Italtompret
inm piln?g? ta* }Vm n t^olku*
i f i l ? fiUnfenl
>Ctfit LCP uS ji^ un Aui
tteatkafT* " vai
itlem Jl-
la fittdiliitii avHhi; rutkiem, i r l i f
pa- saviem
sarakstu
anljusl laiku
dro- ar p?-
I," ple-
jums
Sestdien, 4950, g, 9. septembri L A T V I J A Pan?kumi un vilan?s
Sirasburg a M?SU SPECI?LKORESPONDENTA TSSTOLB
Maz?s repubtikasi liel? sv?tdiena
Eiropas ?nijas padome savu sesiju p?rtraukusi l?dz novembrim, neiztir- z?jot l?dz galam vissvar?g?ko Ei-jfopas likte?a b?t vai neb?t. Deleg?tiem, ?iet, pietr?ka drosmes ?erties pie padomes stat?tu groz?anas, lai atbr?votos no ministru padomes ^^aizbildniec?bas" un pan?ktu radi- laiu vien?bu Eiropas valstu savstar-p?j?s attieksm?s. Visum? sesija to- tad nirmn BWi7'iJi,'r"*t^"* l^uorn, ^ *.uiu, iva uuaas eais vanari?as. tfiSr bija diezgan pozit?va, un v?rti- me K a S L l f 4^ ^^ ^^ P?^^ iSkais taj? bija, ka atkl?j?s atse- nS?musi tevu^lu^^^^^ "^T "^""^^i^ iem?tnieks zina. ka ^ v a l s t u nost?ja Eiropas armijas !oktXrim.oK^^!^ z S i ? , ^ '^^^^''^ ^ divdesmit minu-' ^"^^^^^ atg?din?ja, k ? Ei?^'
mimlrfcTK'*^*^*^^ paredz?ts, ka
nepiecieam?bu ar lo?isk?m konsekvenc?m. Un tomSr priekSHkumu ne- ""ta* Melo t?d?t?ii uz'div-S rifi M .^'^ l^f^ balsot?ju padsmitiem, bet mazo pret? piec- n i v t m i i l i tr ""^igie uH 5 noteikti apa?umam. Jonas Vlstokas at- KT?ti naSiw bijis, durvis un pasaka labvakaru ^ n r i S r i ! ^ ^ ' ""^"^ padomes Bredleja kundzei. Tieii plecpad- sK?kam'2l\r"Ji'"*" ""^ J" '"^^ " ^ ^ ^ "^ ^^ ^ spalgi noBlahBh. vienk?ri nosvilpjas kanna ar v?r?to ?denTim
Lf^??'*-.^ in?ms, tt ir zime. ka Jonas ?dis vakari?as.
NED??AS NCKIALE K A D A AUSTR?LIEU M A J A V?STULE LATVUAI NO AU8TMLUA8 vi?. neitlv^ pto Ik plektaenas vakaru, kad vecais tes p?ri pledem. v?cu Junghansa modin?t?ja pulk- Tas notiek tik regul?ri ?atni
Britu str?dnieku partijas p?rst?vji aligQveja sava premjera Etlija uz-riutu, ka Anglija neatrausies,, no fito?^s vienot?bas, kaut gan'negrib?-
FI. ^^^^"j^^ A. Filipam, ka Eiropas padomei j?k??st par patiesi grib?tu organismu., kas sp?j?gs re-prezent?t Eiropu. Ja to nepan?ks, tad i asambleja p?rv?rt?sies par velt?gas p??p?anas klubu. K?dreiz pasaule sauta par Padomju savien?-bas bezgal?go veto virkni Dro?bas padom?, iz?irot svarigus iaut?ju-mus. Tas pats noticis ari Stiasburgfi bez padomijas; Anglila pasludin?jusi savu noteikto no pret S?mana pl?nu un Eiropas feder?ciju, Skandin?vijas valstis - pret suverenit?tes ziedoanu un Eiropas armiju, V?cija pret okup?cijas stat?tu utt. Beidzot Zviedrijas deleg?ts Olinss ieteica Francijai kop? ar It?liju un Rietumv?ciju dibin?t paraugfeder?