Vfenola vadiba Daugavas | Atkal viens elks Vanagiem vis? Rietumv?cij? g?zts
- V ? 1.100 lioia saiiRO izv?rs apniiNis damo gioiiaia m?roga
Amerik??u urn?ls Time (3. 7.) zi ?o, ka lielinieku parad?z? atkal g?zts k?ds elks, kas ilgu laiku noder?ja par neapstr?damu autorit?ti t?s va-
19. m 29. august? Augustdorfasnometn? pie Detmoldas notika V?-lg^ SLlpur!^ ^^ ^^ ^^ djas Daugavas Vanagu gadskari a deleg?tu pilnsapulces., kur? pavi- Jiarrs staro citu aogalvoJa ka ab-r f'^ 'if ^ ^ ^ ^ ^ ^ vai joslu vald?m. esot ^^ ^^ ^^ ^^ ^^ ^ Sapulce plai p?rrun?ja lidzmeja darb?bu un pie??ma vadl?nijas n?- hodu un ?s valodas esot k? Eiropas, kotnei, lai organiz?cija sp?tu v?l sekm?g?k nek? l?dz im veikt apriipes t? visas pasaules valodu pamatos. Ar darbu un pulcin?t ap sevi tautieus c??ai par Latvijas atbr?voanu. Tika t?ri steicisk?m" metodim vi? to pie?emts proj^ts par Daugavas Vanagu apr?pes fonda izveidoanu glo- cent?s pier?d?t savos darbos, pie bald m?rog?, k? ari ieteikums glob?la Daugavas Vanagu prezidija rad?- kam ar saviem uzskatiem par bur anai Likvid?to joslas valu viet? rad?ja un p?rv?l?ja vienu kop?ju uju un prolet?rieu valodas at?i- CJaitr?lo valdi visai Rietumv?cijai, kur? par prieks?di iev?l?ja V. Ja- r?bii utt. ieguva marksistisk?s filo- numu, viceprieks?di V. Reimani, bet valdes locek?iem  G. Odi?u, P. ?ijas t?va nosaukumu. Balodi, K Anc?nu, A. B?rzi?u, A. Sllgaili un V. H?zneru. - . v ^ . . . -
Padomju kolpsa sp?ks un v?jums (1)
Sauku un isteniba KOLHOZU SIST?MAS KR?Z?  PADOMJU IEROCI TOM?R LABAn
PAR PADOMJU SMAR?M
Turpinot pag?juaj? Latvijas numu r? s?kto Ri?arda Vilsona raksta atre fer?anu no urn?la Look, sniedzam apceres t?l?kos iztirz?jumus, kas o reiz skar padomju bru?oSan?s nipni*- cn>u un koUioiu sist?mas lielo ne- veiksmL
Labais padomju apst?k?u pazin?js Elsvorss Raimonds, v?rt?jot Padomju savien?bas riipniec?bas pareiz?jo un p?c 5 gadiem sagaid?mo potenci?lu, patur?jis pr?t? faktu, ka t? iegulda iero?os daudz liel?ku procentu?lo da?u no visiem saviem resoriem nek? rietumu valstis. Kaut gan krievi kara
Oelef?ta pilnsapulci, par kuras vad?t?- Jtt lev?lija O. Odi?u, bet sekret?riem  A. BCnd?u nn D< Ma?inovski, atkl?ja Cen tr?li! valdes prieks?dis V. J^ anums, no r?dot va gr?t?b?m, ar k?d?m organiz?ci jai Jijis J?saduras, fpaSi s?kuma laik?, un izs?lot cern>n, ka par sp?ti visam DV sp?s lurplnit s?kto darbu par sv?t?bu visai trimdas kop?bai. 8o pasu cer?bu  ?pai z?m?joties uz aprdpl  Izteica ari Celnif, sveicot deleg?tus trimdas centr?lo lestUn - LNP un LCP v?rd?.
