i t!'
L A T V I J A Tredien, 1S30 g. 13. septembri
Latvieu preses balsis
NO R?GAS RADIOFONA:
um% Tilti Savos ce?ot?ja iespaidos, ko vi?
guvis Anglij?, Zviedrij? dz?vojoais rakstnieks J. Zanders istarp citu iz sak?s: Pat?kami konstat?t, ka Lon donas latvieu organiz?cijas tikuas pie saviem namiem. Net?lu no Lat vijas s?tniec?bas atrodas Londonas draudu, bet tam pret? DV organiz? cijas nams. T? izveidojies mazs lat vieu un latviskuma centrs Londo nas miljonu bezgal?b?. Var iedom? ties, dk pateic?gam vajadz?tu justies lat\rtetim, kas, viens non?cis Londo n?, noguris no vientul?bas, sveuma im l e i : ^ pamest?bas saj?tas, bei dzot atrod durvis, kas vi?am atv?r tas dienu un nakti tikai t?p?c vien, ka vi? ir latvietis. Kaut o apst?kli ?audis pr?aatu ?sti nov?rt?t, un kaut organiz?t?ji vienm?r apzin?tos savas misijas noz?m?bul
UTVJU ZINAS Latvju Zi?as Stokholm? laiku pa
laikam uzvelk savu veco meldiju par demokr?tiem, nemanot, ka t? nov? l?ta l?dz apnikumam. Citiem v?r^ diem ?stie demokr?ti ir tikai Latvju Zi??s, Latgol? un marksistu Briv?b?. Latvju Zi?u demokr?tijas ABC miniat?r? gan l?dzin?s soci?lis ta Sp?ka Be??ij? p?rst?v?tai varas maz?kuma demokr?tijai, kas tom?r rados ar k?du no Marksa ?rlaul?bas b?rniem vien b?s.
Agr. Ad. Egl?tis raksta; Tavu br? numu: sausaj? Kolorado pr?rij? at radu pat?kami r?gtenas smaras pil no p?a?l, ko talsinieki sauca par tltani?ll Glui k? dzimten? sauju p?c saujas es pl?cu ?s pela?es, par ku?fim v?l liel?ks prieks bija veca jai m?tei, Jo nu vi?ai atkal bija ie m??ot? z??u t?ja pret d?r?ju pakr?t?, ilgo klepu un ?stgribas tr?kumu. Bet dtu z??u t?ju eit tr?kst. Nav ne ku mel?u, ne liepu ziedu, ne piparm?t ru un r?gto v?rme?u. T?p?c man ie n?k pr?t? vecais Ogres skolot?js un mazpulku vad?t?js Bankovi?a t?vs, kas m?c?ja saviem audz?k?iem iz veidot veselas ?rstniec?bas augu ko lekcijas. Kur B. tagad, kur vi?a z??u t?ju un ?rstniec?bas augu s?klas, st?di un ied?|if Man'ir z^fe^ stfi- ris pr?rtJl'^ p M t a ^ ^ ^ r f 5 a va]adz?eifc^ 6^lt kt^ 1;i?mt >s?!d^ un st?dus? Vai tautiei, kaS dodas v?l urp no Eiropas, savu ce?a somu di ben? nevar?tu iekrat?t labas kume l?u vai citu z??u t?ju s?kli?as darba s?kumam aj? zem?? Tas b?tu sv? t?gs darbs, jo nekas ai zem? nav tik d?rgs, k? svea daktera padoms.
