L A T V I J A Tredien, 1950. g. 13. septembri
V?cu eta atceras K?rli Ulmani
APMEKL?JUMS PE PREZIDaCTA BAD NAUHEIM?
Mres
Viena no v?cu pils?t?m, kas jau atguvusi vai pat p?imegusi pirms* kara spoumu, ir Bad Nauheima T? atrodas Taunus kalnu piek?j? 35 km zieme?os no Frankfurtes un v?l pirms 100 gadiem bija nepaz?stams dems, kura iedz?vot?ji nodarboj?s ar ?dens tvaic?anu, lai ieg?tu s?li. V? l?k te izveidojusies peldvieta m dziedniedbas iest?de ar pasaules v?rdu. Peldviesiem te pieejamas visda?d?k?s ?rt?bas, bet slimniekiem miers un klus^ ums un liela Izv?le s?ls, og?sk?bo un citu vesel?bas van- nUj kas'galvenok?rt dziedina sirds slim?bu, un reumatismu. Dziednie c?bas iest?de atrodas pa? pils?tas centr?, kur augstu alc dab?g? mi- ner? l?d^ str?klas. Vesel?bas dz? rienu te var ieg?t piln?gi par velti un to var lietot k? iek??gi, t? ?r?gi, da?d?m vesel?bas vann?m un pel- d?m.
Peldvietas vad?ba g?d?jusi par at p?tas un is^id?an?s iesp?j?m sa viem viesiem, s?kot ar skaisto peld baseinu, kur var sau?oties, un bei dzot ar m?ksl?g? ledus stadiju, kas uzcelt 100 dien?s p?c amerik??u r? kojuma 1945. gad?. Cauru gadu te notiek v?cu un ?rzemju viesu ledus r?vijas un paai pils?tai ir sava le- duihokeja vien?ba, kur? par v?rt sargu darbojas paz?stamais latvieu hokejists Ansons.
Kam nepietiek ar ?d?m izklaid?- Sanfis iesp?j?m, tas var apmekl?t ne t?lo Bad Homburgu, kur iek?rtots sp??u kazino, ko k?dreiz vad?jui slavenie br??i Blanki, kas, no V?ci jas padz?ti, l?dz?gu iest?di iek?rtojui Montekarlo. Bad Homburg? biei siJ?l?jis ari slavenais krievu rakst nieks Dostojevskis un te guvis iero- sinSjumu k?dam rom?nam. T?pat netelu no peldvietas atrodas Clgen- berga, kur? otr? pasaules kara laik? atrad?s v?cu rietumfrontes virspa v?lnieka m?tne.
Bad Nauheim? sav? laik? ?rst?jies Krievijas cars Nikolajs, Austroun g?rijas valdnieki un citas slaven?bas. 1933. g. vasar? eit k?du laiku uztu r?jies ari K?rlis Ulmanis. Par vi?a ?rst?anos un dz?vi Bad Nauheim? m?su l?dzstr?dnieks, kas izsekojis tor^??Jo dienu p?d?m, mums raksta:
K?rlis Ulmanis liel?ko posmu p?r vad?jis viesn?c? Park Sanatorium, bet man^vaifs (i?^izdevls tMati?t ne vienu no.t? laika viesnu?leiq(i vai kalpotas st?st?t, ka 1933. un 1934. t^da ai im cit?s viesn?c?s bijis visvair?k ?r zemju slaven?bu un ar da?m sag? jies ari Ulmanis. P?d?j?s ned??as vh^ nodz?vojis viesn?c? Kaiserhof.
VisValr?k par Ulmani tom?r zina past?st?t vi?a ?rsts Dr. Kolacs (Col- latz), kuru, pateicoties vi?a sekret? rei, kas p?c taut?bas \i igauniete, iz dodas apmekl?t vi?a m?j?. Atri vien, mums ar slaveno ?rstu izv?ras dz?va Un sksniga saruna, kur? uz
peld ainas pirms vair?k nek? 16 ga diem.
Ulmanim dotas da?das s?ls van nas, kur?s vi? dziedin?jis kaut k? dus pakr?tes spiedienus, kas p?c ?r sta dom?m bijui p?rstr?d?an?s se kas. K?rlis Ulmanis ar Kolacu drfe vien ciei iedraudz?jies un bijis bies viesis vi?a m?j?s. To st?stot, ?rsts .:'5"w->/i '.-^'v: _
i.
