_ odflnimlg? pa, vapianfi. Protesti lio k r i m ku?a
saturs Stok- iMdibinlto, bet tfii
ptr i^pvainojolu i Padomju no^
?ditfomitlik?m pa firli^
ieit&H izbnftu-
;8i;bftvl^ei. nepie*
ftUmm iip i^matas
vleinU _ pl?no
mnUai ra
civni- ?tot in?-
manevri Jau zi?oj?m. Izm??in?juma
i p 1000 sievieu un avi?cl:|a8 b?zes 75 loc^?i UdmaSIn?s
ik l . B?rniem ibr v&rdu a?
??is us aizsardzi-
?.be??u l^liiKImi^ A koma?* k?jnieku
J lpc i ed* - llba. jDeme* HMn kato- jija p?c ka^ Atk?pties no
toteri?u DP limiktn?m ar
, Itoliiia karas im ir)ou viet? ie-
!.SI iemesla izol?ts ^ bo
^ D?vias. lavu aizsar^
i i i a lUi i im K a ^ lU posteni pW?^ kan?dieu ini-
i M i i i t maiiitt vSi?fianfis A^^ viet?s figOr?
Id?tt Viaur citur ligalsoi ipir l?bbri^^
tt(^,ialpaSfilai- iui c?n?ties pre
neviei?u nb sa- Jant'' koi^i?rvu 8(it!}omi
Vjfa?dnieki atteic?s fitve^s atpaka? U - Uvietots noliktav?s,
tad. savien?bas,
LATVIJA ?atvian Newspaper
Published imder EUCOM CivU Affalrs DlvlBion Authorisation Numbei UNDP 196. Publisher and Editor: Valdem?rs Lam- bergs, Schw?bisch GmOnd, DP Camp Artillerle-Kaseme, Phone Scbw. GmUnd 2159. Prlnter: Remsdruckerei Slgg, Hartel & Co, SGhw?bi8ch Gmiind* Pa- radiesstr. 12. Published twice
weekly. Clrculation 11.000.
tATVIAN NEVVSPAPER
aapi man Mtfltnss VI iMtaiiiia. toamiH: Umtlo eentiili K0> mftl^ Oalvenati rtdaktoft: V. Lambmi: gUv. ctd. vieta. U. CuUUt. Bedtktorl: A . Bolitaint, J. Jlkabions P. Kllns ? U ^ I. Balsttn. U amci. AMSuas redakdjas vd. A. amiti OMlar BottM. Canbi^ ia.A.aT^ AusUiUa). Radak
dnsi: aU) 8ehwiWica OmOad. DP Camp ArtUlartt- KtsefiM, ti]x.8dliw,O0BdllSI
Maskava mekl? Ir?nas draudz?bu...
Tehentoa (md). No autoritat? viem avotiem AP zi?o, ka Maskava l?ia?si kampa?u, lai nodibin?tu la bas attieksmes ar Ir?nu un t?d?? ir ar inieru draudz?g? gar? nok?rtot Jau k(* gadiem abu valstu starp? past?voos daudzos robestridus, kas reiz?iini iKJvedui pie sadursm?m. L?dz im krievi vienm?r pretoj?s ??r?j- komisijas rad?anai, bet tagad komi sija jJ?iu esot nodibin?ta un ievad?tas ari tirdzniec?bas sarunas, par kur?m Ir?nas premjers noteicis striktu sle- penil^ u.
Maskavas nost?jas mai?a notikusi vienlaic?gi ar Teher?nas Vaing tonas sarun?m par amerik??u aizde vuma pie?iranu Ir?nas saimniec? bas stiprin?anai pret padomju spie dienu. Krem?a nol?ks ac?m redzot, ir izjaukt ?s sarunas. Ja krieviem iz dotos nok?rtot robeu jaut?jumu un nosl?gt tirdzniec?bas l?gumu ar Ir? nu pirms vienoan?s par ASV aiz devumu, amerik??iem tas b?tu liels prestia zaud?jums.
Newsweek sak?s zin?m, ka ASV ?rlietu ministrija Ir?nai jau esot cie i apsol?jusi t?l?t?ju milit?ru pall-dJ?bu padomju inv?zijas gad?jum?.
