! ?
\ 'i
'i
iii
liii
: : J :
; ii
L A T V I J A Sestdien, 1950. g. 9, sep^ ^^ mbr!
t g.% septembr? pagfija 60 g||l PottenL Sidarbib? r igau?u un kop latvieu sabiedrisk? darbiniate un valstsv?ra Boberta Liepi?a d z f ^ ands. P?c fukuma p^ils?tas im Jelgavas re?lskolsis nobeiganas l i e i ^ stud?jis tirdzniec?bas zin? bas BIgas politechnikum?. V?cu pirm?s okup?cijas laik? vad?jis lat- vfeSu b?g?u ap^des komitejas dar^ bibu Pliskav?. 1919. g. darbpjies k? Latvijas pagaidu vald?bas p?rst?vis ieme?rietuniu arml j^ apgabalos.
Tai pa? gad? iest?jies dvest? ?r-
lietuvleitt p?rst?vjiem un saska?o t?b? i r mOstt s?t?iem LondcHO? Va- ingtdofi^ 2e?ev? un Par?z? izstr? d?ti iesniegumi rietumu lielvalstu noteico?m amata person?m, starp tautisk?m konferenc?m, Apvienot?m n?cij?m. Neviens piem?rots gad? jums nepaiet secen, lai pasaulei ne atg?din?tu m?su dzimtenei nodar? to p?rest?bu un postu, lai nepras?tu p?c mums laup?to ties?bu restaur? anas, valHiskSs neatkar?bas atg?-
lietu ministrij?, kur no s?kuma ie- anas. R. Uepi?S u!SE??mis vai at ?em sekret?ra, noda?as vat?ttja pin ? jaunojis person?go kontaktu ar rie- v?lik ^administrttivi juridisk? J i ^ partamenta direktora posteni. 1928. g. R. Liepi?u iece? par finansu mini stri. SaJ? amat? vi? sekm? ?r?j? aiz??muma ^ nosl?ganu. 1929. g. vi?& atgrieas ?rlietu ministrijas dienest? m darboj?s k?. satnis Lie tuv?, Igaunij? un Padomju savie n?b?. i93d, & uz?emas K?gas Hel- vec?ki pien?kumus.
B. Liepi? daudz dar?jis R?gas labier?c?bas, celbliec?bas un t?s iz dai?oanas veicin?an?; Sevi?u in teresi velt?jis darba organiz?cijas uh racionaliz?cijas jaut?jumiem, vacKdam art darb? zin?tnisk?s or ganiz?cijas sekciju Atbild?go valsts daribinieku biedr?b?. Daudz rakst? jis* periodik? piar saimnieciskiem* darbs un iestSu organiz?cijas jau t?jumiem. Bijis Nacion?l?s celtnie c?bas komitejas prieks?dis ?ultd- ras pa4omes locekUs, Latvijas pils? tu savien?bas prieks?dis, R?gas latvieu biedr?bas prieknieks, Lat vijas sabiedrisk? kluba prieknieks, Latvijas Sarkan? Krusta valdes lo ceklis un Starptautisk? adm??istr?-^ tlvo zin?t?u instit?ta nacion?l?s sekcijas prezidents. ^
BQberta Liepi?a sekm?ga! darb? bai valsta lab? 1940. g. notlkurhi p?rvelk p?ri ^ t r u . Sarkanais ne- gafiss slp?gi skai" visas tautas, t?{ atsevi?o ctlv$ku likte?us. R. Lie-
spiests slepeni atst?t dzimtehii Viija grib dotils uz Sveici, bet V?- <5ij? ^ u aiztur un par naddnfild nost?ju, vaj? Oestapo. Pifvarbt dsiU?^ us ??r?us, L: atgrieas lio ve ciem okup?taj? dzimten?, akt?vi darbojas tautas pal?dz?bas d?ri>8i, Slepen?b? kop? ar domu biedriet?; str?d?dams pir Valsts neatkar?bas atg?anas uzdevumiem. 1944. g. ru den? vi? dodas atkal ut V?ciju, L?dz V??pljik8/^a| l^t!4?cijai 1^. L