,3fli pailaik dz?vojam zin?m? satrau kumi un Uelu notikumu gaid?s, l?dz?gi 1931. gadam, kad ari pamal? ied?rd?j?s lielgabaU,** teica J. Celms, tikal odien Bis satraukums nav bezcer?gs. Jo m?s zi n?m, I tlkid Iero?u vara sp?s lauzt ti- ranniju nn atbr?vot dzimteni no nebr?v? bas Jflga. Kaut tikai mums nepietr?ktu vienpr?t?bas, stipras st?jas un c??as gara 8iem Uelajiem notikumiem n?kot arvien tuv?ki''
Nedal?tu san?ksmes dal?bnieku atzin?bu izpeln?j?s Augustdorfas nometnes v?cu komandants H. Gecels <H. OOtzel), sav? runi atg?dinot Iero?u br?l?bu c??? pret bolSevismu, kas netiks aizmirsta, jo rak st?ta abu tautu lab?ko d?lu asin?m. V?cu Invalidu savien?bas p?rst?vis Strate apUe- ciniji Ib draudz?bas realiz?anos praks?; Jaunaj? Bonnas vald?bas soci?llikum? l? dz?gas ties?bas uz pabalstiem pieS?Irtas art visiem kar? cietuSaJiem latvieiem.
Kop?ga \^ ba 10
DP presei Centr?l?s un Austrumeiropas, Baltijas
un Baltcfinu valstu br?v?s preses savie n?b? Violjfi, ko 1847. g. 1. mart? kop?gu Intereu aizst?v?anai nodibin?ja ameri k??u josl? iznfikoSo da?du tautn)U DP i^Srakstu um?Usti, vair?k' nek? tr?s gadu past?v?anas laik? veikusi atz?sta mu darbu, atbalstot DP ttiL^es nacion? l?s un profesion?l?s Intereses amerik??u un v?cu iest?d?s, k? ari veicinot sapra- Sanot atsevfiUU) lauttbu. m t?. umlU^tu stan a^: Tagad^ p^rm^ J W darbu, piemiifbjSties^lfetakiie k?di ie st?siet ^^ij? l^ liekoSlem b?g?u izdevu miem pfic izce?oanas akciju un IRO dar b?bas nelg?m. Sai nol?k? ari ievad?ti Jauni sakerl ar piekrltlgfim v?cu iest? d?m.
N?kot kl?t da?m Jaun?m taut?b?m, sa vien?b? patlaban p?rst?v?tas 10 taut?bu grupas; latvieSi, ^gau?i, UetuvieSi, krievi, ukrai?i, baltrut??i, poli, ung?ri, rum??i un jugoslavi. Bez Latvijas 9. augusta nu mur? Jau min?tiem savien?bas valdes lo cek?iem tagad UetuvieSus vald? p?rst?v S. MigUnas un S. Vikintas, balti^t??us V. Bortaiks un M. Kuncevics un Jugosla- vus B. BegoviCs un N. PribiCs. P?c jau n?m v?l?Sui?m valdes prezidija sast?vs Ir: prieks?dis polis S. Moscinskis, 1. vi- cepriekSs?dis rum?nis V. Dumltresku, 2. vicepriekSs?dis igaunis J. Pedaks, sekre t?rs ung?ra Dr. Z. Makra, kasieris krievs ini . N. Odincovs.
Savien?ba dr?zum? laidis klaj? almana- diu, kas rakstos, skait?os un lustr?cij?s r?d?s ne vieii V?cijas amerik??u joslas DP pres?t, bet visp?r atseviS?o DP tau t?bu sabiedrisk?s un kultur?l?s dz?ves at- t?stUsu.
l?ku da?u. Tas noz?m?, ka dz?vei standarts ar? turpm?k paliks zems. Iesp?jams, ka da?a no padomju rnili. tar? budeta nosl?pta citos budeta poste?os, piem., atomp?tniecibas iz* devumi var?tu b?t ietilpin?ti izdevu- mos zin?tnei un izgl?t?bai. Ja tas t? b?tu, tad, p?c dau lietprat?ju do m?m, krievi var?tu b?t progres?jui atomtechnik? t?l?k nek? to visp?r pie?em. Padomju savien?ba ari o* br?d b?tu, s?ksts karot?js, tom?r tai vajadz?ga v?l vismaz viena piecgado^ lai t?s r?pniec?bas milit?rais s p ^ var?tu sacensties ar ASV.
P?c r?pniec?bas n?ko? nozare, ku ?ai j?velt? uzmaiuba, ir lauksaimnie* ??ba. Ar padomju kolhoziem kaut kas nav k?rt?b?,  par to v i ^ pratis t?kstoiem b?g?u no Ukrainas, Latvijas, Krievijas. Ar i no paSai krievu preses un radio var uzzin?t par neskait?m?m nek?rt?b?m kolho* zos, sliktu darbu, z?dz?b?m. Padomju lauksaimniec?bas sist?ma nav sp?jusi pacelt p?rtikas produkciju l?di pirmskara l?menim. Kam?r r?pniec? bu dzen uz prieku, lauksaimni^Iba atpaliek.