Uzbrukuma gadijum? Jugoslavija l?gs Apvienoto n?ciju pal?dz?bu
T?TO DOMA, KA MASKAVA TOM?R NERISK?S, JO JUGOSLAVI IR STIPR?KI PAR KOMINFORMA KAIMI?VALST?M
f Itot?vjiem sniegtaj? intervij? Jugo- ietUpst 3 motoriz?t?s un 1 tanku 8iavas deleg?ts pie Apvienotaj?m n?dj?m, ?rUetu vicemh?istn Beblen pailokidroja, ka vi?a viOsti I?Bf s Apvienoto n?ciju pal?dz?bu, Ja tai uz- braks. ,3I?8 pie?emiim katra pal?dz?ba, vienalga, no kuras puses t? n?ks, piebUda vi?S. Jugoslavija tom?r ne?ausies iebied?Ues no kominfor- ma valst?m, lai ari eik t?i ska?i draud?to. Intervijas tumin?jum? Beblen atsauca apgalvojamu, ka Jngoslavija orient?tos oz rietamiem. MMIS gri bam dz?vot mier? on draudz?b? ar vis?m valst?m. Ja ar mums v?l?tos
Latvijas dz?v?bas se Latvkii tait var aisMiklIii v
iif m ivHibia pilau l i itvl , kaa
m. Ndama iMma s?elja ir ?r-lumua. HMN
k?jnieku un 3 tanku div?zij?m saga* m f f i ? ? j ? ? ^ mmmr' tavota aizsardz?bai pret Ruro?nUu ^ f ^ f?^ rUii l^k%ia frilmMl un Bulg?riju, kaitr pit O r i ^ u , attiia Ir tan&Uvl inuMru un Alb?niju novietotai t brigldas. Beidzot v?l J?min S?ovtoij? stado-
mtdbtt. aa ki AiPs? LaUiijg ?agai??? paii?fft
n?t? 4. armija ar 3 div?zij?m, ^s?m a ^ i ^ slim dtfvftt B tt?vL 19- run?t Padomju savien?ba ui savstarp?j-s de?ai pamatiem, m?s vai?tn mrmljfim ir savas sapieru un artt- Wm ^?^?^^^^^fl^''^^^^^'^^^^ ka Jugo-i lerilas vien?bas. Apbru?ojums gan uavi ir lab?ki marksisti nek? Padomju savien?bas satelltvaistia. Jugoda- nevlenveidlgs un da??ji noveeoJ'H. vUa atz?st, l u katram indiv?dam ir ties?bas uz sav?m dom?m. Beig?s Bez viet?j? raojui^ m tankiem kara-
p A n pasailai M i
* BET PIEROBE? S?KUSIES KURDU SACELAN?S
Teheriina (D). - Tai pa? laik? Ir?n? Padomju savien?bas pierobea s?ku?s asi?ainas c??as vald?bas ka rasp?ka un kurdu nemiernieku star- ji?. Apm?ram 20.000 k?das* kurdu cilts v?ru atsac?j?s nodot vald?bai ie ro?us. Ir?nieu ?ener?lt?bs to pie pras?ja pirms k?da laika, kad kurdi izdarija uzbrukumus un laup?anas vair?kos kaimi?u demos. Vald?bas karasp?kam, kas sa??mis pastiprin? jumus no Teber?nas gaisa ce??, jau izdev?s ie?emt kurdu galvaspils?tu Inform?tas aprindas baid?s, ka ne miers Var?tu aptvert ari dtas dltls. Sis ba?s past?v sevi?i t?p?c, ka Jau kop 14 dien?m k?ds slepens rai- fflt?js aicina Ir?nas un Turcijai kur dus sacelties m nodibin?t savu val sti Kurdist?nu. V?st?m par i^mie- riem lielu iev?r?bu velt? ari Savie notaj?s valst?s. Vair?ki amerik??u laikraksti nor?da, ka tos var?tu b?t Itispir?jusi Padomju savien?ba.
Beblers piebilda, ka vi?i netie tieai agresijai pii^ t JogoslavUa.