Kad
darb?bu ar s?dekli; Hddehh?imfl; ko v?l?k p?rnes uz EslihgenU. ' B?g?u apr?pe, bet it sevi?i latvieu kar? g?stek?u atbriVoStoa Un rehabilit?- lanft pmsa nejat?iekamu ridbu. Ne p?rtraukt? tec?jum? seko iesniegu mi, inten^encijas pie amerik??u ar mijas iest?d?m, UNRRAl, Starptau tisk? Sarkan? Krusta. ^
. filakus apr?pes darbam R, Lie- pi? ar lielu neatlaid?bu str?d?-, ar? politisks darb?. Nodibinoties Lat vieu nacion?lai padomei, R. Lie- pi? ie?em ?s trimdas augst?k?s b?g?u politisk?s organi;^ijas pre zidij? atbild?go ?rii?tu da?^ s vad?t?-
tumu valstsv?riem un iJollti?iem! un person?gi klauv?jis pie o noteicoo v?ru sirdsapzi?as. Beme, Ze??va, Monto, Strasburga, Par?ze un Lon dona ir svar?g?kie Liepi?a ce?ojumu gala m?r?i.
Ne gadi, nedz piep?le, nedz sma gie p?rdz?vojumi trimd? nav var? jui mazin?t B. Liepi?a neatlaid?bu c??? par dzimtenes laim?g?ku n? kotni Vi?a darbu apgaro nesatri cin?ma tic?ba uz Latvijas br?vvalsts aug?mcelanos un pasaul? izkaisa t?s Latvijas tautas atgrieanos at br?votaj? dzimten?. La i Dievs pie ?ir Jubil?ram dr?zum? ' piedz?vot savu iielfi darba un centienu piepil- dljumul
K. Kalni?i
Liber?li pret totali t?ram vaii?ii
Liber??u kongres?i tos notika ne- seh Stutgart?, piedsdIjfiA ari latvie u grupa ar mag. iur. K. Kar?su un Zv?rguli priekgal?. Kongres? bija p?rst?v?tas 23 zemes. Deleg?tus bija s?t?jui ar? igau?i, lietuviei, ukrai?i, po?i un baltkrievi Liber? ?u treais vispasaules kongress vien pr?t?gi izteic?s par Eiropas vien?bu un apspiesto tautu atbr?voanu no bo?evisma. Apsveicot UN drosm? go nost?ju Korejas aizst?v?an?, kongress Izteica cer?bu, ka l?dz?g? n ( ^ j a tiks pie?emta ari pret c i t?m valst?m, kas k?uvuas par tota lit?risma upuri. Liber??u kongress nost?j?s par to, lai b?g?us no tota lit?r?m zem?m neuzl?kotu par lab dar?bas objektu,, bet par Eiropas ko p?bas locek?iem.
T?l?k kongress s?ki iztirz?ja un pie??ma l?mumus par saimniecisku, soci?lu, politisku un kultur?lu prob l?mu iz?iranu liber?lisma gar?, kas pirm? viet? izvirza cilv?ka tie s?bas un cilv?ka cie?u, br?v?bu un soci?lu taisn?bu, bet nepiek?p?gi no st?jas pret komunismu un kollektl- vismu.
Vispasaules liber??u ?nij?, kuras priekg^? atrodas prof, S. de Ma- dariaga un Eiropas valstu iev?roja m?kie liber??u valstsv?ri, Latviju reprezent? senators M. ?akste.
Sd.
fimacij? dtlvoloSle latvMl l?riUUt aece- f M lielu i iuemi par iiieii ttodtbln?to Vorbtchas l i t i f i i ^ Medifliii, ua m?m sa- ?imis tik dadt Vistu?u no daisaiem de partamentiem, In vairs nesp?ja katram person?gi atliildet. T?d?} aj? raksti?? eentlSob galvenos vilcienos sniegt plepra- sItM pfti^ c?idrojumas..