Sevi?i plaus p?t?jumus tiei ln! nozar? Kamegija fonda un Stanforda
 ... *  * ir  - - r v - i ' I  "  '  ^ .universit?tes uzdevum? izdar?jis Dr, M%SdUmu^^^^ v^ l^ da esot palikusi t? pati, kas L?bu tur?jis past?v?g? gatav?b? ka- N . Jasnijs, kas bijis lauksaimniec?bai
Palaik Daugavas Vanagu organiz?cij? ^f^Pl^^i^.^- ^^^^^ *?P^^ esot Uam. Kam?r Rietumeirop? un Ame- speci?lists Krievij? k? cara, t? Ke- 189 noda??s da?d?s zem?s pavisam 8908 P^lis v^lfarizet?js un rupj tautas rik? r?pniec?bai j?apmierina nemi- renska un padomju re?ma laik?. Dr. M**^*g%1SSd^^^^^^^^ sa-tigs Pla? pa^^^^ aub?s, vai nepietieka^^ velc), V?cijas britu Josl? 25 ar 1188 (14), o f i lo i^ , :^ 7^ ^^ ^^ J^ms, politbirojs ar to r??in?s lespe- p?rtikas apg?de sp?tu attur?t Maska-
?^'^ %.^ " bied- atkal reiz redzams, ka lielmieku pa- j a^ i maz. Toties p?d?j? piecgade vu no kara, bet skaidrs gan tas, ka rlem un 18 b. velc. Bez tam past?v ik pa rad?ze ftekas nav past?v?gs un ka ^j*,i,5^^* *  o t e i ? 4 ui -'<J^ s i   s n^A .wk* 3 noda??m ASV un Austr?lij?, 2 Kan?d? tur tikai Sta?ins ir autorit?te visos P^ ^^ ^^ ^ ^vkarot alummija, maksli- jebkura Ugaka kara Pad. saviemba, un pa 1 - Argent?n?. Austrij?, It?lij?, 5 r ' ^ ' ^ f ^ ^ ^ ^ auioriiaie visos gumijas un ma?nu produkciju, nesa?emot vairs p?ri;ikas s?t?jumus Be??ij?, Holand?, D?nij? un Zviedrij?. | Jau?ajumos. L. K. ? Beidzoties karam, daudzus sarkanar- no sabiedrotiem, k? p?d?j? kar?, no-
mijas virsniekus novietoja darb? n?ktu nopietn? p?rtikas kriz?. NSko- svar?g?s r?pn?c?s, kuru darb?ba v i - gais Dr. Jasnijfa secin?jums ir t?di, ?iem bija j?pieska?o bru?oan?s va- ka Pad. savien?bai gan ir milz?ga jadz?b?m. Kad agr?kais ASV v?st- territorija, bet t?s izmantojam?s ze- nieks Maskav? Volters Bedels Smiss mes plat?bas ?sten?b? ir visai ierobe^
Ne?last?ba vi? par laimi kr^^s L raoja tikai 12 milj. t t?rauda 16 gadus pec savas n?ves, jo ir miris ? a ^ * m^^i padcanju
Tas vi?iem, paliekot V?cij?, b?s liels at-11934. g., bet interesanti, ka o elku, f?^^! P?^; 
V JL^^J i A * - I . ja lidz pat pedejam laikam un kuru ^^^-?f^f-'Jr^^ wimu, w w . V. Janums, sniedzot zi?ojumu par cen- T n ^ i ^ ^( p lat- un 20.000 Helgabalu gad?.Savienota-
tr?l?s valdes darb?bu, plaSi un iespaid?gi P^V^^^aja ari JNieare, i^eise uc. iat- ^ ^ i c f ? m hlia spntinafl reizes vai- att?ioja nenogurstoo un nemit?go ci?u, vieu valodas speci", nav g?zis ne- pam valst?m bija fepti?as r ^es yw H  ? *^ *S^ H^\ viens maz?ks k? pats lielinieku liel- r?k t?rauda, bet ta^ P f ^ ^ ^ f . ^ cit?s kapacit?t?s veikui par m?su tiesi- r t  . . , 7  ,  r \ ^ , ^ o X  n ; ^ o +  n  c anm divreiz vair?k ierocU. atskaitot b?m izce?oanas un skrlnlngu jaut?jumos r^""^^' gruzinis DzugaviliS Sta?ins, P"i- aivrew vduaiv  - ci?u, kas dauviet izr?d?jusies bezceri- uzrakst?dams, k? Time v?st?, 8000 kara kugus. , _ fmatio^^Hlll^^L.?"sS^'J^^l^.