TreSdien, 1950. g. 13. septembil
PUMMM^ atturat m?B no80(iii Citidl p?rfik ne-btu ika?u ieg?tu demokratiskfis pasaules sautimis, ka Kremlis patva??gi, ar viltu un varu sajauc dtu tautu sadz?ves pamatus. Bet Ja, b?dami bez valsts un dzimtenes pajumta, at?aujamies noliegt m?su neatkar?bas laika labos un sliktos gsldus tad tai |an var atst?t mizer?blu, pat bis- tttstt ietpaidu. Labi ari zin?m, ka neviena valsts fekfirtas veidni^ nav nemain?ga. Izsekojot jaun?kiem valsts ties?bu konstrukt?viem mekl?jumiem, j?at-st, ?a^innais pasaules kari ar savu (^ udzapsoloio tautu painoteika- D?i br?v?bas klauzulu apliecin?ja de-moktiUjIas pilnbrledumu. O^s pasaulei fa?i lautu suverenit?tes principam lab? da?? uzlicis jau glui atkailin?tus iegroojumus. Trei? pasaules kara priekivakar? nen?kas (pr?ti spkatlt valstu un tautu sadz?vei cieias koordin?cijas kont?ras, hxfi? atsevi?u tautu demokr?tisk? suverenit?te ne# v^ai vienm?r vairs VBoh netrauc?ti i^ikties. K. mmanis iesp?ja p?raugt sevi, savu vidi, laikmetu. Tas deva drosmi temlt lavu ce}u. Ne vienm?r p?rska-ttoi' krustojoties starptautiskaj?m atlieicnh?m un iotikumiem, K. Ulmanis tmn?r nebaid?j?s atteik<?es no deklsr?t? nodoma dot jaunu, rak-stitu satversmi, un visu atbild?bu uz??mis uz sevi Un, varb?t, t? savv- ibft iftoa bijusi l i k t ^ griba, ka salnrukuma pilnaj?s dien?s m?s va-(ia vieni, bet virs; un nevis ideo-lo?iiOni pretei?^ bu p?rs?tin?ts daudz-fUvabki p?rst?vniec?bas org?ns. Ilgi nebeigsies m ? ^ ^ atmin?t, ko K. Ulmanis grib?jif pateikt ai^ virdlmn:^^ palieku sav? viet?, Mi 4^ siv?^ ^^ ^ nek? j^lnd apjauain, ka toreiz?j?s likte-liljj?ll dien?s mums nebija kur mekl?t pitvirunm un rait atpeltlianu, uii nuiiveidlgi Jau n^^sam. Atlika vietM palikt uz dzimt?s zei^ ja^^?ja lemts mirt^ a^ ro-k i l , tad sadegt uz mocek?u s?rtiem^ Partiju laikiem past?vot, netr?ktu prominentu. personu kas vienm?r sMild?tu ipraugas^ l^^ ^^ Bet pati tauta b?tu palikusi, pamesta Lonisumpm un. iznI<^ aL K. Ulmanis, ^ atdnStaii un liela formita valsts-v?i, zin?ja, ka. ikvienam viegl?k paneli savu likteni, ja apzin?s, ka
iM '^s??vai tiutis/ reu? n<rir?l?-im Wi?s no t?s nekad neat-i. M?s intei, ko t?ui maks?jis m?m labU??lbai, Mdsi ait?tainai r ^ tai litis taut?. Bet iiotikumu t?l?ki ie<!3bli un pieredze ar! r?d?jusi^ k eventuS?i masv^ <fig?i aizce-iManai i a k i ^ ?tri un l?ti ma izUr?oU, un iztirgoti Jau to^ ar m?ti Latviju* Bet ar vis?m m?su nenrolksm^ un pametumiem, M ^ 1 un visliel?k? nelaime nav Untt? ir Jauna dlevil^s