Biedr?bas stat?tos par m?r?i noteikta biedra, latvisk?s st?jas un kult?ras uztu- r?Sana tm padzi}in?$ana trimd? un iesais t?an?s d?l par trivias Latvijas atg?Sann. Biedr?ba izsniedz biedriem las?anai lat viea gr?matas an presi, organiz? refer? tu un p?rrunu vakarus, paiU visur patie-
VB51 m i i REDAKCIJAI
Med?zas b?odi?as lielum?
800 DP sau?ojas Zieme?j?ras smilt?s un gaida , Austr?lijas ku?i
Crrime?shomas kazarm?s pie Kuksb?f^s iek?rtota transitnomet- ne britiJt Joslas DP, kas gaida ie?u** iio?anu braucienam uz Austr?liju* J?gaida ilgi un paciet?gi, jo p?c no teiktas' k?rbas ai nometnei seko v?l divas citas Auridia un Del- menhorsta, no kuf?s var doties tiei ^iz ku?a. Ja pieskaita v?l Faling- bostelu, kur? b?s ap 5000 austr?- lieu", tad pa vis?m ?etr?m nomet n?m ?du gaid?t?ju san?k ap 10
G. kazarmas atrodas pie Elbas grivas, p?ris kilometru np Zleme?-
KAS KANDID? VEL?AN?M ANGLIJA
'^ 1S;j?u Jii^dti?;^ nacion?l?s
tlPak)iineS'^^ Aiiglij? not&a. ?3d: "sept?mbi?! oktobri. I - sMegtos kandid?tu sarakstus /cen- tiil? v?l?anu komisija apvi^ojusi un tagad pazi?ojusi v?l?t?jvi zin?Sa- ncd. Uz padomes locek?u amatu starp citu kandid?; A. Ab?kuks, K. Ampermanis, J?nis Andrups, Arv?ds Apinis^ K. Blleskalns, V. Blanken- burgs, R. Britals, 2. Bukovskis, A. Bulle, A. Ciel?ns, V. Janums, A. J?- rums, M. Kalve, J . K?lis, M. ?e??e, J . ??l?tis, A. Mauri?, R. Muiks, Augusts Ozols, ?dolfs Ozols, A. PodhiekSj A- Pr?ms P. Reinhards, Ii. Rumba, A. Silar?js, J . Skujevics, A. Skurbe, R. Slokenbergs, A. Spr?- ds, ?. Strazdi?, L. T?lnora, A. Tomass, V. Tone, Kr . Valdmanis uc.
juras, br?ni?? peldviet?, kaut ari to nevar sal?dzin?t ar R?gas J?r malu. Visgar?m gar Elbas grivu izb?v?ti sau?oan?s laukumi un peld?tavas, tacu es un vairums lat- viieu parasti peldas atkl?t? Zie me?j?r?, kur b?guma laik? var ieiet kilometriem t?lu un tad l?dz ar pai suma iest?anos, kas notiek katr?s 6 stund?s, pa vi??iem peldus doties uz krastu. ?dens j?r? silts, ja ne p? tiei ziemelis, un ar? t?rs. Vie n?gi gad?s uziet pa krabim vai me d?zai, kas parasti ir krietnas b?o di?as lielum?.
Lai gaid?t?jiem un iezemieu peld- viesiem neb?tu garlaic?gi, peldvie tas patvald?ba biei r?ko da?dus sv?tkus, j?ras karnev?lus, koncer tus un skritu?kurpju baleta izr?des. Nesen notika meistteaelk^s a- ch, sp?l?jot dz?v?m fig?r?m, kas at??dih?ja izpriecas, k?das m?ds r?kot Havaju sal?s. 2?l vien?gi, ka latvieu te esam tikai k?das 8 ?i menes un nav ne latvieu gr?matu galda, nedz citu sar?kojumu. Atliek vien?gi sau?oan?s, t?p?c visi esam iedbgui kafijas br?num?.
A.R.