^! v?rdu garu apcer?jumu Markims Ar? padomju pus? nfikuSi Idfit Jau- amatpers.. ?iet, maz v?l?JuS?s izmekl?t fi?nlniMia" " i . lielgabalu vietfiiaO rake- iictas faktiskos apst?k?us, lai p?c tam do- Hiologija . ni ieroci. ueigaDdiu  tu taisn?gu l?mumu, bet kategoriski pa- Kautrigi" piemin?jis, ka vi? gan u aujam?s platformas, pet SIKO le- iiSLSficSl?S* faktiski ari visai de- neesot valodnieks, Sta?ins pasaka, ka ro?u fabrik?s l?dztekus ari toku un iSttgu*'JiSj^ ^^ ^^ ^ esot autorit?te jaut?jum? par lidma?nu da?as. PatlajHin ASV s?kt? turpina, Jo nav izsl?gts, ka ar laiku - marksismu filolo?ij?. Marra pamato- r?pniec?bas mobiliz?cijai Sal?dzinot v?ftU f^ikU^^ ^^ ^ nepareizi un valodas vis- ar Pad. savien?bu, ir t?r? b?rnu sp?- menam, senatoriem un cit?m iespaid?g?m P^^ ^^ot nacion?las. S?ipu valodas le. Pol?t^rojs ajos gados nav snau- person?m, k? ari ar rakstiem ASV pres? esot anard?istu izdom?jums, un krie- dis ne bridi un visu padomju r?pnie-
Vai Jauni Tut?ncha* mona l?sta upuri
DV aprapC vacljfi pavisam vil atrodas nn penonat, no tiem dlvaa tieidalas In- valldo an tbo slimo, savukSrt divas treS- da|a* no kopskaita brltn JoslS. Slem ap- rflpEJamlem gada laika pabalstos Izmak s?ts DM m.tW,C, no knrSm divas treda ?as sailcdoJaSI sardjhi un darba vtrl. No S'*drttoaAo nSdn"nooSrtSMSI """J " P8J gada I apmekl?ja Uelko padomju automo-? Jotas: SocifiUz?t? lauksaimniec?ba SSme" tt. noorganiE?sana s?kusiJ neparastu ?fiv^ gad?jumu rinda, bl?u rOpttlcu, vi? daudz no automo- nespSJ apmierin?t vajadz?bas, bet
n S i e S kM^^^ raoanas neredz?ja, bet gan ie- Maskava ari nevar pSrlet atpaka? u ?"pMsSfa ffif no"kriem to"^^^^ S?)umiTpr"iSa''i'^ ^^^^^^ V?roja, ka liela da?a fabrikas st?v?ja priv?to lauksaimniec?bu - pat ja JaTte k3lis'K?o4lS5K^^^^ ?^un*m^Mh"T^*2r r^ ' - Pv'^ priek- grib?tu, jo nav pietiekami traktoru, ^jTri?ojSlK?^^ . Uanal. Virsnlekifem ?d?s r?pn?c?s ir Kop brut?la un asi?ain? lauksata.
nat karstas debates, kuras no aierik??u d/b,.kfin'ZMrt 5^1.1!?^^^ "el teikana. Vi?i Iz?l?, ku?l str?d- niec?bas koUektlvlz?cljas sakuru .c%tt%a'rS.M\"a^ 8- P a M l ^ i ^'^na ceturta flei par It kl SeSkkrricibn, par saistiH zin?tnisk?s eksped?cijas ?? vada pretgaisa aizsardz?bas apm?- da?a no toreiz?ja darba zirga skaita. L t "  ! a  e n  i , H ^^^^^^^^^ V^^"^^^ fabrikas P?c Dr. Jasnija domam. Padomju gM^^^tlul SKtSUm noz?mes 'i^aidrot ar 14. g. s. pr. Kr. dzi- aptumoan? un mask?ana. savien?bai st?vot priek? diezgan 1?- Uvolan? paamakrt Maj ta lieta ir div?ja veida sl?dot ga,: gr?ta un .s?p?ga Uiifamh
tiJI nnvi ! . ko kt SerifcSnn* .  i . * * * - nSvIb?. ?t k? ..nosl?pumainas varas c tUI UMvSra, ka katrs amerik??u sardfti"   ..J . . . . ^ i . . .iU.-n. .b^iT .-. I mezdamies zem ?trvilciena.