piiovidoices Sine un reizi tautpi augi?moelianis iq?>solIJums. Arvien v^ atskan ari p?rmetiimi, ka K. Ulmanis nav savlaicl^ aicin?jis un vedis m?s jaun? brii^basd|t|l Fkd. savien?ba zin?mu pretes^ ari sagaid?ja, k?p?c pasteidz?s i ^ t m?s strupce??, iepridc apstr?d?jot un no?e?ot m?su draudzli?os va^ br?l?gos kaimi?iis. Un katra'^JA ais izol?tajos apst?k?os b?tu b??jusi, velt?ga varon?ba. Bet iero?u sadursm? atrais?tais naids pmnudin?tu iebruc?ju trij?s diennaktis pastr?d?t ar m?su tautu to, kam cit?di izr?d?j?s vajadz?gi gadi. Ssd skat?jum? nedr?kstam aizmirst, ka mums v?l?k n?c?s pacelt savu ??pu milit?ri sp?dgas valsts aizv?j?, tm m?su vairogs un ??ps ir tids tom?r lauzts. K. Ulmanis m?su tra?iskaj? st?vokli nov?rs?f par g?jienu, |ms lauj ieg?t laiku un paver izredzes sagl?bt valsts un tautas atdzimanas iesp?jas. To aptv?ra arf tautas vis?^?-k?s aprindas; Intuit?vi apzin?dam?s, ka par to Jau atg?lusi^ n?ves ?na, t? apliecin?ja savu uztiibu, suminot K. Ulmani, kad vi?i p?d?jo roid ap^ brauk?ja i^vaspils?tu, b?dams vairs p?d?ji tie? saskarsm? ar tautu. Bija v??oiaitts^ ka tautas ;^xmt?nam sumln?jum^^ pieviiendj?s arf tie^ kas agr?k, H^svien kl?d?^ a^ttij?^ ^^ ^ dam. Jtetr?ka art tldu>i ka prezi^ta asi?u ^ cdiivilms, m&r: o neapsafg?Ub^ ^^ ^^ j^^ ^ ?e-viei? neiMroiini^ ai^ ^^a^^ t?? liecina pb K. Ulma?a lie^ r^utciri<^ tfitt. -M?s visi esam g?jui savas mocek ?u gaitas. Savu Golg?ta! ce?u ir nostaig?jis an K. Ulmanis. Tas nav bijis l?dzen?ks nek? p?r?jiem. Ari nasta ir bijusi nesamirlgi smag?ka. Bet ikvienam par savu dz?vi un darb?bu ir reiz J?atbild, vismaz liel? So?a priek?. ?Atvju tautas priek? K Ulmanis ir vienm?r st?v?jis un atbild?ji!. Un m?s vi?u esam attaisnojui, reiz? iell?dzot sav?i firdU un atini??sK. Ulma?adienoperson?bu un nemirst?go wbu. M?s esam m?c?juies atz?t un daudzin?t savus karav?rus un varo? s^ Bet roiz? m?s kaut k? nev?r?gi pa ejam gar?m tai c?n?t?ju rbdai, kuras c??as sp?ks un asums Ir erud?cija, intelekts un gars. Ari tie ir pie-r?diusi, ka prot s?ksti c?n?ties tm tuvar?t vai mirt. Ar lepnu uzsv?rumu to varam teikt par m?su biiv-asIaukf^tad^vS^bie^ degt mocek?u s?rt?. Ir gr?U pateikt ku^ ce?u dlv?ks labpr?t?k i?it. Be vienii m?s zin?m Ja varo?a n?vi ap?irdz cildena slava un ?ods^ tad mocek?a krust? atihirdz dievi?dbas vaigs. T?p?c tie no mums, k?s mO savu tau^ savu zemi un valsti, kas ciena t?s pag?tni un tic n?kotnei, atz?st un daudilna kft vienus, t? otrus, Idlielos, t? mazo?. l^ fOi Cir?etti
IZ?AGIS ANSLAVA EOLISA
.ROM?NS AD2U?D20NGA P?vests Pijs Xn atg?dina cilv?cei