Otru interviju Jugoslavu ofid?la-??bas l?dzek?iem un radot aizliegto jai zi?u a?ent?rai sniedza ordien ?r- Joslu robeapgabalos, lietu ministrs KardeUjs, dodoUes uz P?c rietumu lietprat?ju atzinuma Apvienoto n?ciju pilnsapuld. Vi? Jugoslavija milit?r?s gatav?bas zi?? deklar?ja, ka Padomju savien?ba nav sal?dzin?ma ar Dienvidkoreju m??ina paplain?t savas varas robe- un viena pati var?tu atvair?t Maska- as un atbalsta karu Korej?. Bet Ja vas satel?tu uzbrukumu. Se?s armi- p?r?j?s valstis b?s stipras, Maskavai j?s sadal?taj? Dienvidsl?vijas kara- vienreiz vajadz?s atteikties no sa- sp?k?, ko pag?ju? jTudens manev- viem imperi?listiskajiem m?r?iem, ros v?rt?ja uz 600000 v?ru, patlaban
Augusta s?kum? Jugoslavija dau- ir turpat 400.000. Uz apdraud?t?s dzi bija noba?juies, ka Korejas
uo-l robeas pret Ung?riju Jau agr?k no tikumi var?tu atk?rtoties ari e, Jo vietota liel?k? da?a 2. armijas, kur? Dienvidung?rij? un Zieme?bulg?rij? koncentr?t? karasp?ka manevrus pa vad?ja neparasti asa radio kampa?a, kas ?ita prieksp?le milit?rai akci jai. Ta?u pie robe?m viss palika klusu , un pr?ti nomierin?j?s.
Belgrades vad?t?jas aprindas t? pat k? iepriek?j? rudeni, kad kom- ?nform? apvienot?s kaimh?ivalstis ri- kbjd llddgas deinciisti^t?vas ?tar?'* sp?ka kust?bas ir tajos ieskatos, kti krievi nerilkei Dr k?ru Balk?no Pat nerva kara kulmin?djas dien?s, kad ari rietumi jau baHj?s par bru ?ota konflikta iespS?u, Tito un vai rums vi?a ministru bija apmain?jui Belgrades svelmi pret Alpu gaisu idiliskaj? Bledas pil?. Jugoslavijas vald?ba neiesauca pat rezervistus, aprobeojoties tikai ar daiem dro-
sp?ka vad?bas ridb? ir v?l ap 500
ariikii aknastl DeaodItL k?Mi ilavMl ua ai^Miali, inAelM
dnUi mais^ bet Dieva aois. aAa g?li ll^a ialvieia lat on aipl
T.34 un T??era tipa tanku. bftoh*ifma UM?u Mif^ Jugoslavu karaspilka kaujas sp?ju
p?d?jo gadu i?^nslv?s apm?c?b?s iev?rojami k?pin?tas. No padonUjai draudz?giem elementtem atbrivbtals virsnieku sast?vs papildin?ti ar t?* diem, kas v?l pirms divi gadim bija politiski nev?lams. Atzi?a, ka nepia tiek tikai ar pieddvojuiiem i M i nu kara dnit?jlem, spiedusi ui&emt akt?vaj? virsniec?b? ari pirmk?rt milit?ros sped?lfstus pat t?dus, kas uz laiku bija emigr?dj?.
(Tttfpliiijums 1. ipp.)
*
ASV ?rlietu ministrijas ofici?ls iesniegums DroStbas padomei ~ Jakobam Ma?ikatti v?? nav
Maskavas ihMN;iju L e k s a k s e s a (E) SaipR?tat? pcOltiikiJ? dtu?dJi I i i I r t ^
sauli kop Korej? s?k?i konflikti, tagad radlea alk?t km ttm?i momenti. Saviraot?s valstis otrdien ofld?li ipasi|^ DnMbat paMttA ka virs Korejas notriekts k?ds dlvmotorlgs bumbvedls, kif MJi apiimili ar Padomju savien?bai larkano zvaigzni K?dam amerfld^ a^ llalei Httl* cin?t?jam v?l?k izdev?i izvilkt no UdmaSIaas vraka leHnaotv, M k i ^ dokumentiem nep?rprotancii izriet, Ica vi?i sastiiv Pademlv savISIlAii avi?dj?. Kad par 8o starpgad?jumu pientea toform?dja no teMi|a Me?artfira, to nekav?joties pazi?oja preiltoitam THIme&im. Vi?i deva to dar?t t?l& zin?mu Dro?bai padmneL
tia Ir ptli DWVI, kaa tagad aaie ma gl?bi i sarg?t LatvUaa M - bu. Kur ir Lalvljaa drivONia aarglT
MH bflvibaa 8 iabkl?jlbaa iaftai MJ?m kurli pret pagljiie lalk ^ ?niiin la likle^ bargo m?elbu un g?j?m B^^ardsoi edvs. H?i vtan ttemi Ue?f?m lido tauli tatalb?i B nsiUgtaHfim Bauniam. Mlia ??nA Tatrtj lemautti? MreibMd M JMma kriinis ilaili?ianae H M na* bOfipal vaMUga fadmisivM bM lutei pflikft lialtUaa v iMi IM vkvihak? bfMbaa sarga. KidmM foUa Mia vaMs van? brivibi ft la-. ro^i M ai?a MbU?mlei kal mia
IM. tad UJtai Ita nrt. U M i t a ItilMiri AdJto ar poiMaki, M M * ^ n H a i n i a k l a k NflM|tl l i Mdi?a nimu i*4i wv.