Nevilsim sevi ar nedibin?tu opti mismu, ka p?c n?kam? gada pirm? janv?ra var?s sp?rnos pacelties visi, kas neapmierin?ti ar tagad?jiem ap^ st?k?iem lauksaimniec?b?, slinm?c?s vai dtur, lai dotos pretim liel?k?m alg?m un lab?kam darbam. Jaunas Izredzes pav?rsies tiem, kam b?s sa va kvalifik?dja un darba prasme, kas noder ejienes apst?k?os. Nebri- v?bas m?kti, esam nokav?jui laiku lai eit mfidtos jaunus amatus. Ar! te v?l varam daudz ko atg?t. Bred- ford? jau darbojas latvieu skola, kur interesentiem iesp?jams m?d- ties gandr?z katru praktisku amatu Tautas augstskola London? oruden var?s s?kt tedmisku apm?c?bu ko respondences ce?? vai ar? uz vietas ja netr?ks klaus?t?ju. Daudzi m?c?s
Komjau- - V?l ar-
Aicina atpaka? brad?t pa j?nnalas smilt?m - niei apm?c?s ar? tos, kas nav komjaunatn? vien turpin?s kaitnieku izrav?ana no kolhoziem
Bondarenko pateicas par latvieu sauso un vieglo stutmalku
L?dz ko rudens raas iev?kanas un s?jas darbi pusl?dz pabeigti, s?k- a oktobra soci?listisk? sacens?ba. To radiofon? un laikrakstos ierosin?- ui 17 pirmrindas uz??mumi un ar- ;e?i, sol?damies k?pin?t raoanu par 220 proc. un samazin?t paizmak su. Aicin?jumu parakst?jui min?to uz??mumu dhrektori Ku?opovs, Leontjevs, RaSins, Stepa?enko, Bud- ?ikovs, Golubevs, Procenko, Zimins, Koukovs, Zukovs, Domburgs, Rage, Jur?vics, Melzobs, Za?is un Kukai nis. Ja k?ds uz??mums, kolhozs vai artelis nevar pl?nu izpild?t, tad at bild?gi komunisti, kas nav pratui p?r?jos pietiekami iespaidot Saldus rajon? ?e?ina kolhoz? ir tikai 4 komiU?ist? bet t??i tom?r kolhoznie kus Vliitijdtt tt^^^^^ ka lab?bas pieg?di k<ri9i6t izc?lies par pirmo savfi rajon?. Btdz? ar iespaidoanu svar?ga ari atmaskoana. V?l arvien kolhozos vajad^ga izcila modr?ba, lai uzfetu un terav?ta tur sal?duos budus un dtii i ladtniekus.
Komjaunatnei ^svar?gi politisk?s m?c?b?s iesaist?t ari tos, kas komjau natn? nesast?v. Dundagas ^ rajon? slauc?ja Berga negrib?jusi pi?edal?- ties polltm?c?b?s, tom?r a?itatore L? duma vi?u pierun?jusi. Pierun?a na un iespaidoana j?paplaina, jo nedr?kst b?t vairs jaunieu, kas pa liktu ?rpus politiskaj?m apm?c?b?m. Pils?tas komjaunatnes masu politis k?s m?c?bas s?ksies ar 1., bet laukos ar 15. oktobri. Ogres rajon? 16 pul ci?os m?c?sies vair?k nek? 200 Jau nieu.
Liela politiska noz?me kolhozos ir naudas avansu izsnieganai. T?pat avansos var izsniegt lab?bu un sak nes. (T?tad J?r?kojas t?pat, k? no l?d?taj?s kapit?listiskaj?s zem?s r? kojas darba dev?ji izsniedz avan sus un t? ar par?diem t?lredz?gi darba s p ^ uz gadiem piesaista sa v?m darba viet?m. Padomju savie n?b?, k? redzam, ar lielu politisku gudr?bu to dara valsts, un avansu
ar pavisam sevi?iem uzdevumiem"
T?RU DARBU" R?GA
N?kdams tiei no padomju savie- sa??muais kolhoznidoj ndmr vairs'^?^as r^a r nesod?ts aizb?gi T? kolho-^^utni Kopenh?gena tagad k?uvis N. ziem nodroina l?tu un paliekamu darba sp?ku.)
Raid?jum? latvieiem ?rzem?s st? st?ja par Stokholn^ miera akdju un amerik??u varasdarfoiem Korej?.
Vetrovs. 1946. g. s?kum? Izvestij? par?d?j?s
neliela atz?me: Maskav? no Stokhol- atgriezies PSRS ?rlietu komi-mas 5 s?ri?ta 6. noda?as vad?t?js N. Vet-
Padomju ?audis tagad j?tot ndzsa- rovs. 1946. 8: atgri^es no Sto^ol- k?mu naidu un riebumu pret katru nias Maskava, bet 1950. g. no Mas- amerik?ni. Neviens amerik??u ?aun- kavas tiek sutits Kopenh?g^u. dara nodarijums Korej? nepalikot Stokholma - Kopenh?^^^ neatmaks?ts. (Vai ?du tautu saridi- Skandmavija! (6. noda?a?) T?tad anu sav? laik? nenosod?ja Nimber- gas tribun?ls?) Dedz?go uzkurin?a nu nobeidza aicin?jums ?tgriesties
stingrs st?s: 1945.1950. g. Ac?ift redzot, 1945. ^ Stokholm?