Sinis dien?s t?lus un tuvus ce?us uz las?t?ju s?cis staig?t AnSlava Eg-Ua Jaunais rom?ns Aurdonga, ko ai i^vasari beidza iespiest ?ujork? izn?koais latvieu laikraksts Laiks, izpehioties las?t?ju ddvu atsauc?bu. Or?mat? apcer?tas k?das eksped?cijas gaitas ?hi?s Austrumtibet?, kas norisin?s uz laikmet?ga fona, ieskaitot koifn?nlstu apdraud?jumus, ar spraigo un sare??to notikumu centr?lo fig?ru T?nu, aiz kura v?ri??g?s un aspr?t?g?s r?koan?s las?t?js zina latvieti ?edertu S??rst?nu. Rom?ns izdots visai gllti,^ aptver 15 iespiedlok?u, un tam pievienotas ?etras Veronikas Janelsi?as ilustr?cijas uz atsevi^ :?m krita pap?ra lap?m. Gr?-mitas liel?ki ekiempl?ru skaits parad?zes audekla ies?jum? vair?k?s kr8!B?s Pats autors, k? zin?ms, ar kundzi ^ ilustratori Veroniku Janelsi?u ai vasar? izce?oja uz ASV, kur apmeties Orogonas tat? kaimi?os rakstniekam yol4ewi?rTO= K?r?^^cv, .Tl ^8\!i It?ktMekfi^ UelaJaih - V a t t ^ ^ ?u ipeingajfim 8^ ar Eiropu dz?vas paliek ari glui lieti??s V?cija ir un paliek l?t?k? tipogr?fijas zeme, kas latvieu literat?rai dos v?l dau labu iespiestu daibu. Gr?matu Drauga pilnvarotais V?cij? Aug. Prieditis, k^ s tiurpina H. HudziSa apg?da darbu, Jau veic priekdarbus Jaunam izdevumam, ko v?l neizpau, bet H. Rudzitis Ziemsv?tkos sagatavojies kuplin?t gr?matu galdus ?r ?ujork? iespiestu Aleka ?ivI rom?nu Septi?a br??i
S^f JSSKl^S'n^ t? SJfsin ap- ?T ar ?auniem prindplen?, nete ukJtJi v?l uSv^dafi god?jama, l>ct navec^ JoSos reUkvi?i
sava w P f ^ JfJSS^HdS^ nevar malaltiet no Oients dien?. ttumlesumiem,piwte W ?^auiWdom?, ka batolcas tradlcionlii H l^SL l^^ Jif^ i? SPtoV^ ar ttv? skaidro probl?mu S "^^R^^m nti^^^^^ it?dlSiSu. ar savi J^ dileniski'preclio Z mtt skafdrajlem avottem. _ vstaii U I^ciJas veidu var noder?t k? viduslaika
Apskaudams evol?cljas * f & * ijK piem?roto Ievads scholastlsk? T?vs domS.ik* tM m?|li^2Sl^ Bet o fUosofMo tom?r nevarot cUv?ka dievi?iU cilmei. K f ? | ? uiskatft k? m?su modern?s kulttlrM v*. nzskataai Pricl|i Pl^H^^ RJ 2S.^ .^ Jadtfb?m piem?rotu instrumentu.., Nie. ku dV?sel?m/Ms toav?tt mei^ I baanicas fUoiotiJi,vi?i diojas ar ?i var?s JJ^Stt H,K;J**^^V^ veida cit?m mosollj?m, vec?m un djSt savu OlaiektU?o i M ^ ? i U J t ^ ^ vi?i. Tvs <leWar?, ka Ir^attaig^meMStd^^ katoUlko dogma ka fisUk?s bfltnes ciUi^ J^^ I^ S J^K W Jebk?lu mosottsku m?cftu. mirst, ka, ?emot vS!J?^J*^^ v?&m vajalibas sadijum? io to materi?lu, cilv?ka atHba pielieks at?^^^ 8v. T?vs uisve?, k m?kas blltnes v?l neviens katoUs nedr?kst?tu iaublUes pM it pier?d?ta. T?p?c ari tldfie JSritamUd?Isa apgalvojumu mald?gumu. tm ?emt uiskatu, JlaS ".^^nSSi ffilS^ kur Tr runa par m nktivaj?m Sia virs semes iJ,*i^?yf?