Kuplin?sim bibliot?ku fondu
LNP bibliot?ka fonds s?cis sak?rtoto grftmatu komplekta izs?t?ana piepras?t? jiem ASV, AnKllJL ZvieditJ? ac. Fond? joproj?m turpinai iepl?st Jauni gr?matu ziedojumi. Likvidefamo un apvienojamo nomet?u komitejas Iflftas sava bibliot? ku kr?jumus nodot min?tajam fondam, pies?tot t?s p?c ?das adreses: J. Celms, (2la) Augu8tdorf-]>etmold, Lager, Bl. S.
L C K KANCLEJA TAGAD AUCTJSTDORF?
L C K apvienota koncleja tagad i^t- rodas Augustdorfas nometn?. Adre se: (21a) Au?ustdorf^ Detmoid, La- gCT; Block 9. Ranclejas t?lrunis Aufditdorf 02. Uz jauno adresi s?t? ma visa L C K virz?m? korrespon- dence materi?li b?g}a dsdves ar- chivam u t i
sn>u par komunisma briesm?m, v?c zie dojumus invalidiem un Ar?j?s inform?ci jas fondam, izplata latvieu propagandas literat?ru un iesp?jam?bas robe?s pal?dz tr?kum? non?kuiem biedriem.
Par biedru var b?t katrs Francij? dz? vojoais latvietis vai vi?a ?imenes piede r?gais, ?as atz?st biedr?bas centienus. Bie dri, kuri dzivd t?lu no b-bas centra, v? l?an?s var piedal?ties pa pastu t?pat sa ?em apk?rtrakstu, ko izdod IK pa trim m?neiem. Biedru nauda noteikta 159 fr. gada ceturksni, pie kam is ceturksnis beidzas 30. septembri. Biedru uz?em p?c pieteikan?s, bet biedra karti un balstie- slbas tas ieg?st p?c biedra naudai sa?em anas kas?.
Daudzi tautiei man l?dz pal?dz?t atrast darbu Forbadias apk?rtn? utt J?piez?m?} ka eit var atrast darbu ce}u uc. b?vju un kokmateri?lu apstr?d?anas uz??mu mos, bet laukstr?dnieku piepras?jumi nie c?gi, Jo apgabals ir r?pniecisks. Og|rak- tuv?s darb? patlaban nepie?em. Jo og?u produkciju samazina. ?imen?m uz ejie ni nav ieteicams p?rcelties. Jo gr?ti at rast dz?vok?us, b?t valsts tos apg?d? vie n?gi og?ra?iem.
Cik manos sp?kos, esmu centies pal? dz?t visiem l?dz?jiem un daos gad?ju mos tas aif man Izdevies. Visu m?s ne varam, Jo m?su biedr?b? nav arodorgani z?cija. Kam raduies sare^Juml darb? vai nodar?tas citas netaisn?bas, ieteicu se kot Latvijas 63. numur? rakst? Latvieu str?dnieku iev?r?bai .Francij? nor?d?ju miem un st?ties sakaros ar CFTC latvieu sekciju. Biedr?bas liet?s rakst?t! A. Ali s?m, i-a, Route de JS^oeneck, Forbacb/ Mos.
L?dzu man pazi?ot savas adreses ari tos tautieus, kas v?l nav > rel?istr?juies ne vien? latvieu organiz?cij? Francij?, uz dodot sev un ?imen?m dzimanas datus un vietu, k?d? darb? str?d? un kad iece ?ojis Francij?. 8ls zi?as v?los t?d?|, la| Gilu|arj?fP>? ar La?vlejUi,paUd|dni>aj kojmlte- ?u P^Sz? va r i t i | S S i ? f W w ^ ^ latvieus^ 3i:,;;^jpfl
Nomet?u dz?ve AMBERGAS Izce?ot?ju centr? nodibin?
ta DV noda?a, ko in?s dien?s atkl?ja m?kslinieka P. Rol^pas gUti dekor?t?s telp?s ar m?c. V. Vpit?usa dievv?rdiem un A. Birznieka Uzrunu. Kuplo DV un labv??u salmi v?l iepriecin?ja koncerts, kur? .piedal?j?s dziedo?i A. ?iploks un . ?boli? im pianists S. Sandbergs.