* A ' - M\ : i ?. Att?l? rakstu kr??uma Dle Letten tiM lapa ar S?du ierakstus Kungam Dr. med. B. Kolacam patelcn? no pacienta K. Ulma?a. Bad Naubeipi?, septembri,
1833.**
r?da sava toreiz?j? pacienta v?stu les un gr?matu Die Letten, ko paci ents tam uzd?vin?jis ?iroties 1933. g. septembri ar savu ierakstu un pa teic?bu.
Kam?r ?rsts uzmekl? liec?bas par toreiz?jo draudz?bu, vi?a kundze rak sturo Ulma?a person?bu. No s?ku ma vi?ai bijis gr?ti pierast pie liel? auguma v?ra un vi?a savdabib?m, ?pai neparast? matu sak?rtojuma, ta?u v?l?k vi?a atzfiiusi, ka tas Ul manim labi piest?v. T?pat vi?a labi atceras vi?a gaii zil?s acis, kas pau duas lielu gribu un intelli?enci un
pratuas tedvest uzUdbu. Kolacs Ulmani raksturo k? labu sarunu biedru un v?cu valodas prat?ju un apbrbio vi?a plao skatu starptau tiskos politiskos un saimnieciskos jaut?jumos. Visp?r nebijis temata, kur? Ulmanim b?tu tr?ds savu do mu un ieskatu, im vi? labi atceras debates par tautu savstarp?j?m ie tekm?m, kur?s Ulmanis arvien uz sv?ris, ka latvieiem k? jaunai tau tai gan j?p?r?em veco kult?ras tau tu v?rt?g?kie sasniegumi, bet tie nav akli J?atdarina. Vislab?k tos piel? got katras tautas ?patn?b?m, kas tai ir b?tiskas un at?ir tautu no tautas un nek?d? gad?jum? nav nonivel? jamas.
Ubnanis Bad Nauheim?, cik ?rsts var atcer?ties, uztur?jies 5 vai 6 ne d??as. Vi?am ?iroties, att?st?jusies dz?va v?stu?u apmai?a un p?d?j?s rakstu zi?as vi? no HIgas sa??mis v?l 1939. g. janv?r?, kad Ulmanis ar k?du Vecr?gas skatu apsveicis Kola cu ?imeni gadu mij?. No sirds vi? nopriec?jies, kad uzzin?jis par Ulma ?a iev?l?anu prezidenta amat?, jo to var?jis uzl?kot par lielu ieguvumu latvieu tautai.
Kad piece?os no d?v?na, ku?fi bie i k? viesis s?d?jis K?rUs Ulmanis, un atvados no viesm?l?g? ?rsta, vi? piebilst, ka gad?jum?, ja tiktu sar? kota. K?r?a Ulma?a izst?de vai ari ier?kots v?ia muzejs ar zin?mu ga rantiju ilg?kai past?v?anai un man tu r?p?gai uzglab?anai, vi? b?tu ar mieru tam nodot jau min?to gr? matu ar Ulma?a velt?jumu un citus materi?lus, kas vi?am palikui par K?rU Ulmani
V. Ozols
Sava lieka marka Vi^ dz?vo Eitinas latvieu nomet
n?, saucas O??erts Zubkovs un ir tautskolot?js. Kad vi?u apmekl?ju, Z. str?d? sav? istab? pie galda un ar nazi grie kr?sainus ?das gabali?us.