&.S2 W ^ sevi sauc gan par imm* kas tom?r nav c?luies tto vi?a JfSJJSf ?nenttsmu, gan ide?Usmu. gan v?sturisko dzimst?bas ce}?$ nevr pie?^nt ^ 4(^a, la^ cAiko nateri?Usmo, gan ksis* ka ?dams represent? ?n?mn "^f;,^'^^ tnaciKu^P Ir aoMdams gan sa mo vec?ku. T?ds ? K t o J i M V ^ 5 : ^ 3 5 3 ^ jams ar iediima f [ ? j ? ' ^ l i e ^ ^ t a ^ r t etalisiku nosar?. ca, ka pirmo gr?ku ^ if J2SJJ liasnidui Instittttu profesoriem ?dams, ka iediimt?bas ce?? tas jk jMnfc a |lcl|l nsakcept?daml oa stni3 neTGTt?l?k?s ?ener?dj?s^ka tas tro- J w | ^ ^ Tartiilas,\o basnica tr n ^ das katr? k? ^^i^fg'^i^,^. I sa^ Jfiir v M nevair?s ar aUttIgn strdsap*
Ir Iepriecinoi konstat?t, tvrpisA.W* ^Smi?ito, kas v?niem ustlcStl. AU en tiecas atfritt^P* ^^^^ tuSMumdmo k u l ^ . uT?^gresu
ISl^ rtilSldi d^ ^^ ^^^ .2?P^^^^^ bu. Un Jo dedtfg?k vi?i d?da i * ' ^ ^ I oiieS^ w basnlca Ir noteikusi ?st?s torit?ti. Jo nopietn?k niet?baijilcas in?. JJ^ KlrlSbirS ^ d ^ n ^ ^ clbu, ko Kristus nodibin?jfcla? pasarg?- } ^ E o ^ ^ n s Maks tu un Ifskaidrotu dievi?o atkl?smi. I o i . s
Sv. T?vs nosoda tos, kas bOdamI U r i
rsar5S?ffi[ KUITURAS CHBONIKA no atkl?smes m?c?bas pamatprlndplemi I gudnibkills O. Vladedils Montre?l? lt> tas, kas ar Jaunas ekseg?zes i?tndtfbu, ko U Ipai?jkitl i. vi?i d?v? par simbolisku vai splrituUu, U^^g^ audama nneiktmoiukau. tiecas ut univers?li pie?emamu 8v. raksta I m griesnma vldd; Atsauksnies laikrakstos Interpreadju. - T?p?c nav nek?ds p?r- pieaoi^ i ^ ^ ^ rotas darinitas p?e steigums, ka ?da veida JaunlnUmnl Jau 1 vfdem M> Ir nesui n?v?gus aug?us gandrii vts?s I ?ggog ^p?iija^^
i?lastibas var?tu pier?d?t person?ga DIe va eksistenci, Isejot vien?gi no argumn pasaulerMtu Skumi laik?; dom?, ka pa- moft latft?ja. saules rad?ana Ir bijusi nepiecieama, Jo I Margaritu MKOlas tomini Tljleal Ods dievi?ai mUestlbal bija nepiecieami J?-14. gr?mata tan?k?st V?cij? H. Badila ap' ?stenojas; noUedi, ka Dievam plemlstu I g?d? Gr?matu draugs. Llds ar to is Ue maHga un nemald?ga cUv?ku br?v?s rid-1 lais darbs, kas guvis visai plau las?t?ja bas paredz?ana, kas viss Ir pretrun? ar i atsauc?bu, nosl?dzies. Vatik?na koncUa dekr?tiem. ZlemelangUJas dziesmu dienu rtdbas
Ir labi zin?ms, uwiver "J?P? ?? komiteja, v?l?dam?s atbalst?t ip?jlg?k?i nica augstt v?rt? <5lv2,P'JS-JV^ vien?bas, nol?musi pusi saS
iIl kojumu atlikuma sadal?t dzied?taj? vie. bas s?caldroSan?, Ja tas nav P?SffiPfi:;*: nlb?m, kas piedal?j?s dziesmu dien?s tJd- vingrinSts. Tas noz?m?, k a ^ r ? t a m j j * ^ ? gg pgg, gadf un Lester? ogad.