-ciju" aur?k? m?rog? un ar savu cie?s sadarb?bas piem?ru iej?smin?t p?r?j?s n?cijas pievienoties v?l?k. So prieklikumu konkretiz?ja Bido, lai vismaz s?ktu pirmo etapu Eiropas vienoanai ar t?m valst?m, kas tie?m to grib. Tie galvenok?rt ir pai fran?i, it?li, v?ciei un bene-luksieSi, kas 25 gadu laik? divi rei-zes uz savas ?das baud?jui vienotl-tii atz?t ?nijas atrisin?jumu feder?- r j | f triikuma sekas. Tiem pievienoj?s iistisk? organiz?cij?. Briesmu gadi- J;/.^ 41^^^^^^ palikuo ?rzem?s latvieiem ir daudz pa-Jum? t? nenosl?gtos sav?s sal?s, bet J f p a r s t a v j l . apliecin?dami to tiesu draugu un labv??u, starp k?k? ?sti eiropiei nestu savu dalu dedz?g?kie ir tie, kas pai sa-upuru kop?jai Eiropas lietai. T?d? | ^ l^ lsT^^tT? .^ ^1^^ v?m ac?m skat?jui m?su zemi un " " " ?audis Latvijas br?v?bas gadu dz?v?. Viens no t?diem ir prof. I. Morgans Anglij?. P?c savas izcelan?s vi? ir
piektdienu* ka es sfiku pie tfi pierast Kad Jonas grie nudzi, et parasti n?ku no vanna istabias, siltuma un t?das tviksmes apdvetU, ka tik ska?i uzsaukt labvakaru. Kam?r m?s sarun?jamies, pulkstenis piek?pis bez piec?m min?t?m pussei, un Bredleja kun?te steich gatavot vakari?as. Tad v?l bridis, un lielais r?d?t?js jau p?rsviedies p?ri pusseiem, bet Bredleja kundze J?su saule nav noriet?jusi LATVIEU DRAUGS UN LABV?LIS ANGLUX
CerCils runa LATVIEU DRAUGS UN LABV?LIS PROF. MORGANS M?SU TAUTU MEITU VID? No kreisls: A. Tlmmermaiie, M. Falkenburgt, prof. I. Morgliii, N. Ml?elsoM a Z, S?nberga. K. 8 p i | i i | a foto gr?matu, un tur netr?kst pat latvieu ska?u plau, skatu karu un taml Ari patlaban proi L Morgana ir vai* d?bas referents kult?ras un skolu liet?s un itUeto katru izdev?bu, lai daudzin?tu Latvijas v?rdu un iest?tos par m?su tautas likte?a atviegloanu.
pat gar? v?st?jumu kritiz?ja ang?u S j ' ^ ? ' " ! , ! ^ ^ ^ ^ konservat?vo partijas deleg?ts un CJi"]^ "Jlff*'^ P^"**"* ?" prafllja kopsapulcei liel?kas ties?bas. pmito padomes stat?tu Francija un It?lija izteica no?lu, ka " P tu izteic?s,, velsietis un 1937.-1939. g.. b?dams konstrukt?vu prieklikumu viet? S.,,St!J!?K v ^ ! ? ^ Uelbrlttaijfas referents jSrze?n?s ksl-saimnieclskos, soci?los un politiskos ?"PHf8^^^ b^tu d ^ ; tOras un skolu liet?s, vair?kk?rt ap-Jaut?jttrrto*' ministru padome likusi '*f"F*"^ JPaSf mekl?jis ai'I Latviju, Ar'prot ? . priek? pilnsapulcei virkni protoko- S^ '^^ ??' dibin?anai, kas apskat?tu, Morgana g?dibu sav? laik? noorga-lu bez jebk8(Jlem Ierosin?jumiem. tJf.^,"JJ*,'T . H?' . *?j*,nlz?ts pirmais Reitera kora koncerts Francijas deleg?ts A. Filiprpat'pie-rja ^^ ^^ PfirfJi' Anglij?. Par nopelniem Latvijas po-Ida, ka ar savu v?st?jumu ministruH^ ^^ ^ ^^ ^^ ^^ ^ lietprat?ji -,pul?riz?an? vi? apbalvots ar Triju padome esot rakstiski apliecin?jusi f^^.