J?str?d?," vi? saka. Nb pabalsta, ko maks? v?cu iest?des b?g?iem, iz n?k tikai uzturam, kam?r p?r?j?m vajadz?b?m nauda j?m??ina rast d- :^r. No d?udzSm un da?d?m iesp?jr ia/n, k? tikt pie savas liekas markas, es atradu c f
S?kum? jau nemai tik gludi neg?^ ja. Ne viss, ko tais?ju, Izdev?s. Das lietprat?ja padoms, aizr?d?jums, v?- ri?a acs bija mans meistars, kas da ?s ned???s iem?c?ja, k? ar nazi, kai tinu un kr?su no vienk?ras ?das iz gatavot itin jauku d?mas rokas so mu, kabatas portfeli vai naudas ma ku. Gr?t?k? darba puse orna ments. To kombin?ju pats no latvis kiem rakstiem. Var izmantot ari sim bolus Briv?bas pieminekli, Latvi
jas ?erboni, DV embl?mu uc. Ejo? kiem paraugiem izgatavotas speci? las tances, kas darbu stipri at-
^vieglo." Bet piepras?jumi, ~ k? ar tiem?" Sal?dzin?jum? ar tautieu tur?bu
lieli. Sevi?i daudz pas?tin?jumu n?k no, aizbrauc?jiem, pat no ASV, Kan?das un Austr?lijas. Izstr?d?ju mi ?p^ f p^tiik un par ::^|m interes^j^
?et.mah Ir lilfe. prie^^^^ zem? un korikr?tiemi datiem plera- dits, ka es var?tu itin labi peln?t. Ja man tas ir tikai gad?juma darbs, tad par patst?v?gu to sev var?tu izv?l? ties tie, kam b?s ar? turpm?k j?pa liek V?cij? invalidi, vecie-vai ci t?di neizvietojamie."
Cik ?steni var peln?t?" K? str?d?, ta?u savas 4 vai 5 DM
dien? katr? gad?jum?. Ar to naudu var dz?vot."
J^nls dien?s no Kopodt?geoiM lat- vitfu nometo^lldmes, a^^ uz ASV, atvadijliiazin?jfiis p?rst?vis Dr, 0. Evaldsons. Zi?ojum? par LAD darbu vi? inform?ja par pali kuaj?m izce?oanas iesp?j?m D?ni jas tautieiem. Uz ASV p?c jaun? DP Mkuma groz?juma var izce?ot bez kvotas ar? no D?nijas, vajadz?gs ti kai galvot?js. Tom?r pagaid?m ASV s?tniec?ba D?nij? aj?s Uct?s stipri atturtga. Izce?ot uz Angliju maz iz redu un t? iesp?jama tikai, ja otr? krast? ir kcm?r?is darba pied?v? jums. Uz Austr?liju v?l iesp?jams izbraukt caur V?ciju, bet, liekas, ka nepie?ems ?imenes ar maziem b?r niem. Komisiju p?rbaudi^ notiks V?cij?, bet noraid?tie var?s atgriez ties atpaka? D?nij?. Paredz, ka transports uz Austr?liju var?s doties ap 20.-27. septembri.
Vecajiem un slimajiem b?s j?pa liek D?nij?, jo o zemi uzskata par p?rtikuu un no ejienes vi?iem iz braukana un apmean?s citur nav paredzama.
Pagaid?m p?rst?vja pien?kumus pie IRO veiks rakstnieks V. Dam- bergs. Izraudz?ta jau centr?l? v?l? anu komisija un jaunu p?rst?vi pa redz?ts iev?l?t 2 ned??u laik?.
J . V.
Nomet?u dz?ve TRAUN8TEINAS nometni atst?jui p?
d?jie latviei, kas plrvletott uz Bcrdites- gadenu un Bad ReichenhaUl. Agr?k?s no metnes ?kas atdod v?cieiem. Berciitesga- den? latvieu tagad ap 400, bet Sls skaits plok, Jo sam?r? daudzi divreiz ned??? do das uz Izce?oanas nometni Mlnchen?.
HUNTLOZENAS sUmnIc? mlrls blj. ka rav?rs 24 g. v. AUr?ds ?elpe. Nelai?i uz p?d?jo dusu viet?j? kaps?t? Izvad?ja m?c. Abakuks un sUmnIcas latvieu pulci?. DV un ?en. Bangerska p?d?jos sveicienus nesa pUsv. A. Krip?ns. - Kopi 1946. g. Huntioz^nas kapos apglab?ti S6 tautiei, Uel?ko tiesu bij. kara^ri.
VENTORfAS emigr?cijas centr? noor- ganlz?jusles latvieu YMCA-YWai gru^a, ko vada Ed. KrOmlnS. Grupa par savu m?r?i spraudusi latvieu sabiedrisk? dar- ba Izveidoanu un ari aizbrauc?ju atst?to mantu sav?kanu un p?rzin?anu. No metn? dz?vojoie latvieu akad?misk?s saimes locek?i apvienojuies ar Mslandes akad?ml?u grupu, lai k?pin?tu papal? dz?bas darbu un rUp?tos par V?dj? pa- UkuSo koU?gu apr?pi. Grupai pievienoju sies ari tautiei no konservatorijas, m?k slas akad?mijas un olt?m latViesu augst skol?m.
