>ptba8 un k??as vis-
zemes ta - i, be&
4 milj.: da?a no
m platl-i iectb? Balt?s
pa vai* ar->
md
iin
iittigr?- negrib ?emt
kur ari
^jtrs atbil- nek?du ie- izdarlt, bet
listrija un c i - seko ar
nobeigt ar lecker Freie; plau rakstu fin?a Raksts 'ad?t?ja Mr.
^kuriem iz- .Jerin?ti ar [n pretimnfik- ' ? puses p?- _ B P var?tu tie, kam to- i?k iek?autos Jn k?uvu par T?p?c blakus i Y M C A pa lod?s apm?cl-
L?s atviegloi l?.
0 |jpWtePr g^gO- g. 9. septembri LATVI J A
, 1
JAUN?BAS
Maz? Mora sa?em b?skapa diplomu AflM?s Ikieai
Oksfordas b?skapijas (Diocese pf Oxford), Sanighillas Askotas pa matskol? r?kot?s rakstu darbu sa cens?b?s, kur?s piedal?j?s p?ri par 200 septi?u da?du klau audze i^ tr?s godalgoto vid? ir ' ar? 4. k l au dz?kne 10 g. V. M?ra (bij. Eslingenas pamatsk.), kas sa??ma Oksfordas b?skapa diplomu. S a c e n ^ s darbi v?rt?ti Oksford?.
Ja pirms gada min?t?s skolas sko lot?jiem sveSa bija Latvija un lat viei, tad tagad pateicoties vair?k?m broS?r?m, kas nodotas skolot?jiem, k? ari M?ras sekmju d?? tie pat ar
Jaunatne iztur un uzvar Sm par latvieu censo?iem Kan?das Vankuv?r?
? Portreti, gleznas, skices un k?da trfi n ^ e s , kuru rok?s droi va-1 f i ^ ' L " t ) a i ! lam nolikt musu r?tdienu. nakts tiek c^frsna/oif^* ^ .
Valtei^, biju? L U dabas- tenellS^^ jtolt?tt fakult?tes studente, ar sek- s a b r S msLfr^ Vi?ai l l i f e j a s d ^ ^ Van- ?u neapciemo, n e v i e T ^ e S 2 kuv?ra augstskola ko ar lab?m sek- nis par vientu?o meiteni ^ mSmJSi^^^ G. slimn?c? pavad?tais laiks nav ?audat vi?ai ik m?nesi no Izgl?t?bas viegls, bet rodas k^labv?Hs kas mm i2snle^^75 dol?rus p?- sol?s to adopt?t. BeidzT SksU^
^'^^''^^ ^''^^'^^ spIt?Tasut k^ d? ?imen? par izpal?dzi, at?go nas pret likteni. Tagad str?d? k?- pi teni ar^prieku uz??ma bag?t?m d? dekor?ciju studij?, apgleznojot ?anadidiu ?imen?, neprasot nekt- m?ju iekSienas, veidojot drap?rijas diis pakalpojumus un t?pat dodot u? daudz ko citu. Darbs ir intere- brivu istabu. S?d? ce?? vi?ai ra- sants un pat?kams, un P?rsla ?oti u r t s t u d i j a s apmierin?ta, kaut ar? atalgojums interesi past?sta audz?k?iem par un izsaukt no V?cijas savu mami- nav augsts. Imarac io*,^to ^ i I T * ^ ..IT ?u, bet ar? paHdz?t t?dai paai, t l - Es tagad str?d?ju apdom?gi un ' ""^^ ^"^^""^ ^ ^'^'^ kaj slikt?kos apst?k?os esoai cen- l?n?m, saudz?jot sevi," saka vi?a.