vi?a Baltijas periods ir bijis jau np- dzimten?, ko papildin?ja t?lojums sl?gts. Baltiei, kas Vetrova darb?bu par R?gas j?rmalu, kur katrs p?c at- R?g? labi pazina, tikai p?c knetna griean?s var?ot pabrad?ties pa bal- laika dab?ja nejaui zin?t, ka Vet- taj?m smilti??m (Nez, vai Noviks rovs ir StoJSiobu?. Nu vi? jau bija tik vienk?ri to ?aus un vai dr?z?k 6. noda?as vad?t?js, kas Stokhohn? neizn?ks dar?ana ar cit?m smilt?m!) uz ielas p?l?j?s nepaz?t sa^s R?gas
Par lab?bas nodoanu pirms ter- laika pazi?as". Baltiei d??us ne mi?a goda' sarakst? izsludin?ts Og- var?s apsveikt ar o iecelanu, bet res rajona Sta?ina kolhozs ar pridc- gan ieteikt ?oti v?r?gi sekot imas- s?di Va?ikovu un Maltas rajona Jau- kaviea darb^a, jo v^ R?g? bija n?s gvardes kolhozs ar prieks?di persona ar visai svar?giem uzdevu- Saraknovu. Lielv?rdes dema kol- niiehi.
VETROVS PARADAS LATVIJA
1934. g. ruden? R?g? noslepkavoja pareiztic?go bazn?cas ardiib?skapu J?ni Pommeru, vi?a m?tn? ??ezera mal?. Apm?ram taj? pa? laik? visai
, . , ^ T , X ^ m?klainos apst?k?os R?g? mira pa iem tam sekot. ?rzem?s tagad saulslavenais krievu tenors Leon?ds sviesta ^et? raojot helgabalus, bet sobinovs. Atmosfaira bija augst?k?
pasaul? as
pateiktos latvieiem par pies?t?to la- ^o R?gas sekret?ru Mor?inu, un vi - bo stutmalku, kas esot sausa un vie- ?a viet? par s?tniec?bas sekret?ru gla. Nolemts stutmalkas s?t?jumus' nca Vetrovs. T?tad tas notika po- m D<^u^.v?irMpi?ft^,l^l9^feH^ saspll^.toridl, Jk^ i^ ^^ ^^ ^^
R?gas elevatora direktors Ivans Kuzmins st?st?ja, ka pils?tai tuv?kie
g 1 B
Padomju savien?bas laikraksti vi siem sp?kiem cenas iest?st?t saviem las?t?jiem, ka nekur citur pasaul? vald?ba un partija t? ner?p?jas par iedz?vot?ju vajad2ab?m k? valst?, p?r kuru sp?d Sta?ina, saule. T? Pravda (1. 8.) liel?j?s ar izciliem pa n?kumiem Maskavas dz?vok?u 1)?v- niec?b?. Pag?ju? gad? nodoti lieto an? 405.000 kv. m jaimas apdz?vo jamas telpas, bet ? gada pirmajos seos m?neos 113.000 kv. m.
Sos padomju galvaspils?tas dz? vok?u b?vniec?bas datus Stokhohn? li^??koais Dewsletter izmanto sal? dzin?jumam ar attiec?giem skait?iem par buru?zisk?s Zviedrijas galvas pils?tu. Stokhohn? 1949. g. nodoti lietoan? 5899 jauni dz?volji, bet ? gada pirmaj? pusgad? uzb?v?ti 2475. Iev?rojot to, ka Stokholmas dz?vok?u yid?j? plat?ba ir ap 70 kv. m, ko p?j? plat?ba pag?ju? gad? bijusi 413.000 kv. m, bet ogad 173.000 kv. m, t?tad krietni vair?k nek? Mas- kav?. Bet Ja nu v?l iev?ro, ka Mas-
individu?li un var b?t par paraugu kavai ir 5,1 milj. iedz?vot?ju, bet dtiem, k? l?dz n?kam? gada s?ku mam v?l apg?t ai zem? noderigu amatu vai darba praksi Bez tam b? tu pats p?d?jais bridis, lai m?su or- ganiz?djas latvieu centros s?ktu sistem?tiski v?kt zi?as par darba tirgus apst?k?iem, par brivaj?m dar ba viet?m un arodbiedr?bu nost?ju, kas atsevi?os gad?jumos katr? vie^ t? var b?t cit?da.