Praktiskais padomnieks
PRAS?BA PAR REKVIZ?TIEM ?PAUMIEM /
P8o V?cijas past&voSiem noteikumiem var pieteikt visat prasn>as, kas radnS?s l?di kapitul?cijai pret V?cijas valsti, t?s kuasp?kn utt, Sis pras?bas var b?t c&- li^?s V?cU?, vai ari sav? laik? V?cijas okupStoi apgabalos.
Pras?bu re^ strSSanas nol?ks ir no teikt to personu skaitu, kam ?das prasi bu 14 un id pras?bu apm?ru. Pieteikt?s prailMs vispirms p?rbauda, lai noskaid rotu to ticam?bu, p?c tam re?istr? un pras?bas pieteic?jam pazi?o vi?a akta nu* muru (Registrlerbesdieid). Tam seko pra s?bas apm?ra pazl?oSana (Priifungsbe- scbeid). Tlkllds tas ir noticis, tad, piem? ram, Bleivlg?-HolStein?, Hamburg? un Le- Jaisaksij? ddvoJoSi?m tautieiem min?t?s pras?bas J?pieteic Oberfinanzpr?sident Hamburg-Vermoegenserfassung  V SS  Hamburg 13, Hartungstr. 5; Reinas-Vest- f?les apgabal? dz?vojoiem attiec?g?m nodok?u p?rvald?m (Finanzamt, Verwal- tungssteUen fUr Reidis- und Staatsver- moegen), bet Diseldorfas apgabal? d;dvo joSiem  Oberfinanzprksident DUsseldorf, Dilsseldorf, Nausser Str. 20. Visas pras? bas J?pieteic rakstiski ar veidlap?m, k^ s sa?emamas augst?k min?t?s iest?d?s. Pra s?b?m par rekviz?tiem zirgiem un auto mobi?iem paredz?tas atsevi?as veidlapas.
Kad un k?d? veid? notiks atmaksa, v?l nevar noteikt Ar milit?r?s vald?bas r? kojumu Nr. 99 pagaid?m atUdsm>as iz maksa nav at?auta, jo ari sakar? ar 3. vaiatas likuma 14. paragr?fu bij. saist?bas pret V?cijas valsti-Jaun? val?t? (DM) nav maks?jamas. Piemin?t? val?tas likuma (Umstellungsgesetz) 29. paragr?fs gan no saka, ka saist?bas pret V?cijas valsti un t?s Icarasp?ktt var?s iev?rot, izdodot J^ u- nu visp?r?jo saist?bu ididzin?Sanas liku mu (L?stenausgleidigesetz). So likumu paSlaik apsprie, un katram, kas ir iein teres?ts in? liet?, ieteicams pras?bas pie teikt un tad nogaid?t 1 likuma izdoanu, ?s? rakst? n?iV iesp?jams apraksUt pras? bu re?istr?anas k?rt?bu, k? ari pras?bu veidu un apm?rus. To ieteicams katr? at sevi?? ga&Jum? noskaidrot augmin?t?s iest?d?s* Mag. iur. J. K1 n c i s vijas blmn?^
dz?ti" vienai lentes toptraktori, bet tuvu- Jasnijs, pret?ji daiem bpfimiitlem, uii darba vien?bu virs maks?^ aP^^ P^H T r ^ S i g T u i^tuna^ ^^ ^^ ^ kas caB?iu-"^^ ^ citas lentes b?v? ma^os taa- nedom?, ka I koUektTv? sist?ma va- Sln?8rm?7 hS^ fo? ?iLn S ? i l d ? l p m e S ^ ^ Cauru?u fabrikas reiz? rao ari r?tu pati sabrukt. Tom?r politbl- m?nesi. Kam?r britu josi? tikai i D M tijcai zoboj?s par ?m mistiskaj?m lielgabalu stobrus, bet darba riku rojs jau bijis spiests nodot atpakal m^ u^ftSS^^^^^^^^^^^^ KrJzT k^'e^l^^ ^^ el'^ ' f S a fabrikas - autenes. Daudzas r?pni- priv?t? lietoan? 20 milj. ma20, apa ? o T ? d T k a ? X m ! gr^ ^^ ^^ ^ vi?a imeni cas t?i izprpjektetas daudz liel?kas akru lielo zemes gabali?u. P6c vI tr?l? valde jau agr?k ierosin?jusi radi- ? v1sXmrSLfJ^ B^?l^ ^^ ^mfri^ '^r ^^^? norm?li b?tu vajadz?gs; t?s pil- citu v?rt?t?ju dom?m, arT pate po- ?u v'Re\nfe?dS\^ ihf^ ^^ ^^ ^^ ^ var?s Izmantot tikai kara lltbirojs necer, ka kolhozu Blst?ma jSsiuztic?ta^ a^ ^^ ^^ ^^ ^ sp?s apg?d?t valsti ar pie- S n ^ S ^ b ^ o M ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ TrtifararsU"^ ^^ ^ pl?notas par piektda?u tiekamu p?rtikas daudzumu p?