No kafijas esmu atteikusies uz v i - ;Guna p?c studij?m str?d? pils?tas slem laikiem." Un vi?as seji?a sta-
sUmnlcas laboratorij?, izdarot da- ro, vasaras saules brunin?ta un s?r- ?dtts interesantus eksperimentus ar tota. Tic?bu n?kotnei odienai vard?m un citiem dz?vnieci?iem, ? sp?ku! ,^is darbs ir ti? aizraujos un i n - t^resants," saka Guna, man tas pa- ek.r
aj? gad? ik students piemaks? jis savai lekciju naudai v?l vienu dol?ru kl?t un t? no 7000 studentu iemaks?m sag?d?ta iesp?ja iece?ot no Eiropas pieciem studentiem. Pi - v l no tiem v?ciei, kuriem p?c m? c?bu beig?m j?atgrieas atpaka?, bet tr?s. butu baltiei, ar ties?b?m uztu r?ties Kan?d?.
Ak, kaut nu dab?tu urp lat vieus!" sirsn?g? dedz?b? saka Gu na.
Anton?da Balabkina ierad?s Van kuv?r? k? kalpone un, studiju la i kam s?koties ;ardaric>a p?rvaldes pa- lldz?buf dab?ja 200 dol. augsti^olas lekciju^'sainaksai un n?kotne grib k??t par ?rsti. Vi?as saimniece ir l ziv?m pie tevalnoiuma sadii- skopa un p?rtiku iedala tik tr?c?gi J *"f^ JYSf** ?^^"- k a meitenei bnrti<5ki i?dzfvn nusba- r " !' prteMu, K a "^ "^^ 5^1^^^^^^ befpeld atmagariskt, spSclfi gltot ar astt da. T?, daas sti?ndas str?d?jot L . 3. gameg f i u m a sp?j lespleiUei jan saimnieku ?imen?, vi?a nopelna sev iidz 91s m diiitmiaiii. 4. Kod?m nevii dz?vokli un p?rtiku. Seit vi?ai nav pret?ga dmkai kr?sa, bet avisv pap?rs 00- br!v pa t?lruni sarun?ties latviski, par aizsargiidiekii vienk?ri t?p?c, ka jo saimniecei tas nepatDcr Lai kaut ^p* P1 ?^^^ d? Bdzs^arotu savu budetu, A n - X d l ! ' J ^ ^ tonida sendien?s un iv?Wien?^^ kad Sj^ ^^ ^^ ^^ ^^ ZStU^l no studij?n) br?va, str?d? sUmnic? Uijkas* talies. - 7. ir nodme splaat ro- Uh k?dam no augstskolas profeso- K?s, jo izp?t?ts, ka nedauds mitrtima riem m?ca krievu valodu, tai pa? plaukst?s paiieUna benes pretesUbu tm
jauj lab?k satur?t darba riku. 8. Vr Eiropas augst?k? kalna Monblana cilv?ks tom?r ir par apm. 1,5 km tuv?k lemes centram nek? uz ekvatora ?frik?, Jo ze me starp poliem Ir saspiesta. Vistuv?k l?dz zemes centram Ir no poUem, par 22 km tuv?k nek? no ekvatora. 9. Kamielis
ARTORS SPUL?IS Sis varonis bija S?lijas d?ls, no t?
ffiala novada, kur dzimui izcUie va ro?i br??i Malcenieki, rakstnieki J? nis Akur?ters, J?nis un Aleksandrs Grini, J?nis Jaunsudrabi?S, J?nis VeseHs un v?l daudzi dieni latviei, ko sp?rnojis NameJa gars.
Protams, ari Spul?is bija vecais str?lnieka, vispirms kareivis, tad apakvirsnieks un beidzot virsnieks, dnlj?s TOe?purv? un N?ves sal?,
str?d?ja var(gidarbus un guva or- ?e?ug. Varonis starp varo?iem. Lat vijas br?v?bas c???s vi? uzmirdz?ja k? gaia zvaigzne zieme?nieku Val mieras pulki, kura rind?s cUOj?s no Tftrbatas Udz KrustpUij. no Lielv?r des p?ri Daugavai l?dz Meotnei, Bauskai, Skurste?muiai un Lietu- vid, v?l?k aUcal Latgal?, un t? Udz kara beig?m. 1919. gada vasar? vi?i bija 4. rotas komandieris, bet Ber- m(mta satriekanas laik? kaptei?a pak?p? vadUa Valmieras pulka 1. bataljonu.