INFORMATION imwoHamm
(?znfik ang?u valodfi) Padomju savien?b? s?kusies krasi
nadon?listiska propaganda, kas iz v?rtusies pat ovinism?. Proti, ofi- d?li krievu avoti deklar?, ka Starp tautisko Sarkano Krustu noorganiz?^ jis krievs Pirogovs un ka zviedrs Din?ns, ko skaita par t? dibin?t?ju, tikai kop?jis P. ideju. Krievija esot ari radio dzimtene, kur slavenais fi zi?is Popovs 1895. g. konstru?jis pir mo radio uztv?r?ju pasaul?. Moais- kis savuk?rt konstru?jis pirmo lid ma?nu, bet Lomonosovs atradis kr? su percepcijas .teoriju. Ari astrono mijas zin?tni nodibin?jui krievi, un >^gad krievu zin?tnieki Bredidiins, ^ .5edevs uc. atradui kosmiskos sta
rus un veidu, k? tos izmantot Ari elektiiba un elektrisk? str?va ir krievu zin?tnieku atradums.
hoznieki n?kui ar aicin?jumu sa vald?t kara kurin?t?jus un aizst?v?t miera lietu, Jau augusta m?nes? sa maks?jot valstij lauksaimniec?bas nodokli, apdroin?anas uc maks? jumus. Ministru padome un partija aicin?jumu atbalsta un nor?da vi-
atvijas kolhozos gada laik? sviesta produkdja pieaugusi par 2 proc. Interesanti b?tu zin?t, par dk pie l?gusi lielgabalu produkcija un vai tie nav padomju lielgabali, ko tagad d?rdina zieme?koreJieSi?)
Report?? no R?gas J?rmalas par abu atp?tu st?st?ja vahr?ki Donbasa
og?ra?i Josifs Bondarenko uzsv?ra, ka k ?oti apmierin?ts ar skaisto RI- ;a8 j?rmalu un o gad?jumu pie mi- crofona izmanto, lai Donbasa v?rd?
m?r? sakait?ta. Ardiibiskaps J?nis bija ar? Saeimas deput?ts, teicams run?t?js un ?oti izgl?tots cilv?ks, augst?k? m?r? b?stams pretinieks marksistiem. Biei vi? savas jarvien visai as?s runas v?rsa pret Saeimas str?dnieku un zemnieku" (komu nistu) frakcijas v?riem.
Abas ?s slepkav?bas ?audis uzska- lija par politisk?m un nep?rprotami saist?ja t?s ar Padomju s?tniec?bu. S?tniec?ba ?oti liel? steig? aizsauca
Angliju, V?dju un Padomju savie n?bu..S?s biogr?fijas Vetrovs ar? da b?ja.
Jau bie?k var?ja konstat?t, ka dai ?Ugas intelli?ences p?rst?vji po Htlskos str?di?os s?k argument?t vi sai marksistiski, piem., operdziedodi R?dolfs B?rzi?, Dailes te?tra direk tors Smi??is un dai d t l Vi?a L??a un v?l dau rakstnieku da^daibos nep?rprotami par?d?j?s komunisti* kas tendences Dieva zaimoanai , ?irg?an?s par burujiem", privife* uz??m?ju noniev?ana u. tml
T? saucamaj? bau laik? ?oti bM|' notika m?jas vies?bas pie viena vat . otra rakstnieka vai nuLkslinieka, ar ^ vien piedaloties ari Vetrovam. JB^ l niet ko," k?ds m?kslinieks uznnil paz?stamu redaktoru, neb?tu.8likU| ja es sar?kotu m?j? kafiju un pu?^ dn?tu ari daus krievus. M?s tst run?tu pavisam va?sird?gi: lai vi?| dzird, ko dom? baltieu intelli?enoi* Un diem?l netr?ka g?j?ju uz ?d?^; vies?b?m.
VISINSKIS SA?EM GATAVU ' DARBU
Vetrova darb?bas rezult?ts atkS|(|- ?s p?c 1940. g. 17. j?nija. R?g? ieri|l^
d?s jau no monstra pr?v?m plai \ml daudzhi?tais prokurors Viinski^^ Protams, Latviju vi? neparina tSp 3at k? nemaz, person?li pavisam Gan tika palaista k?da versija, it U l R?g? b?tu k?ds Viinska studijf biedrs Jau min?tais Atis ?a<i ?i? lai nov?rstu uzman?bu no Viinska paties? inform?t?ja Vet rova, kas visus gadus bija dt?gi stri* d?jis^un Viinskim nolika prieUi pihi?gu ainu par apst?k?iem un pw son?m. Bet sabiedr?bai vajadz?ja do* m?t, it k? Viinski inform? pali kt* viei.