Jums un t?te art t?p?c ka pati ba^cas intorit?- f s t n l e c l b a ^ ^ te dievi??s atkl?smes gaism? Ir Izsvl-? .AustrMIjr Melburnas Utvie^ rod t?s fundament?los J?ddenns. kr " - x . . . pirms tam Izstr?d?jusi ?enl?tt viri. filozofij? letelp daudz t?du probl?ma, k-|2wnjw>"*it igents BnlUs pisfem r?m nav ne tiea, ne ^etlela tt?ara ar klaodt?ja pidkam nolssljls refer?to par tic?bu vd mor?li. Bazn?ca te probl?mas p?l . J?zepa Vltol^ ^ w. t?p?c atsUU brfvai dlikttd|atriti> spentllot?kas 5i55ffl^ flMwl5^ ^^ ^ Medri, laistiem. JMdle?ttlotr^^^ fe?*,it!^wlrim*tf nodjbl-
^ ^ ' ^ W s Jaukta koris, kas osa m?^ li?|amust
. , . _ elllsta prof. A. Tddmumls septembra Vija V?tra dejos |bel|^ dosies uz Angiyu,lrar Jaunz?land?
certtomejl kopliur pUalpti DaganraBo* keri ??mMH UeUTkos latviea oeatfos.
Prof. iv?be, pledalot?ei itarptaatiikaji Latvieu baleta solista Vija V?tra sairti. I^??^***?!S25 2^Js*L?*%i;*1S:
ta Sidnejas m?ksUnleces Bodenvisenes I .J*^*"^ nolasa refer?tas. Vi?a un trup?, kas tuvilkaj?s dien?s dodes vtes-I^ i^SlJiS ^ ^}^^ J^ t^ S2?* ^^^^ Izr?u turnej? pa Jauns?lanti. Pirm? I-!* *'m8 art sviedru lal?rskstt r?de notiks 29. septambrt Oklaiid? - vie n? no Iev?rojam?kiem Jauns?landlelu m?kslas centriem. Blelburna ddV masu baleta solisti Aina Bsergatle-Blsia un Arv?ds flblgs novembra dd? ilkbs patatavlgu bi^ eta vakara Aastr?lJss vaspUs?ta Kanberfi Snit
Dded?tSJa Aleksandra Kadile sag?sta beig?s k?d? Bostonos raid?t?j? atdca?o* lusl vdr?kas latvieu tautas ddesinaf ?pa? mtdljumu passtaad? u aosaukuma Apisplest<^ bdss, Kuiis vada 0. BIfimItiS| Inform?jot klaudtiijus par apst?k?iem ds dselis priekkanu
BOM?NS (6. turpin?juma lurls pasmaid?ja. pm\?dtlj?s brOnacaln? siev? ar mario a??u^ tad^ mei jm?, un bddi dom?ja, vai i?imit at: Mti |?ud&n , k? a i^nlgam virimielcam J?nm? ar IvdBtoi gailm??j?^ ^^ Jeb teikt to, ko ihikst?la vi?a lit? izj?ta. Bet tOIIt vi?9 ari saprata, ka nesp?ja un ari nedr?kst?ja izteikt ne vienu, ne otiu, Jo tas, ko vU;J var?ja IzsacH liii paviraj? sarun?, sl?ptu da?u vi?a tic?bas, da?u jaubu, bet i ^ pats Npoj?s stajrp im div?m gal?