PINEBERG? p?d?j? laik? nov?rojama sav?da par?d?ba, ka da?a latvieu jaunie u s?kui audz?t kuplas b?rdas. J?dom?, ka vi?i Ietekm?juies no Obe?ammer- gauas parauga un cer, ka fos aicin?s par aktieriem Kristus cieanu st)?l?8. Ne sen eit viesoj?s ce?ojoais cirkus, g?stot lielu piekrian?], ko nevar teikt par Ham- burgas te?triem un koncertiem, 'kupus" m?s?jie apmekl? pavisam reti.
V?CU SAIMNIEC?B? P?RSKAITlm UN TRIMDAS KOPlBA
sakar? ar V?cij? paliekoo b?g?a iesalt, t?anu v?cu saimniec?b?, da?s nometnei radusies neskaidiiba par to, k?dai ials bas ir v?cu saimniec?b? iesaisatajiem prt m?su centr?l?m iest?d?m. Palic?ja no* metn?s tiek dak?rt rad?tas Jaunas komk t?jas vai biedr?bas, kas it k? nej?tas vain saist?tas ar l?dzin?jo k?rt?bu. Ss gan m?ju, ka ari v?cu saimniec?b? iesaisti* tiem vajadz?tu stingri palikt trimdas ko p?b? un vad?t savu darb?bu piln?g? tt ska?? ar m?su trimdas kop?bas notaiko* miem un centr?laj?m organiz?cij?m. SaJ? liet? der?tu k?ds LCK nor?d?jums misi tautieiem. P. P r i e d 11 i s, Eslingenl
LCK p a s k a i d r o j u m s : Ud i 1161. ^ 31, decembrim turpin?s iev?l?t?s LCP i j LCK pilnvaras, kas likum?gi p?nt?v irS su latvieu trimdas salmi V?cij? un Aun trlj?. Sp?k? paliek ar? visi pien?kumi -an ties?bas latvieu trimdiniekiem, neatkaiS gl no t?, vai tie atrodas IRO apr?p? vii p?rskait?ti v?cu saimniec?b?. T?d?? ad visiem v?cu saimniec?b? p?rskait?tiem j l . saska?o sava darb?ba ar LCP notelki. miem.nm visiem trimdiniekiem t?pat l?dz im j?k?rto nodevas LCK. kas dod t?l?k l?dzek?us ar? m?su politiskam org?nam LNP. LCK uzskata par vienu &o saviem galvenajiem uzdevumiem r^tlu par v?cu saimniec?b? p?rskait?tiem lat* vieu trimdiniekiem.
DAI JAUT?JUMI
Bodentetchas veco {tola m?tn? ir t MJu notikuas radik?las p?rmai?ai, i direktors tagad ir v?cietis Grinette,|| kurn mums vislab?k?s attieksmes; at?auts izraud?t ar? latvieu komiteJvJ nl p ^ laik? likvid?jot sakamlekt ni. T? k? agr?k vad?ba mums t l ^ lika man?t m?sa bestiesiskoma, ta|?| t?mies atkal k? cilv?ki, kas var \M\ k? ar sav?m vajadz?b?m >grleztiei.|i mit?jas' vai ari pie direktora.
Kad na U k? esa4 atgavoii s a n i ^ bas, tad lai b?tu ?ants vaic?t btj.ipji|i nes vad?t?jam kongam K., kur plQii# v? laik? no Anglijas tautieiem p l s tM i mantas, kas liotlcis ar dtla mlrolo mn nes Iem?tnieku atst?to mantojuma iMNb! starp kuru atrad?s ari leltltetas,' un m vi?a saimniekoana k?ds sav? Itlkl Ull revid?jis? Ja tas nav noticis, tad m?illli^ tu to izdar?t tagad. *
A u g u s t s O z o l i ? , BodenteicM >
MES PATEICABUES V Ilggad?g? un nenogursto? TMCA/TWC4
vad?t?ja Ellsabete Krmule^pirms Isbraok^ iinas us ASV apmekl?ja Utvltio Vti? Inmi^ekus Hellbronas sanatorij?, atvelt, dama Ludvtgsbnrgai mlgr?^Jas eeatit. tautiea liedot?s veltes, k? Iri IM DII? par ko vi?ai nn ziedot?jiem Wik?B(i tt?| vissirsn?g?ko pateic?bu. Nov?ftm ener?li* kaJal sabiedriskajai darbinl4iei''?liItHi kos pan?kumus turpm?k? d4vl JimU m?jviet?. .
