?ka k?uva t? gaita, kam?r aiz muguras virs Rlga^ jumtiem s?ka sprak??t zenltartU?riJas ugunis. (Turpin?juma 1^08)
tft . t?,
vJ ?lfifil
dtis ir w vi L v r a u m i I fiw?i.^ dMamimj i?|twr
i i i
Komplimenti Halkomimii