Art?rs Spul?is bija vienm?r savu
Leonija Ozolkalna
tautas likteni. To liecina ari klases audzin?t?jas M?rai lldzd(^ v?stule. Ar prieku un gandar?jumu varam konstat?t, ka daudz ir gad?jumu, kur citu tautu m?c?bas iest?d?s sekm?s un cent?b? m?su jaunatne izvirz?s pirmaj?s rind?s.
reiz paUek nesaprastas. Kad ArtCtro Spulgi no dzimt? Valmieras pulki p?rvietoja uz 9. pulku R?zekni, vi?i tur pats no?vis 1921. gada Jaungi da dii?, nevienam neko nepirmea dams un nes?dz?damies. Ienaidnieki lotu saudz?ta neskaitimis d?ii ?ei* ros vai piecos gados, vi?i pati (> sprieda aev tiesu. Vai t i bija labik vai sUktik, vai vi?am palika aiztau p?ts citu varo?u un mocek?u l i k t e n i to zina tUcai Dievs un pastiri t&lst.
Armija sar?koja Spul?im svin?gu b?res un apglab?ja vi?u Bri?u k^p R?g?.
O??erts Bir is
R O D O L F S
5 U U M A N I S (N?ves dienas atcerei)
TAUTASDZIESMA K?p kaln?, b?l?ni?i. Kaln? laba dz?voana: Tur saul?te mirgu meta Miglain? riti??.
Atbildes 10 raibiem jaut?jumiem
m?c?b?s turoties I un II ?i r?, jo p?rbaud?jumi notiek ik m?- it un, ja studenta zin?anas no sl?d zem II ?iras,; tas t?li? zaud? tki?bas uz stipendiju. Gar?gais sa- iBprfiidzln?jums un piep?le ir liela. T?, daudzus m?neus Iztiekot tikai I maz nav tik dumJS, bet Ir veikto darb? ar rest?t?m maiz?t?m, gadu b e i - 1 v i S ? i labi orient?ju. Kamieu viskia-
Jauno akad?mi?u ros?ba
Kan?d? l v '
Pag?JuS? gada 5. august? Eiropas krasta atsUJa plecIldalUJas Unlvertltlts k l f l e - l u studenti, kam bUa pie?irtas stipen dijas Kan?d?. Vi?u v i d i bUa arf itud.
hll. Malva Kanni?a un st?d. phU. Pavils em?U. Tagad vi?i studlias balgnili Malva Kanni?a belgnn SaskaCevanas
universit?ti un tur k i pIcmS latviete le* guvusi bakalaura gradin. Studllu laiki Baltijas unlversiat?^vl?a sekm?gi darbo* J?s tatvleSa studenta padomi, k l aif Latvieu studentu centr?l?s savien?bas ?rUetu referenttlr?.,lSII. f . vasari Malva Kanni?a Stan^aUslu^a^itudn^.ff?nlf. n?ri Pl?ni 4eW?M?Ja, iamSpTs'^^ ^ 8 slgSdit |ldse&us wW^mBrwS^ verslUt?i M?d^atteia Isgl?^as ^ t t t ^ i - Sanal Kan?d?. V?l?k lan World Student ReUef Ietekm? no 25 daSidu tauUbu stu dentiem stlpen^ l^jas Ieguva Ukal 8 baltle- i i , visi mtvlein studentiem BaltUas uni versit?tes, vi?u Vida ari paU Inlelitore. Nok?uvusi Kan?d?, M. Kanni?a parall?ll studij?m^ sniedz IntervUas gan Kan?das presei, gan radiofonam par aba okup?el Ju apst?k?iem BaltUas valstis, na lapa re*
' ntu, gan tas klubos, kas SaskaCevani Ir diezgan fer?ttts gan student viet?jos plls?-
dzot, Anton?da sa?em caurm?ra at ilbi II ?iru un tai pie?ir n? ko? gad? stipendijai 300 dol?ru.