(j ri^ iek?st stipri u^ ^^ ^^ ^^ ^ piSomt ^ S^f ^ ^^^^^ L^^^ f^ ^ pras?tu paredz?ta pro- tumu standartiem. T?d?? vienk?rSi ka tiem daudz maz?ka faktisk? alga. n ? r v  H n?PPP ?n ^ 1? i?AH . l"efs i l^i?n5 i^kcija, mamu un darba riku fab- j?cenas izspiest, no is sist?mas ie-r^nlf?./, i'oml^ ^^ ^^ ^^ ^^ vair?k. Bez tam S! aist?- nlff?m vajadz?b?m daudz vair?k, nek? tas ^^ S.^ st? ar pel?niem krampjiem mira r?pn?cas pat UZ p i ^ liel?kas. ?paa ma tUT groOS 40 milj. zemnidOL d ' a m M s - K v ? r l t l J e 7  e c l r k?rbfirapme^ ^^ ^^ ^^ ^^ ^^ ^^ f ivielu ministrijaTsot uzkr?jusi re- Propagand? uz ?ru Maskava^kol- kSricibu >^ <>verstu nesaimniecis-1 ^^^^ sarakst?jis par faronu vair?kus tus metallus, gumiju Un citus vert?- hozu sist?mu un kolhozniekus vis?di
Pilnsapulce par Intens?vo darbu centr?. materi?lus par apm. 1500 milj. glorific?. Tom?r Si lepoftan?s ar Tid^ rnVumu%\f^ ^^ ^^ ^^ ^ . ' mazu traktoriem, Jap?m kvi^ii J. Celms, un par DV deleg?tiem LNP i ^ senatnes p?tnieka prot Ltoreti tele- Rietumnieki parasti vipsn? par pa- ?irn?m un nebijuiem lauksaimnle- v?l?ja: V. janumu, j . Celmu, G. Odi?u, g^ j^'^ ? par ^ j^^^^ kvaUt?ti, iefskaitot ap- ??bas zin?tnes sasniegumiem ir tikai %faJM** d c b a l l ? ^ C T o L ? i u m s ^^^^^^ kapen?s. Ar i vi?i zin?ji visus no- bru?ojumu. Tas nav pareizi. Padom- nere?ls sapnis. Par sp?ti lepnajam groz?t organiz?cijas stat?tus, iesaistot par P '^L "^^japna l?stu'S bet nevelUja ju parf?mi var ari neatg?din?t pu?u propagandas sauklim, ka Pad. ttvie-
v?la pret?jos viedok?us, k?p?c sapulce ^"f.^,";*^^ ?rst?anos speci?listu vad?b?, lietoan?, padomju artil?rija sniedza nieka. Tieksm? p?c liel?m maSihfim beig?s vienoj?s pagaid?m no b?tiskiem . P ^ f / f J ^ ^ diiem m?rogiem aizmirsta liet- i?7a^rDro"|&?iU ^''^ ?^r^- T?pat Sti?ina der?ba. Piem?ram padomju lauk- nas ties?bas visiem, kas to patiesi v?las, grupas dal?bnieki atkal atgriez?s Rom?, tanki saviem uzdevumiem bija lab?k saimniec?bai daudz vair?k par 60
Apstiprin?ja Jauno pagaidu budetu,ra. go'ja t r i^^ Toties krievi kliboja sa- z. sp. begemotiem" noder?tu mazie, tedevuSS* Tom sekret?re mira ar aslnd?Sanfii pa- re??t?ku main?riju, piem., lidma- vienam v?ram apkalpojami^ 16 l d?tiesTerv??ijaV IST citu z  D v no- M ?fdz?tef oM?^^^^ ''^^ara, elektrisko iek?rtu sp. traktori, bet to tr?kst. Liete gan f*Jnlt?o^^ol^;.^.^^ ^^v?. Milit?risti dom?, ka krievi | t?, ka os lielos traktorus var raot
sma- krievu
ame- seviS? locek? lak?s
P?c spraig?m debat?m uzdeva V?cijas ? pacienta iek?jie'org?ni k?du nepaz?sta-1 Ar? ioekTft^^^ valdei izveidot kop?ju fondu, lai dotu le- mu izstarojamu ietekm? bija s?kui pa- ^^^aa i\\ godalgas sa??ma Dru- ?u agronomi doma, ka tie atKai sp??u izl?dzin?t apr?pi starp V?cijas at- n?kt. Nosl?pumaino kaiti izdeVies ?rst?t ?oan?s speci?listi, to vid? 7 lidma- p?rv?rtioties atpakal par to paSu seviS?ajMu Josl?m mi t?l?kas emigr?cijas | ar r?diju. | inu konstruktori. parasto kvieu ?irni. Padomju zl-