L a t v i e l a s l l m a l t k i k o m i t e j a Heilbron?
PATEIC?BA 'Kev?r?damtt visiem l^mefl lg^i^^ us daudziem Ildij?tfbas un d e ^ li|tt^ cihfijumlem manam neaismlntsmui tik ves draugam m m?sa inllaiia tltl?Ui J?lijam Drav?m aiejot mdab?, i m n a dz?li isjostu pateic?ba mflsa bijaajia Vecauces draudzes m?clt?jain J. Tvka kungam un visiem pavad?t?jiem, kl ari s?tnim K?rlim Zari?am, sfltnim JOIiJaa Feldmanlm, LCK prieksidim H. KJar kam. Latvijas redaktoram nn LCK infor m?cijas dft?as vad?t?jam V. Lambsrgami ASV Latvieu apvien?bai prezidijam y i * Jork?, Latvieu preses biedr?bai V?eijtaa Kanafd?, bij. vircborgss latviea studenta biedrifbas komilito?iem, viso av?u daktoriem un darbiniekiem, rakstniekiem, m?ksliniekiem, orn?listlem un viiiemla- bieib draugiem Amerik?, Kantdl VlcUI, Zviedrij? un Austr?lij?, kas m?s atceri- Juies.
\
(4. turpin?jums)
Vi? devis uz durv?m un kautko pav?l?ja, un t?li? par?- dli&s Hehiijs Mi^e? un vi?a jaun?kais koll?ga, kas atkal Mja atguvis l?dzsvaru vinpaSreiz dr?z?k bija pat?kama sa- tr^ukuma nek? bd}u var?. * ?atie ,^ z?ni," inspektors vi?us joviali uzaicin?ja. Vai jums ir limna?nas pasaieru pases? Labi."
Vi?S ?tri i z ^ t i j a t?s. ?, te jau ir ! Marija Moriso fran?u pase. Vai jums kaut kas zin?ms par vi?u?" ' Esmu vi?u redz?jis jau agr?k, jo vi?a diezgan biei gan
lidpja UZ Angliju, gan atgriez?s na t?s," paskaidroja Mi?els. nT??.. Laikam gan saimniecisk?s dar?an?s?" nMan nav nek?das j?gas, s?r." A r i jaun?kais no stjuartiem atcer?j?s o sievieti: Es
vi?u esmu redz?jis agr?s satiksmes laik? pulkstens 8 no Par?zes," vi?S teica.
nKu? no jums p?d?jais redz?ja vi?u dz?vu?" E8," pieteic?s Mi?els. Tad, kad pasniedzu vi?ai kafiju." ^Vai vi?a izskat?jis slima?" ,^To gan neiev?roju, s?r, es tikai pasniedzu vi?ai cukuru
un pienu, no k? vi?a atteic?s." Cikos tas bija?" Pil- nlgi prec?zi nevaru to noteikt. M?s atrad?mies virs kan?la. Pulkstens var?ja? but divi." J?, apm?ram \? var?ja b?t," Alberts D?viss apliecin?ja
sava l?dzgaitnieka izteicienus. Un kad j?s p?c tam atkal redz?j?t vi?u?" inspektors
Dapss p?t?ja t?l?k. Tad, kad pasniedzu r??inu." pCikos tas bija?" Varb?t k?du ceturtda?stundu v?l?k. Man ?ita, ka vi?a
ir aizmigusi,.. Sasod?ts, ai br?d? vi?ai vajadz?ja b?t jau beigtai," Mi?ela balss nodreb?ja.