T?li? p?c augstskolas beiganas, Anton?da ar lielu interesi un pati ku s?k str?d?t galven? pils?tas slimn?c?, iepelnot naudu ziemas iz tikai. Tom?r vi?a dom? iet atkal k? ?ime?u izpal?dze, lai nopeln?tu arf br?vu dz?vokli.
Gr?ti bija, bet vai nu vienm?r tfic ?auni ies," smaida Anton?da. ^ ja m?s t? neb?tu c?n?ju?s, m?s nek? neb?tu pan?kuas," pie*- metina Guna.
Jauneklis Roze ieradies no meu z???tav?m. Ar? vi?a sapnis i r a\j(g3tskola, jo architekt?ru s?cis stud?t jau Pineberg?, Es skatos, aldet gadi, laiks k? zem? nomests," SSka Roze, t?p?c mekl?jos tikt uz Vankuveru."
Ari biju? prof. Annusa skolniece nOjRigas m?kslas akad?mijas apd?vin?t? portretiste P?rsla Gulbe
Javas gaitas ai apsol?t? piena un ^us zen ?^ s?ka k? kalpone k?d? m?kslinieku, ?imen?. G. pirms tam v?l papildin?jusies Minchenes m?k slas akad?mij?, sa?emot diplomu.
Kan?da Gulbi uz?em atzin?gi, ie rindojot vi?as v?rdu blakus viet? j?m slaven?b?m. Vi?as v?l?anas ir sar?kot patst?v?gu izst?di, ta?u tik labi iedom?to un labu izredu ap- saii?oto C?lu ??rso k?ds nenov?d? bas runcis un m?ksliniecei no izst? dies j?atsak?s. Ta?u viss tas vi?u vel neatbr?vo no l?guma, un pirm? sak\im? tai nav pat paai savas istabas un j?gu? kop? ar saimnieku b?rniem. Trauslai, varai P?rslai, iir?i kalpoana savai m?kslai ir viss, tas ir p?r?k gr?ti. Vi?a k??st gr?tsird?ga un nervo/a. Lai nakt?s, nen?ktu miegs, vi?a pip? cigareti'
J?k? tuksnesi ar abso?atu droSIbu atrod taisn?ko ce?u uz m?j?m vair?k simtu ki lometru att?lum?. ~ 10. J?; ari stenogra- fljas nosaukums c?lies no grie?u valodas.
pasarkani. P?e mana st?sta par kriavu varas darbiem mOsu dzimten?, saUankti auditorija s?ka, str?d?ties sav? starp?/; raksta M. Kanni?a. I>ail mani vlenkiifl Izlam?ja, bet dail spieda roku un sauca par varoni.**
Paulis Bemits Ir pirmais latvietis, kas gflst bakalaura gr?du Akadljas universi t?t? VolfsvlU?. T?l?k?m darba gait?m vi?i Izv?l?jies Toronto, kur ?er strtdlt par ?imn?zijas skolot?ju. BemSts ar sa viem pan?Kumlem vieglatl?tik? saist?ja sporta cien?t?ju uzman?bu Jau V?eU?. Sporta gaitas vi?i turpina arf Kan?d?, knr par saviem sniegumiem legast Aka dljas universit?tes zelta A" noz?mi. V i ?am pieder an min?t?s universit?tes re kords ??pa mean? S0,S2 m
Lai Jaunajiem bakalauriem mols gars un neizs?kstoa ener?Ua turpm?kaj? dz?v? un darb?l A . K,
re un savas
SACENSIBAS UZDEVUMS
IX iroe nar ?ku un kur t? atrodas? 2) Kas ir is latvieu karav?rs, k?d? dienesta pak?p?, u z d e v u ^ vi? veica bez pien?kumiem armij?? 3) Kas ir is gleznas autors un k? sauc o darbu?