Pat Kremlis zina, ka ari policijas n?tne aizr?vusies ar ?isenko teori- zem?m, kur atbalst?mo skaits, sal?dzinot ar nodevu maks?t?ju skaitu ir daudz lab- S ! ^ \ n ^ f 4 n n \ ^ i l Rfl?m^^ H?^ * l\' NIMBIDINS - JAUNS LIDZEKUS valst? ar piespiestu darbu un priek? j?m, kas apgalvo, ka ar i ieg?tas pa- d?'iev?l?ja v: Janimr(p!riS?d1s), v^ PRET ?DAS SLIM?B?M rakst? tu dz?ves veidu vien nevar g?t z?mes var b?t mantojamas, ka st?di Reimani (viceprieks?dis), G. Odi?u, P. izcilus pan?kumus un str?dnieku un ar? cilv?ki ir uzlabojami" un Balodi, A. B?rzi?u, R. Anc?nu, J . Celmu, Londona (md).  Daily Mail zi?o no^orha gribas uztur?anai un uzmudi- 5oc n-rlaViniiimne. JL^ ^^^l* .anfn- A. Sllgaili un V. H?zneru. Par valdes Ja^nd?lijas par jaunatkl?tu efekt?gu n J ^aroa gnoas uziuresanai un i ^ ^ ^ uzlabojumus var nodot manto- kandld?tiem iev?l?ja A. Vanagu, E . L a '  I n a 6  n o i w  r .ro,oH.ici voi iroH, I x i;: , . vu, J . Gedrovicu, GaUndomu un Pauzcr bet rev?zijas komisij?  P?rkonu, Uti- l ^ aun-vs par mmuiamu, un lo izveiaojusas i b-ovac valHTKa +5 rialrl?m? cnni?lam I ft^ i n?nu un Tirzi?u. Indijas valsts laboratorijas Jaund?lij?. r^avas vaiOlpa ta reKiame SOCiaiam tm.
P?c zi?ojumiem par invalidu p?rskolo- Nlmbidlnu ieg?st no n?mas jeb margozas un kul tur? l?m vajadz?b?m paredz?- Lai k?, padomju p?rtikas pro- San?s centru darb?bu nol?ma ieteikt o koka, kas Indij? ?oti popul?rs, jo visda?- tos budetus,, da?dus apbalvojumus dukciia kon5 1Q17 & rotmiririlafl centru kursus absolv?t visiem, kam vien d?k?s t? da?as tauta jau l?dz im izman- I^, HorKo c^i^l^i^^^ auKCija KOps iy i7 . g. revolUCljaj tas b?tu iesp?jams. Jaunas izce?oanas iz- toja daudz?m ?rstniec?bas un cit?m prak- Par a^rba Sdsniegumiem, brivu stu- dienam tomer pieaugusi. Sin? zi?a redzes c?iur LRA uz Kan?du pav?ru?s tisk?m vajadz?b?m, Margozas ?rk?rt?gi diju veicin?i^>anu uc. Viss padomju krieviem ean vel i^U P P U nriek?, invalidiem, un jau re?istr?juies ap 40 daudzpus?g?s noder?bas d?l daudzi Indiei milit?rais r)pr<;onak Ir divnnnnc;rpi7 hpf irmi ^fo^ J i ! j i <o tautieu, t?pat Invalidiem uz turieni so- o koku pat uzskata par sv?tu. Margozas " i , ^ ^ ^ l P^'^SOnais^ir Oivunpusreiz bet vi?i var pacelt produkciju, 1as pal?dz?t tikt prof. Kestiers, kas ir liels r?kst?tes lieto zobu t?r?anai, pie kam r?k- iielalts neka amerik??u, bet padomju Krem?a pl?not?ii atradis Isto to' latvieu draugs. Pret?ji agr?kajiem ga- " '^^ ' 1-^ - . . ^  . . - v . I . . V ^ J a u a u i o  i v diem, tagad no dro?bas viedok?a invali du intereses atst?t V?ciju stipri palielin? ju?s, ta?u patreiz?j? nep?rredzamaj? si tu?cij? gr?ti pateikt, par cik t?l?k? emi gr?cija attaisnotu zaud?jumus materi?la j? zi??, proti regul?ro pensiju, ko var sa?emt, paliekot V?cij?.