Kad Viinskis tais?ja Padoioju ia vien?bai uztic?go un pade\^ prot Kirdienteina vald?bu, tad ieprieki min?t?s latvieu av?zes redaktori
ar notikuaj?m
rajoni jau pieg?d?jui noliktav?s vi sas valsts nodevas. 3 rajonos lab?bu nodevui ari 8 viens?tnidci, no sa viem zemes gabali?iem atvedot da us desmitus kg lab?bas. Lai eleva tors lab?k str?d?tu un str?dnieki b? tu apzin?g?ki valsts mantas glab? an?, vu;ius poKtiski apm?ca Lavre- nova, Sddatenkova im Gru?eva.
Padomju parad?zes ainas
niec?ba sakariein slepkav?b?m.
V?r8 ar pavisam sevi?iem uzde vumiem," driz vien p?c Vetrova ie raan?s sprieda R?g?.
, JK :ULT?RAS S A K A R I " U N M ? J A S VIES?BAS R ? G A
Vispirms vi? ?oti intens?vi cent?s izp?t?t latvieu intelli?ences perso n?lo sast?vu. Pa laikam k?das 35 personas, apm?ram viena politiska virziena, sa??ma uzaicin?jumus ie rasties s?tniec?b? uz draudz?gu gl? zi t?jas". Viesus pa??ma Vetrovs un ilgi ar^ tiem disput?ja, izteikdamis
T ^ , ^ * H ^ ^ visda?d?kos Jaut?jumus un alla rSrSlIil .Tpffis o M " i e ^ 4teejot Udz paVisam personiska rak- nieki iegOfltot tikai 8-4 olas no vistas ga- stura liet?m, protams, v?r?g?kos ga-
vistas esot 16. ?ott iesp?jams, ka n?ko gad min?t? apgabala kolhozi b?s saspa rojuies un socifilistiska sacens?ba pfi]> sniegusi olu rau par 100 proc. tas ta- ? K ^ / ^ ^ 7 ^ / . o K , ^ f / . e . Mh' Cu neb?tu tie?m neiesp?fems! ~" blondmes vai brunetes; cik,
sav? arod? str?d?jot, var nopeha?t utt.
Aizvien skaidr?k izsij?j?s to per sonu grupa, kBB bija biei? viesi pie
vair?k dz?v? saista intereses; vai n^ ce?ot un k? ar auto, ku? vai pa dzelzce?u; vai pat?k sievietes un k?-
Ve?emaja ]yioskva zlno par lielisku bi- rokratlj^s paraugu padomju upju trans porta ministrij?. K?dam augst?kam S?s
pie
Stokhohnai tikai 726.000, tad izn?k, ka str?dnieku valsts" galvaspils?t? uz katru miljonu iedz?vot?ju 1949. g. izb?v?ti tikai 79.000 kv. m (ogad 22.000), bet Stokhohn? 569.000 kv. m (ogad 238.000). Tas noz?m?, ka Stok hohn? pag?ju? gad?, r??inot uz iedz?vot?ju, izb?v?jusi septi?as rei zes vair?k dz?vok?u nek? Maskava, bet ogad vismaz vienpadsmit reiu vair?k.
T?di \r skait?i. Bet Izvestija (16. 8.) raksta ,J>rudaini gatavodamies Jau na kara s?kanai un k?pin?dami bru?oan?s sacens?bu, hnperi?listis- ko valstu vad?t?ji izdara uzbruku mu str?dnieku masu dz?vok?u stan dartam un samazina jau t? nepietie kam?s dz?vok?u b?vniec?bas prog rammas."
Labu padomju daves illustr?dju sniedz jau min?tais ^Dewsletter, no liekot blakus divas 'sekojo?s Prav- das zi?as (. g. Nr. 210 un 212):
,jsrav pasaul? dtas zemes, kur smag? darba medianiz?cija b?tu pa veikta tik pla? m?rog?, k? m?su zem?".