A*un^.c T ^ < r l P m iaut?lumiem ies?t?mas La< ilas red-^kcijaf. Schw. Gm-nd, (148) Artfller?'^ - Kas?me , - ^ i o inU? laikraksta datuma V?stules ar vec?ku datumu sacens?b? nevar?s pledaHties
ffif pS^lSo ^^^^^^ sa?ems I m?nea Latvijas abonementu.
. , Septembris ir vid? starp daibi rotu priekgal?. T?rpies ?das puska- pi?no, bag?to augustu un liet? ttMi^ od??, vii ;* dr?zis no wda pie vada. Ltogo oktobri Ar savu dienu rimo no grupas uz grupu, nekad nenogul- Upoiuniu mifiesit ir dom?ti, tol damlea. ari ted ii?. kad s ^ j M neaizietu tik strauji t M H Meotni, P^^tel^ ^Jgf WJ septembr? vi?a k? atvainodamto U e ^ im ??d? guloajiem lodes iz- U i e d z laipnu platu wku, k i kuiOa urba pat mugursomas un nor?va ce- h^^j^ saimniece vUdnidamis i l i l e t
a t , 4o v ivi l Septembris latvju tautai at?tala i . ^ ' ^ ; ? ^ ! ? : ! ^ ^ ' I H ^ I ^ rakstnlekui - J?ni Rat- tikai uz prieku! Kad satrieksim tos 1^ _ ^ ^ ^ ? ^ ^ cinitiju, bet otti velnus, neviens vairs neaus. Tuvcl- r^rt^^^i^ i^Ji ?? Jau tie za?i ar mums neielaidi- h ^ d o t o Blaunmnis - nesa ^ v l sies. Ife prieku!" ^ t? vi? sauca Kas?m r?mumu tm un droin?ja savus karav?ru, pats v n e l ^ I l g i j i k ^ itvadf- b?dams vienm?r pirmais. Un sekmes ties. kad vi? Jau ^ . 1 ^ 1 . neizpalika. Jau b?rn?b? Blauminls pleriMIJi
Art?rs Spul?is bija art viens no sevi pir?o?Hl aabie^riro. A r p j g g " tiem daudzin?tajiem ?etriem latvie- skolai ilnlem y^V^^^J^ u ^rtnmiekiem, ko par kauju nopel- up?, bet ar meiten?m w J I J _ 5 f niem 1921. g. Janv?ri a j ^ v o j a ar memalu un iem?cMiea pat ti?nborH Francijai goda le?iona virsnieka V?cu vitodto, kura daam vliu wQi krustu. Savdab?gais ceremdsi?ls ar g?ja ki pa celmln^ vt?am sldiM zobena pie^?ranos apbalvojamai galv? Jau no t?m reiz?m, k a ? v i ^ galvai notika Vien?bas laukum? imuli rota??j?s ar barona Trami toreiz Esplan?d? R?g? un to izpU- mazo dttu. A r i pirmo st?stu vi?i d?ja fran?u mttit?r?s misijas vadi- uzrakst?ja v?ddcl t?jsipulvedli Dipask?. goda iardaeit BlaUma?a t?va vi?u noiUtlJa uai liedUl?jot u n mC^kid ikMiot^SiMd?ls?? muttu, lai d i l i f M i v t i i i * aptMvots ari af t%l?Sa kara oi>?|oi lauksaimnieelbis zlilbai bet denl I Blaumanis tur guva vieidisl liroAUl
Tik strauj karot?js un izdls va- n^?iemdarlHem. Sett maUlJaaal ronis nevar?ja iedz?voties miera la i - i bHd?Ja" un Ugunr p?rm*