^ 'T' zvaig?u orde?a III ?. savu nesp?ju darboties un neko n e - ^ f r a ^ ^ ^ ^ Anglij? is latvieu draugs las?jis . ., ^ . . . . . esot dar?jusi laik?, kad kom?nistis- f^^^^^^^^^^ starptautiskas ^ng?^ g^ol?s un kursos daudz refe- ?tl,*!S,r^*^ri!!' kS8 Mesmas feiroji auguas. To no- ^ "^^"J"^. fr^^ ^^ J^ l^ tvieSu tautu un zemi. VI- ^ ,f "Llfl^SL .SfttS; v?rtanai nepiecieama Eiropas Onija. " S . T U komisiju Strasburg? nodibl- A7^vf^UK r*riM.ma daudz no Latvi- un dr?z t i atkal izpeld?t pie Eiropa I
^ ^ a domai;R.|Atvl?M , ^k?^ raksturo sekajoi <^bdl:.kifii.yilitoi redz?t JCtsu zeml.un tautu atinlliri vu, neatkar?gu un tikpat plaukstou k?da t? bija agr?k. Jilsu uzl?coU saule neb?t nav noriet?jusi, tikai uz laiku aizsegta m?ko?iem, kas aptumojui vienu da?u zemes lodes. ^ Jas atvestu gleznu, kokgriezumu. debesim." K.S. T?l?k vi? pras?ja visliel?ko steidza- 'IV,'^ '^ ^^ ^^ ^^ , . , ^
mibu vienot?bas raan?, dibinot t?- lf^b^^ '^^^^^^ das, instit?cijas, kur?m bAtu patiesa klT^ rtla rSiiecSa vm un iesp?ja. darboties, atbildot S * **Sanu tet ^^'P^^ P " 1 ' ' H S sk^dlanu". t S T ^"S P. Reno uzsv?ra, ka atseviSlM =?^'"^^^^^^ m katrs aizietu boj?, bet, ciei sa- S j R L s m ? m acto S m s AnS- K ^ R a s ' ^ f t i k T a T v a i S ^ g ^ ^ ^ ^ ^ ^ ,.Sveiks. kana?i Vai lepns.-vaiT"?skaista sieva, gan p?c Uutibu ' ? - ^ T - ^ katru at^siiu. bet nov?rsis to jau r^ ill.f^ l'? f!!?*."*"- - ejot uz vilcienu Adelaides sta- ciete... | _ - , ^ .teano skota marvL k?du
M?rg? m?lest?ba l?dz Austr?lijai V?stule Latvijai no Adelaides
katru agresiju, bet nov?rsis to jauk^jji^gu ng^^ nnaiHnil. . u , i pa? s?kum?, Sai nol?k? katrai vai- JJ^'l v ? d T u ? i ^ T^' P" '^'*^ ^ itij J?atsak?s no da?as savas suver?- g^ ,^ ^ m vieSfi ^ ^^^^^^ s?k !n" ^ ^^ "^ ""^T"' ?it?tes kop?jas lle^ ^^ ^^ ^^ seju un neizdevuos
pUts, bet paietas durvis ui ?dam istabu un gaiteni
Mbnu istabas logs ir uz ielu pt|, un es vislab?k dzirdu, k? ma zais Moriss'izp?S p?d?jo g?zes ri pu, un misters Bredlejs aizsit tum sarkani auto durvis. Reiz? Bred leja kundze atver namdurvis un Jauti 52 pirictdienas gadA: Ki J?- tiei, mHaisr .
Ari atbilde ir vien? un tt paU: ^Noliditi labi"
Es pa tam atspieioi pie loga un dom?ju: misters Bredlejs braue ar vecu Sevroletu, vezdams ? i ^ u s , bet uz darbu un m?j?s vizin?s savi ?gada auto. T u sp?d un laistiU. T?pat visdaidikajoa to?os ir Bred leja kundzei kleitai, sartcanais un gailzilais m?telis un pecbaltis, melnibaltis un brilnibaltis ??sk- fidas kvaepf^ y\?im ir mUzlgi Fi lipa radioapar?ts, autom?tiskais glu- dticlis un visidas ma?nas, bet tikai viena istaba...