NO rTALUAS uz ASV Izce?oJls Br?v?s
Vi?am taisn?ba.. J . V .
3000 DM Daugavas Vanagiem
DV invalida un kl^r? detaio fondam augusta m?nesi ien?knSi J?di zled6)u?ii: Bad KiB!ngenas4atvieli l U , L . Ek?teins 2, DV Saulei ndda|a 250, Lodvlgiborf?i lat- vieSi 67 tm 8282 fUurba roto Bad Nauheim? 3000 DM. Pavisam august? sledofi min?^ tam fondam 34(0 Dl^ . DV amerik??u Jos las valde visiem dedot?jlem Itsaka lavn slrtnlg?ko pateic?bu.
V?SI Ulil REDAKCIJA!
BR?VLAIANA PRAK8B Tk k? Jflsn laikraksU ievietotajos nk,
stot no AnglUu ir vair?kk?rt isskantiti, as skeptiskas domas par VW brIvlaK ano, tad ieit at?auos iiteikt daias pie. z?mes. T?s gribu balst?t galvenok?rt m saviem nov?rojamiem praks?.
Man ?iet, ka ari p?c br?vlaianai m i i visum? nevar?sim cer?t ux aagst?kleia amatiem vai lab?k?m darba viet?m, to* m?r tan?s pa?s vecaj?s darba viette mums bUs dota iesp?ja stingr?k aiisUvll savas dibin?t?s pras?bas un nesapralaa?i gad?jum? pacelt cepuri un aisiet P?dSJ? laik? darba p?rvald?s redzami fara garia tarakstl ar darba pied?v?jamiem, bt u4i l im BVW't08 var?ja izmantot tikai (oH ierobeoti. T?pat dmigs ir fakts, ka par br?vlaianu itlprl uitraukuSitt tie rapni* eu vad?t?ji, kas nodarbina melno an vis* semik atalgoto darba sp?ku. Diird, ka vl ?i Jau pagavaSi iesniegt valdibii protesta pret BVW pieUdzin?ana darba mekliia* nas ties?b?s ang|a str?dniekiem.
Dieigan daadi par iiem trim gadiem sakr?jies piem?ra, kur ar EVW darba de* v?ji apg?j?s slikt?k nek? ar kara g?stek ?iem. P?d?jiem vismas bija savi p?rst?v j i , Uel?ko tiesu virsnieki, kas var?ja vi?a intereses aitst?v?t, bet EVW Uda tr?ka, parasti darba dev?ji atsauc?s, ka EVW nek?di darba l?gumi nepast?v un ka mH palldslbu un atbalsta sa?emot ttaU l? lastlbas d?). Ar brTvlaUUma var?ilm ai krat?ties ari no H i aiiblldnlbM, ? v a dai* k?rt iiv?rt?s par t?ro liekul?ba. T?p?c tr dabiski, ka m?s pali Jauno k?rt?ba ap sveicam un ceram, ka praksi legovami b?s vair?k nek? laud?jumu.
A u g. L ? c i s, Veltonl, AngUJi
VAIB?K DBOSMES Tuv?k pasekojot rakstiem l a i k r a k i ^
k? tiek pieiets vienai vai otrai negat?vai par?d?bai mflsa dilv?, uim?earpiraomMi vai visur 4letoJam vien?du mlroto. Tt man d?ries acis, ka rakst?ts gan, l?k, Jip nis vai P?teris vien? vai otri lemi dH* ruma vai cita Iemesla d?} non?cis saska r? ar policija vai tiesu, bet Ja run?ti par paz?stamiem sabiedriskiem darbiniekiem vai citiem ar Uel?ku v?rdu, tad v?rdi un uzv?rdu viet? iztikta ar aptuvenu ap z?m?jumu, piem., k?ds akad?miski isgft- tots tautietis, kori aizmirsis latvieu va lodu, k?da tautieta, kak nonlein?jasl m? su invaudus, k?ds p?r?k centigs ?rsta utt.