P?c divu dienu raita un intens?va dar- ma br??u un citu ?das kaiu un slim?bu I 12 5 nroc Ieb astotO dalu no tauta*; I Afiv THj^o'^!^iriirT^/%"''?'offirTl ba pilnsapulce nosl?dz?s, p?c prieks?a ?rst?anai. Bot?ni?iem margozas koks pa- l-j^^s,^^^^^ TSnsin,^ * ^ Tnul^^ ^ ^^^^ MILIT?RO SPEB G. Odlna beigu v?rdiem vienojoties Lat- ' z?stams ar nosaukumu Media Azadirachta ' ien?kumiem. Tieiem militanem SAL?DZIN?JUMU '^ ^^^ c. G. vai Meiia indica. m?r?iem Maskava izdod divreiz Ue- ^ ^ J H ^ ^ K ^ O L U
st?te apvieno zobu suku un pastu. Koka armijas un flotes uztur?ana ir l?t?ka dividu?l?s un Irniipv+mao lankflaim- lapu un mizas nov?r?jumu lieto pret dru- ^Pk? A W ^ r^i^^^uT i *\"^ ?^ ^^ v^as laUKsauu dzi, bet kalt?tas lapas un mizu - ievai- ^^^^ . , ^ . , M . ^lecibas kombin?ciju. A n lai to noj?mu un augo?u dzied?anai un pret Kam?r Savienotas valstis i?ui^nie- veiktu, Pad. savien?bai vajadz?s vil cit?m kait?m. cibas paplain?an? iegulda tikai 7,7 savi 5 eadi
No margozas ieg?tais nimbldins esot ?o- ^^^^ nn tautai i en?k i imipm Partnm- ^ ^ ti iedarb?gs pret ekz?mu, ka?i, furunku- P^ ^^ ' tauias lenaKumiem, h^ aoom- iozi,^k?^an der?gs ??l?jou vau, apdegu- ? ju savien?ba t?diem m?r?iem paredz ? N?kamaj? turpin?jum? lasiet
v-1
at
8ora
jBat
ir
lielJ mera ir iespaida un g'f gadiem
AjM&a mSnesiem dVrfs firliefu v a ^ Krietnfi un godigS; SmIelQari1|.gt Stenasno t?. Kaut ^ jau Uel? m?r? II Sl daudz Uel?ko un? jmnu nok?rtots.
tJn visiem liekas, cieiita pietiks. Uz U niuas tak ir kas p mums ir  Meiero- vi?a autorit?te na ueapstridam?ka.  tagad vi? ir apj lielum?. V?l vienmi pilna vii)^ r'"'" ' atska?u 4  . Tagad vl?S ir nea; par visspilgt?ko, m?su politiskaj? dz?v?.
Dzird gan, ka politiski darba. ] t?jas iesp?jas un ^ k? dz?ve, j | u apnicis v?l vienm?r ru izdoto latu kabaf agr?k ikoliiua jo vairflk n?sts nav sfkmBtai'
prot ' le \f tp; ' la l mazumu "pila mu. Tagad g?ku laiku vi?fi ir ?a valsts nav baj^. vi?am vairs t l k? kad bija tik ?tm ?u, lai var?tu j?baid?s, vai n vai franku, Uti Bet t?lieUUai^, ciba, kas vi?am aairumu un sa' nlgajfi dz?v?, L _ ir ari sirds. V?na tik balti. ^
Bet la i taakf i% droa un lepna par Par savu ?rlietu ne?aus vi?am ai droinfijums v?l
25. 22, u> pazina Meieiovicu
v^am paam ntb^ ivetdienai ateotis: apmekl?t?ji durvii, vi? nodoties savam uari liegumos un do i^da pavir?bu. Tak str?d?t var mm
^ lepni fcu
fauito nn