L?dz pulkstoi seiem Jonas vir tuv? cenas iestistlt misteram Bred- lejam, k? paties?b? izskaidrojami Sta?ina Jaun?kie politiskie pas?ku mi Ja ari sarunas iedeguis it kar stas, piecas min?tes p?c sdiem tis p?rtrauc 60 gadus vecais Deks BSekdonalds, klusi ien?kdams un nost?damies virtuves durvis.
nHow ara TOU?** vi?i noprasa. Ndcidi gad?jumi nedr?kst teikt,
In slikti. Tad J?s pusstundu ne- iksit no Dieka va?i, skaidrodami;
kas kali Un tad vi?i v?l nesapra tis, )o vi?a pritu apsvUiniJis v?ns, kas m?ksi tikai ?etrus ili?us pude li un kuram vair?k spirta nek? vi- ^ laika ?abim RIgi. Kas par to, Ja meli, ka no II v?na ar laiku pa liekot traks un seja pie?emot zili sarkanu krisu. Dleks Joprojim ir spirgti un piem dienas ned?)i sti- da pu?es un apgrie dz?vogus Mel burnai parki.
Tikl?dz DUk pimicis, mOsmi* Jis ikas sv?tdiena. Visi ir mijis, un nevienam nav Jistridi aestttte- ni. T i ir Uela atviegUniJuma sa j?ta. Misters Bredlejs ar kundzi sagatavoju ned?}u nogales izbrau kumam. Vispirms vi?i izlasa laika zi?u mvlzi un piesit pirkstu baro- n t^ram, tad Ukifm auto a?ti, UIF pUda ben^u un e?tu. IitaW nik- dams, vi?i nereti uzmekl? mani un st?sta, ka kaut kur labi priekpU- s?t? izdev?gi p?rkama Jauna miji?a. Bet man v?l Joproj?m Jiatbild, ka nav tik daudz naudu. V?Uik.
All right," vi? nosaka un aiziet Vi?am miju nevajagot Eiropiei esot slimi lai zi?i. Es nevaru to noliegt
M?i ar Jonasu piektdienu vaka ros parasti neesam mijis. Art Bredleju p?ris paz?d. Dareiz vi?i aiziet uz kino, citreiz dejot St ?il das Palmgraun?, bet pag?ju? piekt dien? bijuli Hotd Australia, kur ce nu krietni piparotu.
BAfiJ?s pa tam kfi uzvar?t?js riko- . jas Deks Mekdonakls. Vi?i s?i^
st?stu: Vecene mani atst?ja, Jo t i dz?ve, k?du es vi?ai var?ju dot, nesp?ja to apmierin?t Esmu neganti vlUes. Kad V?cij? iepazin?mies, vi?a man ?ita t?rais e??elis. Toreiz str?d?ju darba rot?, un man netr?ka ne okol?des, ne dgareu. safdzIbasVinistm, pie iem v?rdiem i r t ' u T ^ i S z i ' d t ? d T ' T e k a d virz?mies caur lauu drilzmu vipa man sesija m??gu mflestlbu. nor?dot uz Cer?ilu. ^ ^^ J neko nepaveiks. Bet'tas nebija gud-. ^ ^^ ^^ j^ ^^ ^^ ^ , "^^ ^^ d^ " P" Ja kopsapulces griba un gars tik L j Eiropas vienot?ba ir uzdevums, , " ^ ^ f ""^ "^^
anegr^^ lbi j?- Ut^apmjierM^^^^ V^rr^i^i^ atceros vecu anu beigas, bet tas j?nov?r jau s?- ^ Paff?lufi aadS ninftia kA P^ i^i^ u - latvieti B. tan? Run?t?js pras?ja Eiropai v i d i ' ^^ n' p?jus bru?otus sp?kus un kop?ju aiz- ^ ^^^^t?ji turkl?t v?l piebilda, ka ^J* f \ ^'^^ ^
mafons atska?o skotu maru, k?du Un tad ari dzird?ju vi?a b?du Lcmdonu par?d?s. Ja tad
daudz neizpaud?s balspSah?s un l?- pras?s v?l zin?mu laiku." mumos, tad visnota? to atspogu?oja g?tet, ka iem pag?ju? gad? ru-da?do partiju p?rst?vji sav?s runas, ?gtajiem tom?r b?s bijusi taisn?ba, kur cauri partiju dogm?m skan?ja . . k?dj iepriecinos mot?vs - vair?k S t r a s b u r g ? , augusta beig?s. kope?? eiropejisk? uz politisko partiju r??ina. Tas, protams, Koreias nopelns, kad aktu?li k?uvui ari briesmu draudi Rietumeiropai. Ta?u pa? piti j?sm?gaj?m run?m un aplausiem svarig?kie prieklikumi, k? S??Unana pl?ns un ierosin?jums par ' . kop?jiem Eiropas bru?otiem sp?kiem palika neiz?irti . . .