Dak?rt tie?m p?d?jo riciba tautu ko pumam vair?k kalt?jusi un tom?r tie n?T tikui nosaukti v?rdos. Vai t?p?c neder? tu vair?k drosmes un atkl?tas pieejat on vien?das m?rauklas visiem gadljumlemt Varb?t t? atv?rs acis vain?gajiem, t?pU k? dak?rt tiesu chronlka atbaida vltai vai otru no atk?rtotu pledierlan?i ni hulig?nisma.
V. A k a c 18, Berditesgadal
NBAIZBOBSISIM ABI TOS OTIM Lai gan nitnrs tbc sanatorij?s fMtt
laik? uzlabojies, tom?r t u v?l lamlntki lu no t?, k?di b?tu nepledeiams, Mi slbnnleU ?tr?k atg?ta iedrag?to veselai. Sevi?i apigi J?tams tbc ?limnleklom Dk nepiecieamo aug?u tr?kums. Tos n l l * pat citos istr?kstolof produktos ilissUkt var ieg?t vien?gi par person?giem IliMk* ?em, k u , diem?l, arvien samazin?s a tiem, kuri sanatorij?s pavadijaltt Ug?iai l?ika, pat piln?gi Isslkall.
Sardu vtttBibu, nomet?a komlleju U citaih abladrtsku ^ganlUelJu f?a ?ledo-
vien?gi bUttlle karav?ri; DaMfi^aa^Mta karav?ri atbalst?mi, Jo pret tiem v?rstu da?du represiju un ?emta tespija liee- }ot, bet dlcoi?l, ari tie tbc sUmaiekl, k u nav bljuli karav?ri, bet uvo v^Vba zaud?jui v?cu kara r?pn?c?s vai b?fla nometn?s, t?pat padoti gr?tajtm karari- m liktenim. T?d?f b?tu l?gams mOsa sa biedrisk?m organiz?cij?m nn iest?d?m ne aigmlrst un, cik nu tas lesp?jamf tab gr?tajos laikos, atbalst?t ari PrtJoi.> slimniekus, lai tie nejustos pamesti Ukte- nim. Kaut ari nelieli nandu atbaUti pa l?dz?ta v?niem atfflt vesel?bu, par ko tie b?tu no sirds patelcIgL
A. P a r v i ? l , DetmolAt
kU?s VAIN?GS? A G A T E S KRISTI B O M S N S
(5. turpin?jums) Dapss novirz?ja sarunu cit? virieii?: ,^a j?s gribat zi
n?t," vi?S r?ca, tad varu jums pateikt, ka abi franc?i man neliekas diez' cik l?dz?gi. Vi?us no miru?s Moris ?ira tikai eja $tarp s?dek?iem, un bez tam vi?i ir noplukua iz skata puii. Un vi?u vecais uzpampuais koferis ir burtiski nokl?ts ar ?rzemju eti?et?m. Tas mani nemaz nep?rstei^u, ja vi?i b?tu bijui Borneo vai Dienvida?ierik?. Protams, ne vi?u koferis, ne t? raib?s z?mes nedod nek?du iemeslu aizdom?m par slepkav?bu; bet m?s gan pieaicin?sim Par? zes stepenpoliclju. Ticiet man, mesj? Puaro, ie abi saules br??i ir labais loms."
Petkuls Puaro pav?psn?ja. ,JCa vi?i var?tu b?t ciemojuies Borneo vai Dienvidame
rik? to es nemaz negribu apstr?d?t Bet cit?di man j? dara J?S uzman?gu uz j?su k??du, m??ais Dap. Sie abi v?ri nav ne saulesbr?li, ne slepkavas. Glui otr?di vi?i ir loti cien?jami archaiologl"
J?s gan tagad gribat mani samul$in?t?" ?emaz n?, P?c izskata es vi?us paz?stu loti labi. Ar
mands Dipons un vi?a d?ls 2ans pirms neilga laika vad?ja loti interesantus izrakumus Persij?."
Velns ar ?r?l" inspektors Dapss uzmekl?ja attiec?g?s pases. ^Patiesi, t? ir; bet vi?i nemaz p?c t?diem neizska t?s."
,JPasaulsla#nu v?ru ?rien? reti kad saskat?mi vi?u sa sniegumi Piem?ram es, Herkuls Puaro mani reiz notu r?ja pat par frizieri."
.Jleiesp?jamil" iesauc?s Dapss, savilkdams muti plat?, zobgal?g? smaid?. J^ai tad ari m?su izcilie archaiologl n?k iek?."