JPar o lieti?u jums gan nebija nek?das jausmas?" jau t?ja krimin?lier?dnis ub nor?d?ja uz mazo, lapsenei l?dz?go dzelksni N?, s?r."
JD?vis, tagad st?stiet j?s." ,J^d?jo reizi es vi?u redz?ju, kad serv?ju vi?ai maizi un
sieru. Tad vi?ai nekas v?l nekait?ja." J&A j?s esai nok?rtojui serv?anu?" iejauc?s Herkuls
Puaro. Vai katrs no jums apkalpo savu atsevi?u noda l?jumu?" , ,
N?, s?r. M?s str?d?jam kop?. Vispirms zupa, tad ga?a, saknes un sal?ti, tad saldais ?diens un t? t?l?k. Parasti m?s serv?jam vispirms paka??j? nodal?jum? un p?c tam ar Jaun?m papl?t?m un traukiem dodamies priek?j? noda l?jum?." '
Pusuro pam?ja. Vai l Moriso kundze sarun?j?s ar k?du no pasaieriem
vai cit?di k? lika noman?t, ka vi?a paz?st k?du no tiem?" Dapss atkal uz??ma sarunas psCvedienu.
Manupr?t n?. s?r." Un ko varat* teikt j?s, D?visa kungs?" ,JM:an nekas ned?r?s ac?s, s?r." Vai lidojuma laik? vi?a piec?l?s no savas vietas?" ,J)om?ju, ka n?."
Un jums nav patiesi nek?, itin nek? ko sac?t, kas mestu k?du gaismas staru uz o sare??to gad?jumu?"
Abi v?ri p?rdom?ja un abi noraid?dami pam?ja galv?m. Tad pagaid?m j?s man vairs neesat vajadz?gi. Gan m?s
v?l?k redz?simies." T? ir briesm?ga ?ibele," Henrijs Mi?els dr?mi sac?ja.
Un tai vajadz?ja notikt taisni mana dienesta laik?." Na, t?d?? j?s neviens nenopels," inspektors vi?u droi
n?ja. ,3et es pievienojos jums, ka tas ir briesm?gi." Vi? atvad?damies pam?ja.
Tagad Herkuls Puaro paliec?s uz prieku: At?aujiet man vienu jaut?jumu, mon ami." '
,JPat divus, mesj? Puaro." Vai k?ds no jums abiem iev?roja lapseni ri??ojapi pa
Udma?nu?" N?," vien? mut? atbild?ja abi stjuarti. Ta?u tur lidinSj?s lapsene. Beidzot vi?a gul?ja beigta
uz k?da pasaiera apaktases." Es to neredz?ju," v?keiz apliecin?ja Mi?els. y^s ar? n?," piebiedroj?s Alberts D?viss. Kad durvis aiz vi?iem abiem bija aizv?ru?s, inspektors
Dapss no jauna ??r?s pie pas?m. Prometejs p?rvedis p?r kan?li ar! k?du gr?fieni. Es
vi?ai neliku ilg?k gaid?t, cit?di vi?a s?dz?sies par policijas brut?laj?m" metod?m .im uzkraus man v?l kakl? k?du iesniegumu parlament?."
Mazajam v?ri?am ar ?s?m ? gr?fiene ac?m redzot r?p?ja maz.
J?s, ta?u, cerams, nor?koj?t pamat?gu rokas bag?as caurskati, ko?" vi? jaut?ja. Dapss apmierin?ts piemiedza acis.