* Jtb?m. nf?oht? es biju pirms ned??as. Toreiz m?s neviens neSau-bH?mies, ka notur?sim So st?ri. Ja tik v?cu kungi mums dotu ieto?us Un mun?ciju. T?s Jau nebr?kst. Ja tik laistu m?s kl?t Bet, kas var dn?t, k? Iegroz?s likte?i, varb?t mums b?s atk?pjoties J?brien 4Idz kr?t?m ?deni, lai p?c tam n?ktu atpaka?. T?d??, lai katrs, kas nevar Udz?t, brauc lablk p?ri dz?vie atgriezttes var?s vienm?r, bet velti nokautie- n a^d.** i ?audis klus? ja. Juris saprata, ka tas nebija nek?ds mierin?jums, ko vi?? bija teids. T? nebija nek?da varo?a luna, ko. katrs gaid?ja no karav?ra tie bija tikai izvair?gi v?rdi, kas sl?pa aubas un nezi?u. Un t?das sevi nesa katrs Uds ar mazu cer?bas dzirksti Bet to v i ^ neuzp?ta. _^PriM t? bija dzejnieki - vbfi bija tikai karav?rs, un vi?a da?a bija dialtles. T^ vakar? b?g?i pa?da ?tri un Iz-kUda. Tie grib?ja laikus doties pie miera, lai no rita ar misu gaismi?u ce?otu t?l?k. Kad sveie aizg?ja, Blrar?ju saimnieki ar demi?u Ieg?ja sav? auraj? kambari, un saimniece uzkl?ja Jurim v?su. fl?polu palagu uz tukas gultas. ^Krav?dams savu mugursomu, Juris raudz?j?s taisnaj?s, dzi?aj? lodjumu v?l?s, kas k? asas sv?tras stiep?s p?ri palaga ludenumam, un jau tagad Izjuta linu dr?nas v?so pie-^ ^ u ?ermenim. MlrkU vi? piev?ra ads, lai dzi??k l ^ l ^ t u is saj?tas t?ksmi, un juta bezgal?gu nogurumu katril muda4u ?iedr?. Bet tad vi? sa??m?s un sakr?va u$ galda savu mant?bu. ^Sn_^ ko es atvedu dema kukuUm - t?ri kauns lidlt, bet dta num nek? nebija," un vi? pab?d?ja jOT?k aafimrfafcam dgareSu stieni, pudeli konjaka un daus
zivju konzervus, bet saimniecei' iespieda rok? aizlod?tu sk?rda k?rbu ar. kafiju. Tas sirds stiprinfiSanal,** vi? piebilda, un v?l izc?la no somas kaudzi vecu laikrakstu, .,Sitie ir p?d?jie T?vijas numuri, tos sakr?ju gul?dams sUmnIc?, vait?t Jums tie nepien?k un grib?det k?dreiz palas?ties. Par frontes sa?sin?anu un elast?gu atrauanos,'* vM pasmaid?ja. * ^ y Vai Dievi?, t? Jau vesela bag?t?bai Vai tad paam nepietr?ks?" Biriar?ju saimnidcs groz?ja rok?s cigareu stieni, pacil?ja pudeli un kafiju, un tad piev?rs?s devai: ,iVai neuzvfirtel? Der?tu v?l drusku pas?d?t un parun?t ar demi?a'* JKA taAV* m?te dev?s uz durv?m, bet tad atgriez?s un dom?gi parawlzlj?s Juri: ^^ cad tik ciemi? nav p?r?k noguris un n ^ b gul?t?** Juris purin?ja galvu: ,Jiabpr?t parun?tos. Kaut ari mani vHina l bait? gulta, laikam gan taj? b?s drusku sald?ks miegs, nek? tur. apjsk?,** un vi? piedauz?ja ar pap?di gridai Ak tad neesi vis aizmirsis?