Latvieu le?ion?rus vairs nepiel?dzina v?cu SS
VAINGTONAS DP KOMISIJAS 1. SEPTEMBRA L?MUMS:
Latvijas s?tniec?ba Vaington? sa ??musi gal?go atbildi latvieu bij. ka rav?ru iece?oanas jaut?jum? ASV.
K? zin?ms^ princip? karav?riem durvis uz ASV jau atv?ra jaunais DP likums, kura 13. pants noteica, ka iece?oana liegta tikai tiem, kas briv- pr?t?gl c?n?juies Iero?iem pret* Sa vienotaj?m valst?m otr? pasaules kara laik?.
Bet praks? rad?s atkal Jauni sa re??jumi, jo p?p t? paa 13. panta cita nosadjuma iece?oana liegta person?m, kuras piedal?ju?s kust? b?s, kas ir naid?gas Savienotaj?m valst?m vai t?s vald?bas formai. So nosac?jumu m??in?ts attiecin?t ari
Latvieu le?ionu. Sis sare??jums tagad nov?rsts, jo
Dip komisija Vaington? p?c. ASV ?rlietu ministrijas nor?d?jumiem 1. septembri pie??musi jaun? DP liku- i?a izpildnoteikumus, kuros defin?ts, ka Baltieu iero?u SSf vien?bas (Bal tieu le?ioni) m?r?os, ideolo?ij?, r?c? b? un uz?emanas noteikumos no teikti at?iramas no v?cu SS, un t? d?? DP komisija t?s neuzskata par kust?bu, naid?gu ASV vald?bai, sa ska?? ar DP likuma 13. pantu "
Tas pats attiecin?ts ari uz igau?u le?ion?riem. .Tas.nozin??. ka nov?rsti visi no DP
Iii. . . . * K l - Z ^ l j i ,
Bumbvedi ar sarkano zvaigzni amerik??u izn?cin?t?ji notrieca pirmdien net?lu no 38. platuma gr? da, kad tas m??in?ja uzbrukt Apvie* noto n?dju flotes vien?bai, kas pa trul?ja turienes ?de?os. Nopietnais starpgad?jums notika pulksten 13.29 p?c Korejas laika. Kad bumbvedis m??in?ja apaud?t min?to flotes vie n?bu, tam uzbruka vair?ki amerik?-
A - , j x I w i ^ u i i iJJ^ u izn?cin?t?ji. P?c ?sas c??as bumb-Ari da?s izce?ot?ju nometnfo bij^ K?dam ASV flotes karav?riem dotais nor?d?jums ?s no- ^?dn?t?jam no bumbvea vraka iz- metnes atst?t, par ko Jau zi?oj?m ^^^^ i^^j?^ padomju leitnantu. At- reiz? ar inform?ciju par 21. augusta rastie dokumenti liecina, ka tas Ir l?mumu, tredien atsaukts. Miins Tenandijs Vasilebia Vi?a ap-
Latvieu Relief Incorp. direktors liec?bai bija 25054 numurs. Zi?oju- H. Lielnors uzskata, ka i$ l?mums mu par starpgad?jumu Korejas fron- ir m?su aizst?v?t? viedok?a Iev?ro- t? Apvienoto n?dju ?enerSlsekret?- jama uzvara. ram Trigvem L? ASV p?rst?vis Er-
Ubvaigo izplldnotel?umu Pan8^ r^ .'^ TrnSM^ ^^ ^^ ^
laikraksti nor?da, ka tai v?l vair?k saasin?s attidcsmei auitrumu un rie* tumu starp?. T?d?s pa?s dom?s ir ari vald?bai tuvu st?voas aprindu London?, kur pien?kusi Infbrm?dja, ka zleme?korejieli la??muli no Pa domju lavien?bai avi?cijas atbalstu. Iesp?jams, ka Jaunais inddents radis ?oti asas debates Apvienoto n?ciju pilnsapulc?. Tagad noskaidrojies,'ka padomju deleg?cijas vad?bu uz?? mies ?rlietu ministrs Viiimdds.