.JC?d?s gan dom?s j?s esat par mums, Puaro kungs? Gan m?s atrad?sim to p?amo stobri?u, ja vien t?ds visp?r ek sist?, ua ja m?s visus nenerro vienk?ra iedoma. Protams,
daudz,kas atg?dina nakts murgus. Jeb ar? is mazais pa p?ra sm?r?t?js patiesi b?tu main?jis ?du un k?du no saviem noziegumiem, izlicis nevis uz pap?ra, bet izv?rtis dz?v?. Sls* joks ar saind?to dzelksni- patiesi p?c t? izskat?s.^ '
J?, ikvienu p?rmekl?s," vi? turpin?ja, paman?jis Puaro vaibstos aubas, vienalga vai cien?jam? sabiedr?ba protesti vai n?. Un pat visniec?g?ko sain?ti, ko vi?i ved sev l?dzi, p?rmekl?s tik tie?m k? es te s?du!"
Es jums ieteiktu, mans m??ais, sast?d?t prec?zu sarakstu par vis?m vi?u manti??m."
Inspektors Dapss uzl?koja run?t?ju-zi?k?r?m ac?m. Ja j?s t? v?laties, lai notiek," vi? apsol?ja. Kaut gan
es nesaprotu, k?d?? tas b?tu vajadz?gs. Galu gal? m?s ta?u zjn?m, kas mums j?mekl?."
Varb?t j?s zin?t, mon ami, varb?t. Es toties nek?d? ga d?jum? neesmu dros. Man kaut kas i r padom?, ta?u e acumirkl? v?l nezinu, kas ?sti tas ir . "
J?s esat un paliekat tas pats, kas bij?t, mesj? Puaro! V?l arvienu jums pat?k lietas sare??t v?l vair?k, nek? t?l jau ir. Bet nu piev?rs?simies m?su dicilt?gajai d?mai, iekams vi?a piln?gi sagatavojusies man izpl?st acis."
Ta?u pa to laiku l?dija Horberlja bija k?uvusi man?mi miermfl?g?ka. Vi?a at??va sev pied?v?t kr?slu, atbild?ja Dzapsa jaut?jumiem bez fnaz?k?s vilcin?an?s un apliecin?ja, ka i r gr?fa Horberija sieva ar dz?ves vietu Horberlja C&? Saseks?, un Grovenora skv?r? 315 London?. Vi?a at grieoties no Le Pin? un Par?zes uz Londonu; miru? vi?ai esot^ piln?gi svea, un lidojuma laik? vi?a neesot paman?jusi nek? aizdom?ga. Bez tam vi?a no savas vietas visu laiktt raudz?juies pret?j? virzien?, t? k? neesot bijusi nek?da iz dev?ba noverot, kas notiek aiz vi?as muguras. Cik vi?a va rot atcer?ties, tad iz?emot stjuartus no priek?j? nodal? juma neviens neesot ien?cis, bet, ja vien vi?as atmi?a ne vi?ot divi kungi no lidma?nas paka?gala esot devuies uz tualeti. Ta?u ar? to vi?a nevarot apgalvot ar piln?gu dro ?bu. Ne, vi?a neesot man?jusi nevienu r?kojamies ar piJ- samo stobri?u, ne ar? un to vi?a m?r??ja Puaro kungam ~ iev?rojusi k?du lapseni.
L?diju Horberiju atlaida un ieaicin?ja Ven?ciju Kerri. n liecin?ja, ka dz?vo Litle Padok?, Horberija, Saseks?, un at- S f f ^ '"''^ If' ^ ?^ ^^ i^ i^ "^ - ^^^^ vi?as liec?ba piln?gi ?rLLT"^^^ draudzenes izteikto, tikai vi?a bija redz?- ]usi ka kads no pasaieriem gai??jis lapseni. z?m?ti1'n.^]fJif K ^ ^ ' ^ Joti interes?," pie-
T f l a 3 ^ n o ; ^}^^ ^^ ^^ ^^ ^^ Ven?ciju Kerri. t? 'SnS" ^^teresanta, cik izteiksm?ga. Vai jums (Turpin?jums sekos)
i 1
koni saini ]auti;
T?l?k mibu da^ vara vien?gi priek?.
Ari m?s ka
sai
briesmu par spiti ^usiem S^ana
Pa?ih n
Eiropa, autorlts
Joniftj, re?llzgi
doi \^ ra
Jilsto toktos