** saimnieks iesm?j?s. Kur nu. Bet dabr?d paam negribas tic?t, kad visu atceros. T? bija traka laime mums visiem. Labi gan. ka it?di pagrabi nav dt?s m?j?s.** Redd,** Blrar?js nomet?s ce?os un r?dija tikko jauamu sv?tru kvatotu gr?d?. T?dal k? krievi bija prom, p?rkr?soju gridu un t? pielaboju apdilu?s l?kas malas, ka tagad gan n^ezin?t?js var?tu acis izskat?t, lai ieraudz?tu, ka eit apali^ ir pagrabs - ja vien neuzk?pj virs? un nesa-
SS1^ 4 2f ^^ ^^ l* f^^^ ^' ^ 8 laiki n?ks, -varb?t v?l noder?s k?dreiz,** saimnieks piebilda domIgL produktus sev tur apak?,** Juris teica Si,STii'i^ar*^^*,^ Bet,** ^ iU^f''SSsf ,V^^^^^^ izdom?jui ar braukanu?
^ ^ . ^ ^ ^o^t k?panu ku?i? Jeb M f t ^ ^ B t t ^ ^ ^^^^l nebrauksim nekur. iTn l^ mS A ^ ,^Yf^ cilv?ki, dar?sim pasaul?? Ja SLfS^ fi^ !^^ ^^ ^^ ,^ ^^ ^ ^^^^^ l^^eve?i tom?r SSfnS^ f ^ ^''^^^^ s?tmal? un iz- ^n^^^JfJ'^J^^^ ^^"^'^^ ^ ^^^^ av? zem?. vai nu m?s, t?dus ve?us, vairs dz?s uz Sib?riju?" nlbl? ^^ .^ Jr^ ^^ v?rdos ir laba tiesa tais- tec ^ 1 TIU^U^?' .^^^ *l^s laidgi turp. es b?tu Mbi^AcTf ^ .^u?.^ "^^ Nu es vismaz jums gri-D^S.''" SS^ J^ ^^ L^ ?!.^ " P?rtrauca ^ M d i S^ J^ ^^ J* ^ varb?t ka notiek vti k?di brinumi, M Ja n?, - kas lina, i Birlar?jl var
noder?t k?d? bridi. . . Bet tagad cel gald? to dema maizi, m?s esam diezgan run?jui is b?d?g?s lietas,** un Blritoi?ju saimnieks iz??ma dcapi no aug?j? plaukta tris za?ai gl?zes ar tievu, augstu k?ju. T?s v?l no m?su k?zfim,*^ vi?i teica. Ui^ tad piebilda l?ni, dom?gi nolikdams gl?zes uz gaid?t Kas dna, vai b?s ari k?ds draugs v?l eit, kas dzert no t?m uz Blriteur?jtt saimnieku b?r?m?** ra Vi?iem ir J?b?t tur. J?b?t! Kur gan dtur tie b?tu g8* JuSl? Kur dtur mekl?jui patv?rumu? T? ir vien?g? vieta, ?st? un dro? vieta. Ok mu???ga, ka es v?l b?stos un aubos. Es zinu es skaidri zinu, ka vi?i b?s tur. T?d?? j?* dldzas ?tr?k, ?tr?k, ?tr?k.. .** v C Dagdja pielika soli, un visus piecus kilometrus no Tu-ikuma stadjas l?dz t?vo?a m?j?m droin?ja un mierin?ja i^ evl ar im dom?m. Br?iem t?s v?rsa tic?b? br?iem laub?s, bet jo tuv?k n?ca Blrar?jl, jo gaus?ka k?uva vi?as gaita. Un Ja nu vi?u tur nav? Ja nu t?vocis ndco nav <(izird?jls par t?vu un m?ti, ja patied vi?i nav man?ti ai pus? j?, ko tad? Vai tad atlika v?l k?da cer?ba vec?kus sastapt? ' Dagnija pagausin?ja gaitu un