Pietiktu nor?d?t, ka vispla?ka jos graudkop?bas apgabalos Java- nas, Daganas Kjikas un dtos ra jonos (Tadikijas PSR) kolhozi ma-
m?c. R. Abolli^ S ari iofad Uelo darbu uz-
mlnistrijas ier?dnim bijusi pie?irta au- ^j^l^J^V^^^^ tomasina, bet ministrijas ?tatMnav pa- Vetrova sutmec?ba. Pie im perso- redz?te ofera postenis. P?c ilgas gudro- n?m Vetrovs ierad?s ari m?j?s ~ Sanas un daudz?m sarakst?m ministrija beidzot atradusi izeju: automa?nas viet? attiec?gajam biedram iedots 100 zirgsp?ku stiprs upes kuteris, kam Statu sarakstos atrasts ar? nepiecieamais m?dianl?is. Ta- gad kuteris Jau 2 m?neSus gu}ot nelietots krastmal?, un t? Sofera" vien?gais darbs esot ierasties sa?emt savu algu.
(Newsletters)
SKOLA PA PASTU Sv?tdienas skolu b?rniem, ko pirms ga
da noorganiz?ja DVF Bradfordas noda?a, paf?JuSfi m?cnias gad? regul?ri apmekl? ja 11 skol?ni. B?rni guva pamatzin?anas latvieSu valod?, Latvijas v?stur? un ?eo gr?fij?, k? ari tic?bas m?c?b?. Sos priek metus nem?ca ang?u skol?s, kas m?su b?rniem J?apmekl?.
Skol? v?l mSca dzied?Sanu un latviskas rota?as. Seit b?rniem Ir izdev?ba pa?alot sav? m?tes valod?.
Septembra s?kum? skoU s?k Jaunu m? c?bas gadu. Pateicoties skolot?ju lielai darba mnestibai. ogad paredz?ts noorga niz?t m?c?bu pasnieganu ari korespon dences ce??. Ik paskaidrojumu vai uzde vuma skolot?ji Izsiitls skol?niem pa pastu un t?d? paS? veid? sa?ems atpaka? uzde vumu izpUdIJumns. Pieteikusies Jau 23 skol?ni. Skola v?l aicina pieteikt skol? nus pamatskolas kursam (vecum? no 6 1 g.), kas grib?tu m?c?ties koresponden ces ce??. Ari 8iem b?rniem, m?c?bas gada beig?s b?s J?lztura p?rbaud?jumi ?n par to sa?ems lleclbi^. Pieteikumus adres?t: Mr. A. Vijups, 18, Wbltes View, Brad- ford, Torksbire.
Skolas uztur?anas izdevumus sedz DVF Bradfordas noda?a, piedaloties ari Brad fordas latvieSu draudiet.
t?v? veid?' Ku?rai no ab?m zi??m lai las?t?js
tic?. . ??muies bez Jebk?das atl?dz?bas un to
P8c gar?m darba stund?m tekstil-
UZ vies?b?m, un, dom?jams, ?s vies?bas bija paa Vetrova ierosin?tas. Pie m?ram, o rindu autoram ir s?ki at refer?tas vies?bas pie Ata ??ni?a ap 1938. g., kur Vetrovs piedal?j?s ar V?l p?ris s?tniec?bas v?riem. R?g? pakl?da ari baumas, ka Vetrovs uz- kritoi biei ierodas m?j?s pie k?da izp?autas latvieu av?zes redaktora. Tikai v?l?k izr?d?j?s, ka is redak tors ir bijis sens bo?eviku pagrid- nieks. Tas bija Jaun?ko Zi?u atbil d?gais redaktors P?teris B?aus.
Par Vetrovu R?g? nodibin?j?s uz skats, ka tas ats?t?ts nenosv?rt?ko intelli?ences p?rst?vju dab?anai pa domju tiklos un lai t?lotu kult?ra sakaru" nodibin?t?ja lomu. Bet vi?a ?riene nemaz nebija piem?rota ? dam uzdevumam: pamaza auguma, mehi?gsn?js, mongoliskiem sejas vaibstiem, bez arma, kust?b?s un valod?s diezgan kokams, alla gl?- n?gs Un v?l?k izr?d?j?s, ka vi?a uz devumiem tie?m pavisam cits rak sturs.