oreiz Maskava rea??ja necer?ti ?tri uz ASV iesniegumu Drdilbu pa domei Ceturtdien Padomju savie n?ba iesniedza amerik??u v?stniekam notu, kur? apgalvots, ka notriekt? lidma?na bijusi gan padomju, bet t? nebijusi apbru?ota un atradusies ap-
imm^ m mi m?km, ^^^^^^^^^^^^ ,/^ i^ fciir^ '?|iJihM^ ?M^
m aH a t n ai Oa ir lUi . U*> v?lM j M t Ir JIMI M aMm HMi l i M N i M . lum, taMM %nb kt JMM ffvUtar tel U l . iW ntttal vlMl r I M u i M t i m i MlBii. laMJa |rib Mt brti
IbMato. MMtaltuCtaMl-
M f l pMMit M m IK t?trUm IM aa M U I M d a M M . i M l M i , kM M m tMbM Mltffta,
taaga mi brBli^i bwiritoilrmi* iud?ai M anms MV dti eebia dilttlial^kllfali|aiea|?. H M - U tiMpd MvaMalittmlbM m miri- Iii Rkiimi, bel kasa van. ka i M M silie par rdH9tlk% kii ir nsiOlfea mi makOkt. NabUm art mii pomiskl tanaBU?l n M M II fliA bel vM tti dali rdnptIltiU. nm pm rOMdmlei aa ptM dMm. B?iieBamgaBpftpiiaidili. ?M? bel Mlikairidm aavu ? - ku?^ lMirtiki ua vainikB lis u f i l l i i iMuval im. MtaBildamprU
0
ja m?tne. dn?t?jl virs Baltijas j?ras notrieca Galvojumu sag?d? karav?riem vis- neapbru?otu amerik??u lidmainu.
llelSko labv?l?bu soliJuSas ASV baz- . ^ ., , ., , nicas organizficijas, bet b?tu vietfi,LKad otrdienas p?fljusdiena s ^ s
un var?tu izce?ot, nepaliktu Eirop? iek?m v?l likuma noteikt? kvote nav izlietota.
Mask? izb?v?ti ?etri jauni lidlauki
. . - . . * v . . . * . , s . . . v . . v , v ^ . . v . Duno (LJ). - U i pastiprin?tu likuma teksta izlob?mie ??r?i, ku- Savienoto valstu aizsardz?bu, A?ask? rus m??in?ts likt ce?? m?su bij. le- fton?ru ielaianai ASV. S? l?muma piem?roanas termi? noteikts ar 5.
augusta beig?s nodoti lietoan? ?etri jauni lidlauki. Viens no tiem atro das Fort Jukon?, k?s robeo ar Ark-
septembri. Tuv?kas inform?djas ? tik?s apgabalu. Ofrs lidlauks no- nor?d?jumiem DP komisij?m Ei- beigts Seldovij?, treais Palmer?, bet
rop? redakcijai v?l nav, bet dom?- ceturtais A?askas dienvidos pie Ka- Jams, ka l?dz ar iem 1. septembra izpildnoteikumiem groz?sies agr?kais Va^ i^ngtonas DP komisiias 21 augus-
ceturtais A?askas nadas britu Kolumbijas robe?m. Vi siem iem aerodromiem ir pietiekami
-cuugtonas uf Komisnas u g u o - gap skrejce?i, lai tur var?tu nolai- ta ismums. par ko zi?oj?m iepriek-' sties vissmag?k? ti^^bumbvei un S?j? numur?: i liel?s satiksmes UdmaSmas.