Juris Mi?elsons
da prieka dz?vot Tas mani p?rsteidz v?l vair?k, jo atceros v?l pirms gada to priec?go cilv?ku, k?ds bija B. uz ku?a Goya. kad kop? brauc?m uz Austr?liju. Toreiz vi?am blakus st?v?ja jauna, Sasl?gsimies cTni par br?v?bu
Aicin?jums tautieiem Francij? K?d??? Da??ju atbildi uz o Jau- NO visiem kontinentiem un ze-t?jumu deva britu deleg?ts Mak- m?m, kur vien latviei atradui sev keijs, sac?dams, ka ne tik daudz vai- pagaidu m?jvietas, pien?k zi?as par npjama ministru padome k? pai deleg?ti, kas savu valstu parlamentos nav pietiekami p?l?juies, lai iedz?vin?tu, agr?k pie?emt?s rezol?cijas. T?d?? ari i san?ksme neesot nek?ds Eiropas pariaments, jo tam tr?kstot autorit?tes un neesot ari sava ministru kabineta, kas l?mumus var?tu iedz?vin?t. So tezi sav? run? ap??m?s labot Cer?ils, strikti apsolot britu parlament? no jauna ierosin?t visus Eiropas vien?bu skarous jaut?jumus;'lai neatst?tu bezcer?b?, miljoniem cilv?kus, kas gaida ?s idejas realiz?anos. Ja Filipa un Reno run?s doma par kop?jas Eiropas armijas rad?anu gan izskan?ja, bet pa- ?JJ^ a it k? gais? kar?joties, tad Cer-cils to notv?ra un formul?ja jau noteiktos prieklikumos, pier?dot t?s
paga , biedr?bu un pas?kumu dibin?anu organiz?anos un apvienoanos. Tas ar? saprotams, jo kaut cik piln?gu dz?vi m?s trimd? var?sim vad?t tikai, piekopjot savu nadon?lo kult?ru, veicinot un atbalstot visu Ipatl
t?vzemes lab?. Un odien tie Jaut?, k?d?? nekas nav dar?ts, lai os sp?kus apvienotu un koncentr?tu. Francij? aptuveni r??ina ap 1500 latvieu, un tas nav maz. J?atrod izeja o ?auu iesaist?anai kop?jiem m?r?iem un uzdevumiem. Ir p?d?jais laiks visiem latvieiem sasl?gties m?su tautas atpest?anas darbam. latvisko k? ari stabiliz?jot savu po-i T?d?? Francijas tautiei noteikti lltisko pasaules uzskatu. ?prasa organiz?anos un spetoi kopo-Par tautieiem Frandjfi to nevar sac?t. Jo e v?l nav organiz?cijas, kas aptvertu latvieus kult?r?H un politiski. Vien?g? organiz?dja ir Latvieu pal?dz?bas komiteja, kas p?c savas uzb?ves ir materi?l?s apr?pes organiz?dja. Cit?di ejienes tautieu ddve padota papl?smei Person?gai inidat?val. ?dos aps^c?^ nav ari iesp?jama Frandju latvieu l ^ saist?an?s m?su kop^? c^ a^ j a f j | : Ir e ?audis, k u degtin deg str?d?t
Sanu visu latvieu ilgu piepild?jumam c??ai par Latvijas brivibu. Par o tematu jau run?ts un rakst?ts ari agr?k, bet reizi j?n?k darbiem, kam?r v?l nav par v?lu. L i o n ? . H. Misi?