?oti kust?gs Vetrovs k?uva p?c 1939. g. l?guma par milit?r?m b?z?m Baltij?. Vetrova v?rdu R?g? min?ja arvien bie?k. Reiz vh^ aizsauca pie sevi? k?du latvieu rakstnieku, Lat vijas un Krievijas tuvin?an?s bied r?bas biedru, un ierosin?ja^ vi?u uzrakst?t visu latvieu rakstnieku biogr?fijas, uzsve?rot zi?as par poli tisko pieder?bu, par attiec?b?m pret
gandriz pihi? skait?, ar paJu Blsuu priekgal?, k?uva par Viinska vai- ' as, ministriem. Bet pieminitis
m?kkllniekilu^?ca kk^^ komunisti, kks Jau tli??^^i^^ d?t visas padomju dziesmu \m n?t ?st? Maskavas argoni Titid jau ilgstoi bija notikusi io ?auia pol?tapm?c?ba".
Vald?bas sast?d?anas dienSi jau glui atkl?ti s?ka par?d?tiei ail Vetrovs, person?gi apmekl?dami mi j?s visus Viinska vald?bas minii" tru" kandid?tus. Ilustr?cijai tlfik d- t?sim vietu no atmi?u d?juma, ko Stokhohnas Latvju Zi??s 1948. g. 7, febr. numur? sniedza agr?kais Saei mas sekret?rs, demokr?tisk? centra l?deris, zv?r. adv. J . Breiks, ku?ram Viinskis pied?v?ja zemkop?bas mi nistra posteni."
Tas ies?k?s jau 19. J?nija priek pusdien?. S?d?ju sav? advok?ta bi roj?, gatavodamies k?das pr?vas aiz st?v?anai. Atskan t?kunis, nml krieviski, prasa p?c manis. Izbr?n&ts jaut?ju, kas par dar?aau. Run?jot no padomju s?tniec?bas, vai varot t?da? atbraukt pie manis. Izbr?n?ts jaut?ju atkal, kas par dar?anu. Pa teikot, kad atbraukot
Ierodas k?ds pagluma izskata kus t?gs v?rs un st?d?s priek? par PSRS s?tniec?bas sekret?ru Vetrovu. L? dzu pies?st un jaut?ju, kas vi?am par vajadz?bu. Apmekl?t?js aizbildi n?s, ka vi?a dar?ana esot steidzams un ?oti svar?ga. Pag?juo nakti esot iebraucis no Maskavas padomju ?r- hetu komis?ra pUnvamieks Viinskil un gribot steidzami run?t ar maol par valst8 liet?m". Vetrovs aidns t?l?t braukt vi?am Udzi us t?tnied- bu. Es gribu zin?t ko t m ^ bet s?tniec?bas sekret?rs aiThJldln?s, k i pats neko nezinot un atk?rtoti std^ dzina. Atceros, biju satraukti baig? nezi??. Beidzot apj??rbjof, ejam lej? pa k?pn?m. Redzu ^ pi nama, kur dnvoju (?lauma?a iel? 8)t st?v auto ar padomju karodzi?u.
Driz auto apst?jas pie padomjti s?tniedbas Antonijas iel?. Vetrovs ieved mani tre? st?v?, k?d? pla? istab?; vi? atvainojas, ka b?ot drusku j?pagaida, tm aiziet P?c mi n?u 15 gaid?anas ien?k sekret?ri un aicina sekot noved vienu st?vu lej?. Uela istaba, Uels galds. T?Ht ari ve?ras k?das durvis un ien?k ve seli sei padomju kungi resp. bied ri. Vetrovs st?da mani priek?, no sauc vi?u v?rdus: Viinskis, krievu s?tnis R?g?, ipjerevjanskis un pfir?- jos, kuru v?rdus vaks neatceros. Manas ads apst?jas pie Viinska.
Un tagad is Vetrovs k? 6. noda?ai vad?t?js Hdz?g? gar? darbosies" Ko penh?gen?. y. Si
tais d r i ^ sekojis neat
i r
pfirdomai Jo prlekSstets pi atg?dina Lat kurnu, bet, pamiranu.
VarbMt? riba uiJ brin^ padz?ti no ?auti v&s un a nlbu Cik , bljuls5 ssites m^.m?s kad mOA?t partiju sp?ks! Tlipec Ulmani tte, vairfikkftrtSll tauta il^lu un un nepavisam ir ari pol tfi p?rejas ie! mokratlsma lab?k f/iRina buy!i t?s n., pamatprindpu radli attaisnot fenai formai.. robeotu valsts ieikdtit par 1 mo ide?lu. Re par dk atie o^lauj t?s' mSri?tledgi . valits ua tau
!aLiiBiiit