stri.las zi?ojumu. Run? Ostins at k?rtoti pras?ja, lai Dro?bas padome pie?em agr?k iesniegto rezol?ciju, kas prasa nosod?t zieme?korejieSu agresiju un aicina UN dal?bnieces ne sniegt tiem nek?du pal?dz?bu. P?c Ostina uzst?an?s s?rs Debs pazi?o ja, ka Vaingtonas iesniegums b?s n?kam?s s?des darba k?rt?b?. Pre t?ji saviem agr?kiem paradumiem. Ma?iks tikai paraust?ja plecus un pie- bilda, ka t? ir ?ener?la Mekart?ra un ASV aizsardz?bas ministrijas pro- vok?dja, BBC dinlom?ti^?is redak tors dom?, ka Ma?iks v?l nav sa?? mis nek?das instrukcijas no Maska vas, dt?di vi? So gad?jumu b?tu noteikti izmantojis, lai teiktu propa gandas runa
Nule notikuo starpgad?jumu Ko rej? politisk?s aprind?s Pariz? no-
m?c?bas lidojiijfi. UdnuJlna eirt J^ fc^ !!^ ^ pac?lusies no Portart?ras. ASV v?t- ^ ?2S?12^^ H* f^ - Ltmia m?s grilNui? Latvija Mtol nieks notu atteices pie?emt
?rlietu ministrs E?esons preses konferenc? ceturtdien paskaidroja, ka Padomju savien?bai J?atmet Udz- Sin?jSs metodei, lai legtu lavm no ziegumus. Ar ndtriek^ lidma?nas lietu nodarbosies Apvienot?s N?djas.
PRINCESES ELIZABETES
MEITA SAUKSIES ANNA Londona (md). - Londonts dzlmtMrak-stu nodalu lerldni rt|lttijull Jauno ^ . pavait?nleci - prlncttct Elizabetes un EdlnburgM hercoga mettti, UelbrtUtoUJu pa^ EdlnburgM hercoga m kurat lmud:du virdi Anna, Sucabett, Altte, Lulfc. MaOs ptlnceset ofidSIaU U h?ta l>as: Vl?aa KarallaU AugiUba Edtn-burgas prtnccae Britu tabl^sm matUtt pSrftetgta, ka prlncetet virdu re?istri tr?kst VIktoHjat, M?rijas un Aleksandras v?rds. Domi. ka prtncefes vtcikl Annas vflrdu, kas karaltskaji ?imeni vln^r nav pSrsavets. Izraudiljuites ar nodomu -> atjaunot io angtu kara)nama visturi gan pailstamo. bet ilgi nelietoto v?rdo. Pidi-jais ang?u karalis ar v?rdu C?rta vald?ja pirms divarpus gadsimtiem, bet p?d?j? karaltene Anna uz Lielkrianijas tro?a bija pirms vair?k nek? 200 gadiem Par An-n?m sauku?s paviaam s AmrtMas kara lienes. Princesei Annas krlstnni di a v?l nav noteikta. Re?latrijot princeses v?rdus, it-r?d?l v e ^ e m Izsniedia Annas p?rtikas kart?ti, penonas apUMlbn, k i aif vtta-m?nu, oranu sulas un iliriu eilaa devuj reja Muiiuoaao afc..*oj, ^ ^ katTs lai^UmuI?la v?rt? ?rk?rt?gi nopietni Vair?ki iurthritffHjiS pSS^ ?^^ *^^
M vibti amr bftt bea dlvOtlem. netftlldlim iaadllBlm kMt DIevi paaarflta kaira b l v M ua liktu atiriiitiii aavi avot?.
NoBi J?atrate vid garlgli m dikia ipiU, Jltmi tie B?aikai it?vokn a J?teniita ftidi* B?lpallttddl teML Jraarfmftravfrl M i acmi iau bitu ipliitt imiitla itarp ivdtei valda va| Latvijai p?^ valitniedbu, tad lai nealimiritam, ^ darptantidmto aUvok-? * t . 5 ^ . f f ^ f^teHlii taftu. n4?| MV tikai Uia palikt lottetoMi LiUtviJal, bet ?lU drdU S^ to^ . Jffa ^M(L Ka mftiu MBdii laiki tuvojii bdglm, aplie. daa ari vadltiH Udvalstu pditi?i. Pie fliM klauvttMMi beldMt iara-
Baltijai valitu JautUmmi ofldUa pa- Miiam? iikari ar tf^oridto a venUm Btf tUaa vald^ Mtepie. ?S^^^ ^ Pttiiwi Uedbu. kii bti PadonJi lavletfbai ItaldBdbk M i a laiki tuvoMi lldlem lofiem.
.!52li?* ^ "^ UfP m LCK ^ni?mmmi bil Mglem, gata- J?m a modrioB Latvijd. FfeUu- dm Vil pi|| ?tm ic0aldBlim n l i pMdgt n laildoii Bel pi* ^ brM M^dedm iri pdH M U i - vUii.
?. Lambergi
i /