p?rlaida ?tru *atu kaOa-illem laukiem. Viss e bija dr?ms, tuks un skumj, un ;ri?a Juta, dk bezcer?gi un smagi sirds dauz?j?s tiei kakla liedrit?. Tle. kam ir izdevies izmukt no Jelgavas drup?m, visi Jau sen ir samekl?jui savus piederigos. Bet daudzi ir pa-jsudul l?dz ar kr??o pils?tu. Vai tie?m t?vam ar m?ti b?tu pietr?cis padoma, k? atrast ce?u uz BIgu? Vai tie?m tie b?tu devuies uz otru pusi uz Kurzemes ost?m, uz Ini?iem. un aizmirsui mani? Un k?d?? gan mani R?g? nav asnlegud neviena v?sts, ne rakstu rinda? N?, es tom?r esmu briesm?ga auai** Dagnija iecirta zobus apakl?p? un sp?ra platu soli uz priekSu. ,JCas t?s par mu???g?m dom?m! Vec?ki ta?u Ir Birar?jos, un p?c stundas, n? v?l iitr?k, m?s vld atkal satiksimies. Cik priec?ga b?s m?te! Varb?t pat mazliet raud?s. T?vs raudz?sies mani no savu meaino uza?u apakas un daudz sm???s.** Dagnija s?ka iet ?tr?k. Savu ?emodSnu, kur bija Iek? viss, kas vi?ai v?l pieder?ja vi?a bija atg?jusi stacij?, un tagad it viegU laipoja pa ce?a dub?iem ar portfeU rok?V TaisnIbu sakot labi, ka vec?ki devuies uz rariaranem.
i K ^ ' W J a ^ P 5 r s W S , . ^ ^ ^ r?ja lai&u mleni un k?rt?ga bariba. vUu laiku vi?a k ^ . " ^ " 2 3 " K8 - <lroM vien pisi p ^ M nu pagad?j?s. Labi gan, ka vi?i fr Blrartjos..."
esot uw nodot V838<i
^ ^ ^ ^ fcvSt par Latvijas
ricib? es(^ f ka aaisa sat'Ksra-SlRO^'l^'SrJeanai nc^ ' >^ . ^.^DP ST-aji?u skaitu.
8 ^ * * T w r i 5 Fual* n mitne 2fva, ^ ^ p ^ t i ^ portlem uz Jwreju y ^ ^ a v w ' ^ ' l - ^ f k ^ d S a m s , 4arlt.^ lidma?nas, K^ J^ ^^ , ^ si Jaut?ts, k? pralrtisMrJlJ^^ Ustu MoSanu Justr?gu. zi?oja k?d? n pLkaidr;.: Office), zdodotj^r se\n R ai (iimene, bgntiba, siM tp^. felmraksts, prakse uti.). S l M kartot?k? u^emtos da S mo galveno n?t?l 2v&l' rtte ui Austr?liju un izdala at;
Raib?
ftc k?rtas notrieca Pi5??S.lW ceturUls, l?dz ua gridai ^ . 'gSf* SuiSfl lau astODi. SvcSal5 viesis &
R e t i n l e k u nolikvld?SaM M
vumfi gan?bas slauca govi, kad v^sm^ bSika bulliB. velti m??in?ji; bulli^ gain?t zaru, zemnieka svle sanui UJBin lopam ar tkmfenl. A k m s n i ^ ra tiegl starp ac?m, un lops JotalU dz?va. Kaimi?i Rosomu tagad d?v? D?vidu, kaa ar lingu nofltli 0611|tu.
\
P?c ilg?m un sr?t?m biedre un m?mi?a H?l?rie W dzlm. 1689. g. 31. maij?,
M?su mllait br?l?ns dalm. m g. 18. 10.
Pl?