Dipons t??ps paskaidroja, ka miruo nav pazinis. B?dams iegrimis dedz?g?s zin?tnisk?s sarun?s, vi? savai apk?rtnei neesot piev?rsis uzman?bui ne ari pametis savu s?dekli. Pusdienu laik? ap vi?u esot lidojusi k?da lapsene, ko vi?a d?la nositis. Zans Dipons to apliecin?ja. Lapsene esot vi?u apgr?tin?jusi un t?d?? vi? to nomait?jis. Par ko vi?i ru n?jui? Par tuvo austrumu aizv?sturisko laiku keramiku.
msters Klensijs, ko njopratinfija k? n?koo, netika tik gludi cauri. Jo p?c inspektora dom?m vi? zin?ja p?r?k daudz par p?amiem stobri?iem un saind?tiem dzelk?iek
^Vai Jums paam k?dreiz pieder?jis k?ds p?amais stob ri??"
J? . . . To es nevaru noliegt." ^ T?!" - ^ ? s nedr?k stiet" ttiani p?rptat, inspektora kungs," sac?ja mazais Klen
sijs, gandr?z sabrukdams no satraukuma. Iemesli ir pil n?gi nevain?gi. Es Jums varu izskaidrot..."
nEsiet p ? r l i ^ ? t i , ka tas Jums patiesi ari b?s J?iz skaidro," Dapss uzbr?ca vi?am.
Beiz es rakst?ju gr?matu, kur? slepkav?ba tika pastr? d?ta taisni ?d? veid?."
T?, t?l" atkal atskan?ja br?din?t?ja balss, un misters Klensijs steidz?gi turpin?ja: T? Ueta groz?j?s ap pirkstu nospiedumiem saprotiet, inspektora kungs. Man bija va jadz?gs k?ds paraugs, kas o vietu gr?mat? tuv?k iz skaidro . . . Tas i r . . . es dom?ju tos pirkstu nospiedumus... pirkstu nospiedumus uz p?am? stobri?a," stost?j?s mazais. Un t? k? es nejaui taisni t?du lietu redz?ju k?d? veikal? Ceringa Krosa iel? tad es to nopirka Tas bija pirms divi gadiem, un p?t?js bija viens no maniem draugiem, vi? man izpal?dz?ja... Tikai pirkstu nospiedumu d?l, lai at rastu ?sto vietu uz stobri?a. Vai n?, inspektora kungs, j?s ta?u saprotat? Es varu Jums min?t ari ?s gr?matas no saukumu Sarkanais zieds, t?pat ari sava drauga v?rdu."
Val J?s patur?j?t p?amo stobri?u pie sevis?" Man liekas... J?." Un kur tas atrodas tagad?"
Kur? Esmu vi?u kaut kur nogr?dis." Ko tas noz?m? kaut kur?" uzst?j?s krimin?lier?dnis. Es... es patie?m to noteikti nezinu, inspektora kungs.
Es neesmu nek?ds k?rt?gais cilv?ks." Vai tikai tas pareiz nav pie jums?" Noteikti n?! Es to neesmu redz?jis vismaz seus m?ne
us." Inspektors Dapss ietv?ra savu upuri ledain? skat? un
turpin?ja pratin?anu: Vai j?s Hdojuma laik? k?du reizi piec?l?ties no savas vietas?"
N?.., jeb tom?r... j?, j?, es piec?los gan." Un kurp j?s dev?ties?" -~ Es pa??mu t?lsatiksmes vil
cienu sarakstu no sava lietusm?te?a, kas kar?j?s blakus ro kas bag?ai un seg?m lidma?nas diben? net?lu no ieejas."
J?s t?tad pag?j?t ciei gar?m nelai?ei?" ,JLiekas gan, inspektora kungs... Bet tas v?l bija labi
agr?k par to bridi, kad vi?ai var?ja b?t kas noticis. Es tikko biju izdz?ris savu buljonu." ^Vis i t?l?kie jaut?jumi tika atbild?ti noraidoi. Misters Klttisijs, b?dams piln?gi nodarbin?ts ap k?da nevainojama alibi izstr?d?anu, nebija paman?jis nek? aizdom?ga.