?^ J ^ ^ * iS?^^ sdkmes Tad Blaumania gaUgl plivif^ g?st ari caunn?ra cilv?ks vai karj?-?^j Utcr?tOral un um?Uitlkal m rists. k?ds Spul?is nekM nebija. Nav? tunun?kle gadi Udz D?vd paUJa br?nums, ka dienesta zi?? vi?am bija I i?o?^? d i i i a d f l ^ ^ j f i p l ^ v o s^agtinijumi, ar I lep- ^ ^ j u t i aavu varo?u nie S?UJas d?U nekad nav mac?Juii L^23^ ddv lV Bakstol atoivfci samierin?ties. W e m ^ ^ ^ ^ .tka?rtbi 00
konsekvences, kas d a - l ^ ^ j ^ ^ ^ ^ N 3 ^ uzrakitfjte, v?lreli un vttrelz kori?ija, kopdami
?G?AM i7lahnii iTnq 1 stilu, un tikai tad nodeva manUd?rtp- K?uaas iziaDOjums ^ y^ ka tas, k u nik no
MUsu laikrakst? iespiest? apcer?^ Urds, iet pie sirdi, un to p i ln i n M jum? J?nis Omze un vi?a semin?rs, var attiecin?t uz Blaumam. K c j i autors E. Svde nepareizi nod?v?ts vi?a n?v pag?jui ga4 par mag. oec Raksta sacer?t?js pa- ce?i aps?nojui ar laUca s ? n u , ^ II skaidro, ka vfi?am l Latvijas univer- pati H k a sUna Blauigtoim I ? pa- sit?tes gr?da nav, jo vi?i |irms ga- a|id glel tiktfl piappr Vilittumu diem piecdesmit beldris Terbatas m avarflunm. universit?tes jurisprudences takul- cojas. Kop? ar labu alrtleru u
Blauma?a dr?m?m ir t? pati nopiet n? v?rt?ba, un arvien v?l sirdi saisU vi?a iKmlea, tm drOmo omu izkl?di na kom?dijas. Vi?a tipi v?l sasto pami Latvieos varam redalt ar vien v?l g??vo nenoteikto Krusti?u; i r ari Edvarti kas sava labuma d l | ga tavi nocirst l?dz ar oUem visu lat visko, lai legOtu mantu. Ja Ieskati* mies, dz?va v?l arf Trinc, veeali, na- piek?plgais Indr?nu t?vi. Bet paU svarig?kais Blaumanli iaglab?jli k? nevieni latvieu lauku miju ?pat n?jo pag?jui gadsimta dz?vi kaa mira l?dz ar pirmo pazaulea karu un ari neatigriezfsles.
Blaumanis bija ?oti sabiedriski Vi? mudin?ja, r?ja, m?c?ja Jaunos liter?tus k? sp?ja. Visiem vi? bija pal?dz?gs un atsauc?gs. Daudz?m lo- v?rojam?m person?m latvieu litera t?r? vi? sagatavoja ce?u, bija pirmo durvju v?r?js. Vi? rakst?jis arf dze jo?us. MUzUcas ska?u ietvertu bie i dzird?mai vi?a ikaist?a v?rimu ,K? zagus** un ^V?l tu rozei p l O c " B?rnu literat?r? arvien vieta id?a Vijol?tei - pal? vldU tai no zelta, t?da maza. maza sirdi".
Septembrii Jau atn?ca mierigi un v?ss. bet Blaumania v?l karaU tto?ja dz?vei gul?dams Takaharju sanato rij? Somij? 1908. gadL Bet i aep- tembra rit? vi?u atrada miruu. Udz p?d?jam bridim vi?u neatitija smaidi un humora, bet k?da d i - ionance! - vi?i, kas t i mU?Ja ddvi un pal?dz?ja visiem p?d?ji bridi palika pUnigI vieni PaUka ^ Uni atvadidam?i kr??i vaaara. ku?al tik lldzfgs vi?a Ulants. un kiqri tik ieckrigi vi?a t?li zem Utvijaa dri- i lm.
t?tl
k?dus