s?tu Izv?rt?s par veselu notikumu. Bet tagad, Austr?lij? sMdiJu smagu darbu. l?k, kidas manu rokas. Cigaret?m un iokolidei to vairs nebija t? loma k? dlpIlu laikos, k?d?? nopirku karav?nu un grib?ju tur iek?rtot laim?gu ?imenes dz?vi Uzd?vin?ju v??ai pat zelto pulkstonl Bet vi?a tom?r piev?la maid un aizg?ja. Ei esot par vecu, un dive karav?ni par auru . . . Nejauki piemauca mani tos e??elis. Un tagad man dz?vi nekam vairs nav noclmes,'^ E dr? mi nobeidz savu stfistu, un ap mums iest?ju nel?gs klusums. ,.Bet ko gan tu dom? tagad da-rit?" .J^tlaban mans vien?gais mierin?jums ir viskija pudele... Sl?pst der?tu gl?ze alus, t>et kabat? nav ne penija.** So vi?a v?l?anos diem?l nevaru izpild?t Jo pien?ds mana vildena atieanu laiks, un es steidzu atvad?ties. Aiziedams nodom?ju, ka mans pazi?a varb?t p?rdetls savu nelaimi un atkal Uks uz za?a zara. Ja vien nenuHks vLddJi. Lai nu k i bet is piem?rs der par bridin?jumu tiem latvieu Jaimek?iem un vien-R e d a k c i j a s p 1 e t i m e : V?rtam tu?ajiem v?riem, ku sveum? roe-Prancijas tautieSu uzman?bu ^a A. Apses ^j- Q. draiifliL rakstu 1 Ipp., no kura redzams, ka fpr- aev muza oraugu. badii Jau sperti pirmie sojl lalvleSu apri-niSanas un vienoSanas vlrziend. Ceram, ka pftn!i^mi nijq?aUks. Adelaid?, augusti OanUUi
uzli^ Dekam roku uz pleca, vi?i nosaka: Toreiz Edinburgi.. Vi-
u vakari, viens palids, vi?i ut- iek plati ar skumju skotu melodiju
un atska?o to tikai reizi Bredleji aizbrauc sestdienu riti
ap desmitiem. Jonas tad parasti gu? vai Jau agri aizstoidzies uz fab riku peln?t sutdlenu naudu. Deks v?l nav ridijiu. Vi? virtuvi iik prozitiu ap vienpadsmitiem, pirms
tam izstoidziu pagabni ar padus? iemiegtu pap?ra saini M?s visi zinim, ka tur tuku pude?u, bet izliekamiu neredzam. ^enigl Bredleja kundze zina, dk pude?u vi?a i^ rdod uzpirc?jam. T u nav virs ar maiiu pleooi un no?iebtim kurp?m, bet braue ar auto un sa krauj pudeles k?rt?gi kast?s.
Skotu marli laiku pa laflcam at skan ari seitdienl Veoo pude?u tverto? pagalmi iegu?u viena otra Jauna, un atkal tikai vienreiz atskan skumji melodija, kad Deks dodu pie miera. Blan liekas, H skotu ga nu dziesma vi?am ir sv?t?ka par Angliju himnu.
Jonu Ziemsv?tkoi prec?ilu. T u ir vienlgaii iemeili, k?d?? vi?i str? d? lestdienii. Novembra beig?i b?s gatava vi?a miji?a liAelbumu priekpili?ti, Bfi?emi, ar vienu sie nu tiroi itiktoi dz?vojami litabi un ikatu uz Dandenongu kalniem, ku k? za?a pauguru J?ra pleu pie ap v?r?a. ^
Sv?tdienu aaj?ta m?im?j?s Ir tikai piektdienu vakaril un sest dien?. Sv?tdiena pati ir vikenda paUeku. Ari Melburna tad ir k? pamirusi
Visu l^r?em klusums pirms pirm dienu darba. M e l b u r n ? , august?.
Bm. Alda