,Alibi, he?" inspektors dr?mi atk?rtoja, un Herkuls Pu aro t?li? iejauc?s ar savu m??go jaut?jumu par lapseni. Ja, lapseni, misters Klensijs gan bija redz?jis, jo t? vi?u R?c?ja. Un vi?am bija bailes no lapsen?m. Kad tas bija? Nu mazu br?di p?c tam, kad bija pasniegta kafija. Vi? sita sapsenei ar roku, un t? aizd?ca prom. Dapss at??va misteram Klensijam iet, un ar redzamu atvieglojumu Klen sijs o at?auju ar? izmantoja. ?
Tie tik ir br?numi!" sprieda inspektors. Vispirms vi- 1
?am pieder p?amais stobri?, un otrk?rt vi? taftu piln?gi dreb?ja no bail?ml"
Tur vain?ga J?su ier?d?a bardz?ba, mans i?lais Dap.' Bardz?b&?... Nevienam no mums nav J?b?stas, Ja vi?a
runS taisn?bu," augstpr?t?gi sac?ja Skotlend Jarda ier?dnis, un t>uar6, viegli pieliecis galvu, k?du britl?u l?dzj?t?gi no skat?j?s vi??.
S?iet j?s pai ticat tam, ko nupat sac?j?t" Protams, ka ticu. Un tas ari atbilst lietas apst?k?iem.
Tagad Ir Normana G?la k?rta." G?ls p ^ paa izteicieniem zob?rsts dz?voja Seferda
av?nij? 14, Masvel Hill?. Vi? atgriez?s no Le Pin? pava d?t? atva?in?juma un bija pavad?jis vienu dienu'Tar?z?, lai fiiform?tos par da?diem jauniem zob?rstniec?bas instru mentiem. Miruo vi? nepazina un nekas aizdom?gs ce?o juma laik? vi?am nebija d?ries ac?s, turkl?t vi? ^ s?d?ja ar seju pret?j? virzien?. Vi? vienu reizi esot devies uz tu aleti un tad t?li? atgriezies sav? viet?, t?tad nemaz netu vodamies Hdma?nas paka??jai da?ai. Lapsene? Uz o Pu aro jaut?jumu vi? iatbild?ja noraidoi.
Vi?u nomain?ja D?mss Raiders, drusku nervozs cilv&s ar strup?m manier?m. Vi? atgriez?s no veikala ce?ojuma utt s?d?ja gan tiei priek? miruajai sievietei, ta?u nebija va r?jis to redz?t Lai to izdaritu, b?tu bijis j?piece?as un J? skat?s p?ri s?dek?a atzveltnei. Vi?S nebija dzird?jis n ^ ne kliedzienu, ne izsauciena Bez stjuartiem neviens n ^ bija devies uz lidma?nas paka?gala Abi franc?i, kas ie d?ja vi?am priek?, nep?rtraukti bija dedz?gi sarun?juies, un pusdienu laik? jaun?kais no vi?iem bija nositis lapseni T?ds instruments k? p?amais stobri? misteram Haideram bija sves; t?d?? ari vi? nejut?s ties?gs apgalvot, vai vi?i lidojuma laik? t?du redz?jis vai n? . . .
Sai acumirkl? pie durv?m klauv?ja un p?r slieksni p?rk?pa k?ds policists ar apsl?ptu gandarijumu sej?. Serant8 nule atrada o te lieti?u, s?r," vi? zi?oja. Man ien?ca pr?t?, ka jums b?tu pat?kami par to jau t?li? b?t inform?tam." Vi? nolika atradumu uz galda un r?p?gi iztina to no kaba tas lakati?a.
Cik redzams, tad pirkstu nospiedumu uz t? nav. Ta?u serants man ieteica b?t piesardz?gam."
Inspektors Dapss glui aizels?s. Jo tas, kas tagad gul?ja vi?a priek?, bez k?d?m aub?m bija iedzimto p?amai! stobri?.
Tad tom?r t? ir tiesa! Dieva v?rds, es tai lietai valrt netic?ja"
Misters Raiders ieinteres?ts noliec?s p?r atraduma E8mtt par t?d?m liet?m ga? las?jis, bet ne reizi redz?jis. Nu varu atbild?t uz j?su jaut?jumu: n?, es neredz?ju nevienu no maniem ce?a biedriem r?kojamies ar p?amo stobri?a"
(Turpin?jums sekos)